Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"".
Rīgā 2008.gada 21.jūlijā (prot. Nr.51 10.§)
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves” (turpmāk – būvnormatīvs).
2. Publisko ēku un būvju būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2008.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši būvnormatīva prasībām nav obligāta.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumus Nr.411 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 “Publiskas ēkas un būves”” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 435./437.nr.).
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
1. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:
1.1. darba telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process un kurā nav paredzēta apmeklētāju uzturēšanās;
1.2. mācību telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija);
1.3. publiska ēka vai būve – ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai;
1.4. publiska telpa – sabiedrībai pieejama nedzīvojamā telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri);
1.5. publisks pasākums – sabiedrībai pieejamas dažādu veidu atklātas akcijas (piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, sporta spēles, izstādes).
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
2. Cokola stāva, mansarda stāva, jumta stāva, pagrabstāva un tehniskā stāva terminu skaidrojumi ir sniegti normatīvajā aktā par daudzstāvu dzīvojamām ēkām.
3. Šis būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamu publisku ēku un būvju (turpmāk – publiskā ēka) projektēšanai, esošu publisko ēku rekonstrukcijas vai renovācijas projektēšanai, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību, kā arī publisku telpu projektēšanai citādi izmantojamās ēkās un būvēs. Būvnormatīvs neattiecas uz mazo arhitektūras formu – kiosku, sabiedriskā transporta pieturvietu, vaļēju nojumju, taksofonu kabīņu – un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu.
4. Publiskās ēkas projektē saskaņā ar Būvniecības likumu, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), citiem būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem, plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem, kā arī ievērojot projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publisko ēku un būvju funkcionālās grupas minētas šā būvnormatīva 1.pielikumā.
5. Ja publiskajā ēkā ir paredzētas citādas izmantošanas telpas (piemēram, dzīvojamās, ražošanas), tās projektē atbilstoši attiecīgā izmantošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
6. Publisko ēku un būvju konstrukcijas projektē saskaņā ar robežstāvokļa metodi atbilstoši būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām. Sabiedriski nozīmīgu publisko ēku un būvju nesošajām konstrukcijām nodrošina seismisko noturību atbilstoši standartam LVS EN 1998–1 : 2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām”.
7. Publiskās ēkas telpu skaitu un izmantošanas mērķi nosaka pasūtītājs saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un šo būvnormatīvu.
8. Ja, projektējot publiskās telpas, atsevišķas ēkas daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere un ar to saistītās funkcionālās pārmaiņas ietekmē visas ēkas ekspluatāciju un nepieciešams mainīt telpu plānojumu, ēkas inženiertehniskās apgādes tīklu shēmu vai ēkas ārējo veidolu (piemēram, mainās atsevišķu logu ailu dalījums, kas atšķiras no pārējiem ēkas fasādes elementiem), būvprojektu izstrādā, tajā izdara labojumus, saskaņo un apstiprina visai ēkai kopumā (ņemot vērā projektēšanas uzdevumu un tehniski ekonomiskos apsvērumus) saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem. Būvprojekts nav nepieciešams Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
9. Projektējot ēkas rekonstrukciju vai renovāciju, šajā būvnormatīvā noteikto publisko telpu minimālo platību drīkst samazināt ne vairāk kā par 5 %, bet 10 % no telpu kopplatības logu orientācija var atšķirties no šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktā.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
9.1 Projektējot publisku ēku vai telpu grupu, ņem vērā ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, izņemot, ja šajā būvnormatīvā nav noteikts citādi.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
10. Stāvu skaits un augstums publiskajā ēkā ir atkarīgs no zemesgabala apbūves intensitātes un apbūves augstuma ierobežojuma saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem un detalizētāk tiek noteikts detālplānojumā (ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
11. Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda, jumta un tehnisko stāvu. Jumta stāvus, kuros netiek izvietotas telpas, kurās patstāvīgi atrodas cilvēki vai ir iekārtotas patstāvīgas darba vietas, kā arī neizbūvētus bēniņus stāvu skaitā neieskaita.
12. Ja publiskās ēkas daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemesgabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.
13. Apbūves intensitāti nosaka procentos kā stāvu platības attiecību pret zemesgabala platību. Stāvu platība ir uz zemesgabala esošo būvju visu stāvu (izņemot pagrabstāvu un bēniņus) visu līmeņu platību summa. Stāvu platību mēra pa katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas un lodžijas, bet neskaitot balkonus, terases un dabiski ventilējamas neapkurināmas dubultās fasādes, ārējās atklātās kāpnes un arhitektoniskos rotājumus. Aprēķinot stāva platību mansarda stāvam, mērījumu veic 1,6 m augstumā no mansarda stāva grīdas pa ārsienu (augšējā stāva pārseguma) ārējo kontūru. Stāvu platībā neieskaita teritoriju zem būves daļas, kas pacelta virs zemes vismaz 3,5 m augstumā un nepārsniedz 30 % no būves apbūves laukuma. Būvēm, kurām nav ārsienu, stāvu platību mēra pa ārējo norobežojošo konstrukciju kontūru.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
14. Publiskās ēkas apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m2) kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas, izņemot arhitektoniskos rotājumus. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkas un ēkas daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377; MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
15. Publiskās ēkas būvtilpumu nosaka kubikmetros (m3), summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas norobežojošās konstrukcijas, virsgaismas logus un lodžijas, bet neskaitot balkonus un terases. Ēkas virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva tīrās grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda atbilst nosacītajai atzīmei ±0,00). Būvtilpumā ieskaita apkurināmu vairāklīmeņu ātriju. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas vai ēkas daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu, dabiski ventilējamu neapkurināmu dubulto fasāžu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektoniskos rotājumus.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
16. Publiskās ēkas kopējo platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Kopējā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
17. Publiskajā ēkā iebūvēto citādas izmantošanas telpu (piemēram, dzīvojamo, ražošanas telpu) platību (arī pagrabstāvā un mansarda stāvā) aprēķina atbilstoši attiecīgā izmantošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
18. Telpas platību aprēķina kvadrātmetros (m2), nosakot izmērus starp apdarinātu sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdlīstēm). Telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību. Telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un zem slīpām konstrukcijām, ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 m, kā arī laukumus, ko aizņem stacionāras apkures krāsnis.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
19. Publiskās ēkas ārtelpu – balkonu, lodžiju, lieveņu un terašu – platību nosaka kvadrātmetros (m2) kā laukumu, ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas.
20. Publiskās ēkas būvprojektā nepieciešams zemesgabala (apbūves gabala) plānojums, kurā norādīti pievedceļi, transportlīdzekļu stāvvietas un zemesgabala brīvās teritorijas labiekārtojums atbilstoši pašvaldību teritoriju plānošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
22. Publiskas telpas minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 2,7 m (rekonstrukcijas vai renovācijas gadījumā – ne mazāks par 2,5 m), horizontālo komunikāciju un tehniskajās telpās – 2,45 m, izņemot telpas, kurām šajā būvnormatīvā noteiktas citas prasības.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
23. Veicot rekonstrukciju, ir atļauts saglabāt esošos stāvu gabarītus.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
23.1 Ja telpas divstāvu daļa aizņem ne vairāk kā 25 % no stāva platības, platību starp ugunsdrošām sienām nosaka kā vienam stāvam.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
24. Stāvā, kas atrodas zem vai virs publiskām telpām, kā arī publiskās ēkas pagrabā un cokola stāvā nedrīkst atrasties noliktavas vai ražošanas telpas, kas paredzētas sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai vai darbībai ar tiem.
25. Publiskajām telpām paredz dabisko apgaismojumu caur logiem ārsienās vai virsgaismas logiem jumta pārsegumā, kā arī mākslīgo apgaismojumu atbilstoši attiecīgajām higiēnas prasībām. Dabisko apgaismojumu var neparedzēt tualetēs, higiēnas telpās un dušas telpās, kā arī citās cilvēku īslaicīgas uzturēšanās telpās, kur tas nav nepieciešams atbilstoši telpas izmantošanas veidam un projektēšanas uzdevuma nosacījumiem.
27. Lai nodrošinātu atbilstošus telpu akustiskos parametrus un izvēlētos piemērotus apdares materiālus, projektējot zāles un telpas, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, veic akustisko aprēķinu atbilstoši normatīviem aktiem par būvakustiku.
28. Skaņas izolācijas parametrus, kā arī pieļaujamo trokšņa līmeni nosaka atbilstoši higiēnas prasības un trokšņu līmeni regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(Apakšnodaļas nosaukums MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
31. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par 18, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni. Ēkās, kuru stāva augstums nepārsniedz 3,5 m, ir pieļaujams viens kāpņu laids, ja uz attiecīgo stāvu ir iespējams nokļūt, izmantojot citu risinājumu.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
33. Kāpņu starplaukumus (podestus) projektē bez līmeņa lauzumiem, to garumu (dziļumu) pieņem ne mazāku par ēkā nepieciešamo platāko izeju, bet platumu – ne mazāku par kāpņu telpas platumu.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377; MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
35.1 Ja būvēs, kurās vienlaikus uzturas vairāk nekā 500 cilvēku, kāpņu laida platums evakuācijas ceļos pārsniedz 3,1 m, to ar margām sadala joslās, kas nav platākas par 2 m.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
36. Pakāpiena augstums ir no 12 līdz 18 cm. Pakāpiena platuma un divu augstumu summai jābūt no 60 līdz 63 cm.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
37. Ar margām vai citām norobežojošām konstrukcijām, kas nav zemākas par 0,9 m, aprīko:
37.1. atklātas telpas daļas, kur grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m;
37.2. ārējās un iekšējās kāpnes un pandusus, ja tie savieno telpas, kuru grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m.
38. Publiskajās ēkās, kurās paredz liftus, kāpņu slīpumu evakuācijas ceļos projektē ne lielāku par ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto slīpumu, bet pārējos gadījumos – ne lielāku par 1:2.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
39. Ārējās uzbrauktuves kāpums gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 1:12 (8 %).
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
40. Minimālais pandusa (uzbrauktuves) platums ir 1,2 m.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
41. Iekštelpu pandusa kāpums nedrīkst pārsniegt 1:12 (8 %), viesnīcu un sanatoriju numuros – 1:20 (5 %).
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
42. Pāreju konstrukciju ugunsizturība starp publiskajām ēkām nedrīkst būt zemāka par pamatēku konstrukciju ugunsizturību.
43. Veicot rekonstrukciju, ir atļauts saglabāt esošos kāpņu gabarītus.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
45. Publiskajās ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 8 m (izņemot ēkas ar III lietošanas veida telpām un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu telpām), var būt atklātas kāpnes, kuras veido kā ātriju.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
46. Publiskajās ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 8 m (izņemot III lietošanas veida ēkas un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas), var būt atklātās kāpnes, kas savieno publiskas telpas, kuru kopējā platība nepārsniedz ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamo platību.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
46.1 Evakuācijas ceļa garums, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo evakuācijas ceļa garumu.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
47.1 Ja attālums no telpas vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm līdz izejai tieši uz āru zemes virsmas līmenī (evakuācijas ceļa garums), nepārsniedz 30 metru, atļauts neparedzēt otro evakuācijas izeju no telpas.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
48. Kultūras un izklaides iestādēs (skatītājiem pieejamajā daļā) var būt atklātas kāpnes ar nosacījumu, ka no jebkura ēkas punkta ir nodrošināta iespēja evakuēties papildus vismaz pa divām atsevišķām evakuācijas izejām.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
(Apakšnodaļas nosaukums MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
50. Publiskās ēkās iebūvētās degtspējīgu materiālu, vielu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas izvieto atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā vai ugunsdroši atdalītās telpās atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
51. Stiklotās norobežojošās konstrukcijas (piemēram, stikla sienas, durvis) projektē vizuāli viegli pamanāmas. Bērnu iestādēs un iestādēs personām ar garīga rakstura traucējumiem pie stiklotajām norobežojošajām konstrukcijām ierīko aizsargrežģi līdz 1,2 m augstumam no grīdas līmeņa vai izmanto citu risinājumu, lai novērstu iespēju gūt traumas.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
52. Telpām, kuras paredzēts sadalīt ar transformējamām sienām, evakuācijas izejas nepieciešamas atsevišķi no katras norobežotās daļas.
56. Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem. Konstrukciju segums var būt no materiāliem, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
57. Piekargriestu karkasi un pildmateriāli nepieciešami šā būvnormatīva 1.pielikuma 4. un 5.punktā minētajās ēkās:
57.1. no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases materiāliem – U1 ugunsnoturības pakāpes ēkās;
57.2. no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases materiāliem – U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
60. Transformējamu tribīņu nesošajām konstrukcijām jābūt ar ugunsreakcijas klasi A1.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
61. Publiskās ēkas ārējā pieejā projektē neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus un nodrošina piekļūšanu ēkai personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, ievērojot, ka to pārvietošanās ceļa platums ir ne mazāks kā 1,2 m.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
62. Personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskajās ēkās, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs).
63. Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskajās ēkās paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju:
63.1. ēku ieejas un telpas aprīko ar labi uztveramām (kontrastējošām un labi izgaismotām) zīmēm un norādēm atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību;
63.2. evakuācijas ceļos durvīm, kā arī grīdām un citām apdares virsmām jābūt kontrastējošām;
63.3. uz kāpņu margām pie pirmā un pēdējā pakāpiena iestrādā stāva numuru taktilo (sataustāmo) apzīmējumu vai numuru Braila rakstā;
63.4. iekārtas un telpu aprīkojumu izvieto ārpus galvenajiem pārvietošanās ceļiem;
63.5. līmeņu maiņu pandusa sākumā un beigās, kā arī kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu marķē ar spilgtu kontrastējošu (dzeltenu vai uz gaiša fona – tumšu) ne mazāk kā 5 cm platu svītru visā kāpņu vai pandusa platumā;
63.6. konferenču un semināru telpas aprīko ar akustisko cilpu, kas novērš blakustrokšņu iedarbību uz cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
63.1 Taktilā uzraksta burtiem un cipariem jākontrastē ar pamatni, un burtu augstums nav mazāks par 25 mm, burtu biezums nav mazāks par 5 mm, reljefa izvirzījums nav mazāks par 1 mm. Izvietojot informācijas taktilās plāksnes pie telpām, tās novieto blakus durvīm 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa, pie liftiem – 0,9–1,2 m augstumā no grīdas līmeņa.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
64. Publisko ēku ieejas, liftu priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas apmeklētājiem pieejamās telpas projektē bez sliekšņiem. Ja starp telpām vai starp ēku un ietvi ir līmeņu starpība, nepieciešami pandusi (uzbrauktuves).
65. Vējtveri, kuru paredzēts izmantot riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, projektē vismaz 1,5 m garu (dziļu) un 2,2 m platu.
66. Apmeklētājiem – riteņkrēslu lietotājiem – koridorus projektē ar brīvo platumu vismaz l,5 m un durvju vērtnes platumu – vismaz 0,9 m, slimnīcās, kā arī pansionātos un citās sociālās aprūpes iestādēs, kurās ir paredzētas telpas gulošiem pacientiem, – 1,2 m.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
67. Publiskajās ēkās, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai slīdošās slīpnes vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar īpašām vajadzībām.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
68. Minimālie lifta kabīnes izmēri neatkarīgi no stāvu skaita ēkā ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2).
70. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes kabīnes minimālais platums ir 1,6 m, bet minimālais garums – 1,8 m.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
71. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās dušas telpas minimālais platums un garums ir ne mazāks par 1,7 m.
72. Ja publiskajā ēkā projektē garderobes, kas atrodas atsevišķi no vestibila cokola stāvā vai pagrabstāvā, evakuācijas ceļa kopējo platumu no garderobes aprēķina cilvēku skaitam, kas atbilst 30 % no kopējā vietu skaita garderobē.
73. Gaiteņu (koridoru) platumu paredz ne mazāku par 1,5 m (brīvais platums) apmeklētājiem paredzētajās telpās un ne mazāku par 1,2 m personāla un pārējās telpās. Rekonstruējamās un renovējamās ēkās – ne mazāku par 0,9 m personāla un pārējās telpās.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377; MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
74. Gaiteņu (koridoru) griestu brīvo augstumu paredz atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2,2 m.
76. Lifta priekštelpas dziļumu projektē vismaz 1,3 reizes lielāku par lifta kabīnes dziļumu, bet, ja vairāki lifti izvietoti viens otram pretim, – divas reizes lielāku par mazākās lifta kabīnes dziļumu.
77. Kravas lifta priekštelpas laukums ir:
77.1. ne mazāks kā 6 m2 – liftiem ar celtspēju līdz 2 t;
77.2. ne mazāks kā 8 m2 – liftiem ar celtspēju virs 2 t.
78. Izeju no lifta stāvā ar citu (ne publiskas telpas) lietošanas veidu paredz caur ugunsdrošības priekštelpu. Ja lifts savieno vismaz divus ugunsdrošības nodalījumus, lifta šahtas būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst ugunsdrošības nodalījuma būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
79. Publiskajā ēkā darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
81.1 Šā būvnormatīva 81., 82. un 83.punktā minētajām rekonstruējamām, renovējamām un restaurējamām skatītāju zālēm pieļaujams saglabāt esošo sēdvietas laukumu, ja nodrošinātas higiēnas normas un nepieciešamie evakuācijas ceļa gabarīti.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
82. Zālēs, kuras paredzētas svinīgajiem aktiem mācību iestādē, vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,8 m2.
83. Zālēs, kuras projektē konferencēm, semināriem un līdzīgiem pasākumiem, katram dalībniekam paredz vismaz 1,2 m2 platību.
83.1 Publisku pasākumu telpās vismaz 3 % vietu no kopējā vietu skaita pielāgo personām ar kustību traucējumiem, nodrošinot vismaz 1,2 m garu un 0,9 m platu brīvu laukumu ar horizontālu grīdu.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
84. Nepārtrauktā rindā drīkst izvietot:
84.1. ne vairāk kā 25 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz vienu pusi;
84.2. ne vairāk kā 50 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz divām pusēm.
86. Durvju ailu platumu skatītāju zālē projektē vismaz 1,2 m, kuluāru platumu – vismaz 2,4 m.
(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
90. Ja līmeņu starpība starp sēdvietu rindām ir lielāka nekā 0,45 m, gar katras rindas eju nepieciešama vismaz 0,8 m augsta norobežojoša konstrukcija, kas netraucē redzamību.
91. Attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 m. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 m.
93. Sievietēm un vīriešiem paredz atsevišķas tualetes telpas. Kopīga tualetes telpa var būt vietās, kur pēc aprēķina nepieciešams tikai viens klozetpods attiecīgajam cilvēku skaitam, un tā sastāv no atsevišķas kabīnes un priekštelpas (bez pisuāra), kurā ir izlietne.
94. Tualetes kabīnes minimālo platumu projektē ne mazāku par 0,9 m, bet garumu – ne mazāku par 1,5 m. Ja skalojamā kaste ierīkota sienā un telpas durvis veras uz āru, tualetes telpas vai kabīnes garumu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1,2 m.
97. Dušas telpas projektē atbilstoši higiēnas noteikumiem un projektēšanas uzdevumam.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
102. Pirmsskolas izglītības iestādes var atrasties ne augstāk kā trešajā stāvā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās un pirmajā stāvā U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
103. Telpu minimālo platību katram bērnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
104. Pirmsskolas izglītības iestāžu ēkās kāpnēm, kur attālums starp laidiem ir lielāks par 0,1 m, projektē norobežojošās konstrukcijas (piemēram, siets, režģis) 1,5 m augstumā ar attiecīgajam vecumam piemērotām papildu margām. Iestādēs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem projektē kāpņu un kāpņu laukumu norobežojošās konstrukcijas 1,8 m augstumā. Attālums starp margu konstrukcijas vertikālajiem dalījumiem nedrīkst būt lielāks par 0,1 m, bet horizontālais dalījums nav pieļaujams.
105. Pirmsskolas izglītības iestādēs paredz tualetes ar attiecīgajam vecumam piemērotām iekārtām un aprīkojumu atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam.
106. Bērnu grupas telpas pirmsskolas izglītības iestādēs izvieto atsevišķos blokos, kurus projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
107. Pirmsskolas izglītības iestādi, ko paredzēts izvietot vienā ēkā ar citādas izmantošanas telpām, atdala no pārējās ēkas daļas kā ugunsdroši atdalītas telpas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
109. Vispārizglītojošo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu un citu skolu mācību telpas nedrīkst izvietot augstāk par ceturto stāvu, bet pirmo klašu telpas izvieto ne augstāk par otro stāvu.
(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
110. Internātskolu un bērnunamu ēkas projektē ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 8 metriem.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
111. Mācību telpu minimālo platību katram skolēnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2 m2.
112. Laboratoriju telpu platību zinātniskajās un pētniecības iestādēs nosaka atbilstoši pētniecības tehnoloģijas prasībām, bet izglītības iestāžu laboratoriju telpu minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz:
112.1. ne mazāku par 2,4 m2 – skolās;
112.2. ne mazāku par 4 m2 – augstskolās.
113. Darbmācības klasēs un mācību telpās, kurās darba vietas aprīkotas ar datoriem, minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz ne mazāku par 4,65 m2.
114. Auditorijās un lekciju telpās atbilstoši vietu skaitam minimālo platību katram studentam paredz:
114.1. ne mazāku par 2,5 m2 – līdz 15 vietām;
114.2. ne mazāku par 2,2 m2 – līdz 25 vietām;
114.3. ne mazāku par 1,8 m2 – līdz 50 vietām;
114.4. ne mazāku par 1,5 m2 – līdz 75 vietām;
114.5. ne mazāku par 1,3 m2 – līdz 100 vietām;
114.6. ne mazāku par 1,2 m2 – līdz 150 vietām;
114.7. ne mazāku par 1,1 m2 – līdz 350 vietām;
114.8. ne mazāku par 1 m2 – vairāk par 350 vietām.
115. Aktu zāles vai aulas minimālo platību (kopējo platību) nosaka atbilstoši skolēnu (studentu) skaitam izglītības iestādē, rēķinot vienam skolēnam ne mazāk par 0,32 m2, bet vienam studentam:
115.1. ne mazāk par 0,30 m2, ja studentu skaits ir līdz 2000;
115.2. ne mazāk par 0,22 m2, ja studentu skaits ir līdz 6000;
115.3. ne mazāk par 0,15 m2, ja studentu skaits ir lielāks par 6000.
116. Mūzikas, baleta un mākslas skolās nodarbību telpu minimālo platību aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 4.pielikumam.
117. Evakuācijas ceļu platumu aprēķina lielākajam cilvēku skaitam, kas vienlaikus var atrasties skolas, internātskolas vai bērnunama ēkas stāvā. Lielāko cilvēku skaitu nosaka, summējot vietu skaitu attiecīgajā stāvā esošajās mācību telpās, darbmācības telpās, guļamtelpās, sporta un aktu zālēs, kā arī lekciju auditorijās.
118. Mācību telpās, izejas durvju platumu projektē ne mazāku par 0,9 metriem.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
119. Skolu, bērnunamu un internātskolu (1.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunkts) kokapstrādes darbnīcās, kā arī kombinētajās darbnīcās (metāla un kokapstrādes) paredz papildu izeju tieši uz āru caur siltinātu vējtveri vai caur koridoru, kurā nav izejas no klasēm, mācību kabinetiem un laboratorijām.
121. Pansionātu un citu sociālās aprūpes iestāžu ēkas, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 8 metriem U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkās vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās.
(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
123. Projektējot pansionātus un citas sociālās aprūpes iestāžu ēkas, guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
(Apakšnodaļas nosaukums MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
124. Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes projektē atbilstoši šā būvnormatīva un Latvijas nacionālo standartu prasībām.
(Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.377)
124.1 Tūristu mītnēs, kuru ēkas kopējā platība nav lielāka par 150 m2, minimālais griestu augstums ir 2,5 m, un tās projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju būvniecību.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
125. Tūristu un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
127. Kultūras un izklaides iestādes, kurās ir skatuves ar šņorbēniņiem, projektē kā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves. Skatuves bloku ar šņorbēniņiem projektē kā ugunsdrošības nodalījumu.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
128. Ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām no skatuves puses aizsargā ar ugunsdrošu priekškaru un neautomātisko ugunsdzēsības drenčeru ūdens aizsegu. Ugunsdrošā priekškara ugunsizturība ir vismaz E-60 un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
130. Dekorāciju noliktavu projektē kā ugunsdroši atdalītu telpu skatuves bloka sastāvā.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
131. Cita lietošanas veida telpas projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas vai ugunsdrošības nodalījumus.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
133. Dūmu izvadei no skatuves ar šņorbēniņiem paredz neautomātisko izvades sistēmu. Dūmu lūkas ierīko skatuves kārbas augšējā daļā. Dūmu lūku atvēruma laukumu nosaka, veicot aprēķinu, vai pieņem, ka tas ir 2,5 % no šņorbēniņu laukuma uz katriem 10 skatuves augstuma metriem (no gremdētavas grīdas līdz skatuves pārsegumam). Dūmu lūku atvēršanu un aizvēršanu nodrošina manuālā tālvadības režīmā ar ierīcēm, kas izvietotas uz skatuves un dežūrtelpā.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
138. Šņorbēniņu skatuves kārbai paredz divas kāpnes līdz jumtam. Uz kāpnēm nepieciešamas izejas no darba galerijām un šņorbēniņiem. Evakuācijai no darba galerijām un šņorbēniņu klāja paredz ārējās kāpnes vai ugunsaizsargātas kāpnes.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
145. Segtajās sporta būvēs vai zālēs ar transformējamām skatītāju vietām paredz krēslu un solu fiksāciju. Stacionārās vai transformējamās skatītāju pagaidu sēdvietas nodrošina pret apgāšanos vai nobīdīšanos.
146. Sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu, būvkonstrukciju ugunsizturības robežai un ugunsreakcijas klasei jāatbilst U1 ugunsnoturības pakāpes ēkām. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsnoturības pakāpei jāatbilst tribīņu būvju ugunsnoturības pakāpei.
147. Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no A1 ugunsreakcijas klases materiāliem, un būvkonstrukciju ugunsizturība ir R60. Ja rindu skaits ir līdz 20, būvmateriālu ugunsreakcijas klases un būvkonstrukciju ugunsizturība nav normēta.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
148. Ložu šautuves projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanu, darbību un izmantošanu.
152. Evakuācijas izejas no sporta zāles (arēnas), kas ir veidotas kā ugunsdrošības nodalījumi, var paredzēt caur citiem ugunsdrošības nodalījumiem, kuri papildus aprīkoti ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu (sprinkleru). Ugunsdrošības nodalījumu evakuācijas izejas durvju ugunsizturība ir ne mazāka kā EI 30 vai ailu aizsardzībai paredz automātisko ūdens aizsegu.
(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
153. Vaļējās un segtās sporta būvju tribīnēs, kur ejas vai kāpnes ir platākas par 2,5 m, ierīko plūsmu sadalošās un norobežojošās konstrukcijas, kas nav zemākas par 0,9 m.
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
(Nodaļa svītrota ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
166. Iekšējos inženiertīklus un inženiertehnisko iekārtojumu publiskajās ēkās projektē atbilstoši attiecīgo inženiertīklu normatīvo aktu prasībām, ievērojot attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās sanitārās un higiēnas prasības.
167. Aukstā un karstā ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ugunsdzēsības ūdensvada tīklus publiskajās ēkās projektē saskaņā ar iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem un būvēm. Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām kultūras un izklaides iestādēs projektē saskaņā ar šā būvnormatīva 6.pielikumu.
169. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas publiskajās ēkās projektē atbilstoši gāzes apgādi un iekārtas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
170. Publiskajās ēkās uzstādītajos apkures katlos aizliegts izmantot sašķidrināto gāzi.
(MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā)
171. Pagrabstāva, cokola stāva un pirmā stāva telpās drīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes, kurās var iepildīt līdz 5 t šķidrā kurināmā, ja attiecīgā kurināmā uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55 °C. Minētās telpas atdala no katlutelpas un citām telpām. Šīm telpām izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,03 m2 uz telpas 1 m3, bet ne mazāks par 0,25 m2.
(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08
“Publiskas ēkas un būves”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)
(Pielikums MK 28.04.2009. noteikumu Nr.377 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.580)
Nr. p.k. | Būves un ēkas | Funkcionālā grupa | Lietošanas veids |
1. | Izglītības un zinātnes ēkas | 1.1. pirmsskolas izglītības iestādes | IVa |
1.2. vispārizglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolas | IVa | ||
1.3. internātskolas, bērnunami | III | ||
1.4. koledžas, augstākās izglītības iestādes | IVa | ||
1.5. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas | V | ||
2. | Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes | 2.1. aptiekas | IV |
2.2. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes | IV | ||
2.3. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes | III | ||
2.4. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādes | III | ||
3. | Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes | 3.1. viesnīcas | II |
3.2. viesu mājas | II | ||
3.3. citas īslaicīgas apmešanās mītnes | II | ||
4. | Kultūras un izklaides iestādes | 4.1. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki | IV |
4.2. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas | IV | ||
4.3. muzeji, galerijas | IV | ||
4.4. izstāžu zāles un spēļu zāles | IV | ||
4.5. bibliotēkas un arhīvi | IV | ||
4.6. citas izklaides ēkas un būves | IV | ||
5. | Sporta ēkas un būves | 5.1. stadioni, arēnas | IV |
5.2. sporta kompleksi, peldbaseini | IV | ||
5.3. sporta spēļu zāles, universālās zāles | IV | ||
5.4. citas sporta ēkas un būves | IV | ||
6. | Tirdzniecības, ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu ēkas | 6.1. tirdzniecības kompleksi*, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumi | IV |
6.2. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumi | IV | ||
6.3. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkas | IV | ||
7. | Pārvaldes ēkas | 7.1. valsts un pašvaldību iestādes | V |
7.2. tiesas | IV | ||
7.3. bankas | V | ||
7.4. biroji un līdzīgas iestādes | V | ||
8. | Sakaru un transporta ēkas un būves | 8.1. termināļi** | IV |
8.2. pasts un citas sakaru iestādes | IV | ||
8.3. valsts robežkontroles punkti | V |
Piezīmes.
1. * Arī tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām.
2. ** Arī dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas.
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08
“Publiskas ēkas un būves”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)
Nr. | Publiskās ēkas funkcionālā grupa | Telpu nosaukums | Optimālā (vēlamā) orientācija | Pieļaujamā orientācija |
1. | 1.1. | nodarbību telpas | dienvidi | dienvidrietumi, rietumi un austrumi |
guļamtelpas | austrumi | dienvidrietumi, rietumi un austrumi | ||
| virtuve | ziemeļi | citas debespuses | ||
2. | 1.2., 1.3. un 1.4. | klases (auditorijas) | dienvidi, dienvidaustrumi un austrumi | dienvidrietumi un rietumi (līdz 25 % klašu) |
kabineti un laboratorijas (izņemot rasēšanas, zīmēšanas un bioloģijas kabinetus) | dienvidi, dienvidaustrumi un austrumi | citas debespuses (līdz 50 % kabinetu un laboratoriju) | ||
rasēšanas un zīmēšanas kabineti | ziemeļi, ziemeļrietumi un ziemeļaustrumi | citas debespuses, izņemot dienvidaustrumus un dienvidrietumus | ||
bioloģijas laboratorijas | dienvidi | austrumi, dienvidaustrumi, rietumi un dienvidrietumi | ||
3. | 2.3. | operāciju un dzemdību zāles, reanimācijas telpas, infekcijas slimnieku palātas, laboratoriju un sekciju telpas | ziemeļi, ziemeļrietumi, ziemeļaustrumi un austrumi | ziemeļaustrumi un ziemeļrietumi (līdz 10 % no gultu skaita) |
intensīvās terapijas palātas | dienvidi, dienvidaustrumi un dienvidrietumi | |||
bērnu nodaļas bērniem līdz triju gadu vecumam | visas debespuses, izņemot rietumus un dienvidrietumus | |||
bērnu nodaļu spēļu istabas | visas debespuses, izņemot rietumus |
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08
“Publiskas ēkas un būves”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)
Nr. p.k. | Būves un ēkas | Funkcionālā grupa | Telpu lietotāji | Cilvēku skaits uz vienu klozetpodu (pisuāru)* | Cilvēku skaits uz vienu izlietni | Cilvēku skaits uz vienu dušu |
1. | Izglītības un zinātnes ēkas | 1.1. pirmsskolas izglītības iestādes | saskaņā ar higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas | |||
1.2. vispārizglītojošās skolas, vidējās speciālās skolas, mūzikas un mākslas skolas, arodskolas un citas skolas | vīrieši sievietes | 20 20 | 40 40 | saskaņā ar higiēnas prasībām vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm | ||
1.3. internātskolas, bērnunami | saskaņā ar higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām | |||||
1.4. koledžas, augstākās izglītības iestādes | vīrieši sievietes | 30 30 | 60 60 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | ||
1.5. zinātniskās pētniecības iestādes un laboratorijas | vīrieši sievietes | 30 30 | 60 60 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | ||
2. | Ārstniecības, veselības | 2.1. aptiekas | saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām | |||
2.2. ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes | ||||||
2.3. slimnīcas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas iestādes | ||||||
2.4. pansionāti un citas sociālās aprūpes iestādes | saskaņā ar higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijām | |||||
3. | Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās mītnes | 3.1. viesnīcas | vīrieši sievietes | 60 60 | 120 120 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu |
3.2. viesu mājas | ||||||
3.3. citas īslaicīgas apmešanās mītnes | saskaņā ar higiēnas prasībām dienesta viesnīcām vai attiecīgo jomu normatīvajiem aktiem | |||||
4. | Kultūras un izklaides iestādes | 4.1. teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki | vīrieši sievietes | 50 50 | 100 100 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu |
4.2. tautas nami, klubi, diskotēku zāles, kulta ēkas | ||||||
4.3. muzeji, galerijas | ||||||
4.4. izstāžu zāles un spēļu zāles | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | |||||
4.5. bibliotēkas un arhīvi | saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bibliotēkām | |||||
4.6. citas izklaides ēkas un būves | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | |||||
5. | Sporta ēkas un būves | 5.1. stadioni, arēnas | vīrieši sievietes | 80 80 | 160 160 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu |
5.2. sporta kompleksi, peldbaseini | ||||||
5.3. sporta spēļu zāles, universālās zāles | ||||||
5.4. citas sporta ēkas un būves | ||||||
6. | Tirdzniecības, | 6.1. tirdzniecības kompleksi**, tirgi un citi tirdzniecības uzņēmumi | vīrieši sievietes | 60 60 | 120 120 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu |
6.2. restorāni, kafejnīcas, bāri un citi ēdināšanas uzņēmumi | vīrieši sievietes | 30 30 | 60 60 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | ||
6.3. pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sadzīves pakalpojumu ēkas | saskaņā ar higiēnas prasībām publiskas lietošanas pirtīm vai attiecīgo jomu normatīvajiem aktiem | |||||
7. | Pārvaldes ēkas | 7.1. valsts un pašvaldību iestādes | vīrieši sievietes | 20 20 | 40 40 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu |
7.2. tiesas | ||||||
7.3. bankas | ||||||
7.4. biroji un līdzīgas iestādes | ||||||
8. | Sakaru un transporta ēkas un būves | 8.1. termināļi | vīrieši sievietes | 30 30 | 60 60 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu |
8.2. pasts un citas sakaru iestādes | ||||||
8.3. valsts robežkontroles punkti | ||||||
9. | Darba telpas visās ēku grupās** | vīrieši sievietes | 20 20 | 40 40 | saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | |
Piezīmes.
1. * Vīriešu tualetēs pisuārus paredz vismaz pusi no kopējā skaita.
2. ** Ja cilvēku skaits ir mazāks, ierīko vienu klozetpodu atsevišķā kabīnē un priekštelpu, kurā atrodas izlietne.
3. Ja konkrētais gadījums šajā pielikumā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajai publiskajai ēkai vai būvei.
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08
“Publiskas ēkas un būves”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)
Skolas specializācija | Telpas izmantošanas veids | Nodarbību veids vai instruments | Telpas minimālā platība |
1 | 2 | 3 | 4 |
1. Mūzikas skola | klase, kabinets divu vai triju grupu nodarbībām | ansamblis | 3 m2/cilv. |
klase, kabinets vidēji 40 audzēkņu nodarbībām | koris | 1,5 m2/cilv. | |
mācību koncertzāle vidēji 40 audzēkņu nodarbībām* | orķestris | 1,5 m2/cilv. – skatuve 0,6 m2/cilv. – zāle | |
individuālo nodarbību klase | klavieres | 12 m2 | |
individuālo nodarbību klase | stīgu instrumenti | 12 m2 | |
individuālo nodarbību klase | pūšamie instrumenti | 15 m2 | |
individuālo nodarbību klase | sitamie instrumenti | 18 m2 | |
individuālo nodarbību klase | tautas instrumenti | 15 m2 | |
individuālo nodarbību klase | solo dziedāšana | 18 m2 | |
individuālo nodarbību klase | kordiriģēšana | 15 m2 | |
2. Baleta skola | nodarbību zāle 12 audzēkņu grupai*) ** | nodarbības pie stieņa | 4 m2/cilv. |
nodarbību zāle 16 audzēkņu grupai*)** | nodarbības pie stieņa | 4,5 m2/cilv. | |
zāle grupu nodarbībām*) ** | 80 m2 | ||
zāle grupu nodarbībām*) ** | mēģinājumi, uzvedumi | 18 x 15 x 4,5 m | |
individuālo nodarbību klase | baleta mācības | 20 m2 | |
3. Mākslas skola | klase vai kabinets grupu nodarbībām | zīmēšana, gleznošana, kompozīcija | 3 m2/cilv. |
Piezīmes.
1. * Telpas augstums – ne mazāks par 4,5 m.
2. ** Mākslīgais apgaismojums – 400 luksi (grīdas līmenī).
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08
“Publiskas ēkas un būves”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)
1. Ugunsdrošs priekškars ir gāzes un dūmu necaurlaidīgs.
2. Ugunsdrošs priekškars ir par 0,4 m platāks un par 0,2 m augstāks par portāla ailu.
3. Ugunsdroša priekškara nolaišanas ātrums ir vismaz 0,2 m/s. Ugunsdroša priekškara distances vadību nodrošina no skatuves planšetes un dežūrtelpas.
4. Ugunsdrošu priekškaru aprīko ar skaņas un gaismas signalizāciju, kas informē par tā pacelšanu un nolaišanu.
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-08
“Publiskas ēkas un būves”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.567)
(Pielikums MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 redakcijā)
1. Ugunsdzēsības krānus var izvietot atklāti, bez skapīšiem.
2. Projektējot automātiskās un neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas skatuvēs ar šņorbēniņiem, jāievēro šādas prasības:
2.1. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas viens ūdens sprinklers vai drenčers aizsargā ne vairāk kā 9 m2 platības;
2.2. neautomātiskā ūdens ugunsdzēsības aizsega smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāla augstums ir līdz 7,5 m, un 0,7 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāls ir augstāks par 7,5 m;
2.3. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,1 l uz 1 m2 platības;
2.4. iekšējam ūdensapgādes tīklam jānodrošina summārais aprēķinātais ūdens patēriņš, kas nepieciešams vienlaicīgai darbībai skatuvē (virs skatuves planšetes) esošajām automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām, neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām un ugunsdzēsības krāniem.
3. Neautomātiskajam ūdens ugunsdzēsības aizsegam, kas aizsargā ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām, ir manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība):
3.1. no skatuves planšetes;
3.2. no dežūrtelpas;
3.3. no sūkņu vai vadības mezglu telpas.
4. Kultūras un izklaides iestādēs ar zāli, kurā ir 800 un vairāk stacionāru sēdvietu un skatuve ar šņorbēniņiem, automātiskās ugunsdzēsības sistēmas spiedvadā starp ugunsdzēsības sūkņiem un sadales (vadības) ierīcēm paredz divus ievadus ar diametru 80 mm, kas paredzēti ūdens padošanai sistēmā no pārvietojamajiem ugunsdzēsības sūkņiem. Ievadus aprīko ar pretvārstiem un ugunsdzēsības šļūteņu standartsavienojumiem.
MK 28.08.2012. noteikumu Nr.580 "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.567 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves"" 3.punkts:
"2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai būvvaldē līdz 2012.gada 30.septembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2012.gada 30.septembrim, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām."
 |
 |
 |
 |