Darbības ar dokumentu
Labklajības ministrija
Rīkojums Nr.290
Rīgā 1999.gada 9.septembrīPar primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību
Izdots saskaņā ar 1999. gada 12. janvāra
Ministru kabineta noteikumu nr. 13
"Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" 17. punktu
Lai valstī pakāpeniski ieviestu vienotu primārās veselības aprūpes finansēšanas sistēmu pēc jauktā kapitācijas modeļa:
1. Apstiprināt:
1.1. Primārās veselības aprūpes ārstu darbības organizāciju (1. pielikums);
1.2. Primārās veselības aprūpes (jauktās kapitācijas) finansēšanas modeli (2. pielikums).
2. Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" direktorei I. Bluķei:
2.1. līdz 1999. gada 30. septembrim izstrādāt šādus līguma paraugus:
2.1.1. slimokase - prakses primārās veselības aprūpes ārsts;
2.1.2. slimokase - primārās veselības aprūpes ārsts - ārstniecības iestāde;
2.2. ar 1999. gada 1. oktobri slēgt līgumus par primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu pēc jauktās kapitācijas modeļa ar:
2.2.1. bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latgales apvienotā slimokase";
2.2.2. bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Ziemeļaustrumu slimokase";
2.3. līdz 1999. gada 15. decembrim sagatavot informāciju par nepieciešamām korekcijām kapitācijas modelī;
2.4. ar 2000. gada 1. janvāri slēgt līgumus par primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu pēc jauktā kapitācijas modeļa ar visām slimokasēm;
2.5. līdz 1999. gada 1. oktobrim sadarbībā ar Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociāciju, Latvijas Endokrinologu asociāciju, Latvijas Narkologu asociācijas, Latvijas Psihiatru asociācija un Latvijas Venerologu asociāciju izstrādāt tiešās pieejamības konsultantu darbības kārtības aprakstu.
3. Noteikt, ka pēc 2000. gada 1. jūlija līgumi par primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu pēc jauktās kapitācijas modeļa slēdzami tikai ar primārās veselības aprūpes ārstiem, kuri likumā noteiktā kārtībā reģistrējuši savu ārsta praksi.
4. Kontroli par šī rīkojuma izpildi veikt Ārstniecības departamenta direktoram O. Velmeram.
Labklājības ministrs R. Jurdžs
1. pielikums
Primārās veselības aprūpes ārstu darbības organizācija
LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS
1. Primārā veselības aprūpe - racionālas veselības aprūpes pamats. Tā ir pacienta pirmā saskarsme ar ārstniecības personām, kas turpmāk raksturojas ar aprūpes nepārtrauktību, vispārīgumu, koordināciju un abpusēju atbildību.
2. Primārās veselības aprūpes ārsts (turpmāk - PVA ārsts ) - ģimenes ārsts, vispārējās prakses pediatrs, vispārējās prakses internists (terapeits).
3. Ģimenes ārsts - ģimenes ārsta (vispārējās prakses ārsta) specialitātē sertificēts ārsts, kurš veic iedzīvotāju primāro veselības aprūpi.
4. Primārās veselības aprūpes pediatrs - sertificēts pediatrs, kurš daļēji veic ģimenes ārsta funkcijas.
5. Primārās veselības aprūpes internists (terapeits) - sertificēts internists (terapeits), kurš daļēji veic ģimenes ārsta funkcijas.
6. Prakses primārās veselības aprūpes ārsts - PVA ārsts, kas likumā noteiktā kārtībā reģistrējis savu praksi un noteiktā vietā nodarbojas ar ārstniecību.
7. PVA ārstu saraksts - ģimenes ārstu, primārās veselības aprūpes pediatru, primārās veselības aprūpes internistu (terapeitu) saraksts, pie kuriem ir iespējama pacientu reģistrācija.
8. PVA ārsta prakses vieta - īpaši iekārtota darba vieta, kur PVA ārsts veic ārstniecības darbību un kas reģistrēta likumā noteiktā kārtībā.
9. PVA ārsta darbības pamatteritorija - pamatteritorija, kurā PVA ārsts veic ārstniecību.
10. Ārstniecība - profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu medicīniskā rehabilitācija un aprūpe.
11. PVA ārsta aizvietotājs - primārās veselības aprūpes ārsts, kas aizvieto citu PVA ārstu viņa prombūtnes laikā.
12. Ārsts stažieris - ārsts bez sertifikāta specialitātē, kurš strādā tās pašas specialitātes sertificēta ārsta vadībā.
13. Rezidents - ārsts, kas turpina pēcdiploma apmācību izvēlētajā specialitātē vai apakšspecialitātē apmācīt tiesīgu ārstu vadībā atbilstoši attiecīgās specialitātes nolikumā paredzētajai programmai.
14. Konsultants - ārsts - speciālists šaurākā medicīnas nozarē, kuru primārās veselības aprūpes ārsts pieaicina pacienta diagnozes un ārstniecības taktikas precizēšanai.
15. Tiešās pieejamības konsultants - ārsts - speciālists šaurākā medicīnas nozarē, kura pakalpojumus pacienti ar noteiktām diagnozēm var saņemt bez PVA ārsta nosūtījuma.
16. Primārās veselības aprūpes māsa ( turpmāk - PVA māsa) - reģistrēta māsa, kas strādā primārās veselības aprūpes līmenī, veicot iedzīvotāju aprūpi PVA ārsta darba vietā un/vai PVA māsas darbības teritorijā atbilstoši darba apjoma aprakstam (1. pielikums) un ievērojot darbības kārtību (2. pielikums).
17. Primārās veselības aprūpes ārsta palīgs (feldšeris) ( turpmāk - PVA ārsta palīgs) - sertificēts ārsta palīgs, kas strādā primārās veselības aprūpes līmenī, veicot iedzīvotāju aprūpi PVA ārsta darba vietā un/vai PVA ārsta palīga darbības teritorijā atbilstoši darba apjoma aprakstam un ievērojot darbības kārtību, kā arī izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstniecību.
18. Primārās veselības aprūpes māsu (ārsta palīgu) saraksts - līgumattiecībās ar slimokasi esošo primārās veselības aprūpes māsu (ārsta palīgu) saraksts.
19. Īslaicīgais pacients - pie veselības aprūpes pakalpojumu sniegušā PVA ārsta nereģistrējies pacients.
20. Fiksētās piemaksas - noteiktas ikmēneša piemaksas PVA ārstam, lai daļēji izlīdzinātu darbības apstākļus dažādās teritorijās un stimulētu kvalifikācijas celšanu.
21. Fiksētais PVA maksājums māsai - slimokases ikmēneša maksājums PVA māsai (ārsta palīgam) darba algas un sociālā nodokļa apmērā.
22. Aprūpes epizode - laika un darbības vienība, kurā dažādu specialitāšu ārsti sniedz pacientam nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, kā to ir noteicis PVA ārsts.
Aprūpes epizode ir laika periods no brīža, kad ar pacienta veselības problēmu sastopas veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs (pacienta pirmais kontakts ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju), līdz šīs pacienta problēmas atrisinājumam. Aprūpes epizodi var realizēt tikai viens ārsts (PVA ārsts vai konsultants) vai arī tajā tiek iesaistīti vairāki ārsti.
Aprūpes epizode var būt sakarā ar:
1) akūtu saslimšanu vai traumu;
2) pirmo reizi mūžā reģistrētu hronisku saslimšanu;
3) iepriekš reģistrētas hroniskas slimības paasinājumu.
4) profilaktisko apskati (arī vakcinācijas gadījumā) un izmeklēšanu, ieskaitot patronāžu;
5) dinamisku novērošanu hronisku slimību gadījumos;
6) citiem iemesliem.
23. Saslimšanas epizode - laika periods no brīža, kad ar pacienta veselības problēmu sastopas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, līdz šīs pacienta problēmas atrisināšanai.
24. Dinamiskā novērošana - ilgstoša plānveidīga ārsta un pacienta sadarbība ar mērķi novērst slimību vai mazināt slimības izraisīto iedarbību uz organismu, tādējādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.
25. Kapitācijas nauda - nauda, kuru slimokase iedala PVA ārstam atbilstoši viņa pacientu skaitam un vecuma struktūrai.
26. Galvasnauda - kapitācijas naudas daļa PVA ārsta profesionālās darbības apmaksai.
27. Samaksa par kvalitāti - kapitācijas naudas daļa, kuru PVA ārsts saņem par sava darba atbilstību noteiktiem kvalitātes rādītājiem.
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Primārā veselības aprūpe (PVA) ir valsts racionālas veselības aprūpes sistēmas pamats, kura ir vērsta uz ikvienu indivīdu un ģimeni kopumā, nodrošinot katram galveno primārās veselības aprūpes pakalpojumu - veselības veicināšanas, profilakses, ārstēšanas, medicīniskā rehabilitācijas un pārējo veselību atbalstošo pakalpojumu saņemšanas iespēju. PVA ir pieejama katram iedzīvotājam, tā ir visaptveroša, nepārtraukta, personiska, koordinēta ar citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.
2. PVA pakalpojumus sniedz sertificēti vispārējās prakses ārsti (ģimenes ārsti, internisti/terapeiti un pediatri).
3. Visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ir reģistrējušies pie slimokasu PVA ārstiem.
4. PVA ārsta profesionālā darbība notiek noteiktā teritorijā, aprūpējot pie sevis reģistrējušos pacientus un īslaicīgos pacientus, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību, ārsta un pacienta sadarbību veselības uzlabošanā un atjaunošanā, slimību, traumu un nelaimes gadījumu novēršanā, rezultātā panākot iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpi un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
5. PVA ārsts pilda "vārtu vērēja" funkcijas sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
6. Par PVA ārstu strādā sertificēti ģimenes ārsti, internisti/terapeiti un pediatri.
7. PVA ārsts ir līgumattiecībās tikai ar vienu slimokasi.
8. Teritorijā nepieciešamo PVA ārstu skaitu un PVA ārstu pamatdarbības teritorijas nosaka slimokase kopā ar pašvaldībām.
II. PRIMĀRĀS VESELĪBAS APRŪPES ĀRSTU SARAKSTS
9. Primārās veselības aprūpes ārstu sarakstu veido slimokase.
10. PVA ārstu sarakstā tiek iekļauti ārsti, kuri, ievērojot šos noteikumus, ir izteikuši vēlēšanos strādāt kā PVA ārsti atbilstoši teritorijas primārās veselības aprūpes plānam tādējādi apliecinot savu piekrišanu saņemt finansējumu ar slimokases starpniecību.
11. PVA ārstu sarakstā tiek reģistrēti ārsti, kuru pamatdarbība ir primārā veselības aprūpe šī rīkojuma izpratnē.
12. Lai ārsts tiktu reģistrēts PVA ārstu sarakstā, viņam pēc iepazīšanās ar PVA ārstu darbības organizāciju jāaizpilda pieteikuma anketa un jāiesniedz slimokasē.
13. Slimokase uztur PVA ārstu reģistru.
14. Ārstu izslēdz no PVA ārstu saraksta ar slimokases lēmumu, ja:
14.1. ārsts personīgi izteicis tādu vēlēšanos;
14.2. tiek anulēts ārsta sertifikāts;
14.3. ārsts neievēro PVA ārsta darbības kārtību un noslēgtā līguma ar slimokasi nosacījumus;
14.4. ja pie PVA ārsta nav reģistrējies minimālais pacientu skaits, pamatojoties uz teritoriālo nodrošinājumu ar PVA ārsta pakalpojumiem.
15. Slimokase veido PVA ārstu gaidīšanas sarakstu t.i. sertificētu ģimenes ārstu, pediatru un internistu (terapeitu) saraksts, kuriem nav darba vietas un kuri vēlētos, ievērojot šo darbības kārtību, strādāt, saņemot finansējumu ar slimokases starpniecību.
16. Brīvo PVA ārstu darba vietu aizpildīšanai slimokase rīko konkursus.
III. PRIMĀRĀS VESELĪBAS APRŪPES ĀRSTA PACIENTI
17. Primārās veselības aprūpes ārsta pacienti ir personas, kuras slimokase ir akceptējusi PVA ārsta pacientu sarakstā un ir saņēmuši slimokases dalībnieka reģistrācijas karti.
18. Personas, kuras ir PVA ārsta īslaicīgie pacienti, t.i.:
18.1. personas, kuras PVA ārsts ir piekritis iekļaut savā PVA ārsts pacientu sarakstā, bet vēl nav saņēmis apstiprinājumu no slimokases;
18.2. personas, kuru dzīves vieta atrodas PVA ārsta darbības pamatteritorijā, bet PVA ārsts ir atteicies iekļaut savā pacientu sarakstā;
18.3. personas, kuras ir ieradušās īslaicīgā vizītē (komandējumi, apciemojumi u.tml.) PVA ārsta darbības pamatteritorijā un saslimušas;
18.4. personas, kuras periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē (hroniski slimnieki, invalīdi, mazi bērni un veci cilvēki, kam nepieciešama palīdzība un kopšana) attiecīgajā ārsta darbības pamatteritorijā u. c.;
18.5. personas, kam nepieciešama neatliekamā palīdzība, saslimšanas epizodes ietvaros.
19. PVA ārstam ir tiesības atteikties no pacienta, kurš neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personas norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Šajos gadījumos:
19.1. PVA ārstam ir pienākums brīdināt pacientu par atteikuma iespēju;
19.2. ja pacienta attieksme pret norādījumiem un ieteikumiem nemainās, PVA ārsts iesniedz slimokasē atteikuma pamatojumu;
19.3. slimokase, iepazinusies ar PVA ārsta un pacienta viedokli, pieņem lēmumu, par ko informē ieinteresētās puses;
19.4. atteikuma gadījumā pacients izvēlas citu PVA ārstu un jāaizpilda slimokases dalībnieka pārreģistrācijas anketu.
IV. PACIENTU REĢISTRĀCIJA
PIE PRIMĀRĀS VESELĪBAS APRŪPES ĀRSTIEM
20. Pacients pēc iepazīšanās ar informatīviem materiāliem par PVA ārstiem brīvi izvēlas tikai vienu primārās veselības aprūpes ārstu, ko apliecina, aizpildot slimokases dalībnieka reģistrācijas anketu (reģistrācijas anketa) un parakstoties.
21. Gadījumos, ja pacients kāda iemesla dēļ pats nevar aizpildīt reģistrācijas anketu, to viņa vietā var aizpildīt viņa piederīgie, aizbildņi, aizgādņi vai ārstniecības personas, izdarot atzīmes "Pacienta vietā" un "Paraksts".
22. Reģistrācijas anketu var aizpildīt ārstniecības iestādē vai pacienta dzīves vietā (atkarībā no veselības stāvokļa).
23. PVA ārsts piekrišanu pacienta reģistrācijai savā pacientu sarakstā apliecina ar parakstu aizpildītajā reģistrācijas anketā.
24. PVA ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:
24.1. pacienta dzīves vieta atrodas ārpus PVA ārsta darbības pamatteritorijas un pacients nevar nodrošināt vai apmaksāt transportu mājas vizītei;
24.2. primārās veselības aprūpes ārsta sarakstā optimāls ir šāds pacientu skaits:
| 24.2.1. ģimenes ārstam | - 2000, | |||||||||
| 24.2.2. primārās veselības aprūpes internistam | - 2500, | |||||||||
| 24.2.3. primārās veselības aprūpes pediatram | - 1000. | |||||||||
| 25. Slimokase var slēgt līgumu ar PVA ārstu, ja pie viņa ir reģistrējušies vismaz: 25.1. 600 pacientu pie ģimenes ārsta; | 25.2. 750 pacientu pie PVA ārsta internista; | |||||||||
| 25.3. 300 bērnu pie PVA ārsta pediatra. | ||||||||||
| 26. Atkāpes no iepriekš definētā optimālā un minimālā pacientu skaita akceptē slimokase, vadoties no nepieciešamības nodrošināt pieejamību, PVA ārsta viedokļa un citiem kritērijiem. |
27. Pēc reģistrācijas anketas aizpildīšanas diskete vai anketa 7 dienu laikā jānogādā slimokasē.
28. 30 dienu laikā pēc reģistrācijas anketas apstiprināšanas slimokasē katram pacientam reģistrācijas vietā izsniedz slimokases dalībnieka reģistrācijas karti (reģistrācijas karti), kura turpmāk jāuzrāda tiekoties ar ārstniecības personu, sociālo darbinieku u. c.
29. PVA ārsts pēc pacientu reģistrācijas saņem slimokasē savu pacientu reģistrācijas anketas un uzglabā tās, kamēr pacients atrodas viņa sarakstā.
30. Pēc pārreģistrācijas anketas aizpildīšanas medicīnas darbinieks iezīmē slimokases dalībnieka reģistrācijas karti to perforējot. Iezīmētās dalībnieka kartes derīguma termiņš ir viens mēnesis.
31. Pēc pārreģistrācijas, saņemot jauno slimokases dalībnieka reģistrācijas karti, iezīmētā dalībnieka karte tiek nodota medicīnas darbiniekam.
32. Slimokases dalībnieka reģistrācijas kartes nozaudēšanas gadījumā slimokase to atjauno pēc pacienta rakstiska iesnieguma saņemšanas.
33. Slimokase informē PVA ārstu par tiem pacientiem, kuri ir viņa sarakstā un izmaiņām tajā līgumā noteiktā kārtībā.
34. Slimokase ne retāk kā vienu reizi gadā informē slimokases dalībniekus par izmaiņām PVA ārstu sarakstā.
V. PVA ĀRSTA PROFESIONĀLĀ DARBĪBA
35. PVA ārsts nodarbojas ar primāro veselības aprūpi tikai savā (ģimenes ārsta, pediatra vai internista/terapeita) specialitātē.
36. PVA ārsts darbojas sava pacienta interesēs, profesionāli pamatotas nepieciešamības gadījumā PVA ārstam ir tiesības un pienākums norīkot pacientu pie speciālista uz konsultāciju vai uz stacionāru.
37. PVA ārsts un pacienta attiecības nosaka normatīvie akti un šo personu savstarpēja atbildība.
38. PVA ārsta vadībā drīkst strādāt viens PVA ārsts stažieris un vēl viens rezidents, ja minētais PVA ārsts ir iekļauts apmācīt tiesīgo ārstu sarakstā, kas darbojas tajā pašā specialitātē, kurā strādā prakses ārsts.
39. PVA ārstam ir tiesības veikt pārejošas darba nespējas ekspertīzi, izsniedzot dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas apliecina pārejošu darba nespēju, noteikt pacientiem invaliditāti atbilstoši normatīvajiem dokumentiem vai nosūtīt pacientu invaliditātes noteikšanai uz DEĀK.
40. PVA ārstam jāveic fiksēti ieraksti par pacienta veselības stāvokli un izdarītajiem diagnostikas, ārstniecības, profilakses un medicīniskās rehabilitācijas pasākumiem. Ieraksti jāveic un jāuzglabā saskaņā ar Labklājības ministrijas rīkojumiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību. PVA ārstam jāsniedz statistiskā informācija normatīvajos aktos un līgumā ar slimokasi noteiktajā kārtībā.
41. PVA ārsts var izplatīt lietišķa satura informāciju, organizatoriskus pacienta aprūpes norādījumus, ja tajos tieši netiek reklamēts ārsts un viņa veicamais darbs.
VI. PVA ĀRSTA ATBILDĪBA, TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
42. Katrs PVA ārsta sarakstā iekļautais ārsts ir tiesīgs reģistrēt pacientus savā sarakstā IV nodaļā noteiktajā kārtībā.
43. PVA ārsts var nodarboties ar primāro veselības aprūpi tikai tajā vietā, par kuru PVA ārsts ir noslēdzis līgumu ar slimokasi.
44. PVA ārsts nodrošina ārstnieciskās palīdzību vai informāciju par tās pieejamību reģistrētiem pacientiem.
45. PVA ārsts izraksta pacientiem medikamentus saskaņā ar likumā "Par farmaceitisko darbību" paredzēto kārtību. PVA ārsts ziņo Labklājības ministrijas Farmācijas departamentam un Latvijas Ārstu biedrībai par savā praksē novērotu medikamentu nelabvēlīgu iedarbību.
46. Lipīgo un sociāli bīstamo slimību profilaksi, ārstēšanu un ierobežošanu PVA ārsts veic likumdošanā noteiktajā kārtībā.
47. PVA ārstam jāsniedz pirmā un neatliekamā palīdzība, izņemot šādus gadījumus:
47.1. ja PVA ārsts to nespēj sava veselības stāvokļa dēļ;
47.2. ja šī pienākuma izpilde apdraud PVA ārsta dzīvību.
48. PVA ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu, viņa pienākums ir atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība. PVA ārsts sniedz padomus ģimenes plānošanā, bet neizdara grūtniecības pārtraukšanu. Grūtniecības pārtraukšanai PVA ārsts nosūta pacienti pie speciālista.
49. PVA ārstam ir jāsaņem pacienta piekrišana ārstēšanai, tādēļ ārsta pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī citām ārstēšanas metodēm un prognozi. PVA ārsta pienākums ir izskaidrot un informēt pacientu par iespējamām slimības sekām un komplikācijām. Ja pacients, viņa radinieki, aizgādņi vai aizbildņi pilnīgi vai daļēji atsakās no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, kā rezultātā iespējama pacienta veselības pasliktināšanās vai nāve, PVA ārsta pienākums ir informēt par to pacientu un dokumentēt atteikšanās iespējamās sekas. Ja pacients vai viņa tuvinieki savu lēmumu nemaina, prakses ārsta pienākums ir mudināt pacientu apmeklēt citu ārstu.
50. PVA ārsts drīkst savu pacientu izmeklēt vai ārstēt kopīgi ar citām ārstniecības personām vai nepieļaut to līdzdalību.
51. PVA ārsta pienākums ir pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju.
52. PVA ārsta darba vieta tiek iekārtota atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kārtībai.
VII. PVA ĀRSTA SADARBĪBA
UN SAVSTARPĒJA AIZVIETOŠANA
53. PVA ārsta pienākums ir prombūtnes gadījumā nodrošināt aizvietošanu.
54. Par PVA ārsta aizvietotāja nodrošināšanu atbild pats PVA ārsts, ja prombūtne no savas prakses vietas ilgāka par piecām dienām.
55. PVA ārstu var aizvietot tikai tās pašas specialitātes ārsts (ģimenes ārsts arī terapeitu un pediatru).
56. Ja prakses PVA ārsts nevar nodrošināt sev aizvietotāju, viņam par to savlaicīgi jāinformē slimokase, vietējā pašvaldība un Ārstu prakses reģistrs. PVA ārstam tiek piedāvāts izvēlēties kandidatūru no PVA ārstu saraksta, ievērojot ārsta sniedzamo pakalpojumu apjomu, teritoriālo izdevīgumu un ārsta personīgu piekrišanu.
57. PVA ārstam par prombūtni līdz vienam mēnesim ir jāinformē slimokase.
58. Par PVA ārsta prombūtni ilgāku par vienu mēnesi nepieciešama saskaņošana ar slimokasi par prombūtnes termiņu, pacientu pierakstu, aizvietošanas termiņiem un nepieciešamību.
59. Ārstniecības iestādē redzamā vietā ir jābūt izvietotai informācijai par PVA ārsta aizvietošanu.
60. Ja PVA ārsts strādā kopā ar ārstu stažieri vai rezidentu, viņa pienākums ir iesaistīt tos darbā un dalīties savā darba pieredzē.
VIII. PVA ĀRSTA PRAKSES VAI
PVA ĀRSTA DARBĪBAS IZBEIGŠANA VAI PĀRŅEMŠANA
61. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības izbeigšana vai pārņemšana notiek tiesiskajos aktos noteiktā kārtībā, par ko tiek ziņots slimokasei.
62. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības izbeigšanas vai pārņemšanas gadījumā, medicīniskā dokumentācija un pieraksti jānodod jaunajam PVA ārstam vai arī jānodod arhīvā.
63. Ja prakses PVA ārsts pieņem lēmumu par savas prakses izbeigšanu, tad viņa pienākums ir savlaicīgi par to informēt slimokasi un pacientus.
64. Slimokase informē piereģistrētos iedzīvotājus par prakses pārņēmēju un nosaka, ka tie iedzīvotāji, kuri mēneša laikā neveic pārreģistrāciju pie citiem PVA ārstiem, ar slimokases lēmumu tiek reģistrēti pie prakses pārņēmēja.
65. PVA ārsts drīkst nodot savus pierakstus tikai tam PVA ārstam, pie kura ir piereģistrējušies viņa bijušie pacienti. PVA ārsts drīkst nodot savus pierakstus arhīvā.
66. Ja pacients maina savu ārstu, PVA ārsta pienākums ir nodot pacienta izraudzītajam PVA ārstam pilnīgu medicīniskās dokumentācijas izrakstu par pacientu.
IX. PVA ĀRSTA PRAKSES
VAI PVA ĀRSTA DARBĪBAS APTURĒŠANA
67. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības apturēšana notiek sekojošos gadījumos:
67.1. PVA ārsta praksi vai PVA ārsta darbību var apturēt tiesiskajos aktos noteiktā kārtībā, par ko attiecīgā institūcija ziņo slimokasei;
67.2. ja slimokasei ar pieaicināto Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi reģionā, izvērtējot PVA ārsta darba kvalitāti pēc slimokases sagatavotiem pārskatiem un atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, tiek noteikta PVA ārsta darbības neatbilstība;
67.3. ja pacientu reģistrācijas apjoms pie PVA ārsta ir zem noteiktā minimālā apjoma, slimokase, izvērtējot teritoriālās veselības aprūpes intereses un primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu, var neslēgt līgumu ar PVA ārstu.
X. PVA ĀRSTA FINANSIĀLĀ DARBĪBA
68. Prakses PVA ārsta ienākumus veido tiesiskajos aktos noteiktie fizisko un juridisko personu maksājumi par ārstniecisko, diagnostisko, preventīvo, medicīniski rehabilitatīvo vai konsultatīvo palīdzību, apmācību, kā arī juridisko un fizisko personu ieguldījumi un maksājumi prakses ārstu darbības attīstībā.
69. Prakses PVA ārsts ir atbildīgs par savu ienākumu un izdevumu uzskaiti, saskaņā ar normatīviem aktiem.
Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers
1. pielikums
Primārās veselības aprūpes māsas
(ārsta palīga) darba apjoma apraksts
I. Profilakse un pacientu izglītošana
1. Sniegt pacientiem informāciju par noteiktajā teritorijā esošajām primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko un sociālo palīdzību.
2. Veikt infekcijas slimību profilaksi īpaši akcentējot tās infekcijas slimības, kuras ir raksturīgas attiecīgajam laika periodam un vides epidemioloģiskajiem rādītājiem (difterija, ērču encefalīts, gripa, tuberkuloze).
3. Informēt pacientus par profilaktiskās potēšanas nepieciešamību un iespējām.
4. Informēt, izglītot un apmācīt pacientus un viņu tuviniekus aprūpes un pašaprūpes jautājumos mājas apstākļos.
5. Sadarboties ar citām primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām vai organizācijām iedzīvotāju veselības aprūpes jautājumos, sniegt informāciju par noteiktās teritorijas specifiku un aktuālajām primārās veselības aprūpes un sociālajām problēmām.
6. Apmācīt pacientu :
6.1. pareizi lietot izrakstītos medikamentus;
6.2. rīkoties ar aprūpes materiālu un aprīkojumu;
6.3. nepieciešamības gadījumā patstāvīgi veikt ārstnieciskās vai aprūpes manipulācijas (zemādas un intramuskulārās injekcijas, stomas kopšanu, pārsiešanas).
7. Konsultēt pacientus par pareiza uztura un dzīvesveida jautājumiem akūtu, hronisku un onkoloģisku saslimšanu gadījumos.
8. Apmācīt ģimeni jaundzimušā un zīdaiņa kopšanas un barošanas jautājumos.
9. Sekot profilaktiskajam skrīningam visās pacientu vecuma grupās.
10. Informēt māti par jaundzimušā un zīdaiņa fiziskās un psihoemocionālās attīstības normām.
11. Nepieciešamības gadījumos apmācīt ģimeni slima bērna kopšanas un aprūpes jautājumos.
12. Veikt pacientu un viņu tuvinieku izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos.
13. Veikt plānotās bērnu un pieaugušo profilaktiskās potēšanas pēc ģimenes primārās veselības aprūpes ārsta vai pediatra norādījuma.
II. Pacientu novērošana un izmeklēšana
14. Veikt iedzīvotāju grupas apzināšanu un pārraudzīšanu noteiktā primārās veselības aprūpes teritorijā vienu reizi gadā (pēc noteiktas formas - ģimenes un iedzīvotāju karte).
15. Noteikt iedzīvotāju veselības aprūpes un sociālās problēmas noteiktajā teritorijā.
16. Savākt anamnēzi pacienta aprūpei.
17. Veikt ķermeņa temperatūras, asinsspiediena, pulsa frekvences mērīšanu, elpošanas frekvences noteikšanu primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā.
18. Sekot savlaicīgai nosūtīšanai uz nepieciešamajiem nozīmētajām izmeklējumiem un pie speciālistiem visu vecuma grupu akūti un hroniski slimiem pacientiem ar šādu orgānu sistēmu saslimšanām :
18.1. elpošanas orgānu sistēmas;
18.2. gremošanas orgānu sistēmas;
18.3. urīnizvadorgānu sistēmas;
18.4. perifērās un centrālās nervu sistēmas;
18.5. sirds - asinsvadu sistēmas;
18.6. reproduktīvo orgānu sistēmas;
18.7. muskuļu - skeleta sistēmas;
18.8. acu, ausu un deguna saslimšanām;
18.9. endokrīno orgānu sistēmas;
18.10. ādas, gļotādu un saistaudu saslimšanām;
18.11. infekciju saslimšanām;
18.12. onkoloģiskajām saslimšanām.
19. Asistēt ģimenes ārstam pie redzes pārbaudes un ginekoloģiskās apskates.
20. Novērtēt sanitāri - higiēniskos apstākļus jaundzimušā un zīdaiņa dzīvesvietā, noteikt sociālā un veselības riska faktorus.
21. Novērot jaundzimušo un zīdaini tā dzīvesvietā atbilstoši noteiktajai obligāto profilaktisko apskašu shēmai.
22. Sekot savlaicīgai zīdaiņa nosūtīšanai uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un pie speciālistiem.
23. Novērtēt pacientu veselības stāvokli pēc vakcinācijas, atbilstoši ziņojot par komplikācijām un atipiskām reakcijām.
III. Pacientu aprūpe
24. Plānot un veikt pacientu aprūpi mājas apstākļos pēc ģimenes ārsta un/vai speciālistu norādījumiem akūtu un hronisku elpošanas orgānu sistēmas, gremošanas orgānu sistēmas, urīnizvadorgānu sistēmas, perifērās un centrālās nervu sistēmas, sirds - asinsvadu sistēmas, reproduktīvo orgānu sistēmas, muskuļu - skeleta sistēmas, endokrīno orgānu sistēmas, acu, ausu, deguna, ādas, gļotādu, saistaudu, infekciju un onkoloģisku saslimšanu gadījumos, kā arī pēcoperācijas periodā.
25. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā ģimenes ārsta un speciālistu nozīmētās ārstnieciskās un aprūpes procedūras :
25.1. intramuskulārās injekcijas;
25.2. intravenozās injekcijas un infūzijas;
25.3. intrakutānās injekcijas;
25.4. zemādas injekcijas;
25.5. pārsiešanas;
25.6. traheostomu kopšanu;
25.7. zarnu stomu kopšanu (ar irigāciju);
25.8. urostomu kopšanu;
25.9. gastrostomu kopšanu;
25.10. klizmas;
25.11. kuņģa zondēšanu;
25.12. kuņģa skalošanu;
25.13. gāzes novades caurulītes ievadīšanu;
25.14. sievietes urīnpūšļa kateterizāciju;
25.15. vīrieša urīnpūšļa kateterizāciju ar mīksto katetru;
25.16. urīnpūšļa ilgkatetra ievadīšanu;
25.17. urīnpūšļa un katetra skalošanu ar slēgto un vaļējo sistēmu;
25.18. nabas brūces kopšanu;
25.19. acu, ausu, deguna eju kopšanu;
25.20. ādas kopšanu u.c.
26. Nodrošināt vides tīrību primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā (procedūru un pārsiešanu kabinetā, pacienta izmeklēšanas telpā, sanitārās higiēnas telpās).
27. Atbilstoši noteikumiem veikt vai nodrošināt instrumentu, aprūpes priekšmetu un materiālu dezinfekciju, pirmssterilizācijas apstrādi un sterilizāciju.
28. Atbilstoši noteikumiem nodrošināt izmantotā materiāla utilizāciju.
29. Sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību pacientiem primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā.
30. Asistēt ģimenes ārstam ginekoloģisku procedūru un ķirurģisku manipulāciju veikšanas laikā.
31. Sagatavot pacientus šādiem diagnostiskiem izmeklējumiem :
31.1. fibrogastroskopijai;
31.2. kolonoskopijai;
31.3. kuņģa rtg caurskatei;
31.4. ph - metrijai un duodenālai zondēšanai;
31.5. irigoskopijai;
31.6. ultrasonogrāfijai (visu orgānu);
31.7. holecistogrāfijai;
31.8. rektoskopijai;
31.9. kolonoskopijai;
31.10. nieru pārskata rentgenogrammai;
31.11. intravenozajai urogrāfijai;
31.12. retrogrādai urogrāfijai;
31.13. nieru scintigrāfijai;
31.14. bronhoskopijai;
31.15. kompjūtertomogrāfijai;
31.16. veloergometrijai;
31.17. ehokardiogrāfijai;
31.18. fonokardiogrāfijai;
31.19. doplerogrāfijai;
31.20. diafonoskopijai;
31.21. encefalogrammai;
31.22. ehoencefaloskopijai;
31.23. acu spiediena noteikšanai un fundus oculi apskatei;
31.24. vairogdziedzera scintigrāfijai u.c.
32. Sekot pareizai ārsta izrakstīto medikamentu lietošanai.
33. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu klīniskiem izmeklējumiem :
33.1. klīniskā asins aina;
33.2. cukura līmeņa noteikšana asinīs;
33.3. asins grupas un Rh faktora noteikšana;
33.4. urīna klīniskā analīze;
33.5. cukura līmeņa un acetona noteikšana urīnā;
33.6. Zemņicka raudze;
33.7. Nečiporenko raudze;
33.8. krēpu klīniskā analīze;
33.9. fēču klīniskā analīze (arī izmeklēšanai uz slēptām asinīm) u.c.
34. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu bioķīmiskiem, imunoloģiskiem un seroloģiskiem izmeklējumiem:
34.1. bioķīmiskā asins analīze;
34.2. alkohola līmeņa noteikšana asinīs;
34.3. bioķīmiskā urīna analīze;
34.4. imunogramma.
35. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu bakterioloģiskiem izmeklējumiem:
35.1. urīna bakterioloģiskā analīze;
35.2. asins bakterioloģiskā analīze;
35.3. krēpu bakterioloģiskā analīze;
35.4. fēču bakterioloģiskā analīze;
35.5. krēpu pārbaude uz tuberkulozi;
35.6. iztriepe no žāvas un deguna difterijas diagnostikai.
36. Nodrošināt nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu onkocitoloģiskai izmeklēšanai.
IV. Dokumentēšana
37. Dokumentēt veiktās mājas vizītes, novērojumus, veikto profilaksi, aprūpi un ārstnieciskās procedūras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
38. Dokumentēt pacientu sociālā un veselības riska faktorus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
39. Dokumentēt medikamentu, ārstnieciskā un aprūpes materiāla izlietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
40. Nodrošināt ārstniecības un aprūpes dokumentācijas uzglabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers
2. pielikums
Primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un/vai teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes
māsas (ārsta palīga) darbības kārtība
1. Primārās veselības aprūpes māsa (ārsta palīgs) savā darbībā ir pakļauta primārās veselības aprūpes ārstam un/vai primārās veselības aprūpes virsmāsai.
2. Par primārās veselības aprūpes māsas (ārsta palīga) aizvietošanu viņas slimības, atvaļinājuma vai citos prombūtnes gadījumos ir atbildīga primārās veselības aprūpes virsmāsa vai primārās veselības aprūpes ārsts, kura prakses vietā un teritorijā šī māsa strādā.
3. Nepieciešamās zināšanas :
3.1. cilvēka veselība, tās veicināšana, saglabāšana, atgūšana un slimību profilakse;
3.2. sabiedrībā izplatītākās saslimšanas, to etioloģija, patoģenēze, diagnostika, ārstēšana;
3.3. pacienta aprūpes principi un īpatnības primārās veselības aprūpes līmenī;
3.4. vides veselība, apkārtējās vides faktoru ietekme uz pacienta veselību;
3.5. veselības aprūpes un sociālās palīdzības organizācijas principi;
3.6. aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas metožu pielietošana primārās veselības aprūpes līmenī;
3.7. medicīnisko tehnoloģiju pielietošana primārās veselības aprūpes līmenī;
3.8. saskarsmes veidošanas principi ar pacientu, pacienta ģimeni un pārējiem aprūpes komandas dalībniekiem;
3.9. pirmās un neatliekamās palīdzības sniegšana.
4. Kvalifikācijas prasības : reģistrēta māsa (ārsta palīgs) un/vai sertifikāts ambulatorās medicīnas māsas specialitātē, bērnu māsas specialitātē, sabiedrības veselības māsas specialitātē vai ambulatorā dienesta ārsta palīga (feldšera) specialitātē.
5. PVA ārsta darba vietā un/vai teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas (ārsta palīga) pamatuzdevumi ir šādi :
5.1. PVA ārsta darba vietā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas (ārsta palīga) pamatuzdevumi :
5.1.1. sniegt informāciju par iespējām un nepieciešamību izvēlēties primārās veselības aprūpes ārstu;
5.1.2. sniegt pacientiem informāciju par attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;
5.1.3. veikt pacientu un viņu piederīgo izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;
5.1.4. sniegt informāciju par saslimšanu riska faktoriem;
5.1.5. sekot profilaktiskajam skrīningam visās vecuma grupās;
5.1.6. sniegt informāciju par profilaktisko potēšanu;
5.1.7. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;
5.1.8. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu veikt pacientu aprūpi ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpi līdz viena gada vecumam mājas apstākļos;
5.1.9. veikt primārās veselības aprūpes ārsta un speciālistu noteiktās procedūras ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpi līdz viena gada vecumam mājas apstākļos;
5.1.10. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu sastādīt un īstenot imunizācijas plānu;
5.1.11. veikt riska grupu izvērtēšanu un novērošanu pēc individuālas shēmas;
5.1.12. sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību darba laikā;
5.1.13. dokumentēt veikto aprūpi, apkopot un sniegt darba pārskatu atbilstoši noteiktajai kārtībai;
5.1.14. Nodrošināt dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu, atbilstoši noteiktajai kārtībai;
5.1.15. pastāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
5.2.teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas (ārsta palīga) pamatuzdevumi :
5.2.1. veikt iedzīvotāju apzināšanu un pārraudzību noteiktā teritorijā vienu reizi gadā;
5.2.2. identificēt pacientu veselības un sociālās aprūpes problēmas minētajā teritorijā;
5.2.3. sniegt informāciju par iespējām un nepieciešamību izvēlēties primārās veselības aprūpes ārstu;
5.2.4. sniegt pacientiem informāciju par teritorijas specifiku - attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;
5.2.5. nepieciešamības gadījumā sniegt informāciju par teritorijas specifiku, veselības aprūpes un sociālajām problēmām pašvaldībai u.c. institūcijām;
5.2.6. sadarboties veselības aprūpes problēmu risināšanā ar attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;
5.2.7. veikt indivīda, ģimenes un sabiedrības izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;
5.2.8. sniegt informāciju par saslimšanu riska faktoriem;
5.2.9. sekot profilaktiskajam skrīningam visās vecuma grupās;
5.2.10. sniegt informāciju par profilaktisko potēšanu;
5.2.11. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;
5.2.12. veikt ārstnieciskās procedūras pēc primārās veselības aprūpes ārsta un/vai speciālistu nozīmējuma mājas apstākļos;
5.2.13. patstāvīgi plānot un veikt pacientu aprūpi mājas apstākļos;
5.2.14. sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību pacienta dzīvesvietā;
5.2.15. dokumentēt veikto aprūpi, apkopot un sniegt darba pārskatu atbilstoši noteiktajai kārtībai;
5.2.16. nodrošināt dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu, atbilstoši noteiktajai kārtībai;
5.2.17. pastāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
5.3. PVA ārsta darba vietā un teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas (ārsta palīga) pamatuzdevumi :
5.3.1. sniegt informāciju par iespējām un nepieciešamību izvēlēties primārās veselības aprūpes ārstu;
5.3.2. sniegt pacientiem informāciju par attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;
5.3.3. veikt pacientu un viņu piederīgo izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;
5.3.4. sniegt informāciju par saslimšanu riska faktoriem;
5.3.5. sekot profilaktiskajam skrīningam visās vecuma grupās;
5.3.6. sniegt informāciju par profilaktisko potēšanu;
5.3.7. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;
5.3.8. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu veikt pacientu aprūpi ārsta darba vietā visu vecuma grupu pacientiem;
5.3.9. veikt primārās veselības aprūpes ārsta un speciālistu noteiktās procedūras ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā;
5.3.10. patstāvīgi plānot un veikt pacientu aprūpi mājas apstākļos;
5.3.11. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu sastādīt un īstenot imunizācijas plānu;
5.3.12. veikt riska grupu izvērtēšanu un novērošanu pēc individuālas shēmas;
5.3.13. veikt iedzīvotāju apzināšanu un pārraudzību noteiktā teritorijā vienu reizi gadā;
5.3.14. identificēt pacientu veselības un sociālās aprūpes problēmas minētajā teritorijā;
5.3.15. sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību;
5.3.16. dokumentēt veikto aprūpi, apkopot un sniegt darba pārskatu atbilstoši noteiktajai kārtībai;
5.3.17. nodrošināt dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu, atbilstoši noteiktajai kārtībai;
5.3.18. pastāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.
6. Primārās veselības aprūpes māsai (ārsta palīgam) ir tiesības regulāri paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, saglabājot vidējo izpeļņu, kā arī citas tiesības atbilstoši darba likumdošanai un "Ārstniecības likuma" attiecīgām normām.
7. Primārās veselības aprūpes māsa (ārsta palīgs) ir atbildīga par :
7.1. pacientu aprūpi;
7.2. patstāvīgi veiktajām manipulācijām un procedūrām;
7.3. pieļautajām kļūdām un paviršību;
7.4. sniegtās informācijas patiesumu;
7.5. primārās veselības aprūpes ārsta un/vai speciālistu norādījumu un uzdevumu izpildi;
7.6. pacientu veselības stāvokļa novērošanu un informācijas sniegšanu pacientu ārstēšanā un aprūpē iesaistītajām ārstniecības personām;
7.7. uzticētajiem mantas līdzekļiem;
7.8. darba drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.
Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers
2. pielikums
Primārās veselības aprūpes
(jauktās kapitācijas) finansēšanas modelis
I. Vispārīgie jautājumi
1. Visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir tiesības saņemt valsts obligātās veselības apdrošināšanas apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ir slimokases dalībnieki un ir reģistrējušies pie slimokasu primārās veselības aprūpes ārstiem (turpmāk - PVA ārstiem), ko panāk, apvienojot pasīvo un aktīvo pierakstīšanos.
2. Slimokasu PVA ārstu profesionālā darbība notiek noteiktā teritorijā, aprūpējot pie sevis reģistrētos pacientus un īslaicīgos pacientus, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību, ārsta un pacienta sadarbību veselības veicināšanā, atjaunošanā un uzlabošanā, slimību, traumu un nelaimes gadījumu novēršanā, galarezultātā panākot iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpi un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
3. Par PVA ārstu var strādāt sertificēti ģimenes ārsti, internisti (terapeiti) un pediatri. PVA ārsts strādā komandā ar primārās veselības aprūpes māsu (turpmāk - PVA māsu) un/vai ārsta palīgu (feldšeri).
4. PVA māsa vai ārsta palīgs veic iedzīvotāju veselības pārraudzību administratīvā teritorijā atbilstoši apstiprinātai PVA māsas darbības kārtībai un ir pakļauta PVA ārstam, kuram minētā teritorija ir darbības pamatteritorija, un/vai primārās veselības aprūpes virsmāsai.
5. Reģiona slimokase kopīgi ar pašvaldībām nosaka savā teritorijā nepieciešamo PVA ārstu, PVA māsu, ārsta palīgu (feldšeru) skaitu, izvietojumu un PVA ārstu pamatdarbības teritorijas, plāno, organizē un veicina ģimenes ārstu sagatavošanu un internistu (terapeitu), pediatru un citu veselības aprūpes speciālistu pārapmācību par ģimenes ārstiem.
6. Nepieciešamo PVA ārstu skaitu reģionā nosaka, vadoties no optimālā pacientu skaita primārās aprūpes pediatram - 1000 bērnu, ģimenes ārstam - 2000, primārās aprūpes terapeitam - 2500. Nepieciešamā PVA ārstu skaita izmaiņas nosaka ar slimokases un pašvaldību lēmumu, lai uzlabotu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un aprūpes kvalitāti.
7. Slimokase var slēgt līgumu ar PVA ārstu, ja pie viņa ir reģistrējušies vismaz 600 pacientu pie ģimenes ārsta, 750 pacientu pie primārās aprūpes terapeita (internista), 300 bērnu pie primārās aprūpes pediatra. Atkāpes no minimālā un optimālā pacientu skaita akceptē slimokase, vadoties no nepieciešamības nodrošināt pakalpojumu pieejamību, PVA ārsta viedokļa un citiem kritērijiem.
8. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra uztur valsts slimokasu dalībnieku reģistru un slimokasu PVA ārstu reģistru, kuri veidojas no reģionālo slimokasu reģistriem.
9. PVA ārstu darbības finansēšanas pamatā ir jauktais kapitācijas variants, pēc kura daļu līdzekļu saņem atkarībā no reģistrēto pacientu skaita un to vecuma struktūras, daļu - fiksētu piemaksu veidā.
10. PVA ārstu padarītā darba apjoma un kvalitātes novērtēšanas vienība ir aprūpes epizode un atsevišķas manipulācijas.
11. Konsultantu un palīgkabinetu veikto darbu apmaksā un novērtē pēc aprūpes epizodēm un/vai manipulācijām.
12. PVA ārsts pilda "vārtu vērēja" funkcijas sekundārā un terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Speciālistu - konsultantu un palīgkabinetu pakalpojumus apmaksā atbilstoši PVA ārsta nosūtījumiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
13. Atbilstoši LM normatīvajiem aktiem, konsultanti, kuru pakalpojumus var saņemt bez PVA ārsta nosūtījuma (tiešās pieejamības konsultanti), ir : zobārsts (zobārstnieciskā palīdzība bērniem), ftiziopneimonologs (tuberkuloze), psihiatrs, narkologs, dermatovenerologs (seksuāli transmisīvās slimības), endokrinologs (insulinējamais cukura diabēts).
14. Tiešās pieejamības konsultantu skaitu un izvietojumu teritorijā nosaka slimokase kopā ar pašvaldībām, ņemot vērā profesionālo asociāciju ieteikumus. Šo speciālistu aprūpē esošo pacientu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai slimokasē tiek nodalīti atsevišķi naudas līdzekļi.
15. Jauktās kapitācijas modelis, kura pamatā ir šajā dokumentā izklāstītie nosacījumi un pašreizējās pakalpojumu cenas un nodokļi, pārejas periodā var nodrošināt atsevišķa ģimenes ārsta darbības finansiālu pastāvēšanu par valsts obligātās veselības aprūpes budžeta līdzekļiem, ja :
15.1. reģistrētais pacientu skaits ir ne mazāks par 1100 - 1200;
15.2 kapitācijai izdalīto naudas līdzekļu apjoms ir ne mazāks par Ls 9,00 vienam pacientam gadā.
II. ĀRSTU DARBĪBAS FINANSĒŠANA
16. PVA ārsta un PVA māsas vai ārsta palīga darbības finansēšanas nosacījumi tiek ietverti līgumā ar slimokasi.
17. PVA ārsta darbības ieņēmumi veidojas no :
17.1. valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem, kurus tas saņem no slimokases atbilstoši līgumam;
17.2. pacienta iemaksām atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem;
17.3. maksas pakalpojumiem;
17.4. juridisko (pašvaldību, dažādu fondu un organizāciju) un fizisko personu iemaksām.
18. Ieņēmumi no slimokases sastāv no :
18.1. PVA ārsta fiksētajām piemaksām;
18.2. kapitācijas naudas (galvasnauda un samaksa par kvalitāti).
19. Aprēķinātais PVA ārsta darbības ikmēneša finansēšanas apjoms ir 1/12 daļa no aprēķinātā gada apjoma. Pārskaitāmo reālo ikmēneša naudas līdzekļu apjomu aprēķina slimokase kā starpību starp aprēķināto ikmēneša galvasnaudas apjomu un PVA ārsta izdevumiem par citu ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas fiksēti speciālā uzskaites un norēķinu dokumentā - "Ārsta talonā slimokasei". "Samaksas par kvalitāti" līdzekļi tiek aprēķināti un izmaksāti pusgada un gada beigās atbilstoši kvalitātes novērtējumam.
20. PVA ārsta fiksētās piemaksas (Ls/gadā) : fiksētās piemaksas tiek noteiktas, lai daļēji izlīdzinātu PVA ārsta darbības apstākļus dažādās teritorijās, un lai veicinātu PVA ārsta darbību lauku teritorijās.
21. Piemaksa par teritorijas iedzīvotāju blīvumu :
21.1. teritorijas ar blīvumu virs 500 cilv/kvkm - nav
21.2. teritorijas ar blīvumu 100 - 499 - Ls 120
21.3. teritorijas ar blīvumu 20 - 99 - Ls 240
21.4. teritorijas ar blīvumu zem 20 - Ls 360
22. Par teritoriju tiek uzskatīta noteiktā PVA ārsta darbības pamatteritorija. Ja ārsta aprūpē ir vairāki pagasti, nosaka šo pagastu vidējo blīvumu. Teritorija, piemēram, pilsēta, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki PVA ārsti, tiek uzskatīta par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu. Piemaksu nenosaka, ja PVA ārsta darbavieta neatrodas darbības pamatteritorijā un viņš nepieņem pacientus šajā teritorijā, vai pieņem tajā mazāk par 50% no darba laika.
23. Piemaksa par attālumu līdz slimnīcai :
23.1. līdz 20 km - nav;
23.2. 20 - 40 km - Ls 120;
23.3. virs 40 km - Ls 240.
24. Par attālumu līdz slimnīcai uzskata attālumu no apdzīvotās vietas, kurā atrodas PVA ārsta darbavieta, līdz tuvākajai slimnīcai, kurā strādā sertificēti speciālisti vismaz 5 no sekojošām 6 specialitātēm - ķirurgs, ginekologs, oftalmologs, otorinolaringologs, neirologs, kardiologs. Slimnīca var atrasties arī citas slimokases reģionā.
25. Ja PVA ārsta aprūpē ir vairākas administratīvās teritorijas ar vairākām ārstniecības iestādēm (doktorātiem, ambulancēm, feldšeru - vecmāšu punktiem), aprēķina vidējo attālumu.
26. Piemaksu nenosaka, ja PVA ārsta darbavieta neatrodas darbības pamatteritorijā un viņš nepieņem pacientus šajā teritorijā, vai pieņem tajā mazāk par 50% no darba laika.
27. Piemaksa par ģimenes ārsta sertifikātu - Ls 240. Šis maksājums tiek noteikts, lai stimulētu PVA ārstu izglītoties un iegūt ģimenes ārsta sertifikātu. To saņem tikai tie ģimenes ārsti, kuri reāli praktizē kā ģimenes ārsti atbilstoši sekojošiem kritērijiem:
27.1. vismaz 30% pierakstīto ir vecāki par 14 gadiem;
27.2. vismaz 10% pierakstīto ir jaunāki par 14 gadiem;
27.3. pacientu reģistrācija pie ģimenes ārsta notiek bez vecuma, dzimuma un citiem ierobežojumiem.
28. Fiksētais pamatmaksājums PVA māsas vai PVA ārsta palīga darbībai (vienas primārās aprūpes māsas mēnešalga - Ls 110 un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, viena ārsta palīga mēnešalga - Ls 120 un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Šis maksājums noteikts, uzskatot, ka PVA ārsts praktizē komandā ar PVA māsu vai ārsta palīgu un ka viņu atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no PVA ārsta prasmes vadīt savu darbību.
29. PVA māsa (ārsta palīgs) PVA komandā var darboties :
29.1. kā teritorijā strādājoša PVA māsa;
29.2. kā PVA ārsta darba vietā strādājoša PVA māsa;
29.3. apvienojot minētās funkcijas.
30. Pilns pamatmaksājums teritorijā strādājošai māsai tiek noteikts par 1900 - 2100 pacientiem. Par mazāku vai lielāku pacientu skaitu pamatmaksājuma lielums tiek proporcionāli izmainīts.
31. Tikai PVA ārsta darba vietā strādājošas PVA māsas alga tiek noteikta kā 0,3 no fiksētā pamatmaksājuma par sekojošu pacientu skaitu: primārās aprūpes pediatram - 950-1050, ģimenes ārstam - 1900-2100, primārās aprūpes terapeitam - 2400-2600. Par mazāku vai lielāku pacientu skaitu pamatmaksājuma lielums tiek proporcionāli izmainīts.
32. Ja PVA māsa (ārsta palīgs) veic abas funkcijas, abi maksājumi summējas.
33. PVA māsu un ārsta palīgu skaitu, izvietojumu teritorijā, iesaisti PVA komandas darbā nosaka slimokase, izejot no teritorijas raksturojuma, iedzīvotāju vajadzībām un vienošanās ar PVA ārstu un PVA māsu (ārsta palīgu). PVA māsa un ārsta palīgs savā darbībā ievēro PVA māsas (ārsta palīga) darbības kārtības un darba apjoma aprakstus.
III. KAPITĀCIJAS NAUDA
34. Kapitācijas naudu aprēķina reģiona slimokase, plānojot veselības aprūpes naudas līdzekļu sadali, no ambulatorajai aprūpei paredzēto naudas līdzekļu daudzuma nodalot līdzekļus tiešās pieejamības konsultantu finansēšanai, PVA ārstu fiksētajām piemaksām un nereģistrēto pacientu ambulatorās aprūpes pakalpojumu apmaksai. Atlikušos līdzekļus (kapitācijas naudu) sadala PVA ārstiem atbilstoši pierakstīto skaitam un vecuma struktūrai. Katra PVA ārsta kapitācijas naudu tālāk sadala galvasnaudā - 85% un samaksā par kvalitāti - 15%.
35. Vecuma koeficienti primārajā aprūpē ir noteikti, vadoties no ambulatorās aprūpes līdzekļu patēriņa vecuma grupās.
| Vecuma grupa | Patēriņa koeficients | |
| 0 - 1 | 6.2 | |
| 1 - 14 | 1.9 | |
| 15 - 44 | 1.0 | |
| 45 - 59 | 1.3 | |
| 60 gadi un vecāki | 3.0 |
36. Kapitācijas naudu PVA ārstam aprēķina šādi :
36.1. vispirms aprēķina katra PVA ārsta pacientu kopējo koeficientu Kp pēc sekojošas formulas :
6,2*n1+1,9*n2+1*n3+1,3*n4+3*n5 .
N
kur n1, n2 ... ir pacientu skaits dotajā vecuma grupā, N - kopējais PVA ārsta pacientu skaits;
36.2. līdzīgā veidā aprēķina visa reģiona pacientu koeficientu Kr;
36.3. dalot katra PVA ārsta pacientu koeficientu Kp ar reģiona koeficientu Kr, iegūst PVA ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd;
36.4. reizinot PVA ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd ar PVA ārsta kopējo pacientu skaitu N un kapitācijai izdalīto naudu Ls/pacientu gadā, iegūst PVA ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apjomu gadā.
IV. KAPITĀCIJAS NAUDAS IZLIETOŠANAS PRINCIPI
37. Par līdzekļiem, kas sastāda galvasnaudu, PVA ārsts veic visu PVA ārsta darbības kārtības nolikumā noteikto darba apjomu. No šiem līdzekļiem slimokase veic speciālistu - konsultantu sniegto aprūpes epizožu un palīgkabinetu sniegto pakalpojumu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē apmaksu.
38. Slimokase reizi pusgadā veic PVA ārsta darbības salīdzinošo novērtēšanu pēc šādiem rādītājiem :
38.1. vidējais PVA ārsta aprūpes epizožu skaits uz pacientu un aprūpes epizožu sadalījums pa epizožu veidiem un vecuma grupām (0, 1 - 14, 15 - 44, 45 - 59, 60 un vecāki);
38.2. PVA ārsta kontaktu skaits (iestādē, mājās) uz pacientu un uz aprūpes epizodi sadalījumā pa epizožu veidiem un vecuma grupām;
38.3. PVA ārsta izdarītās "mazās ķirurģijas" manipulācijas (2. pielikums) uz aprūpes epizodi;
38.4. grūtnieču vizīšu skaits uz vienu grūtnieci pie PVA ārsta;
38.5. fertilo sieviešu (15-44 gadu vecumā) vizītes pie PVA ārsta sakarā ar ģimenes plānošanu;
38.6. izdarīto izmeklējumu skaits (laboratorija, radioloģija, funkcionālā diagnostika) ar PVA ārsta nosūtījumu uz vienu pacientu un aprūpes epizodi;
38.7. speciālistu konsultāciju skaits (pa vecuma grupām, speciālistiem un aprūpes epizodēm) ar PVA ārsta nosūtījumu;
38.8. speciālistu konsultāciju skaits bez PVA ārsta nosūtījuma uz pacientu un aprūpes epizodi.
39. Salīdzinošie rādītāji gada beigās :
39.1. hospitalizācijas rādītājs pa vecuma grupām (0, 1 - 14, 15 - 44, 45 - 59, 60 un vecāki);
39.2. novēlotas diagnostikas gadījumu skaits (tbc, onko IV stadija);
39.3. saslimstība ar masalām - uz 1000 bērniem līdz 4 g.v.;
39.4. bērnu vecumā līdz 14 gadiem hospitalizācijas gadījumi (ilgāk par 4 dienām) sakarā ar astmu uz vienu bronhiālās astmas slimnieku.
40. Gada beigās slimokase kopā ar Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi izanalizē reģiona PVA ārstu darbību un iesniedz vērtējumu Labklājības ministrijai, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai un Ģimenes ārstu asociācijai.
41. Samaksu par kvalitāti PVA ārsts var saņemt pēc gada darbības novērtējuma, ko izdara slimokase, pieaicinot reģiona Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi. PVA ārsta darba kvalitāti novērtē pēc :
41.1. Labklājības ministrijas apstiprinātā vakcinācijas kalendāra izpildes (Labklājības ministrijas 1999. gada 30. marta rīkojums nr. 87 "Par vakcinācijas kalendāru"), ievērojot Nacionālajā imunizācijas programmā noteiktos rādītājus. Ja vairāk nekā 50% no rādītājiem sasniedz vai pārsniedz minimālos noteiktos, gada beigās slimokase izmaksā 45% no samaksai par kvalitāti paredzētajiem līdzekļiem;
41.2. Labklājības ministrijas apstiprinātās profilaktisko apskašu programmas izpildes atbilstoši tās minimāliem rādītājiem (3. pielikums).
Ja vairāk nekā 50% no rādītājiem sasniedz vai pārsniedz minimālos noteiktos, gada beigās slimokase izmaksā 45% no samaksas par kvalitāti līdzekļiem;
41.3. pacientu vērtējuma. Pacientu vērtējumu iegūst, slimokasei veicot katra PVA ārsta 10% pacientu aptauju, ievērojot vecuma grupu un dzimumu pārstāvniecību. Profesionālu sociologu sastādīta anketa dod atbildes uz sekojošiem problēmu blokiem:
41.3.1. par PVA ārsta aprūpi un PVA ārsta nozīmētajām speciālistu konsultācijām - kāda bija Jūsu aprūpe un konsultācijas - (1-3 punkti);
41.3.2. par paša PVA ārsta un viņa personāla attieksmi - vai PVA ārsts un personāls izturējās laipni - (1 - 3 punkti);
41.3.3. par PVA ārsta aprūpes nepārtrauktību - vai Jūs cenšaties vienmēr griezties pie sava PVA ārsta (1 - 3 punkti).
Ja rezultāts ir 7 - 9 punkti, pacientu vērtējums ir augsts un PVA ārsts saņem 10% no samaksas par kvalitāti līdzekļiem; ja 4 - 6 punkti - pacientu vērtējums ir vidējs un PVA ārsts saņem 5% no kvalitātes groza satura; ja 3 un mazāk punkti - pacientu vērtējums ir neapmierinošs un piemaksas nav. Slimokase, pieaicinot Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi, izdara PVA ārsta darbības atbilstības novērtēšanu.
42. Neizmaksātie līdzekļi par kvalitāti var tikt izmaksāti kā prēmijas tiem PVA ārstiem, kuri ir nodrošinājuši īpaši augstus vakcinācijas un profilaktisko apskašu programmas izpildes rādītājus, kā arī tiek izmantoti primārās veselības aprūpes attīstīšanai reģionā.
V. KONSULTANTU UN PALĪGKABINETU
PADARĪTĀ DARBA APMAKSA
43. Konsultantu un palīgkabinetu veikto darbu apmaksā atbilstoši PVA ārstu nosūtījumiem, nosakot "samaksu par gadījumu" (aprūpes epizodi) vai atsevišķiem izmeklējumiem vai manipulācijām atbilstoši valstī vienotam cenrādim (1. pielikums).
44. Izlietoto summu slimokase atrēķina no PVA ārsta līdzekļiem atbilstoši ārstniecības iestāžu piestādītajiem rēķintaloniem. PVA ārsts ir tiesīgs iepazīties ar citu ārstniecības iestāžu primāro medicīnisko dokumentāciju par savu pacientu veselības aprūpi un iestāžu piestādītajiem rēķintaloniem un iesniegt slimokasei pretenzijas par rēķinu apmaksu.
45. Konsultantu, kuru sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus pacienti var saņemt bez PVA ārsta nosūtījuma (tiešās pieejamības konsultanti), aprūpes darbības nosacījumus, darba kvalitātes rādītājus, saistību ar primāro veselības aprūpi, izstrādā profesionālās asociācijas un specializētie centri. Šo konsultantu darbības apmaksai nepieciešamos naudas līdzekļus ārstniecības iestādei pārskaita slimokase saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.
46. Aprūpes epizodes tiek apmaksātas atbilstoši cenrādim (2. pielikums).
47. Nozīmētos un izdarītos laboratoriskos, funkcionālās diagnostikas un radioloģiskos izmeklējumus (ieskaitot skaitļotājtomogrāfiju, kodolmagnētiskas rezonases u. c. dārgos izmeklējumus) apmaksā no PVA ārsta līdzekļiem pēc cenrāža atbilstoši ārstniecības iestāžu piestādītajiem rēķiniem. Kodolmagnētiskās rezonanses un skaitļotājtomogrāfijas izmeklējumus PVA ārsts nozīmē tikai pēc attiecīgo speciālistu ieteikuma. Katru ceturksni slimokase apkopo un analizē datus par nosūtījumiem uz dārgajiem izmeklējumiem. Ja nosūtījumu skaits un izmaksas pēc salīdzinoša vērtējuma ir lielas, slimokase izvērtē nosūtījumu pamatotību. Ja nosūtījumi ir pamatoti, no slimokases rezerves fonda tiek kompensēti PVA ārsta izdevumi, kuri pārsnieguši pieļaujamības līmeni.
48. Bez PVA ārsta nosūtījuma slimokase apmaksā speciālistu pakalpojumus tikai neatliekamos gadījumos pēc minētajiem cenrāžiem; summu atrēķina no PVA ārsta līdzekļiem atbilstoši iestāžu rēķiniem.
49. Pārējie (nav neatliekams gadījums un nav PVA ārsta nosūtījuma) veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.
50. Strādājot ar pastāvīgu veselības aprūpes pakalpojumu piegādātāju, līgumā starp PVA ārsta un pakalpojumu sniedzēju var ieslēgt slimokases akceptētus nosacījumus par ikmēneša zināmas naudas summas atskaitīšanu iestādei nepieciešamo izmeklējumu un speciālistu konsultāciju veikšanai. Fiksēta atskaitījuma noteikšana nenozīmē, ka netiek izdarīta speciālistu darba uzskaite zemāk paredzētajā kārtībā.
51. Par profilaktiskajām apskatēm un profilaktiskajiem izmeklējumiem no PVA ārsta līdzekļiem maksā tikai tad, ja ir PVA ārsta nosūtījums, vadoties pēc apstiprināta profilaktisko apskašu un izmeklējumu cenrāža.
52. Ja PVA ārsts sniedz veselības aprūpes pakalpojumu cita PVA ārsta pacientam (īslaicīgais pacients), pakalpojuma sniedzēja darbu apmaksā atbilstoši cenrādim par aprūpes epizodēm un/vai veiktajām manipulācijām.
53. Kā PVA ārsta, tā konsultantu un palīgkabinetu sniegtos pakalpojumus fiksē vienota parauga rēķintalonā, kas nodrošina nepieciešamo statistikas datu iegūšanu, kvalitātes kontroli un norēķinus.
V. PVA ĀRSTU, KONSULTANTU
UN PALĪGKABINETU DARBA UZSKAITE
54. Darba uzskaites pamatā ir Labklājības ministrijas apstiprināts obligātās medicīniskās uzskaites dokuments "Ārsta talons slimokasei" (veidlapa nr. 025-1-nor/u99), kurā norādītas sekojošas ziņas :
54.1. ārsta personas kods, specialitātes kods, ārstniecības iestādes kods;
54.2. pacienta vārds uzvārds;
54.3. pacienta personas kods un dzimums;
54.4. dzīvesvietas adrese;
54.5. dzīvesvietas kods (līdz pagasta līmenim), SSK-10 kods (pamatdiagnoze, blakusdiagnoze, diagnoze profilaktiskajā apskatē);
54.6. ārsta - nosūtītāja personas kods, viņa specialitātes kods, ārstniecības iestādes kods;
54.7. aprūpes epizode sakarā ar: 1. akūtu saslimšanu; 2. pirmo reizi mūžā diagnosticētu hronisku slimību; 3. iepriekš diagnosticētas hroniskas slimības paasinājumu; 4. profilaktisku apskati, ieskaitot patronāžu, izmeklēšanu, 5. dinamisku novērošanu hronisku slimību gadījumā, 6. citiem iemesliem;
54.8. palīdzības veids - neatliekama, ar nosūtījumu, bez nosūtījuma;
54.9. ārsta un pacienta kontakta veidi (ārstniecības iestādē, mājās) un skaits aprūpes epizodes laikā;
54.10. ārsta izdarītie izmeklējumi un manipulācijas (kodē laboratoriskos, funkcionālās diagnostikas, radioloģiskos, mazās ķirurģijas manipulācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumus pēc klasifikatora, uzrādot manipulāciju kodus un skaitu);
54.11. nosūtīts: uz konsultāciju, stacionāru, uz palīgkabinetu.
54.12. aprūpes epizodes sākuma un beigu datums, kur sākums - pirmā kontakta datums, beigas - pēdējā kontakta datums;
54.13. ārsta zīmogs un paraksts.
Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers
| 1. pielikums |
Konsultantu aprūpes epizodes
cenrādis (Ls)
| 011 kardiologs | 3.16 |
| 012 reimatologs | 2.27 |
| 013 ftiziopneimonologs | 2.73 |
| 014 endokrinologs | 3.22 |
| 015 nefrologs | 3.52 |
| 016 gastroenterologs | 2.76 |
| 02 ģimenes ārsts | 3.12 |
| (primārās aprūpes ārsts) | |
| 03 ķirurgs | 3.22 |
| 034 urologs | 2.53 |
| 035 plastiskais ķirurgs | 1.52 |
| 04 bērnu ķirurgs | 3.40 |
| 05 traumatologs | 3.56 |
| (ortopēds) | |
| 06 ginekologs | 3.00 |
| 07 pediatrs | 3.27 |
| 08 onkologs | 4.06 |
| 09 hematologs | 3.71 |
| 12 neirologs | 2.64 |
| 14 oftalmologs | 3.24 |
| 15 otorinolaringologs | 2.92 |
| 16 infektologs | 2.02 |
| 18 dermatologs | 2.30 |
| P02 alergologs | 2.29 |
Šīs cenas attiecas uz 1., 2. un 3. veida aprūpes epizodēm. 5. veida epizodes - dinamiskās novērošanas epizodes - cena ir 50% no šī cenrāža cenas. 4. veida aprūpes epizodes - profilaktiskās apskates, patronāžas un izmeklējumus - apmaksā pēc profilaktisko apskašu un izmeklējumu cenrāža. 6. veida aprūpes epizodes realizē tikai PVA ārsts.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktore I. Bluķe
2. pielikums
"Mazās ķirurģijas" manipulācijas
PVA ārstu ķirurģisko aktivitāti vērtē pēc BOVAS Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras izstrādāto "Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritēriju" 8. izdevuma manipulāciju kodiem :
200 - pārsējs;
206 - locītavu stabilizācijas atbalsta pārsēji;
2001 - mazas brūces primārā apstrāde;
2002 - mazu vai lielu primāri dzīstošu brūču apdare, pārsiešana;
2003 - mazas brūces primārā apstrāde, ieskaitot izgriešanu un noslēgšanu;
2006 - diegu vai klamburu izņemšana no mazām brūcēm, vienā vai vairākās apmeklējuma reizēs.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktore I. Bluķe
3. pielikums
Profilaktisko apskašu programma
I. Iedzīvotājus aptverošas programmas
1. Bērnu obligātās profilaktiskās apskates
1. mēnesis
Ģimenes ārsta apskate (šeit un tālāk - arī primārās aprūpes pediatra) nākošajā dienā pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un turpmāk ik 10 dienas (kodi 145;146).
Asins paraugu noņemšana un nosūtīšana uz FKU un TSH, ja tas nav izdarīts dzemdību nodaļā (Labklājības ministrijas 1996. gada 27. februāra rīkojums nr. 56 "Par grozījumiem Labklājības ministrijas 1996. gada 20. novembra rīkojumā nr. 324").
2. mēnesis
Ārsta palīga (vai PVA māsas) apskate reizi 2 nedēļās; ģimenes ārsta apskate (kods 147).
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
3. mēnesis
Ģimenes ārsta apskate (kods 147); ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi 2 nedēļās;
Asins analīze (Hb, Leu, EGĀ), urīna analīze;
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
4. mēnesis
Ģimenes ārsta apskate (kods 147);
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi mēnesī;
Imūnprofilakse : atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
5. mēnesis
Ģimenes ārsta apskate (kods 147);
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi mēnesī.
6. mēnesis
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi mēnesī;
Ģimenes ārsta apskate; pediatra apskate pēc vajadzības (kods 147);
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
7. - 11. mēnesis
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi mēnesī;
Ģimenes ārsta apskate pēc vajadzības (kods 147).
12. mēnesis
Ģimenes ārsta apskate (kods 147); pediatra apskate pēc vajadzības (kods 29);
Okulista apskate (kods 27);
Neirologa apskate (kods 27);
Stomatologa apskate;
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate 2 reizes mēnesī;
Asins analīze (Hb, Leu, EGĀ), urīna analīze;
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
13. - 15. mēnesis
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate pēc vakcinācijas;
Ģimenes ārsta apskate pēc vajadzības (kods 30);
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
16. - 18. mēnesis
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate pēc vakcinācijas;
Ģimenes ārsta apskate pirms vakcinācijas (kods 30);
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".
19. mēnesis - 24. mēnesis
Ģimenes ārsta apskate reizi 6 mēnešos (kods 30);
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi 3 mēnešos.
2. - 6. gads
Ģimenes ārsta apskate reizi gadā (kods 30);
Okulista apskate (3. un 6.gadā);
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi gadā;
Pilna asins analīze (reizi gadā); urīna analīze (reizi gadā);
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram"; tikai endēmiskās teritorijās - ērču encefalīts 2. g. v. divreiz, pēc gada - vienreiz, ērču encefalīts 6 g. v.).
7. - 12. gads
Ģimenes ārsta apskate reizi gadā (kods 30) un pirms vakcinācijas;
Pilna asins aina; urīna analīze (abi 7., 9., 11. gadā);
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi gadā un pēc vakcinācijas;
Imūnprofilakse : atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram"; tikai endēmiskajās teritorijās - ērču encefalīts 9. un 12. gadā).
13. - 18. gads
Ģimenes ārsta apskate reizi gadā un pirms vakcinācijas (kods 30);
Ārsta palīga (PVA māsas) apskate reizi gadā un pēc vakcinācijas;
Zēniem - sēklinieku izmeklēšana (kods 27);
Meitenēm - ginekologa apskate (kods 4):
Pilna asins analīze; urīna analīze (abi - katru otro gadu);
Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram"; tikai endēmiskajās teritorijās - ērču encefalīts 15. un 18. gadā)
2. Grūtnieču apskašu programma
Grūtnieču aprūpe notiek atbilstoši Labklājības ministrijas 1995. gada 20. novembra rīkojumam nr. 324 "Par grūtnieču un jaundzimušo aprūpes skrīningdiagnostiku", ar grozījumiem atbilstoši Labklājības ministrijas 1996. gada 29. janvāra rīkojumam nr. 29).
3. Ļaundabīgo audzēju profilakses programma
PVA ārsta darbības :
* visiem - primārā profilakse (kaitīgo ieradumu un dzīvesstila faktoru korekcija, profesionālā riska faktoru, bioloģisko un fizioloģisko parametru izvērtēšana);
* sievietēm no 19 g.vecuma :
- apmācība krūts dziedzeru paškontrolei;
- ādas un mutes dobuma apskate - reizi gadā;
- vairogdziedzera un perifēro limfmezglu palpācija - reizi gad?;
- krūšu dziedzeru palpācija un ginekoloģiskā apskate ar iztriepi uz onkocitoloģiju - katru gadu;
* vīriešiem no 19 gadu vecuma :
- ādas un mutes dobuma apskate - reizi 2 gados;
- vairogdziedzera un perifēro limfmezglu palpācija - reizi 2 gados.
4. Plaušu fluorogrāfija
PVA ārsta darbības : organizēt visiem pacientiem plaušu fluorogrāfijas izdarīšanu vienu reizi 2 gados (no 40 gadiem katru gadu).
5. Sifilisa noteikšana grūtniecēm (stājoties grūtniecības uzskaitē un pēc 30. grūtniecības nedēļas)
PVA ārsta darbības : organizēt SED un WR izdarīšanu.
II. Augsta riska grupu apskašu programmas
1. Tuberkulozes profilakses programma
1. riska grupa (visi vecumi)
Pacienti ar tuberkulozei raksturīgiem simptomiem :
- klepus 3 nedēļas un ilgāk;
- subfebrila ķermeņa temperatūra;
- svīšana;
- nogurums, svara zudums.
PVA ārsta darbības :
* nodrošināt krēpu izmeklēšanu uz tuberkulozes mikobaktērijām pēc Cīla - Nilsena 3 dienas pēc kārtas;
* nodrošināt krūšu kurvja orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana;
* nosūtīt pie speciālista uz konsultāciju - pēc indikācijām.2. riska grupa (pieaugušo riska grupas saslimšanai ar tuberkulozi)
Obligāti izmeklējamie :
* ar grūtnieci kopā dzīvojošie ģimenes locekļi;
* māte pēc bērna piedzimšanas;
* sociālā riska grupas :
- bezpajumtnieki;
- pansionātu iemītnieki;
- personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas vietām, kā arī aizturētas personas bez noteiktas dzīves vietas;
* terapeitiskā riska grupas :
- slimnieki ar imūndeficītu un ilgstošu imūnsupresīvu terapiju;
- cukura diabēta slimnieki;
- ar hroniskām plaušu slimībām slimojošie;
- slimnieki ar psihiskām slimībām psihiatriskās aprūpes pansionātos un psihiatrijas stacionāros.
* ftiziatriskā riska grupa :
- bacilāru tuberkulozes slimnieku kontakta personas;
* profesiju grupas ar augstu citu cilvēku inficēšanas risku saslimšanas gadījumā:
- visi bērnu iestādēs strādājošie;
- ārstniecības personas;
- pārtikas rūpniecībā un iedzīvotāju apkalpes sfērā strādājošie (šo personu medicīniskās pārbaudes tiek veiktas atbilstoši Labklājības ministrijas 1998. gada 12. janvāra rīkojuma nr. 8 instrukcijai "Par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību").
Vēlams izmeklēt :
* sociālā riska grupu - maznodrošinātos iedzīvotājus;
* terapeitiskā riska grupu :
- slimniekus ar hronisku alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju;
- slimniekus ar hroniskām nieru slimībām;
* ftiziatriskā un rentgenoloģiskā riska grupa :
- pacientus pēc pārslimotas tuberkulozes (pēc ftiziopneimonologa norādījuma);
- pacientus ar rentgenoloģiskām pārmaiņām plaušās pēc pārciestām slimībām.
PVA ārsta darbības :
* riska grupu pacientu apzināšana;
* grūtnieces ģimenes locekļu (vīra, vecāku) nosūtīšana uz krūškurvja orgānu profilaktisko fluorogrāfisko pārbaudi 2 mēnešus pirms paredzamā dzemdību termiņa;
* mātes nosūtīšana uz krūškurvja orgānu fluorogrāfisko pārbaudi pēc dzemdībām;
* pacientu nosūtīšana uz krūškurvja orgānu rentgenoloģisko izmeklēšanu reizi gadā;
* nodrošināt klepojošiem pacientiem krēpu izmeklēšanu uz tuberkulozes mikobaktērijām pēc Cīla - Nīlsena 3 dienas pēc kārtas;
* nodrošināt pacientiem ar hroniskām nieru saslimšanām urīna bakterioloģisko izmeklēšanu uz tuberkulozes mikobaktērijām;
* nosūtīšana pie speciālista uz konsultāciju pēc indikācijām.
3. riska grupa
Bērnu riska grupa saslimšanai ar tuberkulozi (atbilstoši Labklājības ministrijas 1998. gada 28. janvāra rīkojumam nr. 22 "Par tuberkulozes profilaksi bērniem").
PVA ārsta darbības : atbilstoši Labklājības ministrijas 1999. gada 28. janvāra rīkojumam nr. 22 "Par tuberkulozes profilaksi bērniem".
2. Sifilisa profilakses programma
* sociālā riska grupas saslimšanai ar sifilisu :
- bezpajumtnieki un maznodrošinātie iedzīvotāji;
- pansionātu iemītnieki;
- personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas vietām, kā arī aizturētas personas bez noteiktas dzīves vietas;
- bēgļi, kuri saņem uzturēšanās atļaujas uz laiku ilgāku par 1 mēnesi;
- prostitūtas; personas, kurām ir daudzi seksa partneri; kontakts ar personu, kurai ir sifilisa aktīvā forma; gadījuma dzimumsakari.
PVA ārsta darbības : organizēt SED un WR izdarīšanu.
PVA ārstam jānodrošina kā paša veikto un organizēto profilaktisko pasākumu, tā arī citās ārstniecības iestādēs ārstēšanās procesā veikto izmeklējumu uzskaite (piemēram, stacionārās ārstēšanās laikā izdarītie izmeklējumi - ginekologa apskate, krūšukurvja orgānu radioloģiskie izmeklējumi, SED, u.c.). Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgas izmeklējumu atkārtošanas un ietaupīs PVA ārsta līdzekļus.
Šajā pielikumā noteikts minimālais profilaktiskā darba saturs (profilakses programmas), kura izpilde jānodrošina PVA ārstam.
PVA ārsta darbības 1. gadā kā pietiekamie izpildītā apjoma rādītāji tiek noteikti:
| 1. Bērnu obligātās profilaktiskās apskates | 95% | |
| 2. Vakcinēšana pret: | ||
| - difteriju un stingumkrampjiem | 92% | |
| - garo klepu | NIP 90% | 92% |
| - poliomielītu | NIP 95% | 92% |
| - masalām, epidēmisko parotītu | NIP 95% | 86% |
| - masaliņām (bērniem 1 - 7 g. vecumā) | NIP 95% | 95% |
| - masaliņām (meitenēm 12 - 18 g. vecumā) | NIP 95% | 90% |
| - B - hepatīts (1. dzīves gadā) | 50% | |
| 3. Ļaundabīgo audzēju profilakses programma | ||
| (ginekologa apskate, iztriepe uz onkocitoloģiju, | ||
| klīniska krūšu dziedzeru izmeklēšana; sievietēm | ||
| vecākām par 18 gadiem, katru gadu) | 40% | |
| 4. Plaušu fluorogrāfija (vecākiem par 40 gadiem reizi gadā) | 40% | |
| 5. Tuberkulozes profilakses programma | ||
| (obligāto riska grupu izmeklēšana) | 80% | |
| 6. Sifilisa profilakses programma | ||
| - grūtnieču izmeklēšana | 95% | |
| - riska grupu izmeklēšana | 50% |
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktore I. Bluķe
 |
 |
 |
 |