Darbības ar dokumentu

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā;

1.2. dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē;

1.3. saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.

2. Meža apsaimniekošanā izmanto paņēmienus, kas neizraisa augsnes eroziju (augsnes virskārtas pārvietošanās ūdens vai vēja iedarbības ietekmē, kas rada cilmieža atsegumus). Erozija, kas notikusi vienlaidus 20 kvadrātmetru un mazākā platībā, nav uzskatāma par eroziju šo noteikumu izpratnē. Augsnes sagatavošana meža atjaunošanai nav uzskatāma par eroziju šo noteikumu izpratnē.

3. Ja pēc cirsmas izstrādes ir traucēta ūdens notece grāvjos, strautos un upēs, persona, kas veikusi cirsmas izstrādi, mēneša laikā pēc darbu veikšanas ūdensteci atjauno.

4. Aizliegta augsnes apstrāde meža laucēs un meža sēšana vai stādīšana tajās, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces.

5. Reizē ar mikroliegumu izveidošanu ap tiem nosaka buferzonas (platības, kurās nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai mazinātu intensīvās saimnieciskās darbības ietekmi uz īpaši aizsargājamu putnu sugu mikroliegumiem) šādām putnu sugām:

5.1. līdz 500 metru ap medņa, vidējā ērgļa, jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumu, bet ne vairāk kā 300 hektāru platībā, ieskaitot mikrolieguma teritoriju;

5.2. līdz 300 metru ap zivju ērgļa mikroliegumu, bet ne vairāk kā 30 hektāru platībā, ieskaitot mikrolieguma teritoriju;

5.3. līdz 250 metru ap ūpja un lielā piekūna mikroliegumu, bet ne vairāk kā 50 hektāru platībā, ieskaitot mikrolieguma teritoriju;

5.4. līdz 250 metru ap melnā stārķa, mazā ērgļa, melnās klijas, sarkanās klijas un čūskērgļa mikroliegumu, bet ne vairāk kā 40 hektāru platībā, ieskaitot mikrolieguma teritoriju;

5.5. līdz 250 metru ap zaļās vārnas, lielās gauras un meža baloža mikroliegumu, bet ne vairāk kā 15 hektāru platībā, ieskaitot mikrolieguma teritoriju.

6. Buferzonās ap medņu riestu mikroliegumiem aizliegts veikt meliorāciju.

7. Lai samazinātu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi, saglabātu meža bioloģisko daudzveidību, ūdens režīma regulāciju un ūdens kvalitāti, kā arī pasargātu augsni no erozijas, papildus citos normatīvos aktos minētajiem mežsaim­nieciskās darbības ierobežojumiem kailcirte aizliegta arī šādos objektos:

7.1. mežos pilsētu administratīvajās teritorijās;

7.2. aizsargājamās zonās gar mitrzemēm (par 10 hektāru lielāku purvu aizsargjoslās un 20 metru zonā ap mitrām atklātām ieplakām (laucēm), kuras ir lielākas par diviem hektāriem un kuru kūdras slānis ir līdz 30 centimetru biezs);

7.3. aizsargājamās zonās gar ūdeņiem:

7.3.1. visā virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas platumā, ja tā ir līdz 50 metru plata;

7.3.2. 50 metru platā zonā, ja aizsargjosla ir 50 metru un platāka. Aizsargājamo zonu nosaka (mēra) no vietas, kur sākas mežs, bet ne tālāk kā 50 metru no vietas, no kuras mēra aizsargjoslas platumu;

7.3.3. ūdensteču un ūdenstilpju palienēs (paliene šo noteikumu izpratnē ir ielejas daļa, kas periodiski applūst un kurā ir palienei raksturīga veģetācija);

7.3.4. melnalkšņu, ozolu, ošu, vītolu, gobu, vīksnu, liepu un kļavu audzēs ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;

7.4. purvu un ezeru salās;

7.5. meža puduros — mežaudzēs, kas ir mazākas par hektāru un kuras atrodas 500 metru un lielākā attālumā no cita meža nogabala, kas lielāks par hektāru;

7.6. priežu tīraudzēs (priedes ir vairāk nekā 80 procentu no koku kopskai­ta), kas aug sausās minerālaugsnēs Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.343 redakcijā)

8. Lai saglabātu meža koku sugu ģenētisko daudzveidību, Valsts meža dienests nodala ģenētisko resursu mežaudzes (augstvērtīgas dabiskas izcelsmes mežaudzes koku sugu ģenētiskās daudzveidības un genofonda saglabāšanai). Ģenētisko resursu mežaudzes platība atjaunojama, izmantojot šajā mežaudzē iegūto reproduktīvo materiālu.

9. Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļa­vas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.343 redakcijā)

10. Saglabājamos kokus atļauts atstāt grupās.

11. Saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus.

12. Papildus šo noteikumu 9.punktā noteiktajam saglabā:

12.1. visus kokus ar lielām (diametrs lielāks nekā 50 centimetru) putnu ligzdām un koku rindu ap tiem;

12.2. nolauztu koku stumbeņus un lielāko izmēru nokaltušus stāvošus kokus, kas neapdraud darba drošību, saglabā apjomos, kas netraucē meža atjaunošanu un neapdraud meža sanitāro stāvokli;

12.3. visas kritalas, kuru diametrs lielāks nekā 50 centimetru;

12.4. apjomos, kas ļauj nodrošināt meža atjaunošanu, saglabā:

12.4.1. kritalas, kuru diametrs ir 25-50 centimetru;

12.4.2. mežābeles un kadiķus;

12.4.3. pameža un paaugas grupas ap lapsu un āpšu alām.

(Grozīts ar MK 17.05.2005. noteikumiem Nr.343)

13. Galvenajā cirtē saglabā apaugumu mikroieplakās (reljefa pazeminājumi ar izteikti paaugstinātu mitrumu).

14. Galvenajā cirtē ir šādi papildu ierobežojumi:

14.1. šo noteikumu 7. punktā minētajos objektos, izņemot šo noteikumu 7.6.apakš­punktā minētos gadījumus:

14.1.1. cērtot kokus galvenajā cirtē, saglabā pamežu apjomos, kas netrau­cē darba aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī tūrisma objektu un atpūtas vietu ierīkošanu;

14.1.2. galvenā cirte aizliegta no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam;

14.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimniecis­kās darbības joslā, izņemot šo noteikumu 7.6.apakš­punktā minētos gadījumus:

14.2.1. kailcirti plāno vienā nogabalā vai vairākos nogabalos, ja to meža augšanas apstākļu tipi ietilpst vienā meža augšanas apstākļu tipu grupā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Meža valsts reģistra informācijas apriti;

14.2.2. kailcirtes maksimālā platība ir divi hektāri vai maksimālais platums — 50 metru;

14.2.3. kailcirtei piegulošo mežaudzi atļauts nocirst, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk un lapu kokiem — divi metri un vairāk, bet ne ātrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs;

14.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimniecis­kās darbības joslā galvenā cirte aizliegta no 1.marta līdz 30.septembrim.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.343 redakcijā)

15. Ja nogabalā plānotas vairākas kailcirtes, minimālais attālums starp piegulošām cirsmām ir 90 metru, izņemot gadījumus, kad cirsmas platums tās platākajā vietā ir mazāks par 45 metriem. Šajos gadījumos minimālais attālums starp cirsmām ir vismaz divu cirsmu platumā. Egļu audzēs, kurās tiek plānotas vairākas kailcirtes, katra nākamā kailcirte tieši piekļaujas iepriekšējai.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.343 redakcijā)

16. Ja mežaudzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas aizsardzību ir aizliegts nocirst kailcirtē, kokus galvenajā cirtē cērt pakāpeniski, saglabājot augošu koku biezību mežaudzes pirmajā stāvā ne mazāku kā 0,4.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.343 redakcijā)

17. Buferzonās ap medņu riestu mikroliegumiem galvenās cirtes cirsmas platums nedrīkst būt lielāks par 50 metriem un cirsmas platība nedrīkst būt lielāka par hektāru. Katrā atsevišķā meža īpašumā buferzonā saglabā vismaz 60 procentu no priežu audzēm, kas vecākas par 60 gadiem.

18. Kopšanas cirtē:

18.1. pārejas joslā no meža uz nemeža ekosistēmām mežaudzes daļā, kuras platums nav mazāks par valdaudzes vidējā koka augstumu, saglabā pameža koku sugas;

18.2. skuju koku tīraudzēs ar lapu koku piemistrojumu līdz galvenajai cirtei saglabā augšanas apstākļu tipiem atbilstošu lapu koku sugu piemistrojumu vismaz piecu procentu apmērā no audzes sastāva.

19. Laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kuru vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem — līdz metram.

(MK 17.05.2005. noteikumu Nr.343 redakcijā)

20. Buferzonā ap medņu riesta mikroliegumiem no 1.marta līdz 1.septembrim aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot ugunsgrēku dzēšanu un meža atjaunošanu, izmantojot roku darbaspēku.

21. Buferzonā ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivjērgļa, jūras ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, klinšu ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, lielās gauras, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem ir šādi saimnieciskās darbības ierobežojumi:

21.1. no 1.marta līdz 31.augustam aizliegtas visu veidu cirtes;

21.2. no 1.marta līdz 30.jūnijam aizliegta augsnes mehanizēta sagatavošana.

(Nodaļa MK 26.02.2002. noteikumu Nr.83 redakcijā)

22. Līdz atbildīgās valsts institūcijas lēmuma pieņemšanai par mikrolieguma izveidošanu vai par īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanu tiek saglabāti šādi Meža valsts reģistrā reģistrēti īpaši aizsargājami meža iecirkņi:

22.1. meži gravu nogāzēs;

22.2. ūdens vai vēja erozijas apdraudēti meži;

22.3. meži ap ārstniecības iestādēm;

22.4. medņu riestu meži;

22.5. botāniskie liegumi;

22.6. aizsargājami botāniskie liegumi;

22.7. dzērvenāju liegumi;

22.8. aizsargājami dzērvenāju liegumi;

22.9. zooloģiskie liegumi;

22.10. aizsargājami zooloģiskie liegumi;

22.11. aizsargājami dabas parki;

22.12. aizsargājami parki;

22.13. parku stādījumi;

22.14. aizsargājami kompleksie liegumi;

22.15. aizsargājami purvu liegumi;

22.16. aizsargājami meža biotopi;

22.17. aizsargājamu augu sugu meža biotopi;

22.18. aizsargājamu sēņu sugu meža biotopi;

22.19. aizsargājamu dzīvnieku sugu meža biotopi;

22.20. saudzes kvartāli;

22.21. etalonaudzes;

22.22. meža augšanas apstākļu tipu etalonaudzes;

22.23. ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko liegumu meži;

22.24. citi ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu meži;

22.25. audzes ar izciliem kokiem;

22.26. dižkoku audzes;

22.27. īpatnēju koku audzes.

23. Atbildīgā valsts institūcija pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai lēmumu par īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanu saskaņā ar īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izvērtēšanas rezultātiem.

24. Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izvērtē nozaru eksperti, kuri saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgi sniegt atzinumu par mikroliegumu izveidošanu. Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izvērtē pēc meža īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai cita ierosinātāja rakstiska pieprasījuma un par ierosinātāja līdzekļiem. Informācija par nozaru ekspertiem ir iegūstama Valsts meža dienestā.

25. Īpaši aizsargājamus meža iecirkņus izvērtē šādi:

25.1. šo noteikumu 22.4., 22.5., 22.6., 22.9., 22.10., 22.17., 22.18. un 22.19. apakšpunktā minētajos objektos izvērtē sugu, kuras aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis. Informāciju par sugām, kuru aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, izsniedz Valsts meža dienests mēneša laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas. Ja Valsts meža dienesta rīcībā nav informācijas par sugām, kuru aizsardzībai izveidots īpaši aizsargājams meža iecirknis, vai ja minētajos objektos netiek izveidots attiecīgo sugu mikroliegums, šos objektus izvērtē, lai noskaidrotu, vai tajos ir izveidojami meža biotopu mikroliegumi;

25.2. šo noteikumu 22.14., 22.15., 22.20. un 22.21.apakšpunktā minētos objektus izvērtē, lai noskaidrotu, vai tajos ir izveidojami īpaši aizsargājamu ziedaugu, paparžaugu un putnu sugu vai meža biotopu mikroliegumi;

25.3. šo noteikumu 22.22., 22.23. un 22.24.apakšpunktā minētos objektus izvērtē, lai noskaidrotu, vai tajos ir izveidojami īpaši aizsargājamu biotopu mikroliegumi;

25.4. šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.7., 22.8., 22.11., 22.12., 22.13., 22.16., 22.25., 22.26. un 22.27.apakšpunktā minētos objektus izvērtē, lai noskaidrotu, vai tajos ir izveidojami meža biotopu mikroliegumi.

26. Ja pēc īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izvērtēšanas mikroliegumi šo noteikumu 22.punktā minētajos objektos netiek izveidoti, Valsts meža dienests, pamatojoties uz nozaru eksperta rakstisku atzinumu, atceļ īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusu, izņemot gadījumus, ja īpaši aizsargājami meža iecirkņi noteikti ar pašvaldības lēmumu. Šādā gadījumā īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusu atceļ attiecīgā pašvaldība. Pēc īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanas mežsaimniecisko darbību šajās platībās veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atbildīgā institūcija par pieņemto lēmumu paziņo meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

27. Ja pēc īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izvērtēšanas šo noteikumu 22.punktā minētie objekti atbilst mikroliegumu izdalīšanas kritērijiem, mikroliegumus nosaka saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

28. Līdz atbildīgās valsts institūcijas lēmuma pieņemšanai par mikrolieguma izveidošanu vai par īpaši aizsargājama meža iecirkņa statusa atcelšanu šo noteikumu 22.punktā minētajos objektos ir aizliegts:

28.1. veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, kā arī meža kaitēkļu savairošanās un slimību izplatīšanās novēršanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, šo noteikumu 22.4., 22.5., 22.6., 22.9., 22.10., 22.14., 22.17., 22.18., 22.19., 22.20., 22.26. un 22.27.apakšpunktā minētajos objektos;

28.2. veikt galveno cirti un rekonstruktīvo cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, kā arī meža kaitēkļu savairošanās un slimību izplatīšanās novēršanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.7., 22.8., 22.11., 22.12., 22.13., 22.15., 22.16., 22.21., 22.22., 22.23., 22.24. un 22.25.apakšpunktā minētajos objektos;

28.3. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķīmiskās vielas;

28.4. veikt meža zemju transformāciju (izņemot gadījumu, ja tā nepieciešama autoceļu, dzelzceļu, elektrolīniju, sakaru līniju un cauruļvadu būvniecībai).

28.¹ Šo noteikumu 7., 14. un 15.punktā minētās prasības neattiecas uz koku ciršanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, ja kokus cērt galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

(MK 08.02.2005. noteikumu Nr.115 redakcijā)

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumus Nr.132 "Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 87.nr.).