Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 13.04.2013. - 31.12.2013. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Jūrmalā 2009.gada 26.februārī (prot. Nr.4, 9.p.)
Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem
Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo un ceturto daļu
(Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.64 redakcijā)
1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1.1. ārkārtas situācija – apstākļu kopums, kad stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ persona (ģimene) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

1.1.2. darbspējīga persona – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona no 15 gadu vecuma (izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti un personas, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;

1.1.3. ģimene – šo saistošo noteikumu izpratnē ir laulātie un personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

1.1.4. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, izsniegtos aizdevumus, noslēgtos uztura līgumus;

1.1.5. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu oriģināli, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīta pašvaldības palīdzība, vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;

1.1.6. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir atsevišķi dzīvojoša persona vai ģimene, kas personīgi vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vēršas Labklājības pārvaldē un pieprasa pašvaldības pabalstus;

1.1.7. sociālā rehabilitācija – šo saistošo noteikumu izpratnē ir atbalsts pasākumu kompleksam klienta sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā;

1.1.8. krīzes situācija – šo saistošo noteikumu izpratnē ir apstākļi, kad ģimenei (personai) nav pietiekamu materiālo resursu pamatvajadzību nodrošināšanai.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.64; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

1.2. Pašvaldības pabalstu mērķis ir sniegt materiālu atbalstu noteiktam personu lokam, kas nesaņem pašvaldības sociālo palīdzību. Pašvaldības pabalsti tiek piešķirti, lai apmierinātu šo personu pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā, pamatojoties uz personu ienākumu un materiālo resursu izvērtējumu.

1.3. Šie noteikumi nosaka pašvaldības pabalstu piešķiršanas un saņemšanas kārtību ģimenēm (personām), kuras:

1.3.1. savu dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas pilsētā un ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā;

1.3.2. objektīvu iemeslu dēļ nav deklarējušas dzīvesvietu, bet atrodas Jūrmalas administratīvajā teritorijā un šo personu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas administratīvajā teritorijā.

1.4. Šie noteikumi nosaka Jūrmalas pašvaldības pabalstu veidus, to pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

1.5. Lai saņemtu pašvaldības pabalstus, klients personīgi vēršas Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk tekstā – Labklājības pārvalde) un iesniedz attiecīgus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus.

1.6. Punktos 1.3.1. un 1.3.2. minētās prasības neattiecas uz fizisko personu, kura uzņemas apbedīšanu saskaņā ar šo noteikumu 10.nodaļu.

2. Pašvaldības pabalstu piešķiršanas kārtība

2.1. Pašvaldības pabalstus piešķir Labklājības pārvalde:

2.1.1. pamatojoties uz klienta ienākumu un materiālo resursu novērtējumu, klientam iesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

2.1.2. pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām;

2.1.3. veicot pašvaldības pabalstu saņēmēju datu apstrādi sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajās sistēmās un izmantojot valsts vienotās informācijas sistēmas;

2.1.4. novērtējot personām noteikto individuālo līdzdarbības pienākumu veikšanu;

2.1.5. apmeklējot klientu tā dzīvesvietā un novērtējot dzīves apstākļus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

2.1.6. Šo noteikumu 1.2, 2.1.1., 2.1.4. un 2.1.5.apakšpunkts nav attiecināms uz 10. un 10.1punktu.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

2.2. Ja kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs, pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā trīs mēnešus. Ja neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā sešus mēnešus.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.64 redakcijā, kas grozīta ar 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

2.3. Labklājības pārvalde apstiprinātā budžeta ietvaros var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, ja iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ģimene (persona) nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

2.4. Labklājības pārvaldes vadītāja un Labklājības pārvaldes Pabalstu piešķiršanas komisija apstiprinātā budžeta ietvaros var ģimenei (personai) piešķirt vienreizēju pabalstu atsevišķu gadījumu risināšanai, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai.

2.5. Veselības aprūpes pabalsts, pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem, pabalsts izglītības ieguves atbalstam un pabalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm tiek izmaksāts ne biežāk kā vienu reizi mēnesī.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

3. Pabalstu veidi

3.1. Pabalstu veidi:

3.1.1. dzīvokļa pabalsts;

3.1.2. veselības aprūpes pabalsts;

3.1.3. pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem;

3.1.4. pabalsts uzturam;

3.1.5. pabalsts aprūpes mājās pakalpojumam;

3.1.6. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

3.1.7. apbedīšanas pabalsts;

3.1.8. pabalsts izglītības ieguves atbalstam;

3.1.9. pabalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 05.08.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.48; 05.04.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.15; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

4. Dzīvokļa pabalsts

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.64 redakcijā)

4.1. Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības pabalsts maksājumu segšanai, kuri saistīti ar tās dzīvojamās telpas lietošanu, kuru klients deklarējis kā pamata dzīvesvietu. Klientam ir jābūt deklarētam pamata dzīvesvietā laika posmā, par kuru tiek iesniegtas ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu kvītis.

4.2. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgi saņemt Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji, kuri savu pamata dzīvesvietu ir deklarējuši Jūrmalas pilsētā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas.

4.3. Iztikas līdzekļu deklarācijā ienākumi nav jāuzrāda tām personām, kuras mitinās vienā dzīvojamā telpā ar ģimeni (personu), bet kuras nav ģimenes locekļi un kurām ar ģimeni nav kopēju izdevumu par uzturu un mājokli.

4.4. Lai noteiktu dzīvokļa pabalsta apmēru, klients (īrnieks, ar kuru noslēgts īres līgums, vai dzīvojamās telpas īpašnieks) Labklājības pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju, iesniegumu un uzrāda šādus dokumentus, un iesniedz to kopijas:

4.4.1. īpašumu apliecinošus dokumentus, apsaimniekošanas līgumu vai īres līgumu, ja dzīvojamā telpa nav klienta īpašumā;

4.4.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvītis par pēdējiem trim pilniem mēnešiem;

4.4.3. maksājumu kvītis par pēdējiem trim pilniem apkures mēnešiem, izņemot 4.7.3.punktā minētos gadījumos;

4.4.4. maksājumu kvīti par cietā kurināmā iegādi vai iesniegumā norāda cietā kurināmā iegādes nepieciešamību;

4.4.5. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma, ja nepieciešams papildus izvērtēt ģimenes (personas) situāciju.

4.5. Dzīvokļa pabalsts ģimenei tiek piešķirts vienu reizi kalendārajā gadā, un to aprēķina pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem, rēķinot vidējos maksājumus par pēdējiem trim pilniem mēnešiem, nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.

4.6. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, personām tiek noteikta pārtikas daļa Ls 105 apmērā mēnesī, izņemot: darbspējīgām personām – garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā mēnesī; invalīdiem, bērniem invalīdiem, politiski represētām personām, Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībniekiem – Ls 117 apmērā mēnesī.

4.7. Dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc šādas formulas:

I - (p x n) =E, kur:

I – ģimenes ienākumi mēnesī;

p – noteikumu 4.6. punktā noteiktā pārtikas daļa;

n – ģimenes locekļu skaits;

E – summa, kuru pabalsta pieprasītājam jāizlieto izdevumiem par dzīvokli;

4.7.1. ģimenēm (personām), kurās neviens no pilngadīgiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (vai persona nav darbspējīga), dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts sešiem mēnešiem pēc formulas:

(K – E) x 6 = Dz.p. – dzīvokļa pabalsta apmērs.

K – faktiskie īres un komunālo maksājumu izdevumi, rēķinot vidējos maksājumus par trim mēnešiem, bet nepārsniedzot pielikumā norādītos normatīvus;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs;

4.7.2. ģimenēm, kurās kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs (vai persona ir darbspējīga), dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts trim mēnešiem pēc formulas:

(K – E) x 3 = Dz.p. – dzīvokļa pabalsta apmērs.

K – faktiskie īres un komunālo maksājumu izdevumi, ņemot vidējos maksājumus par trim mēnešiem, bet nepārsniedzot pielikumā norādītos normatīvus;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs;

4.7.3. klientiem, kuriem ģimenē neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (vai persona nav darbspējīga) un aprēķinātais dzīvokļa pabalsts nosedz visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus saskaņā ar pielikumā noteiktajiem normatīviem pabalstu piešķir par pirmajiem trim mēnešiem un aprēķina pēc formulas: (K – E) x 3 = Dz.p. Lai aprēķinātu pārējo pabalsta daļu, klients iesniedz maksājumu kvītis par atlikušajiem trim apkures mēnešiem, un pabalsts tiek aprēķināts pēc formulas: (K – E) x 3 = Dz.p.

4.8. Ja dzīvojamā telpā mitinās personas, kas nav klienta ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, tad dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts proporcionāli pabalstu pieprasījušo ģimenes locekļu skaitam dzīvojamā telpā.

4.9. Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts vai tā izmaksa tiek pārtraukta, ja:

4.9.1. klients ir noslēdzis uztura līgumu;

4.9.2. dzīvojamā telpa, par kuras lietošanas izdevumu segšanu tiek pieprasīts pabalsts, ir atsevišķi dzīvojoša likumīgā apgādnieka īpašumā;

4.9.3. ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja klients turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

4.9.4. laulātiem vai nepilngadīgiem bērniem ir deklarētas dažādas pamata dzīvesvietas vai tiem pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi;

4.9.5. klientam pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi;

4.9.6. dzīvojamā telpa, par kuru tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir nodota lietošanā citām personām;

4.9.7. ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts vai zaudējis spēku;

4.9.8. nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas;

4.9.10. klients nedzīvo adresē, kurā ir deklarēts, izņemot gadījumus, ja:

4.9.10.1. klients ir skolēns vai students, kurš mācās, un ir iesniegta izziņa no izglītības iestādes;

4.9.10.2. persona ilgstoši atrodas ārstniecības iestādē vai saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.

4.10. Ja klients vai viņa ģimenes locekļi darba spējīgā vecumā neveic Labklājības pārvaldes noteiktos līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvalde ir tiesīga samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam.

4.11. Labklājības pārvalde klientam piešķirto dzīvokļa pabalstu pārskaita klienta norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Labklājības pārvalde ir tiesīga lemt par piešķirtā dzīvokļa pabalsta izmaksu klientam skaidrā naudā malkas apkures gadījumos vai pēc faktisko izdevumu apliecinošu dokumentu iesniegšanas par cietā kurināmā iegādi.

4.12. Atlaidi ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu pastāvīgās daļas segšanai (turpmāk – atlaide) 100% apmērā 4.13.punktā minētie klienti var saņemt visu kalendāro gadu.

4.13. Tiesības saņemt atlaidi par periodu, kurā netiek piešķirts dzīvokļa pabalsts, ir:

4.13.1. vientuļiem, nestrādājošiem invalīdiem, pensionāriem, politiski represētajām personām (kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī;

4.13.2. atsevišķi dzīvojošiem, nestrādājošiem invalīdiem, pensionāriem, politiski represētām personām vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu ģimenēm, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un tie nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu.

4.14. Lai saņemtu atlaidi, klientam jāuzrāda maksājumu kvīts par pakalpojuma saņemšanu un jāiesniedz tās kopija.

4.15. Atlaide tiek piešķirta par laika periodu, kurā ir spēkā pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija.

4.16. Ja dzīvojamā telpā mitinās personas, kas nav klienta ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, tad atlaide tiek aprēķināta proporcionāli pabalstu pieprasījušo ģimenes locekļu skaitam dzīvojamā telpā.

5. Veselības aprūpes pabalsts

5.1. Pabalsts ir paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai un ietver:

5.1.1. materiālu palīdzību veselības apdrošināšanas polišu iegādei;

5.1.2. materiālu palīdzību pacientu iemaksu segšanai, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai un medikamentu iegādei;

5.1.3. materiālu palīdzību redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādei;

5.1.4. materiālu palīdzību zobu protezēšanai;

5.1.5. materiālu palīdzību medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai;

5.1.6. materiālu palīdzību primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista nozīmētu slimību profilakses pasākumu apmaksai.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

5.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt šādas iedzīvotāju kategorijas:

5.2.1. vientuļi nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas (kam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 160 mēnesī;

5.2.2. atsevišķi dzīvojoši nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētās personas vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu ģimenes, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un tie nepārsniedz Ls 160 mēnesī uz personu;

5.2.3. 1.3.2.punktā minētās ģimenes (personas), kurām nav tiesību saņemt garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalstu, bet ienākumi uz vienu ģimenes locekli vai atsevišķi dzīvojošu personu mēnesī ir zemāki par Ministru kabineta vai Jūrmalas pilsētas domes noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.64; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

5.3. Lai lemtu par pabalsta piešķiršanu, klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāiesniedz iesniegums un izdevumu apliecinoši dokumenti. Izdevumus apliecinoši dokumenti jāiesniedz Labklājības pārvaldē līdz 15.decembrim, lai saņemtu veselības aprūpes pabalstu attiecīgajā kalendārajā gadā.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

5.4. Pabalsta apmērs kalendārajā gadā ir līdz Ls 60 personai.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

5.5. Veselības aprūpes pabalsta saņemšanai vajadzību apliecinošie dokumenti jāiesniedz par laika periodu, kad klientam ir spēkā esošā iztikas līdzekļu deklarācija.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

6. Pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem

6.1. Pabalsts paredzēts personām ar funkcionāliem traucējumiem un ietver palīdzību:

6.1.1. medicīnas un higiēnas preču (pamperu, katetru, vienreizēji lietojamo personīgās higiēnas komplektu u.c.) iegādei un tehnisko palīglīdzekļu īrei vai iegādi;

6.1.2. Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieka rehabilitācijas izdevumu segšanai.

6.2. Pabalstu ir tiesīgi saņemt:

6.2.1. vientuļi nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētas personas (kam nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 160 mēnesī;

6.2.2. atsevišķi dzīvojoši, nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētās personas vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu ģimenēm, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un tie nepārsniedz Ls 160 mēnesī uz personu;

6.2.3. Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu un kuru ienākumi nepārsniedz Ls 160 mēnesī.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.64; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

6.3. Pabalsta saņemšanai klientam papildus iztikas līdzekļu deklarācijai jāiesniedz vajadzību apliecinoši dokumenti: primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista atzinums par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas un higiēnas preču iegādes nepieciešamību, Černobiļas AES seku likvidācijas dalībniekam nepieciešamo rehabilitāciju, kā arī izdevumus apliecinošie dokumenti. Izdevumus apliecinoši dokumenti jāiesniedz Labklājības pārvaldē līdz 15.decembrim, lai saņemtu pabalstu personām ar funkcionālajiem traucējumiem attiecīgajā kalendārajā gadā.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.64; 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

6.4. Pabalsta apmērs kalendārajā gadā ir līdz Ls 60 personai.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

6.5. Pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemšanai vajadzību apliecinošie dokumenti jāiesniedz par laika periodu, kad klientam ir spēkā esošā iztikas līdzekļu deklarācija.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

7. Pabalsts uzturam

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 05.08.2010. saistošo noteikumu Nr.48 redakcijā)

7.1. Pabalsts uzturam ir paredzēts ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai un tiek piešķirts zupas virtuves pakalpojuma veidā.

7.2. Zupas virtuves pakalpojumu ir tiesīgas saņemt krīzes situācijā nonākušas ģimenes (personas), kurām Labklājības pārvalde ir veikusi ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējumu.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

7.3. Labklājības pārvalde veic personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu un nosaka zupas virtuves pakalpojuma saņemšanas termiņu.

7.4. Persona, kurai Labklājības pārvalde nav veikusi ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējumu, zupas virtuves pakalpojuma sniegšanas vietā saņem zupas virtuves pakalpojumu līdz piecām darba dienām un šajā laikā iesniedz Labklājības pārvaldē dokumentus ienākumu izvērtēšanai.

7.5. Zupas virtuves pakalpojums tiek piešķirts stingrās uzskaites talonu veidā zupas virtuves pakalpojuma sniegšanas vietā.

7.6. Zupas virtuves pakalpojuma saņemšanai personai jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

8. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai

8.1. Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai ir materiāla palīdzība klientam, kuram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Labklājības pārvalde ir piešķīrusi aprūpes mājās pakalpojumu par pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet objektīvu apstākļu dēļ klients nevar saņemt aprūpes mājās dienesta sniegtos pakalpojumus.

8.2. Lai saņemtu pabalstu aprūpes mājās nodrošināšanai, klients, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums, iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu, kurā norāda personu, kas veiks klienta aprūpi mājās.

8.3. Labklājības pārvalde, klients un persona, kura veiks klienta aprūpi, noslēdz vienošanos par klienta aprūpi. Vienošanās tiek noslēgta un/vai pagarināta viena kalendāra gada ietvaros.

8.4. Pabalsta aprūpes mājās nodrošināšanai apmērs ir:

8.4.1. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 1.aprūpes līmenī, – Ls 10 mēnesī;

8.4.2. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 2.aprūpes līmenī, – Ls 20 mēnesī;

8.4.3. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 3.aprūpes līmenī, – Ls 30 mēnesī;

8.4.4. klientam, kuram piešķirts aprūpes mājās pakalpojums 4.aprūpes līmenī, – Ls 40 mēnesī.

9. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

9.1. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir pabalsts, kuru piešķir personai individuālās sociālās rehabilitācijas procesā, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.

9.2. Pabalstu ir tiesīgas saņemt personas, kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.

9.3. Sociālais darbinieks pēc personas individuālo vajadzību un resursu izvērtēšanas izstrādā individuālās sociālās rehabilitācijas plānu.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

9.4. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija, pamatojoties uz:

9.4.1. Labklājības pārvaldes sociālās darba daļas speciālista sastādītu personas individuālās sociālās rehabilitācijas plānu;

9.4.2. personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju;

9.4.3. izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

9.5. Pabalstu piešķir Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros, paredzot, ka vienai personai piešķiramā pabalsta kopējais apmērs ir ne vairāk kā 400 Ls kalendāra gadā.

9.6. Pabalstu izmaksā personai skaidrā naudā vai to pārskaita pakalpojumu sniedzējam.

10. Apbedīšanas pabalsts

10.1. Apbedīšanas pabalsts paredzēts mirušas personas apbedīšanas izdevumu segšanai.

10.2. Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja mirušās personas pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas pilsēta un par šo personu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav tiesiska pamata piešķirt apbedīšanas valsts pabalstu.

10.3. Tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu ir fiziskai personai, kura uzņemas apbedīšanu.

10.4. Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu, persona, kura uzņēmusies apbedīšanu, iesniedz: iesniegumu; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas oriģinālu, kas apliecina, ka par mirušo personu nav bijušas tiesības saņemt apbedīšanas valsts pabalstu; miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu); izdevumus apliecinošus dokumentus.

10.5. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir līdz Ls 200, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai.

10.6. Apbedīšanas pabalsts ir jāpieprasa ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no miršanas apliecības izsniegšanas brīža.

10.1 Pabalsts izglītības ieguves atbalstam

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 05.04.2012. saistošo noteikumu Nr.15 redakcijā)

10.11. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir paredzēts:

10.11.1. apģērba, skolas piederumu, kancelejas preču un citu mācību priekšmetu iegādei;

10.11.2. vispārizglītojošo skolu 9.klases un 12.klases absolvēšanas izdevumiem.

10.12. Pabalstu ir tiesīgas saņemt ģimenes, kurās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 150 Ls uz vienu personu un kurās izglītojamais uzsāk vai turpina mācības Jūrmalas vispārizglītojošās skolās vai absolvē tās, vai apgūst obligāto pirmsskolas izglītību Jūrmalas pilsētā.

10.13. Pabalsta apmērs 10.11.1.apakšpunktā paredzētajos gadījumos ir līdz Ls 50 katram izglītojamajam, papildus iesniedzot izdevumus apliecinošus dokumentus.

10.14. Pabalsta apmērs 10.11.2.apakšpunktā paredzētajos gadījumos ir Ls 50 katram izglītojamajam.

10.15. Pabalsti 10.11.1. un 10.11.2.apakšpunktā noteikto vajadzību segšanai tiek piešķirti par mācību gadu no 1.augusta līdz 30.jūnijam.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

10.2 Pabalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm.

10.21. Pabalsts kultūras pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm (turpmāk šajā nodaļā – pabalsts) ir paredzēts ģimenēm, kuras aprūpē trīs vai vairāk taisnās līnijas 1.pakāpes lejupējos bērnus līdz 18 gadu vecumam, arī audžuģimenē ievietotos un/vai aizbildnībā esošos bērnus, kurā vecākus vieno laulība vai saista pastāvīga ārpus laulības savienība, vai arī bērnus aprūpē viens no vecākiem, kuri ir deklarēti vienā dzīvesvietā, lai palielinātu iespējas apmeklēt kultūras pasākumus.

10.22. Pabalsta saņemšanai daudzbērnu ģimenes pārstāvis iesniedz iesniegumu un kultūras pasākumu apmeklējuma biļetes kalendāra gada ietvaros.

10.23. Pabalsta apmērs ir līdz Ls 10 kalendārajā gadā katram daudzbērnu ģimenes loceklim atbilstoši iesniegto kultūras pasākumu biļetēs norādītai vērtībai.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

11. Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija

11.1. Labklājības pārvaldes pabalstu piešķiršanas komisija (turpmāk – komisija) tiek izveidota ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Labklājības pārvaldes darbiniekus.

11.2. Komisijai ir tiesības lemt par pašvaldības pabalstu piešķiršanu ģimenei (personai) īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ ģimene (persona) daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

11.3. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai sociālā darba speciālista veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai, komisijai ir tiesības piešķirt vienreizējus pabalstus ģimenēm (personām) ārkārtas situācijās, krīzes situācijās un atsevišķu gadījumu risināšanai, ja netiek apmierinātas ģimenes (personas) pamatvajadzības.

(Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošo noteikumu Nr.5 redakcijā)

12. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

12.1. (Svītrots ar Jūrmalas pilsētas domes 21.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.5)

12.2. Labklājības pārvaldes lēmumu klients var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoram.

12.3. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu klients var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā.

13. Noslēguma jautājumi

13.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Jūrmalas Ziņas”.

13.2. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

14. Pārejas noteikums

(Nodaļa Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošo noteikumu Nr.64 redakcijā)

Dzīvokļa pabalstu 2010./2011.gada apkures sezonā var saņemt vienu reizi, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Ģ.Trencis
Pielikums
Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra
saistošajiem noteikumiem Nr.7 (prot. Nr.4, 9.p.)
Normatīvi dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai Jūrmalas pilsētā

(Pielikums grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.64)

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri:

1.1. par visu dzīvokļa kopējo platību, bet ne vairāk kā 100 m2 – represētās personas ģimenei, redzes invalīdiem;

1.2. par visu dzīvokļa kopējo platību, bet ne vairāk kā 40 m2, īrniekam, kurš dzīvo vien­istabas dzīvoklī vai īrē istabu kopējā dzīvoklī;

1.3. par 30 m2 vienai personai, kura dzīvo viena dzīvoklī ar divām un vairāk istabām;

1.4. pārējos gadījumos par dzīvokļa kopējo platību, kas nepārsniedz 20 m2 uz katru personu;

1.5. par dzīvojamās telpas īri vai apsaimniekošanas izdevumiem – saskaņā ar noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem un ņemot vērā normatīvās platības aprēķinus, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par 1 m2 mēnesī;

1.6. par apkuri, ņemot vērā normatīvās platības:

1.6.1. centralizētā apkure – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai;

1.6.2. ar cieto kurināmo – pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par kvadrātmetru;

1.6.3. ar gāzi (patēriņā iekļaujot apkuri, ūdens uzsildīšanu, gāzes pavardu) – ņemot vērā kvītī uzrādīto izlīdzināto maksājumu, aprēķinos iekļaujot mēneša maksājumu divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par kvadrātmetru;

1.6.4. ar elektrību – pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par kvadrātmetru.

2. Par aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem:

2.1. 75% no komunālo maksājumu kvītī norādītās summas, ja dzīvoklī nav skaitītāju;

2.2. ja dzīvoklī ir skaitītāji – atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajai m3 cenai un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 3 m3 izmaksām vienai personai un 1 m3 katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

2.3. ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu pastāvīgās daļas segšanai – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajam;

2.4. aukstā ūdens zudumi – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajam.

3. Par karstā ūdens piegādes nodrošināšanu ēkā un patēriņu:

3.1. 75% no komunālo maksājumu kvītī norādītās summas, ja dzīvoklī nav skaitītāju;

3.2. ja dzīvoklī ir skaitītāji – atbilstoši maksājumu kvītīs uzrādītajai m3 cenai un skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā par 1 m3 izmaksām vienai personai mēnesī.

4. Par gāzi, ja gāze netiek izmantota mājokļa apkurei:

4.1. gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 vienai personai un 3 m3 izmaksas katrai nākamajai personai ģimenē mēnesī;

4.2. (svītrots ar Jūrmalas pilsētas domes 21.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.64);

4.3. par balonu gāzi – 9 litri gāzes izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru gāzes izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē.

5. Par elektroenerģiju:

5.1. saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto, bet ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un līdz 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 150 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

5.2. ja dzīvoklī ir stacionāra elektriskā plīts – līdz 100 kW izmaksas mēnesī vienai personai un līdz 80 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei.

6. Par sauso sadzīves atkritumu izvešanu – 75% apmērā no komunālo maksājumu kvītī vai līgumā norādītās summas mēnesī.

7. Par siltumtīklu apkalpošanu (tehnisko apkopi) – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

8. Par liftu un liftu apkalpošanu – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

9. Par elektrību koptelpās – saskaņā ar maksājumu kvītī uzrādīto.

10. Par fiksētā tālruņu līnijas abonēšanu – atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam, kā arī atsevišķi dzīvojošai pensionāru vai invalīdu ģimenei, kurā nav darbspējīgu personu.

13.04.2013