(Likuma nosaukums 25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)
1.pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir aizsargāt sēklu patērētājus no nekvalitatīvu sēklu lietošanas sējai.
(2) Šis likums neattiecas uz sēklām:
1) kuras paredzēts izmantot meža atjaunošanai, ieaudzēšanai vai meža stādāmā materiāla audzēšanai;
2) kuru augu sugas nav minētas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)
2.pants. Valsts funkciju realizēšana sēklkopībā
Realizējot valsts funkcijas sēklkopībā:
1) Ministru kabinets:
a) izdod sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumus katrai kultūraugu grupai,
b) apstiprina Latvijas augu šķirņu kataloga (turpmāk arī — katalogs) nolikumu, kurā nosaka šā kataloga apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā šķirni iekļauj un uztur katalogā vai svītro no tā, kā arī ar kataloga veidošanu saistītās informācijas glabāšanas un publicēšanas kārtību,
c) (izslēgts ar 25.04.2002. likumu),
d) (izslēgts ar 17.11.2005. likumu);
2) Zemkopības ministrija:
a) izstrādā valsts sēklaudzēšanas politiku atbilstoši valsts agrārajai politikai,
b) nodrošina lauksaimniecības augu sugu ģenētisko resursu kolekcionēšanu, saglabāšanu, raksturošanu, izvērtēšanu un izmantošanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai valsts institūciju un komercsabiedrību specializācijai;
3) zemkopības ministrs:
a) (izslēgts ar 19.12.2006. likumu),
b) apstiprina kultūraugu sēklaudzēšanas lauku apskates metodiku un šķirnes sējumu reģistrācijas metodiku,
c) apstiprina metodiku sēklu pēcpārbaudei kontrollauciņos,
d) apstiprina augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikas;
4) Valsts augu aizsardzības dienests:
a) sertificē sēklas,
b) novērtē šķirņu saimnieciskās īpašības saskaņā ar augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas attiecīgo metodiku,
c) veic visas darbības, kas saistītas ar Latvijas augu šķirņu kataloga veidošanu, uzturēšanu, informācijas glabāšanu un publicēšanu,
d) īsteno starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmas šķirņu sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū,
e) veic visas darbības, kas saistītas ar Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga un Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu kataloga (turpmāk arī — Eiropas Savienības kopējie šķirņu katalogi) veidošanu, kā arī nodrošina Latvijā selekcionēto šķirņu sēklu sertifikāciju citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un veic Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sēklu sertifikāciju Latvijā,
f) izpilda Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kā arī uzrauga un kontrolē to ievērošanu sēklu un šķirņu apritē,
g) sadarbojas ar citu valstu attiecīgajām sertifikācijas institūcijām,
h) nodrošina piedalīšanos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajās salīdzinošajās pārbaudēs un attiecīgajos pētījumos,
i) kārto un uztur Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistru,
j) uzrauga un kontrolē sēklu apriti,
k) veic references laboratorijas funkcijas sēklu kvalitātes noteikšanā un sniedz citus laboratoriskos pakalpojumus,
l) organizē vai veic šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes,
m) sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajos gadījumos sertificē sēklas ar pazeminātu dīgtspēju,
n) uztur šķirnes sēklu standartparaugus Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautajām šķirnēm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 23.09.2004., 17.11.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007. 4.punkta "n" apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2008. Sk. pārejas noteikumus.)
3.pants. Sēklkopības finansēšana
Sēklkopību finansē no sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju — fizisko un juridisko personu — līdzekļiem, no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
4.pants. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija
(1) Persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestam iesniegumu par tās reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, ja šī persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1) nodarbojas ar sēklaudzēšanu un vēlas sertificēt sēklas (turpmāk — sēklaudzētājs) un tās lietošanā vai īpašumā ir sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem atbilstoši sēklaudzēšanas lauki, par kuriem sastādīta lauku vēsture;
2) nodarbojas ar sēklu sagatavošanu vai saiņošanu (turpmāk — sagatavotājs vai saiņotājs);
3) tirgo Latvijā sēklaudzēšanai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem vai Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk — tirgotājs);
4) ieved sēklas (turpmāk — ievedējs).
(2) Reģistrācija Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā notiek sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos paredzētajā kārtībā.
(3) Reģistrāciju var anulēt:
1) normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību paredzētajos gadījumos;
2) ja divu gadu laikā (skaitot no pēdējā iesnieguma saņemšanas dienas) Valsts augu aizsardzības dienestam nav iesniegts iesniegums sēklu sertifikācijai.
(4) Izmaiņas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā veic Valsts augu aizsardzības dienests pēc personas iesnieguma saņemšanas un izvērtēšanas.
(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
5.pants. Sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi
Sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi reglamentē:
1) attiecībā uz sēklaudzēšanas laukiem — šķirnes tīrību, veselīgumu, telpisko izolāciju un citas sēklu kvalitāti ietekmējošas normatīvās prasības;
2) attiecībā uz sēklām — to tīrību, dīgtspēju, veselīgumu un citas sēklu kvalitāti raksturojošas īpašības;
3) sēklu kategoriju sistēmu dažādu augu sugu sēklām;
4) saiņojuma lielumu un veidu augu sugu sēklām, kurām tas paredzēts normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, kā arī etiķetes saturu un veidu;
5) kārtību, kādā sēklaudzētāji, sēklu sagatavotāji, saiņotāji un tirgotāji reģistrējami Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, un kārtību, kādā reģistrācija tiek anulēta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
6.pants. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi
(1) Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākumi ir šādi:
1) nodrošināt sēklu nesajaukšanos un kvalitātes saglabāšanos visā to audzēšanas, sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības gaitā;
2) kārtot dokumentāciju saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem;
3) kārtot dokumentāciju par audzēšanai, sagatavošanai, saiņošanai un tirdzniecībai piegādāto sēklu izcelsmi, šķirni, kategoriju, kvalitāti un daudzumu;
4) uzglabāt sešus gadus visu ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību saistīto dokumentāciju un pierakstus;
5) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un uzskaites dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par sēklu apriti;
6) nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem.
(2) Sēklu saiņotāja pienākums ir nodrošināt iesaiņojumā esošo sēklu kvalitātes atbilstību etiķetei vai marķējumam un kvalitāti apstiprinošam dokumentam.
(3) Sēklaudzētājam, kurš nodarbojas ar sēklaudzēšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir pienākums nodrošināt uzņēmuma vai tā daļas atbilstību normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību noteiktajām prasībām.
(4) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu)
(5) Ja šķirne ir ģenētiski modificēta, sēklu tirgotājs to norāda savā tirdzniecības katalogā vai informācijā par sēklas piedāvājumu tirgum.
(6) Ja šķirne ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem, persona, kura vēlas attiecīgās šķirnes sēklu audzēt vai tirgot Latvijā pavairošanai, līdz 1.martam iesniedz oficiālo šķirnes aprakstu Valsts augu aizsardzības dienestam (ja Valsts augu aizsardzības dienests apstiprina, ka šāda šķirnes apraksta vēl nav).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
(Nodaļas nosaukums 19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
7.pants. Sēklu sertifikācija
(1) Sēklu sertifikācija ir šķirņu identifikācija, audzēšanas apstākļu un sēklu kvalitāti raksturojošo īpašību pārbaude, kas ietver lauku apskati, sēklu kvalitātes novērtēšanu un pēcpārbaudi un ko apstiprina attiecīgs dokuments.
(2) Sēklas drīkst sertificēt, ja:
1) šķirne atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
a) tā ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā,
b) tā ir iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un saskaņā ar šā likuma 6.panta sesto daļu Valsts augu aizsardzības dienestam ir iesniegts oficiālais šķirnes apraksts,
c) tā ir iekļauta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu (kurās piedalās Latvija) šķirņu sarakstā un šīs šķirnes sēklas paredzētas eksportam;
2) lauks, kurā sēklas audzē, atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;
3) sēklu kvalitāte atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām;
4) ir nokārtoti ar sēklu sertificēšanu saistītie maksājumi.
(3) Sēklas, kuras sertificējusi Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālā institūcija vai sertifikācija veikta oficiālās institūcijas uzraudzībā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kvalitātes ziņā pielīdzināmas Valsts augu aizsardzības dienesta sertificētajām sēklām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002., 23.09.2004. un 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
8.pants. Lauku apskate
(1) Pēc sēklaudzētāju iesnieguma Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai — veic lauku apskati saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem un zemkopības ministra apstiprināto metodiku.
(2) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu par lauku apskates rezultātiem var apstrīdēt triju darbdienu laikā, iesniedzot iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestam.
(09.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
8.1 pants. Šķirnes sējumu reģistrācija
Pēc personas iesnieguma saņemšanas Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē šķirnes sējumus normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajā kārtībā.
(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
9.pants. Sēklu kvalitātes novērtēšana
(1) Pēc sēklaudzētāja iesnieguma Valsts augu aizsardzības dienests noņem sēklu paraugu, novērtē sēklu kvalitāti saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem un izsniedz sēklas sertifikātu. Ja sēklas neatbilst pieteiktās kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pazemina sēklu kategoriju līdz tādai kategorijai, kuras prasībām sēklas atbilst. Paraugus ņem un sēklas novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sēklu shēmām un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas metodēm (tās elektroniskā veidā atrodamas Valsts augu aizsardzības dienesta interneta mājaslapā).
(2) Ja sēklu kvalitāte neatbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem par to lēmumu, izsniedzot sēklaudzētājam faktiskos sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātus.
(25.04.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
10.pants. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos
Valsts augu aizsardzības dienests veic sēklu pēcpārbaudi saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku, kas izstrādāta, pamatojoties uz starptautiski atzītām metodēm:
1) sēklu partijām — šķirnes identitātes un šķirnes tīrības noteikšanai kontrollauciņos;
2) sēklas kartupeļiem — vīrusu infekcijas pakāpes laboratoriskai noteikšanai.
(25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)
(Nodaļa 25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)
11.pants. Latvijas augu šķirņu katalogs
(1) Latvijas augu šķirņu katalogs ir augu šķirņu saraksts, kurā iekļauto šķirņu sēklas drīkst sertificēt, pārbaudīt kā standartsēklas un pārdot saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem.
(2) Katalogā iekļauj labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu, biešu, kartupeļu un dārzeņu šķirnes.
(3) Katalogā norāda šādu informāciju:
1) šķirnes nosaukums;
2) laiks, uz kuru šķirne iekļauta katalogā;
3) valsts, kurā šķirne selekcionēta;
4) selekcionārs, šķirnes uzturētājs, šķirnes pārstāvis un tā adrese;
5) šķirnes aizsardzība;
6) šķirni raksturojošie rādītāji;
7) norāde, ja šķirne ir ģenētiski modificēta.
(4) Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu katalogā vai svītrošanu no tā, kā arī par citiem grozījumiem katalogā. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kataloga veidošanas kārtību publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par pieņemtajiem lēmumiem.
(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
11.1 pants. Augu šķirņu iekļaušana Latvijas augu šķirņu katalogā un Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos
(1) Šķirni iekļauj katalogā, ja:
1) tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu. Šķirne tiek atzīta par:
a) atšķirīgu, ja tā ar vienu būtisku pazīmi vai vairākām būtiskām pazīmēm skaidri atšķiras no jebkuras citas Eiropas Savienībā pazīstamas šķirnes. Eiropas Savienībā pazīstama šķirne ir šķirne, kas jau iekļauta kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem vai ir iesniegts iesniegums par tās iekļaušanu šādā katalogā sertifikācijai un tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstī vai sertifikācijai citā valstī,
b) viendabīgu, ja tās augi, kas pavairoti, ievērojot šķirnes pavairošanas īpatnības, šķirnei raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami vienveidīgi vai ģenētiski identiski,
c) stabilu, ja pēc vairākkārtējas tās pavairošanas vai katra pavairošanas cikla beigās (ja tiek izmantots īpašs pavairošanas cikls) šķirnei raksturīgās pazīmes būtiski nemainās;
2) tās nosaukums atbilst Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;
3) pēc šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas tā atzīta par atbilstošu kataloga nolikumā noteiktajām prasībām. Šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības nosaka Ministru kabinets. Šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības neattiecas uz dārzeņu šķirnēm, zālaugu šķirnēm, kuras nav paredzētas lopbarības ražošanai, un šķirnēm, kuras tiek izmantotas tikai par hibrīdu veidošanas komponentiem.
(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām var piemērot atlaides, ja šķirne paredzēta augu ģenētisko resursu saglabāšanai.
(3) Citu Eiropas Savienības dalībvalstu šķirnes tiek iekļautas katalogā pēc tiem pašiem principiem, pēc kuriem iekļauj Latvijā selekcionētās šķirnes.
(4) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina katalogā iekļauto šķirņu pieteikšanu Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem.
(5) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina katalogā iekļauto šķirņu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu saņemšanu no šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes institūcijas un uztur šķirnes sēklu standartparaugus.
(6) Kādā no Eiropas Savienības kopējiem šķirņu katalogiem un Latvijas augu šķirņu katalogā iekļautās šķirnes netiek pakļautas citiem tirdzniecības ierobežojumiem.
(7) Ģenētiski modificētās šķirnes katalogā iekļauj saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un Latvijas normatīvajos aktos noteikto kārtību par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu.
(8) Katalogā neiekļauj šķirnes, kas paredzētas tikai izvešanai.
(9) Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina to, lai katras katalogā iekļautās šķirnes un tādas šķirnes, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums par tās iekļaušanu katalogā, apraksts un pamatojums tās iekļaušanai katalogā ir pieejams Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācija, kas saistīta ar minētās dokumentācijas apriti, ir ierobežotas pieejamības informācija.
(10) Valsts augu aizsardzības dienests šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes noteikšanas vadlīnijas ievieto savā interneta mājaslapā.
(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. un 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
11.2 pants. Šķirnes uzturētājs
(1) Šķirnes uzturētājs ir persona, kura saskaņā ar vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi pēc tam, kad šķirne atzīta, iegūst šķirnes izlases sēklas. Šķirnes uzturētājs aizsargātai šķirnei var būt selekcionārs vai cita persona, kuru selekcionārs ir pilnvarojis uzturēt šķirni saskaņā ar šķirnes uzturēšanas shēmu. Šķirnei, kurai beidzies aizsardzības periods, par šķirnes uzturētāju var būt jebkura persona, kas minēta katalogā kā šķirnes uzturētājs.
(2) Šķirnes uzturētājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt šķirnes atbilstību šķirnes aprakstam, ko izstrādā institūcija, kura pārbauda šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti;
2) pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma piegādāt šķirnes sēklu paraugus;
3) uzraudzīt šķirnes sēklas pavairošanu līdz sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos minētajām sēklu kategorijām, ievērojot šķirnes pavairošanas shēmu;
4) kārtot pierakstus par šķirnes uzturēšanu;
5) sešus gadus glabāt visu ar šķirnes uzturēšanu saistīto dokumentāciju un pierakstus;
6) nodrošināt Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībām un šķirņu uzturēšanas dokumentiem, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju par šķirnes uzturēšanu.
(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
12.pants. Nacionālā augu šķirņu padome
(1) Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk — Padome) tiek izveidota un darbojas saskaņā ar Padomes nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.
(2) Padome:
1) izveido augu šķirņu ekspertu grupas;
2) izstrādā priekšlikumus augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodikām;
3) sniedz priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu katalogā;
4) izstrādā priekšlikumus valsts atbalstam sēklkopībā un sēklkopības sistēmas pilnveidošanai.
(3) Augu šķirņu ekspertu grupu sastāvu un nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.
(4) Padomes darbību materiāltehniski nodrošina, tās datu bāzi uztur un lietvedību kārto Valsts augu aizsardzības dienests.
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
13.pants. Sēklu tirdzniecības jēdziens
(1) Sēklu tirdzniecība šā likuma izpratnē ir sēklu pārdošana, uzglabāšana to vēlākai pārdošanai, piegāde vai pārvietošana (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai.
(2) Par sēklu tirdzniecību nav uzskatāma sēklu piegāde, ja šķirne nav paredzēta komerciālai izmantošanai:
1) sēklu kvalitātes un šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanai — sēklu sagatavošanai un saiņošanai, ja šo pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām;
2) uz līguma pamata saimniecībām, kuras ražo izejvielas vai pavairo sēklas rūpnieciskiem nolūkiem, ja šīs saimniecības neiegūst īpašuma tiesības uz piegādātajām sēklām vai ražas produktu.
(25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)
13.1 pants. Sēklu pārdošana
(1) Drīkst pārdot:
1) sēklas, kuras sertificētas vai pārbaudītas kā standartsēklas šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību paredzētajā kārtībā;
11) Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sertificētās sēklas vai dārzeņu standartsēklas, kas sagatavotas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ievestas šā likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
12) komercsēklas (sēklas, kuras iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas), kas sagatavotas šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību paredzētajā kārtībā vai sagatavotas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vai ievestas šā likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;
2) labības un lopbarības augu sēklu maisījumus, ja to komponenti atbilst sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu prasībām (pirms maisījuma sagatavošanas) un ja maisījumi nerada labvēlīgākus apstākļus augu kaitēkļu vai slimību attīstībai vai izplatībai salīdzinājumā ar komponentu audzēšanu tīrsējā;
3) pietiekami viendabīgas sēklu partijas, kas atbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem;
4) tikai Latvijas teritorijā to šķirņu sēklas, kuras pārdotas atbilstoši šā likuma 14.panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem.
(2) Šā likuma izpratnē sēklu tirdzniecībā nedrīkst noteikt citus ierobežojumus, kas saistīti ar šķirnes īpašībām, pārbaudes prasībām, saiņošanu, marķēšanu un zīmogošanu.
(3) Ģenētiski modificētas šķirnes lietošana pārtikai vai lopbarībai atļauta vienīgi tad, ja šī šķirne ir apstiprināta atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām par ģenētiski modificētu pārtiku un lopbarību.
(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
13.2 pants. Sēklu izvietošana tirgū
Sēklu izvietošana tirgū ir to šķirņu sēklu piedāvājums izmēģinājumiem vai ražošanas testiem, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem.
(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
14.pants. Sēklu iesaiņojums un etiķete
(1) Sēklas nodod tirdzniecībai iesaiņojumā, kas noslēgts (arī atkārtoti) tā, lai to nevarētu atvērt bez redzamām bojājumu pazīmēm. Iesaiņojuma noslēgšanai lieto etiķeti vai zīmogu, ja netiek izmantota vienreizējā noslēgšanas sistēma.
(2) Sēklas iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas (arī atkārtotas) valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests.
(3) Nelielu iesaiņojumu sēklu masas apjomu, kā arī noslēgšanas un etiķetēšanas prasības nosaka sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.
(4) Uz iesaiņojuma etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs un krāsa.
(5) Ja sēklu importē, tās iesaiņojuma un etiķetes prasības reglamentē sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi.
(6) Uz ģenētiski modificēto šķirņu sēklu iesaiņojuma etiķetes iespiež burtus "GMO". Ģenētiski modificēto organismu izmantošanu un izplatīšanu regulē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(7) Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma ir tiesības bez iesaiņojuma pārdot to kultūraugu grupu sertificētas kategorijas sēklas, attiecībā uz kurām tas paredzēts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos, piestiprinot etiķeti sēklu tvertnei. Pēdējais sēklu lietotājs nedrīkst iegūto ražu izmantot sēklu ieguvei.
(25.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2002.)
15.pants. Sēklu apstrāde ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām
(1) Sēklas apstrādā ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām, tās saiņo, transportē un pārdod tikai saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) (Izslēgta ar 25.04.2002. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2002. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2002.)
16.pants. Izņēmuma gadījumi saistībā ar sēklu tirdzniecību un izvietošanu tirgū
(1) Komisijas 2006.gada 8.februāra regulā (EK) Nr. 217/2006, ar ko paredz piemērošanas noteikumus Padomes direktīvām 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz dalībvalstu pilnvarošanu uz laiku atļaut tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (turpmāk — Komisijas regula Nr. 217/2006), noteiktais kontaktpunkts ir Valsts augu aizsardzības dienests.
(2) Ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un Latvijā trūkst attiecīgās šķirnes sēklu, Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 217/2006 izsniedz atļauju uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām. Atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Atļaujas izsniegšanas kārtību tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem, nosaka Ministru kabinets.
(4) Ja radušās īslaicīgas grūtības sēklu apgādē un ja attiecīgās šķirnes sēklu trūkst citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Zemkopības ministrija var Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajā kārtībā risināt jautājumu par attiecīgo šķirņu sēklu tirdzniecību Latvijā uz noteiktu laiku ar pazeminātām kvalitātes prasībām vai tādu šķirņu sēklu tirdzniecību, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā. Šādos gadījumos ievēro papildu prasību par cita veida etiķeti sēklu iesaiņojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību.
(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
17.pants. Sēklu ievešana no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis
(1) Sēklu ievedējs ir atbildīgs par ievesto sēklu kvalitāti un atbilstību Latvijas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem.
(2) Drīkst ievest:
1) sertificētas sēklas, ja:
a) tās ražotas valstīs, kurām ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā, bet dārzeņu sugām — šķirņu uzturēšanā,
b) šķirne ir iekļauta Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā,
c) to kvalitāti apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu sertifikāts un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) vai — ja paredzēts ievest sēklas no ASV vai Kanādas — Pilnvaroto sēklas analītiķu asociācijas (AOSA) izsniegts sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments,
d) sēklas saiņotas un etiķetētas atbilstoši šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām;
2) sēklas, kuras nav līdz galam sertificētas, ja:
a) tās ražotas valstīs, kurām ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu piešķirta ekvivalence lauku apskatē un sēklu ražošanā, bet dārzeņu sugām — šķirņu uzturēšanā,
b) šķirne ir iekļauta Eiropas Savienības kopējos šķirņu katalogos vai Latvijas augu šķirņu katalogā,
c) to kvalitāti apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu sertifikāts un attiecīgs dokuments, ja ir attiecīga norāde normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību,
d) sēklas saiņotas un etiķetētas atbilstoši šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām,
e) normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām sugām Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrēts sēklu pavairošanas līgums;
3) dārzeņu sugu standartsēklas, kas pavairotas, ko apliecina attiecīgs līgums, valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja:
a) šķirnes iekļautas Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā,
b) sēklas saiņotas un etiķetētas atbilstoši šajā likumā un normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību noteiktajām prasībām;
4) sēklas izmēģinājumiem, pārbaudēm un zinātniskiem mērķiem saskaņā ar noslēgto līgumu;
5) sēklas, kurām normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību konkrētajai augu sugai ir paredzēti izņēmumi sēklu tirdzniecībā;
6) sēklas pavairošanai, ja tās paredzētas izvešanai, ko apliecina attiecīgs līgums, uz valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja:
a) tās ražotas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu dalībvalstī un minētajās sēklu shēmās piedalās Latvija,
b) to kvalitāti apliecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu sertifikāts,
c) šķirne ir iekļauta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sēklu shēmu šķirņu sarakstā un minētajās sēklu shēmās piedalās Latvija;
7) sēklas sagatavošanai, šķirošanai, pārfasēšanai vai cita veida apstrādei, ja tās paredzētas izvešanai, ko apliecina attiecīgs līgums, uz valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
8) tādu augu sugu sēklas, kuras nav minētas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību;
9) sēklas personiskām vajadzībām nelielā daudzumā, kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par muitu neapliek ar muitas nodokli.
(3) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu.)
(4) Ja Valsts augu aizsardzības dienests konstatē, ka ievesto sēklu izmantošana var radīt kaitējumu apkārtējai videi vai izraisīt bīstamu augu slimību vai kaitēkļu izplatīšanos, turpmākās darbības tiek veiktas normatīvajos aktos par augu aizsardzību paredzētajā kārtībā.
(5) Sēklu ievešanu kontrolē Ministru kabineta noteikta institūcija.
(6) Par sēklu ievešanas kontroli iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
18.pants. Likuma izpildes kontrole
(1) Šā likuma izpildi kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests.
(2) Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonas, kontrolējot likuma izpildi, ir tiesīgas apmeklēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) un tirdzniecības vietas to darbības laikā un tur:
1) apskatīt ar šā likuma darbību saistītos dokumentus un pierakstus;
2) bez maksas noņemt kontrolparaugus sēklu kvalitātes un veselīguma noteikšanai.
(3) Valsts augu aizsardzības dienests ir tiesīgs:
1) apturēt vai aizliegt konkrētas sēklu partijas tirdzniecību, ja konstatēti šā likuma vai sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu pārkāpumi;
2) norādīt termiņus konstatēto trūkumu novēršanai;
3) atļaut apturēto darbību turpināt, ja iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti;
4) šā likuma vai citu normatīvo aktu sēklu aprites jomā atkārtotas pārkāpšanas gadījumā anulēt reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
19.pants. Informācijas sniegšanas kārtība
Fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu, sēklu sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību, pēc Zemkopības ministrijas vai Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma iesniedz nepieciešamo informāciju un nodrošina iespēju veikt pārbaudes.
20.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu
Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumos noteiktās atbildības.
21.pants. Valsts nodeva
Valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā:
1) sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs, tirgotājs vai ievedējs — par iesnieguma izvērtēšanu personas reģistrācijai un izmaiņu veikšanu Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;
2) selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs vai viņu pilnvaroti pārstāvji — par šķirnes uzturēšanu, iesnieguma izvērtēšanu šķirnes iekļaušanai un uzturēšanas termiņa pagarināšanai Latvijas augu šķirņu katalogā;
3) bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājs — par iesnieguma izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai par tādu sēklu un sēklas kartupeļu materiāla izmantošanu, kas nav iegūts ar bioloģisko lauksaimnieciskās ražošanas metodi;
4) selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, selekcionāra tiesību īpašnieka pilnvarots pārstāvis — par atļaujas izsniegšanu un tās termiņa pagarināšanu tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem;
5) sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs vai saiņotājs — par atļaujas izsniegšanu uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.
(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdara nepieciešamos grozījumus attiecīgajos sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos.
(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
2. Saskaņā ar Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai to šķirņu sēklu sertifikāciju, kuras neatbilst Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests veic līdz 2009.gada 30.aprīlim un šo sēklu tirdzniecība ir atļauta tikai Latvijas teritorijā.
3. Šā likuma 6.panta sestajā daļā minētā oficiālā šķirnes apraksta iesniegšanas termiņš 2004.gadā ir 1.jūnijs.
4. Sēklas, kuras ievestas līdz 2004.gada 30.aprīlim un kuras neatbilst šā likuma 13.1 panta pirmajā daļā minētajām prasībām, var tirgot tikai Latvijas teritorijā līdz krājumu beigām, veicot atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, vai līdz sēklu kvalitāti apliecinošajā dokumentā norādītā derīguma termiņa beigām.
5. Šā likuma 2.panta 4.punkta "n"apakšpunkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 3.punktā un 16.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
7. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2008.)
(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2005.)
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1966.gada 14.jūnija direktīvas 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību;
2) Padomes 1966.gada 14.jūnija direktīvas 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību;
3) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/53/EEK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu;
4) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību;
5) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;
6) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību;
7) Padomes 2002.gada 13.jūnija direktīvas 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību;
8) Padomes 2003.gada 18.jūnija direktīvas 2003/61/EK, ar ko groza direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, direktīvu 92/33/EEK par tāda dārzeņu pavairojamā un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas, direktīvu 92/34/EEK par augļaugu pavairojamā un stādāmā materiāla tirdzniecību, direktīvu 98/56/EK par dekoratīvo augu pavairojamā materiāla tirdzniecību, direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību, direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību un direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību attiecībā uz Kopienas salīdzinošajām pārbaudēm un pētījumiem;
9) Padomes 2004.gada 22.decembra direktīvas 2004/117/EK, ar ko groza direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecībā uz oficiālā uzraudzībā veiktajām pārbaudēm un trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtību.