Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumus Nr. 202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus".
Rīgā 2007.gada 2.oktobrī (prot. Nr.55 12.§)
Augstskolu likuma 7.panta ceturto daļu un 10.1panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus par akreditētas studiju programmas apguvi, un minēto dokumentu paraugus.
2. Akadēmisko grādu, pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un augstāko profesionālo kvalifikāciju, kā arī iegūto zinātnisko kvalifikāciju apliecina šādi augstākās izglītības dokumenti:
2.1. bakalaura diploms un maģistra diploms (1.pielikums);
2.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms (2.pielikums);
2.3. profesionālās augstākās izglītības diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms (3.pielikums);
2.4. profesionālā bakalaura diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms, profesionālā maģistra diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms vai profesionālā maģistra diploms (4.pielikums);
2.5. doktora diploms (5.pielikums).
3. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos diplomus izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu akadēmisko bakalaura vai maģistra studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.
4. Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.
5. Šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.
6. Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu profesionālā bakalaura vai maģistra studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.
7. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura ieguvusi doktora zinātnisko grādu normatīvajos aktos par promocijas kārtību un kritērijiem noteiktajā kārtībā.
8. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajiem diplomiem pievieno diploma pielikumu latviešu un angļu valodā (6.pielikums).
9. Šo noteikumu 2.punktā minētos diplomus izgatavo no balta krītota kartona (250 g/m2). Diplomu lielums ir A5 formāta lapa (148 x 210 mm), un tiem ir četras lappuses.
10. Diplomu lappuses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu, kas iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā. Diploma lappušu aizsardzības tīkliņa krāsas ir:
10.1. bakalaura diplomam - pelēka;
10.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomam - zaļa;
10.3. profesionālā bakalaura diplomam un maģistra diplomam, kā arī profesionālās augstākās izglītības diplomam un augstākās profesionālās kvalifikācijas diplomam - sārta;
10.4. maģistra diplomam - brūna;
10.5. doktora diplomam - zila.
11. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto diplomu sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu, sākot ar E. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētā diploma sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu D. Diploma numurs ir četrzīmju skaitlis, sākot ar 0001. Diplomiem, kuru izdošanai netiek uzsākta jauna sērija, numerāciju turpina.
13. Diploma pielikuma lapu izgatavo no krītpapīra (115 g/m2). Lapas lielums ir A4 formāta lapa (210 х 297 mm). Lapas abas puses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu pelēkā krāsā.
14. Diploma pielikuma lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar augstskolas rektora vai koledžas direktora pilnvarotas amatpersonas parakstu un zīmoga nospiedumu.
15. Augstskola vai koledža katram šo noteikumu 2.punktā minēto diplomu veidam iekārto atsevišķu diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu (7.pielikums). Žurnāla lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar izglītības iestādes vadītāja parakstu un iestādes zīmoga nospiedumu.
16. Parakstoties diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā par diploma saņemšanu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
17. Komersantu, kurš izgatavo diplomu veidlapas (turpmāk - izgatavotājs), izvēlas attiecīgā augstskola vai koledža.
18. Diplomu veidlapas no izgatavotāja saņem augstskolas rektora vai koledžas direktora pilnvarota persona, kas atbildīga par diplomu veidlapu saņemšanu, uzskaiti un glabāšanu (turpmāk - atbildīgā persona).
19. Izgatavotājs diplomu veidlapas izsniedz kopā ar pavadzīmi, kurā norāda diplomu nosaukumu, sēriju, numurus un skaitu.
20. Atbildīgā persona, saņemot diplomu veidlapas no izgatavotāja, parakstās par diplomu veidlapu saņemšanu stingrās uzskaites dokumentu reģistrācijas žurnālā (8.pielikums). Žurnāla lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar izgatavotāja parakstu un zīmoga nospiedumu.
21. Augstskola vai koledža sastāda aktu par diplomu veidlapu saņemšanu (divos eksemplāros). Aktā norāda diplomu veidlapu saņemšanas datumu, pavadzīmes numuru, diplomu nosaukumu, sēriju, numurus un skaitu. Aktu paraksta augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis. Viens akta eksemplārs kopā ar diplomu veidlapām glabājas atbildīgās personas seifā, otrs - grāmatvedībā.
22. Aizpildīšanas gaitā bojātās diplomu veidlapas noraksta un iznīcina komisija, kuras sastāvā ir augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis.
23. Komisija, norakstot un iznīcinot diplomu veidlapas, par to sastāda diplomu veidlapu norakstīšanas aktu. Aktā norāda iznīcināto diplomu nosaukumu, sēriju, numurus un skaitu. Aktam pievieno pielikumu ar izgrieztu un uzlīmētu diploma nosaukumu, sēriju, numuru un hologrammu. Atlikušo diploma veidlapu iznīcina, to sasmalcinot. Akts un tā pielikums glabājas atbildīgās personas seifā.
24. Ja augstskola vai koledža tiek likvidēta, neaizpildītās diplomu veidlapas iznīcina šo noteikumu 23.punktā minētajā kārtībā līdz izglītības iestādes likvidācijas dienai. Diplomu veidlapu norakstīšanas aktu un tā pielikumu izglītības iestāde līdz tās likvidācijas dienai iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.
25. Diploma vai tā pielikuma dublikātu izsniedz normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz personas iesniegumu un rektora vai koledžas direktora rīkojumu par dublikāta izsniegšanu.
26. Diploma vai tā pielikuma dublikātu izsniedz uz spēkā esošā parauga diploma un tā pielikuma veidlapas.
27. Diplomu dublikātus reģistrē diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā (7.pielikums).
28. Atbildīgā persona sastāda pārskatu par diplomu un diplomu veidlapu apriti laikposmā no 1.janvāra līdz 31.decembrim (9.pielikums). Pārskatu paraksta augstskolas rektors vai koledžas direktors, un augstskola vai koledža līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz pārskatu Izglītības un zinātnes ministrijā.
29. Izgatavotājs līdz kārtējā gada beigām sastāda pārskatu par laikposmā no 1.janvāra līdz 31.decembrim konkrētajai augstskolai vai koledžai izgatavotajām un izsniegtajām diplomu veidlapām (10.pielikums) un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijā.
30. Šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētos diplomus, kuri izgatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.450 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti" noteiktajām prasībām, augstskolas un koledžas ir tiesīgas izsniegt līdz 2008.gada 31.decembrim.
31. Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto diplomu izsniegšana uzsākama ne vēlāk par 2008.gada 1.septembri.
32. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto diplomu izsniegšanai netiek noteikts beigu termiņš, un to numerācija turpinās.
33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.450 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši izglītības dokumenti" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 102.nr.).
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
(paraugs)
1. Diploma 1.lappuse.
2. Diploma 2.lappuse.
3. Diploma 3.lappuse.
4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.
Piezīmes.
1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos bakalaura/maģistra diplomos.
2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.
3. Diploma 1.lappusē:
3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;
3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.
4. Diploma 2.lappusē:
4.1. augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;
4.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.
5. Diploma 3.lappusē:
5.1. 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;
5.2. O aizsardzības elements - hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās - uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".
(paraugs)
1. Diploma 1.lappuse.
2. Diploma 2.lappuse.
3. Diploma 3.lappuse.
4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.
Piezīmes.
1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomos.
2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.
3. Diploma 1.lappusē:
3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;
3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.
4. Diploma 2.lappusē:
4.1. augstskolas vai koledžas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
4.2. augstskolas vai koledžas emblēma ir krāsaina;
4.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.
5. Diploma 3.lappusē:
5.1. 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;
5.2. O aizsardzības elements - hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās - uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".
(paraugs)
1. Diploma 1.lappuse.
2. Diploma 2.lappuse.
3. Diploma 3.lappuse.
4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.
Piezīmes.
1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos profesionālās augstākās izglītības diplomos/<augstākās profesionālās kvalifikācijas nosaukums ģenitīvā> diplomos.
2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.
3. Diploma 1.lappusē:
3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;
3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.
4. Diploma 2.lappusē:
4.1. augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;
4.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.
5. Diploma 3.lappusē:
5.1. 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;
5.2. O - aizsardzības elements - hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās - uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".
(paraugs)
1. Diploma 1.lappuse.
2. Diploma 2.lappuse.
3. Diploma 3.lappuse.
4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.
Piezīmes.
1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos profesionālā bakalaura/maģistra diplomos.
2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.
3. Diploma 1.lappusē:
3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;
3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.
4. Diploma 2.lappusē:
4.1. augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;
4.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.
5. Diploma 3.lappusē:
5.1. 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;
5.2. O - aizsardzības elements - hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās - uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".
(paraugs)
1. Diploma 1.lappuse.
2. Diploma 2.lappuse.
3. Diploma 3.lappuse.
4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.
Piezīmes.
1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos doktora diplomos.
2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.
3. Diploma 1.lappusē:
3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;
3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā zelta krāsā.
4. Diploma 2.lappusē:
4.1. augstskolas nosaukums ir iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;
4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;
4.3. diploma sērija un numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.
5. Diploma 3.lappusē:
5.1. 10 mm no augšējās un labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;
5.2. O - aizsardzības elements - hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās - uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".
(paraugs)
Diploma sērija <XX><X> Nr.<0000>
Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.
Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.
1. Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:
1.1. uzvārds(-i);
1.2. vārds(-i);
1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads);
1.4. studenta identifikācijas numurs vai personas kods.
2. Ziņas par kvalifikāciju:
2.1. kvalifikācijas nosaukums (latviešu valodā);
2.2. galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai;
2.3. kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums (latviešu valodā) un statuss;
2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums (latviešu valodā) un statuss (ja tas atšķiras no šī pielikuma 2.3.apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa);
2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas).
3. Ziņas par kvalifikācijas līmeni:
3.1. kvalifikācijas līmenis;
3.2. oficiālais programmas ilgums (gados un kredītpunktos), programmas apguves sākuma un beigu datums;
3.3. uzņemšanas prasības.
4. Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:
4.1. studiju veids;
4.2. programmas prasības (programmas mērķi un plānotie studiju rezultāti);
4.3. programmas sastāvdaļas (piemēram, studiju kursi, moduļi) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti;
4.4. atzīmju sistēma un - ja pieejama - informācija par atzīmju statistisko sadalījumu;
4.5. kvalifikācijas klase (latviešu valodā).
5. Ziņas par kvalifikāciju:
5.1. turpmākās studiju iespējas;
5.2. profesionālais statuss (ja ir piešķirts).
6. Papildinformācija:
6.1. sīkāka informācija;
6.2. papildinformācijas avoti.
7. Pielikuma apstiprinājums:
7.1. datums;
7.2. paraksts un tā atšifrējums;
7.3. pielikuma apstiprinātāja amats;
7.4. zīmogs vai spiedogs.
8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.
Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā/koledžā, jāiegūst vidējā izglītība. Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas - vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Reflektantus uzņem augstskolā vai koledžā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas/koledžas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas un koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju programmas apguvei).
Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību. Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā.
Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālai darbībai.
Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120-160 kredītpunktu (turpmāk - KP)1, no tiem obligātā daļa ir >50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir >20 KP (30 ECTS), bakalaura darbs ir >10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.
Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP (30 ECTS) ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas >30 KP (45 ECTS) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā >15 KP (22,5 ECTS).
Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.
Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.
Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms ir vismaz 160 KP
(240 ECTS) - vispārizglītojošie kursi >20 KP (30 ECTS), nozares teorētiskie pamati >36 KP (54 ECTS), profesionālā specializācija >60 KP (90 ECTS), izvēles kursi >6 KP (9 ECTS), prakse >26 KP (39 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs >12 KP (18 ECTS).
Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS) - jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē >7 KP (10,5 ECTS), prakse >6 KP (9 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs > 20 KP (30 ECTS), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.
Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem - doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas), un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.
Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi programmu veidi.
• Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80-120 KP (120-180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.
• Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos gadījumos jānodrošina, lai programmas kopumā ietvertu praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu
(tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP (15 ECTS) apjomā). Ja 240 kredītpunktu programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties maģistrantūrā.
Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds - doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija, tematiski vienota anonīmi recenzētu publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas padome. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga MK izveidota Valsts zinātniskā kvalifikācijas komisija.
Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:
Apguves līmenis | Atzīme | Skaidrojums | Aptuvenā ECTS atzīme |
ļoti augsts | 10 | izcili (with distinction) | A |
9 | teicami (excellent) | A | |
augsts | 8 | ļoti labi (very good) | B |
7 | labi (good) | C | |
vidējs | 6 | gandrīz labi (almost good) | D |
5 | viduvēji (satisfactory) | E | |
4 | gandrīz viduvēji (almost satisfactory) | E/FX | |
zems | 3-1 | negatīvs vērtējums (unsatisfactory) | Fail |
Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā, akreditētā studiju programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme un koledžai nolikums. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju - Augstākās izglītības padome.
Papildinformācija:
1. Par izglītības sistēmu - http://www.izm.lv
http://www.aic.lv
2. Par augstskolu un programmu statusu - http://www.aiknc.lv
Piezīme.
1 Kredītpunkts (KP) Latvijā definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunktu. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.
Diploma Supplement
This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and UNESCO/CEPES. The purpose of the Supplement is to provide sufficient independent data to improve the international "transparency" and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas, degrees, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named on the original qualification to which this supplement is appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Information in all eight sections should be provided. Where information is not provided, the reason should be explained.
1. Information identifying the holder of the qualification:
1.1. family name(s);
1.2. given name(s);
1.3. date of birth (day/ month/ year);
1.4. student identification number or code (if available).
2. Information identifying the qualification:
2.1. name of qualification and (if applicable) title conferred (in original language);
2.2. main field(s) of study for the qualification;
2.3. name (in original language) and status of awarding institution;
2.4. name (in original language) and status of institution (if different from 2.3.) administering studies
2.5. language(s) of instruction/examination.
3. Information on the level of the qualification:
3.1. level of qualification;
3.2. official length of programme (years and credits), start and end date of the acquisition of the programme;
3.3. access requirements.
4. Information on the contents and results gained:
4.1. mode of study;
4.2. programme requirements (programme aims and planning results of studies);
4.3. programme details (e.g. modules or units studied) and the individual grades/marks/credits obtained;
4.4. grading scheme and, if available, grade distribution guidance;
4.5. overall classification of the qualification (in original language).
5. Information on the function of the qualification:
5.1. access to further study;
5.2. professional status (if applicable).
6. Additional information:
6.1. additional information;
6.2. further information sources.
7. Certification of the supplement:
7.1. date;
7.2. signature;
7.3. capacity;
7.4. official stamp or seal.
8. Information on the national higher education system.
The secondary education is required for the admission to studies in a university/college. All holders of certificates and diplomas the general secondary education or vocational secondary education meet the general admission requirements. However, the universities/colleges are free to set specific admission requirements e.g. additional subjects that had to be taken at the school level to quality for admission to a particular programme.
Bachelor (bakalaurs) and master (maģistrs) degrees are awarded in both, in academic and professional higher education programmes.
The objectives of academic higher education (HE) are to prepare graduates for an independent research, as well as to provide theoretical background for professional activities.
Academic programmes, leading to a bachelor degree, comprise 120 - 160 credits1: compulsory part - > 50 (75 ECTS) credits, electives >20 (30 ECTS) credits, thesis >10 (15 ECTS) credits, and the rest is left for students as free choice. Duration of full-time studies is 6 - 8 semesters.
Academic programmes, leading to a master degree, comprise 80 (120 ECTS) credits, of which > 20 (30 ECTS) credits are allocated for thesis, compulsory part of the programme includes theoretical aspects of the specific field of scientific discipline > 30 (45 ECTS) credits and their practical application in solving of actual problems >15 (22,5 ECTS) credits.
Academic education programmes are implemented according to the state standard of academic education.
Higher education (HE)
The objectives of professional HE are to provide in-depth knowledge in a particular field, preparing graduates for desing or improvement of systems, products and technologies, as well as to prepare them for creative, research and teaching activities in this field.
Professional HE programmes, leading to a professional bachelor degree, are designed to ensure professional competence, they comprise at least 160 (240 ECTS) credits and they consist of: general courses >20 (30 ECTS) credits, theoretical courses of the chosen field >36 (54 ECTS) credits, specialization courses >60 (90 ECTS) credits, optional courses >6 (9 ECTS) credits, practical placement >26 (39 ECTS) credits, and state examinations including thesis >12 (18 ECTS) credits.
Professional HE programmes, leading to a professional master degree, comprise no less than 40 (60 ECTS) credits: up-to-date achievements in the field - in theory and in practice >7 (10,5 ECTS) credits, practical placements >6 (9 ECTS) credits, state examinations including thesis >20 (30 ECTS) credits as well as research training, courses of design, management, psychology etc.
Graduates of both types of the bachelor degree have access to master studies, graduates of the master degree - to doctoral studies.
Studies in medicine, dentistry and pharmacy professional studies (5 and 6 year studies), are equal to the master degree and the graduates can continue their studies in doctoral level programmes.
Apart from the programmes, leading to bachelor and master degrees, there are other types of professional higher education programmes.
• first-level professional HE (university college) programmes comprise 80-120 (120-180 ECTS) credits and lead to the 4th level professional qualification. These programmes are targeted mainly to the labour market. Yet, the graduates of the first-level programmes can continue their studies in second-level professional programmes.
• second-level professional HE programmes lead to the 5th level professional qualification. Such programmes can comprise either at least 40 (60 ECTS) credits for holders of the bachelor degree or at least 160 (240 ECTS) credits for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement of at least 26 (39 ECTS) credits and graduation examinations including thesis >10 (15 ECTS) credits. Graduates of programmes including the 70 (105 ECTS) credits compulsory part of the bachelor programme, have access to master studies.
Doctoral studies
From January 1, 2000 a single type of doctoral (doktors) degree is being awarded in Latvia. The degree of master is required for admission to doctoral studies. Doctoral degree is awarded after public defence of doctoral thesis and successfully passed exams in the chosen scientific discipline. The doctoral thesis has to include original results of the research and new cognitions in the scientific discipline and may be a result of three to four years of doctoral studies at a higher education institution or an equivalent amount of independent research. The doctoral thesis may be a dissertation, assemblage of topically single peer reviewed publications or monograph. The rights to award the doctoral degree are delegated by decision of the Cabinet of Ministers to promotion councils established at the universities. The procedure for awarding the doctoral degree is controlled by the Commission of the Scientific Qualification.
Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge assessment.
Achievement level | Grade | Meaning | Approx. ECTS grade |
very high | 10 | izcili (with distinction) | A |
9 | teicami (excellent) | A | |
high | 8 | ļoti labi (very good) | B |
7 | labi (good) | C | |
medium | 6 | gandrīz labi (almost good) | D |
5 | viduvēji (satisfactory) | E | |
4 | gandrīz viduvēji (almost satisfactory) | E/FX | |
low | 3-1 | negatīvs vērtējums (unsatisfactory) | Fail |
Quality assurance. According to the Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be awarded upon completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (By-law) or college statute. Decisions on programme accreditation are taken by the Accreditation Board, while those on institutional accreditation - by the Higher Education Council.
More information:
1. On educational system - http://www.izm.lv; http://www.aic.lv; www.eurydice.org
2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc.lv
1 Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 credits. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5.
 |
 |
 |
 |