Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2014. - 30.04.2015. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.149

Rīgā 2008.gada 9.decembrī (prot. Nr.116, 17.§)
Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām15.panta pirmās daļas 2.punktu un 43.panta trešo daļu
I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Mājokļu un vides departaments) Kapsētu pārvaldes (turpmāk – Kapsētu pārvalde), kapsētu pārziņu, kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57)

2. Lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. amatnieks – komersants, kurš saņēmis Kapsētu pārvaldes atļauju veikt komercdarbību kapsētas teritorijā;

2.3. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā šajos saistošajos noteikumos paredzētā kārtībā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.4.1 apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.4.2 (svītrots ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96);

2.5. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā ir tiesības apbedīt mirušo, ja viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

2.6. (svītrots ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96);

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.8. kapavieta – noteikta izmēra zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai, par kuru noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu;

2.8.1 aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta atvērtā vai daļēji slēgtā kapsētā;

2.9. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta kapavietu uzskaites pamatdokumentos, vai augstākās izglītības un zinātnes institūcija, ja tai piešķirta kapavieta urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem;

2.10. kapavietu komisija – Mājokļu un vides departamenta direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu un pieņem lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina;

2.10.1 kapavietai piegulošā brīvā zeme (teritorija) – ārpus kapavietas esoša zeme (teritorija), kurā nav iespējams ierādīt jaunu kapavietu un tā nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai un par kuru kapavietu komisija ir pieņēmusi lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina, bez tiesībām apbedīt pievienotajā teritorijā;

2.11. kapavietu kopējs – komersants, kurš saņēmis Kapsētu pārvaldes atļauju kapavietu kopšanai (kapavietas izveidošanai, labiekārtošanai, nolīdzināšanai);

2.12. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.13. kapsētas pārzinis – amatpersona, kura pilda saistošajos noteikumos paredzētos kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.14. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem, izņemot urnas ar kremēta mirušā pelniem;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76; Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.210)

3. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.

Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja motivētu iesniegumu. Lēmumu par šādas kapavietas piešķiršanu pieņem Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

4. Rīgas dome ar lēmumu var:

4.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanā reliģiskajām organizācijām vai konfesijām. Kapsētu pārvalde par šo kapsētu vai tās daļu veic inventarizāciju, sastāda apbedījumu vietu shēmu, kā arī nodod reliģiskajām organizācijām vai konfesijām mirušo reģistrācijas grāmatas, līgumus par kapavietas uzturēšanu un ar apbedīšanu saistītos dokumentus. Reliģiskās organizācijas vai konfesijas atmaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu uzturēšanā;

4.2. noteikt īpašu statusu kapsētas daļai vai sektoram.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176)

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, līgumi par kapavietas uzturēšanu un elektroniskā datu bāze.

6. Mājokļu un vides departaments izstrādā un Mājokļu un vides departamenta direktors apstiprina šo saistošo noteikumu piemērošanai nepieciešamo iesniegumu, atļauju, izziņu un paziņojumu veidlapas.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57)

7. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina var apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā pie Mājokļu un vides departamenta direktora, bet Mājokļu un vides departamenta direktora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(Rīgas domes 16.06.2009. saistošo noteikumu Nr.176 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57)

8. (Svītrots ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

8.1 Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību var apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā pie Mājokļu un vides departamenta direktora, bet Mājokļu un vides departamenta direktora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(Rīgas domes 23.02.2010. saistošo noteikumu Nr.57 redakcijā)

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētu pārvaldes un Kapsētu pārvaldes kapsētu administrācijas darba laiku publicē Mājokļu un vides departamenta mājas lapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētu administrācijas telpām.

Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Kapsētu pārvalde.

(Rīgas domes 05.10.2010. saistošo noteikumu Nr.96 redakcijā)

10. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

10.1. no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

10.2. no 1.novembra līdz 31.martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

11. Kapsētu darbiniekiem darba laikā pie apģērba ir piestiprināta pazīšanas zīme, uz kuras norādīts uzvārds un ieņemamais amats.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. uzturēties pēc tās slēgšanas;

12.2. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.3. piegružot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas;

12.4. rakt smiltis un zemi kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijās;

12.5. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu (sētas, sūkņi, pieminekļi, piemiņas plāksnes u. tml.), kapavietas stādījumus;

12.6. ievest suņus bez pavadas;

12.7. iebraukt ar transportlīdzekļiem, izņemot:

12.7.1. gadījumus, kad ir saņemta Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa atļauja;

12.7.2. policijas operatīvajiem trans­portlīdzekļiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem;

12.7.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

12.7.4. par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, uzrādot apliecību;

12.7.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

12.8. traucēt bēru ceremonijas norisi, braucot ar transportlīdzekli kapsētas teritorijā;

12.9. sniegt kapavietu kopšanas pakalpojumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;

12.10. sniegt amatnieku pakalpojumus bez Kapsētu pārvaldes atļaujas;

12.11. traucēt kapraču darbu.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

12.1 Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos (katafalkos).

(Rīgas domes 23.02.2010. saistošo noteikumu Nr.57 redakcijā)

13. Tiesības organizēt koku ciršanu kapsētas teritorijā ir Kapsētu pārvaldei.

III. Kapsētu pārvaldes un kapsētu pārziņa pienākumi

14. Kapsētu pārvaldei ir pienākums:

14.1. organizēt kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu;

14.2. organizēt kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

14.3. uzturēt, remontēt kapsētu administrācijas un saimniecības ēkas, kapličas, iekšējos ceļus un celiņus, koplietošanas laukumus, sētas, solus;

14.4. organizēt kapsētu teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu un ūdens­apgādi kapsētās;

14.5. reģistrēt līgumus par kapavietas uzturēšanu;

14.6. izsniegt komersantiem atļaujas kapavietu kopēju un amatnieku pakalpojumu sniegšanai kapsētās;

14.7. nodrošināt pieminekļu ar arhitektonisku un kultūrvēsturisku nozīmi sakopšanu;

14.8. organizēt un nodrošināt kapu rakšanas pakalpojumus.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

15. Kapsētas pārzinim ir pienākums:

15.1. nospraust, uzmērīt, ierādīt dabā kapsētas sektorus, rindas un kapavietas;

15.2. nodrošināt lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;

15.3. kārtot mirušo reģistrācijas grāmatu, kā arī nodrošināt tajā esošās informācijas pieejamību atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;

15.4. nodrošināt maksas iekasēšanu par kapsētā sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

15.5. nodrošināt ārpus kapavietām esošo apstādījumu kopšanu;

15.6. nodrošināt sanitāro normu un šo saistošo noteikumu ievērošanu;

15.7. slēgt līgumus par kapavietu uzturēšanu un iesniegt tos reģistrēšanai Kapsētu pārvaldē.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176)

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

16. Kapavieta tiek piešķirta un ierādīta (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1.pielikumu), pamatojoties uz:

16.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, ievērojot šo saistošo noteikumu 17. vai 18.punktu un nosacījumu, ka daļēji slēgtā kapsētā personai piešķir un ierāda apbedījumam nepieciešamo kapavietu/kapavietas un vēl vienu kapavietu, ja persona to vēlas;

16.2. sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

16.3. augstākās izglītības un zinātnes institūcijas iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, apbedījumiem.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96; Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.210)

17. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu piešķir un ierāda kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

17.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

17.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.3. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par kapavietas piešķiršanu;

17.4. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

18. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, par jaunas kapavietas piešķiršanu lemj Kapsētu pārvaldes priekšnieks, pamatojoties uz:

18.1. personas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā;

18.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

18.3. līgumu par kapavietas uzturēšanu;

18.4. attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu;

18.5. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par kapavietas piešķiršanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

18.1 Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā nav brīvas vietas vai nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvaldes priekšnieks kapavietas uzturētājam piešķir jaunu kapavietu šādos gadījumos:

18.11. ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais radinieks (vecāki, vecvecāki utt.), lejupējais radinieks (bērns, mazbērns utt.), brālis vai māsa;

18.12. ja mirušajam kapavietas uzturētājs ir vienīgais radinieks.

(Rīgas domes 16.06.2009. saistošo noteikumu Nr.176 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

18.2 Slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā var veikt urnas virsapbedījumu, vai kapsētas teritorijā, kurai noteikts īpašs statuss, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

18.21. kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo vai kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

18.22. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

18.23. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

(Rīgas domes 01.06.2010. saistošo noteikumu Nr.76 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96; Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.210)

19. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz:

19.1. kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo;

19.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

19.3. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

20. Kapsētu pārvaldes priekšnieks var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

21. Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina. Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu neatņemama sastāvdaļa.

(Rīgas domes 16.06.2009. saistošo noteikumu Nr.176 redakcijā)

22. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā:

22.1. ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

22.2. ja piecu gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

22.3. ja kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu IX nodaļu.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

23. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu:

23.1. 22.1.apakšpunktā minētajā gadījumā;

23.2. 22.2. un 22.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 30.punkta nosacījumus.

23.1 Aktētu kapavietu šo saistošo noteikumu 23.2 punktā noteiktajā kārtībā var piešķirt un ierādīt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, ievērojot nosacījumus, ka kapavietas uzturētājam piešķir un ierāda tikai vienu aktētu kapavietu un kapavietas uzturētājs līgumos par kapavietas uzturēšanu par kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju norāda vienu un to pašu personu.

(Rīgas domes 16.06.2009. saistošo noteikumu Nr.176 redakcijā)

23.2 Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā aktētu kapavietu piešķir Kapsētu pārvaldes priekšnieks un ierāda kapsētas pārzinis, noslēdzot ar kapavietas uzturētāju, kuram uzturēšanā jau ir nodota kapavieta attiecīgajā kapsētā, līgumu par kapavietas uzturēšanu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

23.21. kapavietas uzturētāja iesniegumu par aktētas kapavietas piešķiršanu;

23.22. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

23.23. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par aktētās kapavietas piešķiršanu;

23.24. līgumu par kapavietas uzturēšanu.

(Rīgas domes 16.06.2009. saistošo noteikumu Nr.176 redakcijā, kas grozīta ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

V. Apbedīšanas kārtība

24. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

25. (Svītrots ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

26. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

27. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, veicot virsapbedījumu – no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam.

Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 1 m. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76)

28. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

29. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā viena metra dziļumā, kā arī kolumbārijā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176)

30. Virsapbedījumus kapā var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76)

31. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt, saņemot Kapsētu pārvaldes un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

32. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

33. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

34. Kapsētas pārzinim ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

35. Kapliču apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam – mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei – iznomā kapsētas pārzinis.

36. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

37. Bēru ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt kapsētas pārziņa noteikto laiku.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

38. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

39. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Bezpiederīgos, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.600 “Kremācijas noteikumi” netiek kremēti, apbedī zārkā.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

40. Kremēta bezpiederīgā mirušā pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50–100 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, sastādot šā apbedījuma izvietojuma shēmu. Šādas kapavietas dziļums ir 1 m līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 m, platums – 1 m.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176)

41. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu kapsētās nodrošina Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176)

42. Bezpiederīgā mirušā kapavieta, izņemot 40.punktā minēto kapavietu, tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo sektorā.

43. Ja ir pieteikušies bezpiederīgā mirušā piederīgie, kuri vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums:

43.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā bezpiederīgā apbedīšanu;

43.2. samaksāt normatīvajos aktos noteiktu vienreizēju maksu par kapavietas uzturēšanas tiesībām un ar kapavietas lab­iekārtošanu saistītos maksājumus;

43.3. noslēgt līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

VIII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

44. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

44.1. noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (2.pielikums), norādot personu, kura būs kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēja;

44.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu;

44.3. gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu;

44.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju;

44.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

44.6. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

44.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai. I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem;

44.8. atlīdzināt materiālos zaudējumus, kas pašvaldībai un/vai trešajai personai radušies viņa vainas dēļ.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176)

45. Kapavietas uzturētājam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar trešo personu, līguma kopija iesniedzama kapsētas pārzinim.

46. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

46.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

46.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajās kapavietās un ārpus tām;

46.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u. tml. novietošanai.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

47. Reizi gadā Kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (3.pielikums). Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi uzturētajā kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā.

48. Kapavietu komisija sastāda šo saistošo noteikumu 47.punktā minēto aktu piecus gadus pēc kārtas un pēc katra no šiem aktiem sastādīšanas kapavietas uzturētājam uz viņa norādīto adresi ierakstītā sūtījumā nosūta:

48.1. akta kopiju;

48.2. brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76)

49. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā šo saistošo noteikumu 47.punktā minētā akta sastādīšanas 48.2.apakšpunktā noteiktajā laikā neierodas pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

(Grozīts ar Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76)

50. Ja Kapavietu komisija ir sastādījusi piecus aktus par nekoptu kapavietu un nav zināms aktētās kapavietas uzturētāja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, Kapsētu pārvalde oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis" un portālā www.riga.lv ievieto sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu un brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā ierasties pie kapsētas pārziņa.

Ja trīs mēnešu laikā pēc sludinājuma publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” pie kapsētas pārziņa nav ieradies ne kapavietas uzturētājs, ne viņa pilnvarotā persona, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

(Grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 01.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.76; Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

51. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, pamatojoties uz šo saistošo noteikumu 49., 50.punktu un 22.2.apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts virsapbedījums. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

51.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies laikā, kad kapavietas kopšanu nodrošināja pašvaldība;

51.2. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

52. Kapsētu pārvalde informē Rīgas pilsētas būvvaldi un Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas pieminekļu aģentūra” par kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kam ir mākslas vai kultūras vērtība, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

X. Kapavietu kopēju un amatnieku profesionālā darbība kapsētās

53. Profesionālu darbību kapsētā (kapavietas kopšana, kapavietas aprīkojuma uzstādīšana un amatnieka pakalpojumu sniegšana) atļauts veikt tikai kapsētas administrācijas darba laikā saskaņā ar šo saistošo noteikumu II nodaļu.

(Grozīts ar Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96)

54. Kapsētās kapavietu kopējiem un amatniekiem ir pienākums pēc Kapsētu pārvaldes vai Rīgas pašvaldības policijas darbinieku pieprasījuma uzrādīt Kapsētu pārvaldes izsniegtu atļauju.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57)

55. Kapavietu kopējiem un amatniekiem darba dienas beigās vai beidzot darbus ir pienākums sakārtot darba vietas, atkritumus nogādāt kapsētas atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros vai izvest, nojauktos kapu pieminekļus un apmaļu paliekas ar savu transportlīdzekli izvest no kapsētas.

XI. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

56. Par 12.1. un 12.5.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām līdz 80 euro, bet juridiskām personām – līdz 150 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

57. Par 12.2.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskām personām no 80 euro līdz 350 euro, bet juridiskām personām – no 150 euro līdz 1400 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

58. Par 12.6.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskām personām no 10 euro līdz 40 euro, bet juridiskām personām no 20 euro līdz 80 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

59. Par 12.7.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu sauc pie likumā paredzētās atbildības.

60. Par 12.8., 12.11.apakšpunktā un 12.1 punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu no 80 euro līdz 350 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 05.10.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.96; Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

61. Par 12.3., 12.9., 12.10., 44.7. un 46.3.apakš­punktā un 53., 54. un 55.punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu līdz 80 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

62. Par 46.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 350 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

63. Par 12.4. un 46.2.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 20 euro.

(Grozīts ar Rīgas domes 03.12.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.79; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 3.punktu)

64. Kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi ir tiesīga Rīgas pašvaldības policija likuma "Par policiju" noteiktajā kārtībā.

(Rīgas domes 23.02.2010. saistošo noteikumu Nr.57 redakcijā)

Noslēguma jautājumi

65. (Svītrots ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57)

66. Kapavietas uzturētājam, kuram ir izveidota ģimenes kapavieta, bet nav noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu, piecu gadu laikā pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās ir jānoslēdz līgums par kapavietas uzturēšanu.

Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

(Grozīts ar Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57)

67. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 25.04.2000. saistošie noteikumi Nr.74 “Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi”.

68. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 01.06.1999. noteikumi Nr.35 “Noteikumi par brīvprātīgiem ziedojumiem Rīgas kapsētu labiekārtošanai”.

69. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 01.06.1999. nolikums Nr.58 “Rīgas kapsētu labiekārtošanai saņemto brīvprātīgo ziedojumu izmantošanas komisijas nolikums”.

70. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 28.09.1999. lēmums Nr.7727 “Par vienotas kārtības noteikšanu nepieciešamo pakalpojumu veikšanai Rīgas kapsētās”.

71. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 10.04.2007. lēmums Nr.2235 “Par bezpiederīgo mirušo cilvēku kremēšanas un apbedīšanas kārtību Rīgā”.

72. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

(Rīgas domes 23.02.2010. saistošo noteikumu Nr.57 redakcijā)

73. (Svītrots ar Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.210)

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks
1.pielikums
Rīgas domes 09.12.2008.
saistošajiem noteikumiem Nr.149
Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri

(Pielikums grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.210)

Kapavieta

Platums, m

Garums, m

Laukums, m2

Kapavietas zārkiem vai urnām

Vienvietīga kapavieta

1,75

3,00

5,25

Divvietīga kapavieta

2,50

3,00

7,50

Trīsvietīga kapavieta

3,00

3,00

9,00

Četrvietīga kapavieta

4,00

3,00

12,00

Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai

1,50

2,50

3,75

Kapavieta kremētu mirušo 50 kapsulām

1,50

2,50

3,75

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks
2.pielikums
Rīgas domes 09.12.2008.
saistošajiem noteikumiem Nr.149

(Pielikums grozīts ar Rīgas domes 16.06.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.176; Rīgas domes 23.02.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.57; Rīgas domes 19.02.2013. saistošajiem noteikumiem Nr.210)

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Uzturētāja pienākumi:

2.1.1. ievērot Rīgas domes 09.12.2008. saistošos noteikumus Nr.149 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” un kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai;

2.1.3. paziņot kapsētas pārzinim mēneša laikā par dzīvesvietas jauno adresi;

2.1.4. paziņot kapsētas pārzinim mēneša laikā par līguma 2.2.1.punkta nosacījumu iestāšanos;

2.1.5. trīs mēnešus pēc apbedīšanas dienas sakopt kapavietu;

2.1.6. gada laikā pēc apbedīšanas dienas labiekārtot kapavietu;

2.1.7. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju;

2.1.8. regulāri apgriezt kapavietā esošo dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

2.1.9. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus to savākšanas vietās novietotajos konteineros.

2.2. Uzturētāja tiesības:

2.2.1. kapavietas kopšanu uzdot veikt fiziskām un/vai juridiskām personām, kurām ir atļauja kapavietas kopšanas darbiem kapsētās;

2.2.2. mainīt līguma 1.2.punktā norādīto personu, noslēdzot ar kapsētas pārzini par to attiecīgus līguma grozījumus;

2.3. kapsētas pārzinim ir pienākums kapavietas uzturētāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu ar līguma 1.2.punktā norādīto kapavietas uzturētāja tiesību un pienākuma pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš

3.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

3.3. Līgums izbeidzas gadījumos, ja:

3.3.1. uzturētājs nodod kapavietas uzturēšanas tiesības citai personai;

3.3.2. kapavieta atbrīvojas pārapbedīšanas gadījumā;

3.3.3. ja piecu gadu laikā pēc uzturētāja nāves nepiesakās neviens uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

3.3.4. kapavieta netiek kopta piecus gadus (pamatojoties uz aktēšanu).

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Šī līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā ar brīdi, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Līgums sastādīts divos eksemplāros valsts valodā uz ___ ( ) lapām/lappusēm, viens līguma eksemplārs glabājas pie uzturētāja, bet otrs – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks
3.pielikums
Rīgas domes 09.12.2008.
saistošajiem noteikumiem Nr.149
Brīdinājuma zīmes paraugs

02.JPG (17502 bytes)

Koka mietiņš (izmēri brīdinājuma zīmei milimetros) ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu un aktēšanas datumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks
01.01.2014
Informācijai! Saistībā ar pāreju uz jaunu datu struktūru vietnē var tikt novērotas neprecizitātes. Par tām lūdzam ziņot uz e-pasta adresi likumi@lv.lv.