1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikāta A daļu un B daļu, kā arī to izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kritērijus.
2. Drošības sertifikāta A daļu un B daļu, ko noformē atbilstoši Eiropas Komisijas 2007.gada 13.jūnija Regulas (EK) Nr. 653/2007 par vienota Eiropas parauga izmantošanu drošības sertifikātiem un pieteikuma dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 10.pantu un par drošības sertifikātu derīguma termiņu, kas izdoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/14/EK (turpmāk - Regula Nr. 653/2007), 1., 2. un 4.pantā noteiktajām prasībām, izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem.
3. Iesniegumu drošības sertifikāta A daļas vai B daļas saņemšanai (turpmāk - iesniegums) pārvadātājs noformē atbilstoši Regulas Nr. 653/2007 3.pantā noteiktajām prasībām.
5. Drošības sertifikāta A daļas saņemšanai iesniegumam pievieno:
5.1. (svītrots ar MK 14.06.2011. noteikumiem Nr.446);
5.2. Eiropas Savienības dalībvalstī pārvadātājam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kopiju dzelzceļa pārvadājumiem. Ja speciālā atļauja (licence) ir izsniegta Latvijā, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, vienojoties ar pārvadātāju, pati pieprasa nepieciešamo informāciju no atbildīgajām iestādēm;
5.3. pārvadātāja izveidotās drošības pārvaldības sistēmas dokumentus, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām.
6. Drošības sertifikāta B daļas saņemšanai iesniegumam pievieno tikai apkopojošus dokumentus par elementiem, kas atbilst savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām un normatīvajos aktos par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību noteiktajām prasībām:
6.1. Eiropas Savienības dalībvalsts drošības iestādes pārvadātājam izsniegtu derīgu drošības sertifikāta A daļas kopiju, izņemot gadījumus, ja pārvadātājs vienlaikus iesniedz dokumentus drošības sertifikāta A daļas un B daļas saņemšanai vai ja drošības sertifikāta A daļa ir izsniegta Latvijā;
6.2. Eiropas Savienības dalībvalstī pārvadātājam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kopiju dzelzceļa pārvadājumiem, izņemot gadījumus, ja pārvadātājs vienlaikus iesniedz dokumentus drošības sertifikāta A daļas un B daļas saņemšanai. Ja speciālā atļauja (licence) ir izsniegta Latvijā, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pēc vienošanās ar pārvadātāju pati pieprasa nepieciešamo informāciju no atbildīgajām iestādēm;
6.3. apliecinājuma kopiju par finanšu un materiālo resursu pietiekamību, kas iesniegta speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;
6.4. piemērojamo savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju vai to daļu un šo noteikumu 1.pielikuma 2.3.apakšpunktā minēto noteikumu sarakstu ar norādi par to piemērošanu pārvadātāja drošības pārvaldības sistēmas procesos attiecībā uz darbiniekiem, ritošo sastāvu un pakalpojumiem un dokumentus, kas apliecina, ka minēto specifikāciju un noteikumu prasību ievērošanu nodrošina drošības pārvaldības sistēma;
6.5. pārvadātāja nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;
6.6. dokumentus par drošības pārvaldības sistēmā paredzētajiem ar personālu saistītajiem procesiem:
6.6.1. ja pārvadātājs pārvadā bīstamās kravas:
6.6.1.1. dokumentus par drošības konsultantu (padomnieku) esību, bet, ja ir vairāki drošības konsultanti (padomnieki), - par katra drošības konsultanta (padomnieka) pienākumiem;
6.6.1.2. dokumentus par bīstamo kravu pārvadājumu prasību nodrošināšanas un sūtījumu kontroles sistēmu;
6.6.2. apliecinājumu, ka pārvadātāja dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;
6.6.3. dokumentu, kas apliecina pārvadātāja darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikto kārtību;
6.6.4. dokumentus par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apmācību un vilces līdzekļa vadīšanas prasmju pārbaužu kārtību;
6.7. sarakstu, norādot ritošā sastāva veidus, ko paredzēts ekspluatēt atbilstoši pieprasītajam drošības sertifikātam;
6.8. drošības pārvaldības sistēmā paredzēto ar ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:
6.8.1. ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu apliecinošu dokumentu, kā arī vilces ritošā sastāva ekipēšanu;
6.8.2. apliecinājumu par attiecīgajā dzelzceļa iecirknī izmantojamā ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tā piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;
6.8.3. apliecinājumu par ritošā sastāva aprīkojuma atbilstību kravas grupai, pārvadājuma ātrumam, kā arī sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām attiecīgajā dzelzceļa iecirknī.
(Grozīts ar MK 03.07.2012. noteikumiem Nr.472)
7. Iesniedzamo papīra dokumentu kopijas apliecina pārvadātājs. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir tiesīga pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus. Ja drošības sertifikāta saņemšanai iesniedzamā papīra dokumenta kopija ir uz vairākām lapām, tām jābūt numurētām un cauršūtām (caurauklotām).
8. Iesniedzamos elektroniskos dokumentus pārvadātājs sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
8.1 Drošības sertifikāta A daļa un B daļa ir derīga, ja pārvadātājs saskaņā ar Komisijas 2012.gada 16.novembra Regulas (ES) Nr. 1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (turpmāk – Regula Nr. 1078/2012) 3., 4.pantu un 5.panta 1.punktu īsteno tam uzdotos pasākumus.
(MK 12.03.2013. noteikumu Nr.132 redakcijā; punkts stājas spēkā 07.06.2013., sk. grozījumu 2.punktu)
9. Pārvadātājs, kas vēlas turpināt izmantot dzelzceļa infrastruktūru, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms drošības sertifikāta A daļas vai B daļas derīguma termiņa beigām iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniegumu jauna drošības sertifikāta A daļas vai B daļas saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas saistīti ar iepriekš saņemtā drošības sertifikāta A daļas vai B daļas izsniegšanas nosacījumu izmaiņām, un apliecinājumu, ka pārvadātājs nav mainījis pārējos drošības sertifikāta A daļas vai B daļas nosacījumus.
10. Ja pārvadātājs ir paredzējis mainīt darbības nosacījumus, kas minēti Regulas Nr. 653/2007 III pielikuma 2.6.-2.14., 2.16.-2.19., 3.6.-3.14. un 3.16.apakšpunktā, tas iesniedz dokumentus jauna drošības sertifikāta A daļas vai B daļas saņemšanai (neatkarīgi no esošā drošības sertifikāta A daļas vai B daļas derīguma termiņa). Iesniegumam pievieno dokumentus, kas saistīti ar iepriekš saņemtā drošības sertifikāta A daļas vai B daļas izsniegšanas nosacījumu izmaiņām, un apliecinājumu, ka pārvadātājs nav mainījis pārējos drošības sertifikāta A daļas vai B daļas nosacījumus.
11. Ja pārvadātājs paredzējis mainīt darbības nosacījumus, kas norādīti šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.5.apakšpunktā minētajos dokumentos, tas iesniedz dokumentus jauna drošības sertifikāta B daļas saņemšanai (neatkarīgi no esošā drošības sertifikāta B daļas derīguma termiņa). Iesniegumam pievieno dokumentus, kas saistīti ar iepriekš saņemtā drošības sertifikāta B daļas izsniegšanas nosacījumu izmaiņām, un apliecinājumu, ka pārvadātājs nav mainījis pārējos drošības sertifikāta B daļas nosacījumus.
(Grozīts ar MK 12.03.2013. noteikumiem Nr.132)
12. Ja pārvadātājs paredzējis mainīt šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.6., 6.7. un 6.8.apakšpunktā minētos nosacījumus vai pārveidot drošības pārvaldības sistēmā noteiktos procesus, pārvadātājs vismaz mēnesi pirms pārmaiņām par to rakstiski informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju.
(Grozīts ar MK 12.03.2013. noteikumiem Nr.132)
13. Pārvadātājs katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā gada drošības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības pārskatā ietver:
13.1. informāciju par pārvadātāja izvirzīto ar drošību saistīto mērķu un drošības pasākumu plānu izpildi;
13.2. pārvadātāja drošības rādītājus atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam (rādītājus, kas attiecas uz dzelzceļa satiksmes negadījumiem, norāda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku, ja ir pieejama nepieciešamā informācija);
13.3. iekšējos drošības revīziju rezultātus;
13.4. apsvērumus par dzelzceļa darbības un infrastruktūras pārvaldītāja darbības traucējumiem un trūkumiem, kas attiecas uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbību.
14. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata pārvadātāja iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar Komisijas 2010.gada 9.decembra Regulas (ES) Nr. 1158/2010 par kopīgu drošības metodi, lai novērtētu atbilstību dzelzceļa drošības sertifikātu iegūšanas prasībām (turpmāk - Regula Nr. 1158/2010) 3.pantu, un, ja konstatē, ka drošības sertifikāta saņemšanai iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām vai tie ir nepilnīgi vai neprecīzi, pieprasa pārvadātājam papildu informāciju, norādot tās iesniegšanas termiņu.
(Grozīts ar MK 14.06.2011. noteikumiem Nr.446)
15. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, izskatot iesniegumu, ir tiesīga pieaicināt paskaidrojumu sniegšanai pārvadātāja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvi.
16. Lēmumu par drošības sertifikāta A daļas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt drošības sertifikāta A daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
17. Izskatot pārvadātāja iesniegumu drošības sertifikāta B daļas saņemšanai, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas iesniedz tos kopā ar drošības sertifikāta A daļas kopiju attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam atzinuma sniegšanai par pārvadātāja ritošā sastāva tehnisko un ekspluatācijas raksturlielumu atbilstību dzelzceļa tīkla nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja iesnieguma iesniedzējs ir arī attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.
18. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izskata pārvadātāja iesniegumu drošības sertifikāta B daļas saņemšanai un 14 dienu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā šo noteikumu 17.punktā minēto atzinumu un priekšlikumus par drošības sertifikāta B daļas izsniegšanas nosacījumiem.
19. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija mēneša laikā pēc pārvadātāja iesnieguma iesniegšanas drošības sertifikāta B daļas saņemšanai pieņem lēmumu par drošības sertifikāta B daļas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt drošības sertifikāta B daļu.
20. Lēmumu par atteikumu izsniegt drošības sertifikāta A daļu vai B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem šādos gadījumos:
20.1. ja pārvadātājs neatbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos vai normatīvajos aktos par dzelzceļa satiksmes drošību noteiktajām prasībām vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajām ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītajām prasībām;
20.2. ja Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pieprasītā papildu informācija saskaņā ar šo noteikumu vai Regulas Nr. 1158/2010 2. un 3.pielikuma prasībām;
20.3. ja pārvadātājam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir anulēta drošības sertifikāta A daļa vai B daļa.
(Grozīts ar MK 14.06.2011. noteikumiem Nr.446)
21. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to pārvadātājam. Lēmuma kopiju nosūta dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
22. Ja drošības sertifikāta A daļa vai B daļa ir nozaudēta vai bojāta, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas 10 darbdienu laikā izsniedz drošības sertifikāta A daļas vai B daļas dublikātu.
23. Ja pārvadātājs maina drošības sertifikāta A daļā vai B daļā norādītos rekvizītus, tas 10 darbdienu laikā par to paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un iesniedz drošības sertifikāta A daļas vai B daļas oriģinālu.
(MK 14.06.2011. noteikumu Nr.446 redakcijā)
24. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija astoņu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 23.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz pārvadātājam jaunu drošības sertifikāta A daļu vai B daļu un par to informē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
25. Lēmumu apturēt drošības sertifikāta A daļas vai B daļas darbību Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem, ja pārvadātājs pārkāpis šo noteikumu prasības vai neīsteno saskaņā ar Regulu Nr. 1078/2012 tam uzdotos pasākumus. Drošības sertifikāta A daļas vai B daļas darbību aptur uz laiku līdz minēto pārkāpumu novēršanai.
(Grozīts ar MK 12.03.2013. noteikumiem Nr.132; grozījumi punktā stājas spēkā 07.06.2013., sk. grozījumu 2.punktu)
26. Lēmumu anulēt izsniegtā drošības sertifikāta A daļu vai B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem šādos gadījumos:
26.1. ja šajos noteikumos noteiktajā kārtībā pārvadātājam ir izsniegta jauna drošības sertifikāta A daļa vai B daļa;
26.2. ja pārvadātājs sniedzis nepatiesas ziņas;
26.3. ja pārvadātājam atkārtoti gada laikā tiek apturēta drošības sertifikāta darbība;
26.4. ja pārvadātājs gada laikā nav izmantojis drošības sertifikātu;
26.5. ja pārvadātājs ir izbeidzis darbību.
27. Anulētās drošības sertifikāta A daļas vai B daļas oriģinālu pārvadātājs nodod Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma par drošības sertifikāta anulēšanu spēkā stāšanās.
28. Pirms lēmuma pieņemšanas par drošības sertifikāta A daļas vai B daļas anulēšanu šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētajā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nosūta pārvadātājam brīdinājumu. Brīdinājumā norāda konstatētos pārkāpumus un nosaka to novēršanas termiņu, ne garāku par piecām darbdienām, sākot no brīdinājuma paziņošanas dienas.
29. Ja līdz šo noteikumu 28.punktā noteiktā brīdinājuma termiņa beigām pārvadātājs nav iesniedzis Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā informāciju par brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu par drošības sertifikāta A daļas vai B daļas anulēšanu.
30. Ja pieņemts lēmums par drošības sertifikāta A daļas vai B daļas apturēšanu vai anulēšanu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija par to rakstiski paziņo dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam. Šādā gadījumā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nav tiesīgs atļaut pārvadātājam izmantot dzelzceļa infrastruktūru līdz drošības sertifikāta darbības atjaunošanai vai jauna drošības sertifikāta A daļas vai B daļas saņemšanai.
31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumus Nr.853 "Dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikātu izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 164.nr.; 2007, 26.nr.).
32. Pārvadātājs, kuram līdz 2012.gada 14.maijam ir izsniegta drošības sertifikāta B daļa, līdz 2012.gada 1.decembrim Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz dokumentus, kas apliecina vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apmācību un vilces līdzekļa vadīšanas prasmju pārbaužu veikšanu Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos Nr.873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu" minētajā kārtībā. Ja pārvadātājs līdz minētajam termiņam neiesniedz attiecīgos dokumentus, pārvadātāja drošības sertifikāta B daļu aptur šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā.
(MK 03.07.2012. noteikumu Nr.472 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/110/EK, ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva);
3) Komisijas 2009.gada 27.novembra Direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.
1. Drošības pārvaldības sistēmai izvirzāmās prasības ir šādas:
1.1. drošības pārvaldības sistēmā dokumentē pamatelementus un visas daļas, kas apraksta pārvadātāja pienākumus un atbildību, īpaši sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītāju;
1.2. drošības pārvaldības sistēmā parāda, kā tiek nodrošināti dažādi vadības līmeņi, kā tiek iesaistīts visu līmeņu personāls un tā pārstāvji un kā tiek nodrošināta drošības pārvaldības sistēmas pastāvīga pilnveidošana.
2. Drošības pārvaldības sistēmas pamatelementi ir šādi:
2.1. drošības politika, ko apstiprinājis pārvadātāja vadītājs un kas paziņota visam personālam;
2.2. pārvadātāja kvalitatīvie un kvantitatīvie mērķi drošības uzturēšanai un paaugstināšanai, plāni un procedūras šo mērķu sasniegšanai;
2.3. procedūras esošo, jauno un grozīto tehnisko un ekspluatācijas normatīvo dokumentāciju ievērošanai, kas ir izstrādātas saskaņā ar:
2.3.1. savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām;
2.3.2. normatīvajiem aktiem par valsts drošības mērķiem un drošības metodēm;
2.3.3. normatīvajiem aktiem par pārvadātāja drošības pārvaldības sistēmām un drošības sertifikācijas noteikumiem;
2.3.4. normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva reģistrāciju;
2.3.5. normatīvajiem aktiem par dzelzceļa ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtību;
2.3.6. normatīvajiem aktiem par jaunbūvēta ritošā sastāva vai ritošā sastāva, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī par ritošā sastāva uzturēšanu, uz ko vēl neattiecas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas;
2.3.7. normatīvajiem aktiem par ekspluatācijas noteikumiem dzelzceļa tīklā, uz ko vēl neattiecas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, ieskaitot normatīvos aktus, kas attiecas uz signalizācijas un kustības vadības sistēmu;
2.3.8. normatīvajiem aktiem, kuros paredzētas prasības par papildu darba kārtības noteikumiem, kas jāpieņem pārvadātājam;
2.3.9. normatīvajiem aktiem par prasībām personālam, kas tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, ieskaitot personāla atlases kritērijus, veselības stāvokli, profesionālo apmācību un sertifikāciju, ciktāl šie jautājumi jau nav noteikti savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās;
2.3.10. normatīvajiem aktiem par dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu;
2.4. procedūras normatīvo dokumentāciju, piemērojamo standartu un citu priekšrakstu ievērošanai visā iekārtu aprites cikla un ekspluatācijas laikā;
2.5. procedūras un metodes riska faktoru novērtēšanai un riska ierobežošanas pasākumu ieviešanai gadījumos, ja ekspluatācijas apstākļi vai jauni materiāli ekspluatācijai rada jaunus riska faktorus;
2.6. personāla apmācību programmas un sistēmas nodrošināšana personāla kompetences un pienācīgas pienākumu veikšanas uzturēšanai;
2.7. pārvadātāja pasākumi pietiekamai iekšējās informācijas apritei un atsevišķos gadījumos - starp komersantiem, kas darbojas vienā un tajā pašā dzelzceļa infrastruktūrā;
2.8. procedūras un paraugi, kā dokumentēt drošības informāciju, kā arī svarīgas drošības informācijas kontroles procedūras;
2.9. procedūras, lai nodrošinātu, ka avārijas, starpgadījumi, bīstama tuvošanās un citi bīstami notikumi tiek reģistrēti, izmeklēti un analizēti, kā arī tiek veikti nepieciešamie preventīvie pasākumi;
2.10. attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu atbilstoši kompetencei saskaņotu rīcības plānu, brīdinājumu un informācijas sniegšana pēc negadījuma;
2.11. atkārtotu drošības pārvaldības sistēmas iekšējo auditu veikšana.
1.1. kopējais nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu skaits un negadījumu skaits sadalījumā pa to veidiem (par katru nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu jāziņo, ņemot vērā tā sākotnējo veidu, arī tādā gadījumā, ja sekundārās sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm):
1.1.1. vilcienu sadursmes;
1.1.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;
1.1.3. sadursmes uz pārbrauktuvēm;
1.1.4. nelaimes gadījumi ar cilvēkiem ritošā sastāva kustības laikā, izņemot pašnāvības;
1.1.5. ritošā sastāva ugunsgrēki un eksplozijas;
1.1.6. citi nopietni dzelzceļa satiksmes negadījumi;
1.2. kopējais cietušo cilvēku skaits, kas guvuši smagus miesas bojājumus vai gājuši bojā, un cietušo cilvēku skaits sadalījumā pa šā pielikuma 1.1.apakšpunktā minētajiem dzelzceļa satiksmes negadījumu veidiem, kā arī cietušo cilvēku skaits sadalījumā pa to veidiem:
1.2.1. pasažieri;
1.2.2. darbinieki;
1.2.3. pārbrauktuvju lietotāji;
1.2.4. nepiederošas personas dzelzceļa teritorijā;
1.2.5. citi.
2. Ar bīstamām kravām saistītie rādītāji (atbilstoši 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma "Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)" pielikuma 1.8.5.punkta nosacījumiem):
2.1. kopējais nopietnu negadījumu skaits, kuros iesaistīts vismaz viens ritošais sastāvs ar bīstamo kravu;
2.2. kopējais nopietnu negadījumu skaits, kuros notikusi bīstamās kravas noplūde.
3. Kopējais pašnāvību skaits.
4. Kopējais dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu skaits un drošības pārkāpumu skaita sadalījums pa to veidiem (jāziņo par visiem satiksmes drošības pārkāpumiem, arī par tiem, kas izraisījuši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma sekas).
5. Dzelzceļa satiksmes negadījumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai paredzētie rādītāji ir kopējā summa Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa:
5.1. miesas bojājumu izmaksas (cietušo cilvēku skaits, reizināts ar summu, kas paredzēta pasākumiem saistībā ar cilvēku drošības palielināšanu);
5.2. videi nodarītā kaitējuma atjaunošanas izmaksas;
5.3. ritošā sastāva vai infrastruktūras vai citu dzelzceļa iekārtu bojājumu izmaksas;
5.4. satiksmes kavējumu izmaksas.
6. Rādītāji, kas attiecas uz drošības pārvaldību:
6.1. veiktie iekšējie auditi (sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process audita liecību iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu auditējamo kritēriju ievērošanas pakāpi), kas norādīti drošības pārvaldības sistēmas dokumentācijā;
6.2. kopējais veikto auditu daudzums procentos no plānoto auditu skaita.
7. Miesas bojājumu izmaksas neizmanto kompensāciju pieprasīšanai starp negadījumos iesaistītām pusēm. Miesas bojājumu izmaksas sastāv no:
7.1. viena cilvēka drošības novērtējuma. Minēto summu nosaka pētījumu rezultātā (veicot aprēķinus nāves gadījumu riska samazināšanai, atspoguļojot ienākumu sadalījumu, analizējot sociāli ekonomiskos un demogrāfiskos rādītājus);
7.2. reālām tiešām un netiešām ekonomiskajām izmaksām, kas noteiktas valstī. Ekonomiskās izmaksas veido:
7.2.1. medicīnas un rehabilitācijas izmaksas;
7.2.2. tiesāšanās izmaksas, policijas izmaksas, privātās izmeklēšanas izmaksas, avārijas dienestu un apdrošināšanas administratīvās izmaksas;
7.2.3. ražošanas zaudējumi, t.i., preču un pakalpojumu sabiedriskās vērtības, kuru varētu nodrošināt cietusī persona, ja negadījums nebūtu noticis.
8. Satiksmes kavējumu izmaksas, kuras radušās pasažieru vai kravas vilcienu kavējumu dēļ, aprēķina šādi:
8.1. vilciena pasažiera laika (stundas) vērtību (VT) naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:
VTp = VTp1 x p1 + VTp2 x p2 , kur
VTp - vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa);
VTp1 - strādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījums naudas izteiksmē;
p1 - strādājošo pasažieru daļa (procentos) vidēji gadā;
VTp2 - nestrādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījums naudas izteiksmē;
p2 - nestrādājošo pasažieru daļa (procentos) vidēji gadā;
8.2. kravas vilciena laika (stundas) vērtību (VT) naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:
VTk = VT x (tonnkilometri/vilcienkilometri), kur
VTk- kravas vilciena laika (stundas) vērtība (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa);
VT - kravas vilcienu braukšanas laika ietaupījuma vērtība naudas izteiksmē (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz vienu tonnu kravas vienā stundā);
(tonnkilometri/vilcienkilometri) - vidējais kravu daudzums tonnās, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;
8.3. vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CM) aprēķina šādi:
8.3.1. pasažieru vilcienam:
CMp = 2,5 x (VTP/60) x (pasažierkilometri/vilcienkilometri), kur
CMp - pasažieru vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas;
VTp - vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība;
(pasažierkilometri/vilcienkilometri) - vidējais pasažieru skaits, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;
koeficients 2,5 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;
8.3.2. kravas vilcienam:
CMk = 2,25 x (VTK/60), kur
CMk - kravas vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas;
VTk - kravas vilciena laika (stundas) vērtība;
koeficients 2,25 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;
8.4. dzelzceļa satiksmes negadījuma izraisīto kavējumu izmaksas aprēķina šādi:
Kavējumu izmaksas = CMp x pasažieru vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs + CMk x kravas vilciena kavēšanās ilgums minūtēs.