Darbības ar dokumentu

1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1. brauktuve – ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kas norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

1.2. gadatirgus – vienreizēja īslaicīga dažādu preču tirdzniecība, kas ilgst no vienas līdz trim dienām (izņemot Ziemassvētku gadatirgu, kas ilgst līdz vienam mēnesim) un kuru tirgus teritorijā, sporta laukumā vai citā pašvaldības norādītā vietā organizē sakarā ar svētkiem vai sezonas darbu pabeigšanu laukos (piemēram, rudens gadatirgi), vai kas saistīta ar noteiktām kalendāra dienām (piemēram, Mārtiņdienas gadatirgus). Vienlaikus ar pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību var organizēt kultūras, sporta un citus pasākumus;

1.3. ielu tirdzniecība – tirdzniecība pašvaldības speciāli norādītās un/vai iekārtotās publiskās vietās;

1.4. ietve – ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

1.5. izbraukuma tirdzniecība – tirdzniecība ar pārtikas un nepārtikas precēm masu pasākumu (piemēram, Dziesmu un deju svētki, sporta un kultūras pasākumi, reliģiski svētki) norises vietās;

1.6. publiska vieta – ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošās joslas, saliņas), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, kā arī parki, citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas un neiznomāta, neapbūvēta vai citādi neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme;

1.7. sezonas tirdzniecība – tirdzniecība, kas tiek veikta atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam), ir iekārtota publiskā vietā (pastāvīgā tirdzniecības vietā vai pastāvīgās tirdzniecības vietas paplašinājumā) un nav attiecināma uz gadatirgus, ielu tirdzniecības vai izbraukuma tirdzniecības definētajiem nosacījumiem.

2. Saistošie noteikumi nosaka tirdzniecības kārtību publiskās vietās un pašvaldības nodevas (turpmāk – nodeva) par tirdzniecību publiskās vietās likmi un iekasēšanas kārtību Rīgā.

3. Gadatirgu organizēšana, ielu tirdzniecība, izbraukuma tirdzniecība un sezonas tirdzniecība atklātās vietās (teritorijās), kas šo noteikumu izpratnē nav publiskas vietas, ir atļauta tikai tad, ja atklātās vietas (teritorijas) īpašnieks, valdītājs vai lietotājs šo noteikumu noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības tirdzniecības organizēšanai.

4. Saistošie noteikumi ir saistoši ikvienai fiziskai un juridiskai personai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

5. (Svītrots ar Rīgas domes 06.07.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.84)

6. Nodevas par tirdzniecību publiskās vietās maksātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kas tirgojas publiskās vietās Rīgā.

7. Nodarboties ar tirdzniecību publiskās vietās var tikai ar pašvaldības izsniegtu rakstisku atļauju.

8. Nodevu par tirdzniecību publiskās vietās nemaksā personas, kas ar tirdzniecību nodarbojas speciāli šim nolūkam iekārtotās pastāvīgās tirdzniecības vietās (veikals, kiosks, kafejnīca, bārs vai cita speciāli tirdzniecībai iekārtota stacionāra vieta), slēgtās vai atklātās vietās, kas atrodas kādas personas (izņemot pašvaldību) īpašumā, valdījumā vai lietojumā.

9. Sezonas tirdzniecības veikšanai uz pašvaldības īpašumā esošas zemes bez tirdzniecības objekta piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas rekomendēto tirdzniecības vietu sarakstu tiek rīkots konkurss par tiesībām iekārtot sezonas tirdzniecības vietu. Konkursa vērtēšanas komisija tiek apstiprināta ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu. Konkursa uzvarētājs iegūst tiesības uz 3 gadiem, ievērojot šo saistošo noteikumu nosacījumus un noslēdzot ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru vienošanos par konkursā apstiprināto nosacījumu izpildi, saņemt sezonas tirdzniecības atļauju.

10. Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Rīgas pilsētas izpilddirektors, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs vai Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcija izsniedz šādas atļaujas tirdzniecībai publiskās vietās:

10.1. atļauju tirdzniecībai ielu tirdzniecības vietā;

10.2. izbraukuma tirdzniecības atļauju;

10.3. izbraukuma tirdzniecības organizēšanas atļauju;

10.4. gadatirgus organizēšanas tirdzniecības atļauju;

10.5. sezonas tirdzniecības atļauju.

(Grozīts ar Rīgas domes 06.07.2010. saistošajiem noteikumiem Nr.84)

11. Lai saņemtu 10.1.punktā minēto atļauju, tirdzniecības veicējam attiecīgajā Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcijā (turpmāk – izpilddirekcija) jāiesniedz:

11.1. pieteikums, kurā jānorāda:

11.1.1. juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un personas kods;

11.1.2. juridiskās personas reģistrācijas apliecības, fiziskās personas saimnieciskās darbības veicēja apliecības vai patenta reģistrācijas apliecības dati (izsniedzēja nosaukums, datums, numurs, darbības veids);

11.1.3. preču grupu nosaukumi;

11.1.4. darbības veikšanas vieta (adrese), darbības termiņš un darbalaiks;

11.2. pašu izaudzēto augļu, dārzeņu, ogu, stādu un dēstu tirdzniecībai izziņas par zemes lietošanas tiesībām kopija, uzrādot oriģinālu;

11.3. saskaņojums ar Rīgas pilsētas būvvaldi (turpmāk – Būvvalde) tirdzniecības vietas pases (7.pielikums) noformēšanai, kas ir spēkā 10 dienas no 10.1.punktā minētās atļaujas spēkā stāšanās datuma (jāiesniedz tikai, ja tirdzniecības vietas iekārtošanai tiek izmantots tirdzniecības veicēja īpašumā esošs, iznomāts vai patapināts tirdzniecības vietas aprīkojums, vai arī tirdzniecība tiek veikta no speciālām iekārtām); Būvvaldē ielu tirdzniecības vietas saskaņošanai jāiesniedz projekts, kura sastāvā iekļauta: vietas fotofiksācija; objekta novietne situācijas plānā M 1:500; tirdzniecības vietas dizains (projekts vai fotofiksācija);

11.4. saskaņojums ar Pārtikas un veterināro dienestu vai Valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra” (jāiesniedz, ja tiek veikta tirdzniecība ar karstām uzkodām no speciālām iekārtām).

(Grozīts ar Rīgas domes 24.11.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.142)

12. Lai saņemtu 10.2. vai 10.3.apakš­punktā minēto atļauju, tirdzniecības veicējam ne vēlāk kā 4 darba dienas pirms tirdzniecības uzsākšanas jāiesniedz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā:

12.1. pieteikums, kurā jānorāda:

12.1.1. juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un personas kods;

12.1.2. juridiskās personas reģistrācijas apliecības, fiziskās personas, saimnieciskās darbības veicēja apliecības vai patenta reģistrācijas apliecības dati (izsniedzēja nosaukums, datums, numurs, darbības veids);

12.1.3. informācija par pasākuma norisi (nosaukums, vieta (adrese), datums, laiks, pasākuma organizators);

12.1.4. preču grupu nosaukumi;

12.1.5. amatpersona, kuras pienākums ir nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecīgajā pasākumā;

12.2. saskaņojums ar pasākuma organizatoru;

12.3. saskaņojums ar pasākuma norises vietas īpašnieku, pārvaldnieku vai apsaimniekotāju, izņemot gadījumus, kad šādu saskaņojumu ir jau iesniedzis izbraukuma tirdzniecības organizētājs 10.3.punktā minētās atļaujas saņemšanai;

12.4. saskaņojums ar Valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra” vai Pārtikas un veterināro dienestu nepieciešams, ja tiek tirgotas pārtikas preces;

12.5. speciālās atļaujas (licences) kopija nepieciešama, ja tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi;

12.6. tirdzniecības veicēju (nosaukums, reģistrācijas numurs, preču grupu nosaukumi), kas piedalās izbraukuma tirdzniecībā, saraksts nepieciešams tikai 10.3.punktā minētās atļaujas saņemšanai, ja tirdzniecības veicēji ir vairāk nekā 5.

(Grozīts ar Rīgas domes 17.02.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.155)

13. Lai saņemtu 10.4.punktā minēto atļauju, tirdzniecības veicējam ne vēlāk kā 4 darba dienas pirms tirdzniecības uzsākšanas jāiesniedz Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā:

13.1. pieteikums, kurā jānorāda:

13.1.1. juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese vai fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese un personas kods;

13.1.2. juridiskās personas reģistrācijas apliecības, fiziskās personas, saimnieciskās darbības veicēja apliecības vai patenta, reģistrācijas apliecības dati (izsniedzēja nosaukums, datums, numurs, darbības veids);

13.1.3. informācija par gadatirgus norisi (nosaukums, vieta (adrese), datums, laiks, pasākuma organizators);

13.1.4. preču grupu nosaukumi;

13.1.5. amatpersona, kuras pienākums ir nodrošināt Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecīgajā pasākumā;

13.2. saskaņojums ar gadatirgus norises vietas īpašnieku, pārvaldnieku vai apsaimniekotāju;

13.3. gadatirgus norises vietas plāns;

13.4. saskaņojums ar Valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra” vai Pārtikas un veterināro dienestu, ja tiek tirgotas pārtikas preces;

13.5. speciālās atļaujas (licences) kopija (nepieciešama, ja tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni vai tabakas izstrādājumi);

13.6. tirdzniecības veicēju (nosaukums, reģistrācijas numurs, preču grupu nosaukumi), kas piedalās gadatirgus norisē, saraksts.

14. Lai saņemtu šo saistošo noteikumu 10.5.punktā minēto atļauju, tirdzniecības veicējam Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā jāiesniedz:

14.1. pieteikums, kurā jānorāda:

14.1.1. juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese;

14.1.2. juridiskās personas reģistrācijas apliecības dati (izsniedzēja nosaukums, datums, numurs, darbības veids);

14.1.3. informācija par plānotās tirdzniecības raksturu;

14.1.4. preču grupu nosaukumi;

14.1.5. informācija par plānotās tirdzniecības norises vietu, termiņu un darbalaiku;

14.2. saskaņojums ar vietas īpašnieku, pārvaldnieku vai apsaimniekotāju;

14.3. saskaņojums ar Būvvaldi (tirdzniecības vietas pases noformēšanai), kas ir spēkā 20 dienas no 10.5.punktā minētās atļaujas spēkā stāšanās datuma; Būvvaldē sezonas tirdzniecības vietas saskaņošanai jāiesniedz projekts, kura sastāvā iekļauta: vietas fotofiksācija; objekta novietne situācijas plānā M 1:500; kafejnīcas iekārtojums, mēbeļu (atsevišķos gadījumos arī grīdas) izvietojums plānā M 1:100; detaļu dizains (mēbeles, saules/lietussargi, norobežojošie elementi, apgaismojums, puķu kastes un citi sezonas tirdzniecības vietas elementi);

14.4. saskaņojums ar Rīgas domes Satiksmes departamentu (ja tirdzniecība plānota ielas sarkanajās līnijās);

14.5. Pārtikas un veterinārā dienesta Rīgas pilsētas pārvaldes atzinums;

14.6. vietas situācijas plānā vai zemes robežu plānā precīzi atzīmētas tirdzniecības vietas robežas M 1:500 (A4 formātā), Vecrīgas teritorijā M 1:250 (A4 formātā).

15. Ja atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām publisku pasākumu organizēšanai jāsaņem Rīgas pilsētas izpilddirektora atļauja vai saskaņojums, 10.2. vai 10.3.punktā minēto atļauju Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs izsniedz pēc tam, kad Rīgas pilsētas izpilddirektors izsniedzis atļauju publiska pasākuma organizēšanai vai saskaņojumu.

16. Attiecīgās priekšpilsētas (rajona) izpilddirektors izsniedz 10.1.punktā minēto atļauju, bet Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs izsniedz 10.2., 10.3. un 10.4.punktā minētās atļaujas.

17. Rīgas pilsētas izpilddirektors izsniedz 10.5.punktā minēto atļauju.

18. Ja 10.5.punktā minētā atļauja tiek izsniegta tirdzniecībai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, tās darbalaiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 22.00, izņemot Vecrīgas teritoriju.

19. Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs vai izpilddirekcija nepieņem pieteikumu saistošo noteikumu 10.punktā minēto atļauju saņemšanai, ja pieteikums nav noformēts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai atbilstoši saistošo noteikumu prasībām nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

(Rīgas domes 17.02.2009. saistošo noteikumu Nr.155 redakcijā)

20. Ja tirdzniecība plānota pasākumā, kas organizēts personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, netiek izsniegtas 10.2. vai 10.3.punktā minētās atļaujas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

21. Rīgas pilsētas izpilddirektors, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs vai izpilddirekcija neizsniedz 10.punktā minētās atļaujas, ja:

21.1. atbilstoši saistošo noteikumu prasībām nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

21.2. nav samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās;

21.3. (svītrots ar Rīgas domes 17.02.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.155);

21.4. Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi konkrētajam tirdzniecības veidam.

22. Ielu un sezonas tirdzniecības vietām, gadatirgu organizēšanas vietām jānodrošina Rīgai raksturīgās arhitektūras un vides saglabāšana, paredzot konkrētas pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošu tirdzniecības vietas dizaina risinājumu. Sezonas tirdzniecības vietas risinājumā jāsniedz stilistiski vienots dizaina priekšlikums, kas ietver informāciju par saulessargiem/lietussargiem vai citiem pārklājumiem virs kafejnīcu apmeklētāju vietām, pašu kafejnīcu iekārtojumu, mēbelēm, apgaismojumu, grīdu un norobežojošajiem elementiem ar puķu kastēm.

23. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tirdzniecības vietās aizliegti šādi telpiski risinājumi: slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, un slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām (izņemot pludmales teritorijas).

24. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ielu un sezonas tirdzniecības vietām noteiktas šādas prasības:

24.1. ielu tirdzniecības vietām noteikta maksimāli pieļaujamā platība:

24.1.1. saldējuma, karsto uzkodu, lietišķās mākslas priekšmetu tirdzniecības vietai – 2 m x 1,5 m, izņemot teritorijās, kas atrodas ārpus ielu sarkanajām līnijām;

24.1.2. ziedu tirdzniecības vietai – 2mx3m;

24.1.3. ielu tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, nav pieļaujamas stacionāras iekārtas un īslaicīgas lietošanas būves (kioski, paviljoni);

24.2. karsto uzkodu, saldējuma un bezalkoholisko dzērienu mobilās tirdzniecības iekārtas perimetrālās apbūves zonās atļauts izvietot tikai ārpus ielu sarkanajām līnijām;

24.3. Rīgas vēsturiskajā centrā:

24.3.1. nav pieļaujami zemas kvalitātes standarta risinājumi, brīvi stāvoši ledusskapji, interjera mēbeles vai iekārtas;

24.3.2. nav pieļaujama pārvietojamo tualešu uzstādīšana (izņemot gadatirgu un izbraukuma tirdzniecības laikā);

24.4. Līvu laukumā:

24.4.1. aizliegts sezonas tirdzniecības vietu izvietojums rudens/ziemas sezonā;

24.4.2. kafejnīcu zonās virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot brīvi stāvošus vienkrāsainus saulessargus/lietussargus (nojumju izvietošana pieļaujama tikai virs ēdienu servēšanai paredzētās letes);

24.4.3. aizliegts izmantot lietās plastmasas mēbeles, masīvus koka galdus un solus;

24.4.4. seguma ieklājums pieļaujams tikai saimniecības zonā;

24.4.5. aizliegtas slēgtas apkalpojošā personāla telpas, sienas, starpsienas, noliktavas, slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, atsevišķas pārvietojamas tualetes;

24.4.6. brīvi stāvošajās vasaras kafejnīcās trauku mazgāšana pieļaujama tikai tad, ja lete pieslēgta pilsētas kanalizācijas tīklam;

24.5. Ielu sarkanajās līnijās aizliegts sezonas tirdzniecības vietu izvietojums rudens/ziemas sezonā.

(Grozīts ar Rīgas domes 17.02.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.155)

25. Speciālajām iekārtām un objektiem, kurus izmanto tirdzniecībā, jāatbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

26. Speciālās iekārtas un objekti jāuztur kārtībā, tiem jābūt tīriem un bez bojājumiem. Objekti un iekārtas, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, jānovāc.

27. Izbraukuma tirdzniecībā:

27.1. pasākuma organizators, saskaņojot tirdzniecības dalībniekus, tirdzniecības sortimentu un tirdzniecības vietu skaitu, ir atbildīgs par tirdzniecības noteikumu ievērošanu pasākuma laikā;

27.2. tirdzniecības veicējs, kurš pirms tam vienojas ar pasākuma organizatoru par tirdzniecības vietu, saskaņojot to rakstveidā, ir atbildīgs par tirdzniecības noteikumu ievērošanu konkrētajā tirdzniecības vietā.

28. Katrā tirdzniecības vietā jābūt:

28.1. tirdzniecības atļaujai vai šo saistošo noteikumu 11.3. vai 14.3.punktā minētajam saskaņojumam;

28.2. tirdzniecības vietas pasei, izņemot 10.2., 10.3. vai 10.4.punktā minētās tirdzniecības vietas.

29. Tirdzniecības veicējam pēc Rīgas pilsētas izpilddirektora, Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirektora vai viņu pakļautībā esošo pilnvaroto amatpersonu, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktora, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda:

29.1. personu apliecinošs dokuments, bet pārtikas preču pārdevējam arī sanitārā grāmatiņa;

29.2. tirdzniecības atļauja;

29.3. tirdzniecības vietas pase vai šo noteikumu 11.3. vai 14.3. punktā minētais saskaņojums;

29.4. tirdzniecības preču izcelsmi apliecinoši dokumenti, izņemot, ja tiek tirgoti savvaļas augi, ogas, sēnes vai rieksti.

30. Veicot tirdzniecību, jāievēro Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

31. Tirdzniecības veicējs ir tiesīgs sākt sezonas tirdzniecības vietas montāžas darbus ne ātrāk kā desmit dienas pirms sezonas tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma, par ko tiek veikta norāde sezonas tirdzniecības atļaujā; ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas sarkano līniju robežās, tirdzniecības veicējam jāsaņem atļauja transporta būvju elementu aizņemšanai.

32. Veicot tirdzniecību, aizliegts:

32.1. veikt to ārpus noteiktās tirdzniecības vietas teritorijas;

32.2. bojāt pilsētvides un apstādījumu elementus;

32.3. traucēt tuvumā esošo kultūras iestāžu, vispārizglītojošo mācību iestāžu un bērnudārzu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;

32.4. pārdot alu, citus alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus stikla iepakojumā izbraukuma tirdzniecības laikā publisko pasākumu (koncerti, svētki, zaļumballes, gadatirgi u.c.) norises vietās (izņemot pastāvīgās tirdzniecības vietas).

33. Iekārtojot sezonas tirdzniecības vietu Vecrīgas teritorijā (teritorija, kuru ierobežo Krišjāņa Valdemāra iela, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13.janvāra iela, 11.novembra krastmala), ielās ar transportlīdzekļu satiksmi, tirdzniecības veicējam jānodrošina, lai:

33.1. ielas ar vienvirziena satiksmi teritorijas atlikušais platums kopā ar braucamo daļu būtu ne mazāks kā 3,5 metri, no kura ne mazāk kā 3 metriem jābūt braucamajai daļai;

33.2. ielās ar divvirzienu satiksmi, lai transportlīdzekļi varētu izmainīties, attālums/brauktuves garums starp divām tirdzniecības vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs) ir ne mazāks kā 10 metri, kā arī vienas vai vairāku tirdzniecības vietu (blakus izvietoto tirdzniecības vietu) kopgarums nepārsniedz 15 metrus (nodrošinot pretimbraucošo transportlīdzekļu redzamību);

33.3. pie krustojuma izvietotās tirdzniecības vietas nepasliktinātu krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;

33.4. tiktu ievēroti 33.1., 33.2. un 33.3.punktā minētie nosacījumi, nepieciešamības gadījumā tiktu uzstādīta attiecīga ceļa zīme, aizliedzot transportlīdzekļu stāvēšanu pretī tirdzniecības vietai.

(Grozīts ar Rīgas domes 24.11.2008. saistošajiem noteikumiem Nr.142)

34. Iekārtojot sezonas tirdzniecības vietas ielās ar gājēju satiksmi, brīvas ielas teritorijas platumam starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām tirdzniecības vietām ir jābūt ne mazākam kā 3,5 metri.

35. Sezonas tirdzniecības vietas nedrīkst aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu.

36. Sezonas tirdzniecības vietas, kuru konstrukciju pamatnē ir grīda:

36.1. aizliegts izvietot uz ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām (hidrantiem);

36.2. jāveido ar pandusa/slīpnes palīdzību, lai grīdas savienojums ar ietvi un ietves savienojums ar brauktuvi ir vienā līmenī, nodrošinot netraucētu gājēju un invalīdu ratiņu pārvietošanos;

36.3. jānodrošina brīva piekļuve tirdzniecības vietai vai pastāvīgās tirdzniecības vietas paplašinājumam no ietvēm.

37. Tirdzniecības laikā jāuztur kārtībā tirdzniecības vieta un pēc darba beigšanas tai jābūt sakoptai, demontāžas darbus veicot ne vēlāk kā 10 dienas pēc tirdzniecības atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās.

(Rīgas domes 17.02.2009. saistošo noteikumu Nr.155 redakcijā)

38. Rīgas pilsētas izpilddirektors, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs, izpilddirekcija var pieprasīt, lai tirdzniecības veicējs pārtrauc darbību un atbrīvo konkrēto darbības vietu uz laiku šādos gadījumos:

38.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem neatliekamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ēkas fasādes remonts, ietves un ielas seguma remonts u.c.);

38.2. sakarā ar paredzētajiem publiskiem pasākumiem (Dziesmu un deju svētki u.c. publiski pasākumi), kurus akceptējis Rīgas pilsētas izpilddirektors;

38.3. ja tas nepieciešams pilsētas projektu realizācijai;

38.4. ja tas rada draudus apmeklētāju drošībai.

39. Samaksātā nodeva 38.1., 38.2., 38.3.punktā minētajos gadījumos tiek atmaksāta tirdzniecības veicējam par laiku, uz kādu tiek pārtraukta tirdzniecība.

40. Tirdzniecība bez saistošo noteikumu 10. punktā uzskaitītajām atļaujām ir uzskatāma par tirdzniecību neatļautā vietā.

41. Tirdzniecības vietā veikt tirdzniecību, ielu tirdzniecības vietā būt ar preci un veikt tirdzniecību var tikai tirdzniecības atļaujā norādītā persona vai arī persona, kas noslēgusi darba līgumu ar tirdzniecības atļaujā norādīto personu.

42. Nodevas likme par vienas tirdzniecības vietas izmantošanu ielu tirdzniecības vietā dienā:

42.1. Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, kas aptver teritoriju, kuru ierobežo Hanzas iela, Emiļa Melngaiļa iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Palīdzības iela, Aristida Briāna iela, Tallinas iela, Aleksandra Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, Ernesta Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Krasta iela, 11.novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, Pilsētas kanāla zaļā josla un Eksporta ielai piegulošā teritorija Andrejostas austrumu pusē ir Ls 5, bet fiziskām personām un saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgo pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas daiļamatniecības izstrādājumus, ja tirdzniecību veic pats, ir Ls 1, kā arī par pašu izaudzēto augļu, dārzeņu, ogu, stādu, dēstu, ziedu un savvaļas augu, ogu, sēņu un riekstu tirdzniecību, ja tirdzniecību veic pats, ir Ls 1;

42.2. ārpus Rīgas pilsētas vēsturiskā centra:

42.2.1. par pašu izgatavoto mākslas priekšmetu un lietišķās mākslas daiļ­amatniecības izstrādājumu, pašu izaudzēto augļu, dārzeņu, ogu, stādu, dēstu, ziedu un savvaļas augu, ogu, sēņu un riekstu tirdzniecību ir Ls 1;

42.2.2. par iepirkto ziedu, kvasa no cisternām (mucām), bezalkoholisko dzērienu, karsto uzkodu (piemēram, pīrādziņi) tirdzniecību no speciālām iekārtām un preses izdevumu tirdzniecību ir Ls 2;

42.3. visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā par saldējuma tirdzniecību ir Ls 2.

43. Nodevas likme par vienas tirdzniecības vietas izmantošanu gadatirgus un izbraukuma tirdzniecības laikā:

43.1. Ls 5 dienā;

43.2. Ls 10 dienā par pārtikas preču, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un rūpnieciski ražotu preču tirdzniecību.

44. Nodevas likme par sezonas tirdzniecību dienā tiek aprēķināta pēc šādas formulas:

N_1d=(B x L x Z_i):30

N_1d – nodevas likme vienai dienai

B – nodevas bāzes likme – 1,3

L – tirdzniecības vietas laukuma kopējā platība (m²)

Z_i – zemes koeficients i zonā (zonu sadalījums saskaņā ar 8.pielikumu)

Zemes koeficients Z_i ir:

1. zonai Z_i = 6

2. zonai Z_i = 4

3. zonai Z_i = 3

4. zonai Z_i = 2

(Rīgas domes 17.02.2009. saistošo noteikumu Nr.155 redakcijā)

45. Nodeva pilnā apjomā samaksājama pirms tirdzniecības atļaujas saņemšanas.

46. Nodevas maksājums par 10.5. punktā minētās atļaujas saņemšanu veicams ne mazāk kā par 7 dienu ilgu darbības periodu.

47. Nodeva ieskaitāma Rīgas domes Finanšu departamenta kontā LV11UNLA0002001130201, AS “SEB banka”, kods UNLALV2X002, reģistrācijas Nr.90000064250.

(Rīgas domes 17.02.2009. saistošo noteikumu Nr.155 redakcijā)

48. Kontroli par nodevas samaksu un tās izlietojumu pilnā mērā veic Rīgas pilsētas izpilddirektors, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs un Rīgas domes Finanšu departaments.

49. Nodeva par tirdzniecību publiskās vietās tiek izmantota komercdarbību atbalstošu vai attīstošu projektu īstenošanai un komercdarbības vides izpētes projektu īstenošanai, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošu teritoriju uzturēšanai un labiekārtošanai.

(Rīgas domes 18.08.2009. saistošo noteikumu Nr.6 redakcijā)

50. No nodevas par tirdzniecību publiskās vietās ir atbrīvotas personas, kas nodarbojas ar tirdzniecību Rīgas pašvaldības organizētajos pasākumos.

51. Tirdzniecības atļaujas izsniedzējs – Rīgas pilsētas izpilddirektors, Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors vai Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirektors ir tiesīgs anulēt izsniegto tirdzniecības atļauju vai neizsniegt atļauju, ja:

51.1. tirdzniecības atļaujas saņēmējs apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;

51.2. patvarīgi ir mainīta tirdzniecības vieta;

51.3. bez saskaņošanas mainīts sākotnēji paredzētais preču sortiments;

51.4. netiek pildītas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības;

51.5. ja tirdzniecības atļauja nodota citai personai;

51.6. tas rada draudus apmeklētāju drošībai;

51.7. tirdzniecības atļaujas saņēmējs nepilda šo noteikumu 9.punktā minēto vienošanos;

51.8. netiek ievērotas sanitārās, ugunsdrošības, darba drošības vai vides aizsardzības prasības.

(Grozīts ar Rīgas domes 17.02.2009. saistošajiem noteikumiem Nr.155)

52. Jautājumu par tirdzniecības atļaujas anulēšanu izskata piecu darba dienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas un lēmumu rakstveidā nekavējoties paziņo tirdzniecības atļaujas saņēmējam.

53. Anulējot tirdzniecības atļauju, iekasētā pašvaldības nodeva netiek atmaksāta.

54. Par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

55. Ja tiek konstatēts 7.punktā minētais pārkāpums, tirdzniecības veicējs netiek atbrīvots no pašvaldības nodevas par tirdzniecību publiskās vietās.

56. Par saistošo noteikumu pārkāpumiem, kas netiek minēti 54.punktā, var uzlikt šādu administratīvo sodu:

56.1. par 33., 34., 35. un 36.punkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskām personām līdz 250 latiem;

56.2. par 33., 34., 35. un 36.punkta prasību neievērošanu, ja tas ir izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu juridiskām personām no 250 latiem līdz 500 latiem;

56.3. par 37.punkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 50 latiem, bet juridiskajām personām līdz 250 latiem;

56.4. par 37.punkta prasību neievērošanu, ja tas ir izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 25 līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām no 250 latiem līdz 500 latiem;

56.5. par 38.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 50 latiem, bet juridiskajām personām līdz 500 latiem;

56.6. par 41.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām līdz 1000 latiem.

57. Šo saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas pašvaldības policija saskaņā ar likumu “Par policiju”, attiecīgās izpilddirekcijas Administratīvā inspekcija un Rīgas pašvaldības institūciju amatpersonas atbilstoši savai kompetencei, ja tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus viņām noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

58. Iestādes, kas ir tiesīgas pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā par šo saistošo noteikumu prasību neievērošanu, trīs darba dienu laikā informē Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centru un attiecīgo izpilddirekciju par pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu.

59. Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs un Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijas atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgi par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

60. Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktora izdoto administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Rīgas pilsētas izpilddirektora, bet Rīgas pilsētas izpilddirektora pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

61. Izpilddirekcijas izdoto administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie Rīgas pilsētas izpilddirektora, bet Rīgas pilsētas izpilddirektora pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

62. Rīgas pilsētas izpilddirektora izdoto administratīvo aktu privātpersona pārsūdz administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

63. Soda nauda par šo saistošo noteikumu prasību neievērošanu ieskaitāma Rīgas pašvaldībai.

64. Rīgas domes Administratīvā komisija pēc pieprasījuma saņem Rīgas domes Finanšu departamenta Grāmatvedības uzskaites pārvaldes informāciju par Rīgas pašvaldībai ieskaitīto soda naudu un ne retāk kā reizi ceturksnī sagatavo izziņu Rīgas domes Finanšu departamenta Grāmatvedības uzskaites pārvaldei par iekasēto soda naudu un tās sadalījumu starp iestādi, kuras darbinieks ir fiksējis administratīvo pārkāpumu, un Rīgas pilsētas pašvaldības budžetu.

65. Rīgas domes Administratīvā komisija par pašvaldībai ieskaitīto soda naudu informē iestādi, kuras darbinieks ir fiksējis pārkāpumu, un paziņo par to Rīgas domes Finanšu departamenta Grāmatvedības uzskaites pārvaldei.

66. Rīgas domes Finanšu departamenta Grāmatvedības uzskaites pārvalde atbilstoši Rīgas domes Administratīvās komisijas sniegtajai informācijai 20% no iekasētās soda naudas pārskaita iestādei, kuras darbinieks ir fiksējis administratīvo pārkāpumu.

67. 80% no iekasētās soda naudas ir Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi un tie izmantojami atbilstoši šo saistošo noteikumu 49.punktā noteiktajam.

68. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “5 min” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

69. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Rīgas domes 11.04.2006. saistošie noteikumi Nr.43 “Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā”.