Darbības ar dokumentu

Aizsardzības ministrija, īstenojot Ministru kabineta 2006.gada 14.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.15 24.§) “Par grozījumiem Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.68 62.§) “Par zemes politikas īstenošanas institucionālā mehānisma ieviešanu un Valsts zemes dienesta reorganizāciju”” 2.punktu, ir izstrādājusi Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju, kurā aprakstīta pašreizējā situācija, problēmas un piedāvāti to risinājumi.

Risināmā jautājuma būtība

Koncepcijas mērķis ir radīt teorētisko un tiesisko pamatu un noteikt vadlīnijas, lai turpmākajā attīstības periodā radītu iespējas saskaņot un nodrošināt dažādu institūciju vajadzības pēc ģeotelpiskās informācijas, ekonomēt valsts līdzekļus un resursus, nodrošinot nozares produktu kopīgu izmantošanu, produktu un pakalpojumu plašu pieejamību un lietošanas efektivitāti kā valsts, tā privātajā sektorā.

Koncepcija ir par pamatu Ģeodēzijas un kartogrāfijas likuma un saistošo Ministru kabineta noteikumu izstrādei, lai panāktu vienošanos par atsevišķiem ģeotelpisko datu sagatavošanas jautājumiem, kuri nav risināti iepriekšējā laikposmā līdz 2006.gada 1.janvārim.

Koncepcijas saskaņošanas procesā ir būtiski panākt vienošanos starp dažādām institūcijām – gan valsts, gan privātajām, gan sabiedriskajām. Pretējā gadījumā Ģeodēzijas un kartogrāfijas jaunajam likumprojektam ir paredzams tāds pats liktenis kā iepriekšējiem – kopš 2000.gada ir izstrādāti vairāki likum­projektu varianti, no kuriem pēdējais tika atsaukts īsi pirms Valsts zemes dienesta reorganizācijas 2005.gada beigās. 12 gadu laikā kopš zemes reformas sākuma un Valsts zemes dienesta izveidošanas, kad ģeodēzijas un kartogrāfijas funkcijas nonāca Valsts zemes dienesta pārziņā, šīm nozarēm vēl arvien faktiski nav valsts regulējuma. Vairāk nekā 10 gadu laikā ir izdoti normatīvie akti (galvenokārt iekšējie), kuri nav saistoši ārpus Valsts zemes dienesta, izņemot grozījumus Valsts zemes dienesta likumā un Nekustamā īpašuma kadastra likumā, kuri tika pieņemti, pabeidzot Valsts zemes dienesta reorganizāciju.

Lai uzlabotu situāciju un novērstu neapmierinošo un mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo stāvokli ģeotelpiskās informācijas jomā, nepieciešams izstrādāt visām iesaistītajām institūcijām saistošus normatīvos aktus, standartizēt ģeotelpisko datu iegūšanas, apstrādes un apmaiņas procesus, izstrādāt saprotamus informācijas izplatīšanas nosacījumus, kā arī nodrošināt ģeotelpisko datu izplatīšanu un uzlabot nozares vadību un koordināciju.

Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras jautājumi, kas attiecas uz ģeotelpisko datu pakalpojumu izveidi un to pieejamību, izmantojot ģeoportālu, lai ātri un ērti piegādātu lietotājiem ģeotelpisko informāciju, tiek risināti Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izstrādātajā koncepcijā “Par vienota ģeotelpiskās informācijas portāla izstrādi” (izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2006.gada 5.oktobrī, VSS-1392), un šajā koncepcijā tie netiek skatīti.

Piedāvātie risinājumu varianti

Koncepcija aplūko vairāku nozaru jautājumus (ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpisko datu apriti), tāpēc ir praktiski neiespējami izstrādāt vienu risinājuma variantu. Katrā nozarē ir kopīgas un atšķirīgas problēmas, tāpēc problēmu risinājumi tiek piedāvāti gan kopēji, runājot par ģeotelpisko datu apriti, gan katrai nozarei atsevišķi, ja tās atšķiras no kopējām problēmām.

Problēmu risinājumi piedāvāti koncepcijas 4.daļā “Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra”, 4.5.nodaļā “Problēmu formulējums un izklāsts” un 4.6.nodaļā “Problēmu risinājumi”.

Koncepcijā tiek piedāvāti problēmu risinājumi šādām konceptuālām problēmām:

A. Atbildības sadalījums vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošanā un uzturēšanā.

B. Atbildības sadalījums augstas detalizācijas jeb topogrāfiskās uzmērīšanas datu (M 1:500) iegūšanā un uzturēšanā.

C. Nozaru vadība un koordinācija.

A.  Atbildības sadalījums vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošanā un uzturēšanā

1.variants

Vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošana un uzturēšana paliek valsts atbildīgās iestādes Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) (turpmāk – aģentūra) pārziņā. Tā atbild par līdz šim izveidoto vietējo ģeodēzisko tīklu inventarizāciju un turpmāko attīstību, uz veiktās inventarizācijas pamata izstrādājot tīklu ierīkošanas un uzturēšanas plānu. Inventarizācijas veikšana, vietējo ģeodēzisko tīklu detalizēts apraksts, metodiskie materiāli lietotājiem un datu bāzes uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta dotācijām, bet, ievērojot nepieciešamo līdzekļu apjomu, būtu nepieciešams daļu ieguldījumu atpelnīt, paredzot no lietotājiem saņemt maksu par informācijas izsniegšanu un datu kontroli.

2.variants

Vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošana un uzturēšana tiek nodota pašvaldību pārziņā pēc Ģeodēzijas un kartogrāfijas likuma pieņemšanas. Vienlaikus ar likumprojekta izstrādi aģentūra veic esošo tīklu inventarizāciju un sagatavo normatīvos aktus, lai varētu nodrošināt vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošanas un uzturēšanas metodisko vadību un kontroli.

3.variants

3.variants ir izstrādāts kā “hibrīda” variants, pamatojoties uz 1. un 2.variantu. Tā mērķis ir neierobežot tās pašvaldības, kuras spēj savā teritorijā nodrošināt arī ģeodēzisko darbību (piemēram, Rīga, Ventspils), tajā pašā laikā nodrošinot vienotas metodikas izstrādi vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanai un palīdzību pārējām pašvaldībām.

Šī jautājuma risināšanai tiek piedāvāts izvēlēties 3.variantu:

Vietējo ģeodēzisko tīklu sakārtošanu, punktu uzskaiti un metodisko vadību tīkla ierīkošanā un atjaunošanā veic aģentūra:

1. Aģentūra veic vietējas nozīmes ģeodēziskā tīkla sakārtošanu un tā ierīkošanas un uzturēšanas metodisko vadību. Aģentūrai ir šādi pienākumi attiecībā uz vietējas nozīmes ģeodēziskajiem tīkliem:

1.1. nodrošināt metodisko vadību – izstrādāt metodiku tīkla uzraudzības un kontroles tehniskajos jautājumos, datu uzkrāšanai un sistematizēšanai, kā arī datu izmantošanai;

1.2. uzkrāt datus valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzē;

1.3. veikt vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanu (plānveida apsekošanu, eksperimentālos mērījumus), pārbaudīt un saskaņot tīkla ierīkošanas projektus un pārskatus.

2. Aģentūra pakāpeniski no 2008.gada līdz 2010.gada decembrim apkopo, digitalizē un ievada datus valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzē. Laikposmā no 2008.gada līdz 2010.gadam sadarbībā ar pašvaldību speciālistiem pakāpeniski tiek apzināts vietējo ģeodēzisko tīklu stāvoklis, kā arī tiek pārņemta iepriekš savāktā informācija no Valsts zemes dienesta arhīva.

3. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu projekta “Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu” 427.punktu Valsts zemes dienests līdz 2010.gada decembrim pēc pieprasījuma mērniekiem un citiem interesentiem izsniedz informāciju par valsts ģeodēziskajiem vai uzmērīšanas tīkla punktiem.

4. No 2011.gada aģentūrā ir izveidota ģeotelpiskās informācijas sistēma ar datu izplatīšanas moduli, kas nodrošinās aģentūras iespējas izsniegt datus trešajām personām.

5. Reģionālās pašvaldības no 2009.gada pārņem vietējas nozīmes uzmērīšanas tīklu uzturēšanas funkciju. Ja līdz šim laikam reģionālās pašvaldības nav izveidotas, to veic pašvaldību struktūrvienības (piemēram, būvvaldes), kuras ir atbildīgas par būvniecības projektu un pašvaldību attīstības projektu saskaņošanu. Tā kā vietējo ģeodēzisko punktu ierīkošana galvenokārt ir saistīta ar īpašumu uzmērīšanu un jaunu projektu attīstību, to ierīkošana būtu jāsaista ar šiem projektiem. Pašvaldības ir tiesīgas datubāzes uzturēšanai izveidot komercsabiedrības vai konkursa kārtībā par uzturētāju izvēlēties komersantu. Uzturēšanas darbi ietver:

5.1. tīkla ierīkošanas un atjaunošanas darbu organizēšanu, plānoto būvniecības darbu uzsākšanu pašvaldības teritorijā un to kontroli. Iekšējos pašvaldības normatīvajos aktos nosaka, ka pirms būvniecības darbu uzsākšanas ierīko vai atjauno iepriekšējo vietējas nozīmes ģeodēzisko tīklu, tādējādi nodrošinot korektu ģeodēzisko pamatu jebkura veida būvniecības darbiem;

5.2. ierīkoto ģeodēzisko punktu aizsardzību;

5.3. informācijas uzkrāšanu par ģeodēzisko punktu iznīcināšanu un atjaunošanu un informācijas iesniegšanu aģentūrā (ja iespējams, ievadīšanu valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzē) pēc noteikta laikposma.

6. Pašvaldības, kurās darbojas ģeodēziskie centri, turpina savu darbību, papildus sadarbojoties ar aģentūru, lai nodrošinātu vietējā ģeodēziskā tīkla apsekošanu un uzskaiti visā valstī, kā arī izstrādātu vienotu metodiku turpmākajai vietējo ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanai un uzturēšanai.

Risinājuma 3.varianta finanšu ietekme uz budžetu (tūkst. Ls)

Piezīme.

 ¹ Šeit tiek paredzēts finansējums tikai jaunu struktūrvienību izveidošanai. Esošās, piemēram, Rīgā, turpina funkcionēt atbilstoši kompetencei.

Paredzams, ka galvenie šī varianta finansēšanas avoti būs valsts budžets un pašvaldību budžeti. No valsts budžeta paredzēts segt to finansējuma daļu, kas tabulā norādīts kā finansējums aģentūrai, savukārt no pašvaldību budžetiem to daļu, kas paredzēta pašvaldību ģeodēzisko centru un speciālistu uzturēšanai. Izveidojot šo sistēmu pilnībā, paredzama ieguldījumu kompensēšana no pasūtītāja līdzekļiem. Diemžēl kompensāciju apmēru šobrīd ir grūti prognozēt. Izstrādājot Ģeodēzijas un kartogrāfijas (Ģeotelpiskās informācijas) likumu, apstiprinātā varianta finansējums precīzāk tiks aprēķināts likuma anotācijā.

Risinājuma 3.varianta priekšrocības:

1) aģentūra budžeta ietvaros un atbilstoši nolikumā minētajām funkcijām izmantos iepriekšējos gados ierīkotos vietējā ģeodēziskā tīkla punktus, tādējādi iegūstot reālu rezultātu, uz kuru pamatojoties tiks izstrādāta jauna vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanas metodika un kontroles principi;

2) vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošana tiks saistīta ar citiem attīstības un būvniecības projektiem, tādējādi ļaujot apvienot vairākus procesus;

3) mērnieki, būvnieki un citi lietotāji pašvaldību struktūrvienībās varēs vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu kādai teritorijai apstiprināt tikai vienu reizi, bet pēc tam izmantot datu bāzē esošo informāciju;

4) pašvaldības, kurās ir aktīva saimnieciska darbība un ģeodēziskie centri, turpinās veikt līdzšinējās funkcijas, un to rezultāti būs savietojami valsts līmenī.

Risinājuma 3.varianta trūkumi:

1) pašvaldībās, kurās ir projektus kontrolējošas struktūrvienības, papildus būs jāizveido ģeodēziskie centri vai jāpieņem papildu darbinieki;

2) kamēr nav pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, nav īstas skaidrības, kurās pašvaldībās ir lietderīgi veidot ģeodēziskos centrus, līdz ar to arī aģentūrai būs sarežģīti sadarboties ar lielu skaitu pašvaldību, lai panāktu datu sistematizēšanu pēc vienotas metodikas, kā arī kontrolēt kvalitāti;

3) šobrīd pašvaldības ir ļoti dažādas pēc tajās notiekošo saimniecisko aktivitāšu līmeņa, tāpēc tas atsauksies arī uz vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšanu – palielinoties funkciju apjomam, būs nepieciešams lemt par finansējuma nodrošināšanu jauno funkciju veikšanai;

4) nepieciešami grozījumi likumā “Par pašvaldībām”.

Šim variantam kā galvenie finansēšanas avoti ir paredzēti valsts un pašvaldību budžeta finansējums (struktūru uzturēšanai, metodikas izstrādei un punktu apsekošanai), kā arī uzmērīšanas darbu pasūtītāja finansējums.

B.  Atbildības sadalījums augstas detalizācijas jeb topogrāfiskās uzmērīšanas datu (M 1:500) iegūšanā un uzturēšanā

Valsts zemes dienests veic centralizētās topogrāfiskās uzmērīšanas datu datubāzes uzturēšanu, metodikas izstrādi un uzraudzību:

1. Valsts zemes dienests apkopo, uztur un izplata M 1 : 500 noteiktības topogrāfiskās uzmērīšanas datus (turpmāk – dati) par valsts teritoriju:

1.1. dati tiek apkopoti no:

– mērniecībā licencētiem komersantiem;

– pašvaldībām, kas pašas uztur datubāzi par savu administratīvo teritoriju;

– inženierkomunikāciju turētāju uzņēmumu datubāzēm;

1.2. metodiskā vadība tiek īstenota:

– izstrādājot un ieviešot datu uzturēšanas metodiku;

– izstrādājot datu specifikāciju un nodrošinot datu kvalitatīvo uzraudzību;

1.3. datu izplatīšana tiek īstenota, nodrošinot datu atkalizmantošanas iespējas:

– valsts iestādēm (tajā skaitā Valsts zemes dienestam un aģentūrai);

– pašvaldībām;

– komersantiem (tajā skaitā mērniecībā licencētiem un/vai sertificētiem komersantiem);

– iedzīvotājiem.

2. Pašvaldības administratīvo teritoriju topogrāfiskās uzmērīšanas datubāzi uztur (ja šāda kārtība nav pretrunā ar noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā”) pašvaldība. Ja pašvaldībai nav iespēju nodrošināt datu sistematizāciju un datubāzes uzturēšanu, tā ir tiesīga izveidot komercsabiedrību vai konkursa kārtībā izvēlēties komersantu, nedeleģējot pašvaldības atbildību šajā jomā. Datubāzi var uzturēt arī Valsts zemes dienests (reģionālajos birojos). Datubāzē:

2.1. dati tiek uzturēti, ievērojot valsts standartus (specifikācijas) un metodiku;

2.2. dati tiek apkopoti no mērniecībā licencētiem komersantiem;

2.3. dati tiek izmantoti pašvaldību funkciju veikšanai;

2.4. datu kopijas tiek nodotas Valsts zemes dienesta centralizētās datu bāzes uzturēšanai;

2.5. dati tiek izsniegti mērniecībā licencētiem komersantiem un citiem datu lietotājiem.

Risinājuma finanšu ietekme uz budžetu (tūkst. Ls)

Ņemot vērā koncepcijas saskaņošanas procesā apspriestās augstas detalizācijas jeb topogrāfiskās uzmērīšanas datu (M 1 : 500) sistematizācijas iespējas un divus radikāli pretējus viedokļus – centralizēto (visus topogrāfiskās izmērīšanas datus sistematizē viena valsts institūcija Valsts zemes dienests) un decentralizēto (par topogrāfisko datu sistematizāciju ir atbildīgas pašvaldības) – ir sagatavots viens variants šo datu iegūšanas un uzturēšanas sistēmas izveidošanai. Kamēr pašvaldībās ir dažādi iespēju līmeņi, būs neiespējami pil­nībā ieviest decentralizēto variantu, savukārt, izvēloties centralizēto, lielākās pašvaldības tiks ievērojami ierobežotas savā darbībā, līdz ar to neviens no šiem diviem variantiem reālu risinājumu problēmai nesniegs.

Augstas detalizācijas datu sistematizēšanai piedāvātā risinājuma priekšrocības:

1) šī izvēle neierobežo nevienu dalībnieku grupu, tas ir demokrātisks, kā arī piedāvā risinājumu topogrāfisko datu sistematizēšanai ne tikai bagātās pašvaldībās, bet sniedz iespējas arī mazāk turīgām;

2) nosakot Valsts zemes dienestu kā atbildīgo iestādi valsts līmenī, ja nepieciešams, tiek garantēta piekļuve sistematizētiem datiem vienā iestādē. Tas ir ērti lietotājiem, kuriem nepieciešami dati par vairāku pašvaldību teritorijām;

3) ir atbildīgā iestāde, kura izstrādā vienotus datu sistematizēšanas un uzturēšanas noteikumus un metodiku, kā arī nodrošina kontroli;

4) uzlabosies sadarbība starp institūcijām.

Risinājuma trūkumi:

1) jāizstrādā precīzi un skaidri datu sistematizēšanas un izmantošanas noteikumi, lai iesaistītajām pusēm, būtu saprotamas to atbildības robežas, pretējā gadījumā sagaidāmas domstarpības jautājumos par datu izmantošanu;

2) dažādie pašvaldību iespēju līmeņi un neskaidrie administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas termiņi;

3) nepieciešami papildu ieguldījumi gan pašvaldībās, gan atbildīgajā institūcijā (Valsts zemes dienestā) jaunu struktūru veidošanai.

C. Nozares koordinācijas jautājumi

1.variants

Reorganizēt Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padomi (ĢĢKKP) un apvienot to ar Valsts zemes politikas padomi, kurai nepieciešams izveidot pastāvīgi darbojošos struktūrvienību (vismaz triju cilvēku sastāvā), lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību.

2.variants

Saglabāt abas padomes – gan Valsts zemes politikas koordinācijas padomi, gan Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padomi, otro reorganizējot atbilstoši pašreizējai situācijai un Valsts pārvaldes iekārtas likumam, bet saglabājot tās statusu (apstiprina Ministru kabinets) un atrašanos Vides ministrijas padotībā. Aizsardzības ministrijas padotībā darbojas arī aģentūras konsultatīvā padome.

3.variants

Ņemot vērā jauno kompetenču sadalījumu ģeotelpiskās informācijas jomā no 2006.gada 1.janvāra, valstī nepieciešams saglabāt Valsts zemes politikas koordinācijas padomes funkcijas (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas padotībā) un Aizsardzības ministrijas padotībā izveidoto aģentūras konsultatīvo padomi, bet Ģeodēzijas un kartogrāfijas koordinācijas padomes darbību slēgt. Ņemot vērā, ka aģentūras konsultatīvā padome iecerēta kā starpinstitūciju padome, pēc tās ieteikuma aizsardzības ministrs savu pilnvaru robežās var rosināt jautājumu izskatīšanu Ministru kabinetā. Savukārt, Valsts zemes politikas koordinācijas padomes funkcijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ir nodotas Nacionālās reģionālās attīstības padomei (Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.580 “Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikums”)./p>

Šī jautājuma risināšanai tiek piedāvāts izvēlēties 3.variantu.

3.varianta galvenās priekšrocības:

1) katra padome darbosies atbilstoši kompetencei, novēršot funkciju dublēšanos;

2) ģeotelpiskās informācijas koordinācijas jautājumu izskatīšana un padomes darba organizēšana būs vienkāršāka, jo notiks vienas ministrijas ietvaros, tikai būtiskus starpresoru jautājumus rosinot izskatīt Ministru kabinetā;

3) ja no atsevišķām iestādēm tiks deleģēti vieni un tie paši cilvēki abās padomēs, veidosies laba koordinācija arī starp padomēm.

3.varianta galvenie trūkumi:

1) pastāv risks, ka aģentūras konsultatīvajā padomē nebūs pārstāvēti visi nozares dalībnieki, jo tās darbība tiek reglamentēta vienas iestādes ietvaros;

2) militāro interešu pārsvars pār civilajām interesēm.

Izvērtējot visu variantu priekšrocības un trūkumus, atbalstāms būtu 3.variants, jo tas uzskatāms par racionālāko un situācijai atbilstošāko. Katra atbildīgā iestāde darbosies atbilstoši kompetencei.

Risinājuma 3.varianta īstenošanai nepieciešamais finansējums:

Šobrīd 3.variants ir palicis kā vienīgais praktiski realizējamais, jo Valsts zemes politikas koordinācijas padome koncepcijas saskaņošanas gaitā ir likvidēta un tās funkcijas nodotas Nacionālajai reģionālās attīstības padomei.

Nacionālās reģionālās attīstības padomi sava budžeta ietvaros finansē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Aģentūras konsultatīvās padomes darbības nodrošināšanai ieplānots finansējums viena darbinieka – sekretāra – atalgojumam un līdzekļi padomes sēžu nodrošināšanai, kas paredzēti Aizsardzības ministrijas budžetā. Papildu finansējums netiek plānots, jo jaunas struktūras veidot nav paredzēts.

Papildus nepieciešamais finansējums:

Papildu finansējums pašreiz nav nepieciešams, jo vispirms ir būtiski atrisināt konceptuālos jautājumus. Papildu finansējuma pieprasījums tiks iekļauts Ģeodēzijas un kartogrāfijas likuma anotācijā.