Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka poliomielīta (enterovīrusu ģints vīrusa – poliovīrusa izraisīta akūta infekcijas slimība ar tai raksturīgu akūtās šļauganās paralīzes sindromu) pret­epidēmijas pasākumus, lai novērstu poliomielīta izplatīšanās risku valsts teritorijā.

2. Poliomielīta pretepidēmijas pasākumi ietver:

2.1. poliovīrusu cirkulācijas vidē epidemioloģisko uzraudzību;

2.2. citu enterovīrusu izraisītu infekciju epidemioloģisko uzraudzību;

2.3. akūtās šļauganās paralīzes sindroma epidemioloģisko uzraudzību bērniem līdz 15 gadu vecumam (neieskaitot);

2.4. citu slimību ar poliomielītam līdzīgu slimības gaitu epidemioloģisko uzraudzību jebkura vecuma pacientiem, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par saslimšanu ar poliomielītu;

2.5. personu vakcināciju pret poliomielītu infekcijas perēklī vai infekcijas skartajā administratīvajā teritorijā, reģionā vai valstī, ja pastāv poliomielīta uzliesmojuma vai epidēmijas draudi.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1004; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 15)

3. Ārstniecības persona organizē izmeklējamā materiāla ņemšanu enterovīrusu klātbūtnes noteikšanai un identifikācijai, kā arī nosūta materiālu nacionālajai references laboratorijai epidemioloģiskās drošības jomā, ievērojot šādu kārtību:

3.1. divus fekāliju paraugus ar – 24–48 stundu intervālu, ja akūtās šļauganās paralīzes sindroms konstatēts bērnam līdz 15 gadu vecumam (neieskaitot) vai ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par poliomielītu jebkura vecuma pacientam (arī ja akūtās šļauganās paralīzes sindroms konstatēts personai, kura bijusi kontaktā ar poliomielīta slimnieku vai 35 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi poliomielīta skarto teritoriju, kurā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem konstatēti poliomielīta saslimšanas gadījumi);

3.2. vienu fekāliju paraugu un cerebrospinālā šķidruma paraugu, ja iespējams un ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par saslimšanu ar serozo meningītu, encefalītu, mielītu vai meningoencefalītu neatkarīgi no pacienta vecuma, nozīmējot enterovīrusu ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtnes noteikšanu un vīrusu izolēšanu un tipēšanu audu kultūrā.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 15 redakcijā)

4. Ārstniecības persona pacientam ar akūtās šļauganās paralīzes sindromu veic veselības stāvokļa medicīnisko novērošanu pēc izrakstīšanas no slimnīcas un sešdesmitajā dienā pēc akūtās šļauganās paralīzes konstatēšanas rakstiski paziņo par neiroloģiska rakstura poliomielīta atlieku parādībām – parēzi vai paralīzi – Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1023; MK 10.04.2012. noteikumiem Nr.250)

5. Slimību profilakses un kontroles centrs pēc ārstniecības personas informācijas saņemšanas par reģistrētu poliomielīta gadījumu vai profesionāli pamatotām aizdomām par poliomielītu, kā arī ja savvaļas poliomielīta vīruss vai vakcīnas vīrusa derivāts izdalīts no vides parauga, nodrošina:

5.1. 24 stundu laikā:

5.1.1. Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona biroja, Eiropas slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Komisijas informēšanu, izmantojot starptautisko agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu;

5.1.2. Valsts operatīvās medicīniskās komisijas informēšanu;

5.1.3. epidemioloģisko izmeklēšanu un poliomielīta izplatīšanās riska teritorijas noteikšanu (turpmāk – riska teritorija), kā arī, sadarbojoties ar ģimenes ārstu, kontaktpersonu apzināšanu un viņu vakcinācijas pret poliomielītu datu izvērtēšanu;

5.1.4. kontaktpersonu virusoloģisko izmeklēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kontaktpersonu primārajām medicīniskajām pār­baudēm, laboratoriskajām pārbaudēm un medicīniskās novērošanas kārtību;

5.1.5. ierobežojošos pasākumus izglītības iestādēs;

5.1.6. notekūdeņu, dzeramā ūdens, kā arī peldvietu ūdens paraugu ņemšanu peldsezonas laikā virusoloģiskai izmeklēšanai, lai noteiktu enterovīrusu cirkulāciju;

5.1.7. informācijas un ieteikumu sniegšanu iedzīvotājiem par poliomielīta profilaksi un pretepidēmijas pasākumiem;

5.2. 72 stundu laikā:

5.2.1. iesniedz Veselības ministrijā priekšlikumus par pretpoliomielīta vakcīnas iegādi un sadali vakcinācijas iestādēm imunizācijas veikšanai;

5.2.2. nodrošina fekāliju paraugu ņemšanu bērniem izglītības iestādēs izlases kārtībā atbilstoši epidemiologa norādījumiem un nosūtīšanu virusoloģis­kai izmeklēšanai, lai noteiktu savvaļas poliomielīta vīrusu;

5.2.3. novērtē notekūdeņu dezinfekcijas kvalitāti riska teritorijā atbilstoši mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1023; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1004; MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 250; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 15)

5.¹ Ja ģimenes ārstam ir profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta saslimšanu ar poliomielītu, kā arī pēc informācijas saņemšanas par reģistrētu poliomielīta gadījumu vai savvaļas poliomielīta vīrusa vai vakcīnas vīrusa derivāta izdalīšanu no vides parauga, pastāvot infekcijas izplatīšanas riskam, ģimenes ārsts pēc iespējas ātrāk vakcinē pret poliomielītu šādas kontaktpersonas:

5.¹ 1. pret poliomielītu nevakcinētus un daļēji (saņēmuši mazāk par 4 potēm) vakcinētus pieaugušos, veicot vakcinācijas kursu, kas ietver trīs potes (var lietot kombinēto vakcīnu pret poliomielītu, difteriju un stingumkrampjiem (turpmāk – kombinētā vakcīna));

5.¹ 2. pret poliomielītu vakcinētus pieaugušos (saņēmuši 4 un vairāk potes), veicot vakcināciju ar vienu poti (var lietot kombinēto vakcīnu);

5.¹ 3. pret poliomielītu nevakcinētus bērnus, veicot vakcinācijas kursu, kas ietver trīs potes (var lietot kombinētās vakcīnas atbilstoši vakcinācijas kalendāram);

5.¹ 4. bērnus, kuri saskaņā ar vakcinācijas kalendāru nav saņēmuši visas vecumam atbilstošās potes pret poliomielītu, – veicot vakcināciju ar vienu poti vai vakcinācijas kursu ar vairākām potēm (var lietot kombinētās vakcīnas atbilstoši vakcinācijas kalendāram);

5.¹ 5. personas, kuru vakcinācija pret poliomielītu nav dokumentāri apliecināta, – veicot vakcinācijas kursu, kas ietver trīs potes (var lietot kombinētās vakcīnas atbilstoši vakcinācijas kalendāram).

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1004 redakcijā)

5.² Ja valstī ir pierādīta savvaļas poliomielīta vīrusa vai vakcīnas vīrusa derivāta cirkulācija vai ir konstatēts savvaļas poliomielīta vīrusa vai vakcīnas vīrusa derivāta izraisīts poliomielīta gadījums un inficēšanās notikusi Latvijas teritorijā bez zināma kontakta ar poliomielīta slimnieku vai personu, kura 35 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi poliomielīta skartu teritoriju, pastāvot poliomielīta uzliesmojuma vai epidēmijas draudiem, veic šo noteikumu 5.¹ 1., 5.¹ 2., 5.¹ 3., 5.¹ 4. un 5.¹ 5.apakšpunktā minēto personu vakcināciju pret poliomielītu infekcijas skartajā administratīvā teritorijā, reģionā vai valstī atkarībā no infekcijas izplatīšanās draudiem.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1004 redakcijā)

6. Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri veic poliomielīta epidemioloģisko uzraudzību, kas ietver:

6.1. enterovīrusu (tai skaitā poliovīrusu) cirkulācijas virusoloģisko izmeklējumu rezultātu uzskaiti un monitoringu;

6.2. poliomielīta epidemioloģiskās uzraudzības, profilakses un pretepidēmijas jautājumu aktualizēšanu vismaz reizi gadā slimnīcu bērnu nodaļās, kā arī neiroloģijas, infekcijas slimību un terapijas nodaļās;

6.3. Pasaules Veselības organizācijas informēšanu par poliomielīta un akūtās šļauganās paralīzes sindroma epidemioloģiskās uzraudzības rezultātiem Latvijā.

(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.250 redakcijā)

6.¹ Nacionālā references laboratorija epidemioloģiskās drošības jomā:

6.¹ 1. virusoloģiski izmeklē klīniskos un vides paraugus enterovīrusu ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtnes noteikšanai, enterovīrusu izolēšanai un tipēšanai audu kultūrā;

6.¹ 2. 24 stundu laikā nosūta visus poliovīrusu izolātus detalizētai tipēšanai Pasaules Veselības organizācijas reģionālajam references centram;

6.¹ 3. sniedz Slimību profilakses un kontroles centram datus par konstatētajiem poliovīrusiem un citiem enterovīrusiem.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 15 redakcijā)

7. (Svītrots ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1023)

8. Lai saglabātu no poliomielīta brīvas teritorijas statusu pēcsertifikācijas periodā un lai izvērtētu poliomielīta epidemioloģiskās uzraudzības pasākumu nodrošināšanu valstī, Veselības ministrija izveido poliomielīta uzraudzības komisiju un apstiprina tās nolikumu. Komisijas sastāvā iekļauj ārstniecības personu profesionālo organizāciju pārstāvjus. Komisijas locekļi atalgojumu par darbu komisijā nesaņem.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr. 1004 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.04.2012. noteikumiem Nr. 250; MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 15)