Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dalībvalsts — valsts, kura piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu;
2) Šengenas informācijas sistēma (turpmāk — Sistēma) — informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, lai stiprinātu sabiedrisko kārtību un drošību dalībvalstu teritorijā, nodrošinot ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām institūcijām un iestādēm;
3) SIRENE informācijas sistēma — datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā ziņojumus;
4) ziņojums — Sistēmā iekļaujamo datu kopums par personu vai priekšmetu;
5) papildinformācija — Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) Nr. 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas lēmumu 2010/261/ES (turpmāk — Regula 2018/1862) 3. panta 2. punktā noteiktā informācija;
6) diskrētā pārbaude — kompetentās iestādes amatpersonas veikta darbība saskaņā ar Regulas 2018/1862 37. panta 3. punktu;
7) īpašā pārbaude — kompetentās iestādes amatpersonas veikta darbība saskaņā ar Regulas 2018/1862 37. panta 5. punktu;
8) intervija — kompetentās iestādes amatpersonas veikta darbība saskaņā ar Regulas 2018/1862 37. panta 4. punktu;
9) priekšmets — Regulas 2018/1862 38. panta 2. punktā minētais objekts, par kuru Sistēmā ievada ziņojumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.12.2021.)
2.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs.
(2) Šis likums nosaka Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijā, par to darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un iestādes, kā arī minēto institūciju un iestāžu funkcijas.
3.pants. Sistēmas izmantošana
(1) Iekļaut Sistēmā ziņojumus un piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem ir tiesīgas šajā likumā noteiktās institūcijas un iestādes, lai atbilstoši Sistēmas darbības principiem izplatītu un saņemtu savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.
(2) Valsts policijas struktūrvienība — SIRENE Latvijas birojs (turpmāk — Birojs) Sistēmu izmanto, lai uzraudzītu iekļaujamo ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un veicinātu rīcību, kas nepieciešama tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ziņojumi iekļauti Sistēmā.
4.pants. Informācijas izmantošanas uzraudzība
(1) Informācija, kas ietverta ziņojumos, un papildinformācija izmantojama tikai tiem mērķiem, kuriem tā sniegta.
(2) Biroja arhīvā esošo papildinformāciju drīkst izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.
(3) Šajā likumā paredzēto personas datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.
5.pants. Sistēmas darbības nodrošināšana
(1) Sistēmas tehnisko darbību Latvijā nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk — Centrs).
(2) Attiecībā uz Sistēmas Latvijas valsts daļu Centrs pilda Sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(3) Centrs uzrauga Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.
(4) Ja institūcijas vai iestādes, kuras iekļauj ziņojumus Sistēmā vai kurām ir piekļuve Sistēmā esošajiem ziņojumiem, nevar nodrošināt tehnisko prasību izpildi, Centrs var tām liegt piekļuvi Sistēmai līdz trūkumu novēršanai.
6.pants. SIRENE informācijas sistēmas darbības nodrošināšana
(1) SIRENE informācijas sistēmas tehnisko darbību Latvijā nodrošina Centrs.
(2) Centrs pilda SIRENE informācijas sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.
(3) Piekļuve SIRENE informācijas sistēmai tiek piešķirta tikai Birojam tā funkciju veikšanai.
7. pants. Lēmums par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā
(1) Lēmumu par to, ka ziņojums par personām, kas tiek meklētas, lai apcietinātu izdošanas nolūkā, ir iekļaujams Sistēmā, pieņem Ģenerālprokuratūra.
(2) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai tiesnesis sprieduma izpildes kontroles ietvaros par personu, kuras apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt, bet kuru meklē, lai noskaidrotu tās pastāvīgās atrašanās vietu procesuālo darbību veikšanai.
(3) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai operatīvās darbības subjekts operatīvās darbības procesa ietvaros par neidentificētu personu, lai veiktu procesuālās darbības vai operatīvās darbības pasākumus.
(4) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros par Regulas 2018/1862 38. panta 2. punktā minētajiem priekšmetiem, lai nodrošinātu to izņemšanu vai izmantošanu par pierādījumu kriminālprocesā, ievērojot arī citus Sistēmas darbību regulējošus normatīvos aktus.
(5) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem operatīvās darbības subjekts konkrētā operatīvās darbības procesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par:
1) bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai noskaidrotu tās atrašanās vietu;
2) bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;
3) personu, lai, veicot diskrēto pārbaudi, īpašo pārbaudi vai interviju, iegūtu informāciju par to, kā noteikts Regulas 2018/1862 36. panta 1. punktā;
4) Regulas 2018/1862 36. panta 1. punktā minēto priekšmetu vai bezskaidras naudas maksāšanas līdzekli, lai, veicot diskrēto pārbaudi vai īpašo pārbaudi, iegūtu informāciju par to.
(6) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem resoriskās pārbaudes veicējs konkrētās policijas resoriskās pārbaudes ietvaros attiecībā uz ziņojumu par:
1) bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai noskaidrotu tās atrašanās vietu;
2) bez vēsts pazudušu personu, kuru meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu.
(7) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1860 par Šengenas Informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi 3. panta 1. punktā minētajā gadījumā pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai Valsts robežsardzes amatpersona.
(8) Amatpersona — iekšlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības amatpersona, kura ir pilnvarota veikt konsulārās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona —, kas pieņem lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, katrā atsevišķā gadījumā var pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai liegtu attiecīgā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs, kuras piemēro Šengenas acquis attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām.
(9) Lēmumu par to, ka sistēmā ir iekļaujams ziņojums par Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta "d" vai "e" apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu, pieņem Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks.
(10) Lēmumu par to, ka sistēmā ir iekļaujams ziņojums par Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta "d" apakšpunkta "ii" vai "iii" apakšpunktā minēto personu attiecībā uz liegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka minētā persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs nacionālo drošību, pieņem iekšlietu ministrs.
(11) Tiesas lēmums par aizliegumu bērna izvešanai no valsts ir uzskatāms par lūgumu Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē un ir pamats attiecīga ziņojuma iekļaušanai Sistēmā.
(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)
7.1 pants. Lēmuma par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pārsūdzēšana
(1) Ārzemniekam, attiecībā uz kuru lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņēmis iekšlietu ministrs, ir tiesības to pārsūdzēt tādā pašā kārtībā, kāda Imigrācijas likumā noteikta iekšlietu ministra lēmuma par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pārsūdzēšanai. Citas amatpersonas pieņemtu lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā ārzemnieks ir tiesīgs apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Lēmuma par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
(3) Tiesa pieteikumu par šā panta pirmajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu izskata tādā pašā kārtībā, kāda Imigrācijas likumā noteikta pieteikuma par iekšlietu ministra lēmumu par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, izskatīšanai. Pieteikumu par citas amatpersonas lēmumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2013.)
8.pants. Papildinformācijas nodrošināšana
(1) Šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas, pieņemot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, nodrošina, lai Birojam būtu pieejama papildinformācija pārsūtīšanai uz dalībvalstīm.
(2) Kārtību, kādā nodrošināma papildinformācijas pieejamība Birojam, un kārtību, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju, nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja saskaņā ar informācijas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem papildinformācijas pārsūtīšana uz dalībvalstīm ar SIRENE informācijas sistēmas starpniecību nav pieļaujama, šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā.
9.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā, labošana un dzēšana
(1) Ziņojumu Sistēmā iekļauj, labo un dzēš:
1) Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Iekšējās drošības birojs, prokuratūras struktūrvienības, Valsts drošības dienests — šā likuma 7. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem mērķiem;
2) Valsts policija — šā likuma 7. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem mērķiem;
3) Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests — šā likuma 7. panta piektās daļas 3. un 4. punktā minētajiem mērķiem;
4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — šā likuma 7. panta septītajā, astotajā un desmitajā daļā minētajiem mērķiem;
5) Valsts robežsardze — šā likuma 7. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā, astotajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem mērķiem.
(2) Ziņojumu iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama:
1) ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu vai priekšmetu šā likuma 7. pantā noteiktajam mērķim identiska mērķa sasniegšanai (turpmāk — ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts);
2) atbilstoši šā likuma 7. panta otrajai daļai arī tad, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir iekļauts ieraksts par to pašu personu, kura tiek meklēta, lai nodrošinātu ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanu vai soda izpildi, bet kuras apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt (turpmāk — saistīts ieraksts).
(21) Valsts drošības dienests Regulas 2018/1862 21. panta 2. punktā minētajā gadījumā var pieņemt lēmumu par ziņojuma neiekļaušanu Sistēmā.
(22) Dzēšot šā panta otrajā daļā minēto ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu vai saistīto ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā. Dzēšot šā panta otrajā daļā minēto ziņojumu par personu, dzēšams arī ziņojums par priekšmetu.
(3) Kārtību, kādā ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012., 28.05.2015., 01.11.2018., 23.09.2021. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)
10. pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā nederīgu priekšmetu izmantošanas novēršanai, šo ziņojumu labošana un dzēšana
(1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sistēmā iekļauj ziņojumus par personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personu apliecības), pagaidu dokumentiem, vīzām, uzturēšanās atļaujām un ceļošanas dokumentiem, lai izņemtu minētos dokumentus, ja tie atzīti par nederīgiem, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.
(2) Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs Sistēmā iekļauj ziņojumus par jūrnieka grāmatiņām, lai izņemtu jūrnieka grāmatiņas, ja tās atzītas par nederīgām, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.
(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Sistēmā iekļauj ziņojumus par Regulas 2018/1862 38. panta 2. punktā minētajām transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm, lai nodrošinātu to izņemšanu, ja minētie priekšmeti atzīti par nederīgiem, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.
(4) Ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā valsts informācijas sistēmā ir ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts. Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.
(5) Kārtību, kādā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētie ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.12.2021.)
11.pants. Ziņojumu atsaukšana
(1) Ja zudusi nepieciešamība sasniegt mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai tā sasniegšanu vairs nav iespējams nodrošināt, šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas nekavējoties atceļ lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, kā arī dzēš ziņojumu Sistēmā vai informē par to attiecīgo institūciju vai iestādi, kas ir atbildīga par ziņojuma dzēšanu.
(2) Atceļot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, amatpersona izvērtē, vai kādā valsts informācijas sistēmā ir saglabājams ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts vai saistīts ieraksts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.12.2021.)
12.pants. Ziņojumu prioritāšu rinda
(1) (Izslēgta ar 23.09.2021. likumu)
(2) Ja atbilstoši šā likuma 7. vai 10.panta prasībām Sistēmā jāiekļauj vairāki ziņojumi par vienu un to pašu personu vai priekšmetu, Sistēmā uzturams ziņojums, kuram šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteikta augstāka prioritāte. Ja ziņojumu mērķi ir identiski, par augstākas prioritātes ziņojumu uzskatāms tas, kurš Sistēmā iekļauts agrāk.
(3) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par personām, šiem ziņojumiem noteiktas prioritātes šādā secībā:
1) lai apcietinātu izdošanas nolūkā;
2) lai liegtu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs;
3) lai atgrieztu personu atbilstoši lēmumam;
4) lai noskaidrotu pazudušas personas atrašanās vietu;
5) lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;
6) lai, veicot īpašo pārbaudi, iegūtu informāciju — tūlītēja rīcība;
7) lai, veicot īpašo pārbaudi, iegūtu informāciju;
8) lai, veicot interviju, iegūtu informāciju — tūlītēja rīcība;
9) lai, veicot interviju, iegūtu informāciju;
10) lai, veicot diskrēto pārbaudi, iegūtu informāciju — tūlītēja rīcība;
11) lai, veicot diskrēto pārbaudi, iegūtu informāciju;
12) lai noskaidrotu atrašanās vietu;
13) lai noskaidrotu pastāvīgās uzturēšanās vietu;
14) lai atgrieztu personu, ja nav pievienots lēmums.
(4) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par priekšmetiem, šiem ziņojumiem noteiktas prioritātes šādā secībā:
1) lai izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā;
2) lai izņemtu nederīgu ceļošanas dokumentu;
3) lai izņemtu;
4) lai, veicot īpašo pārbaudi, iegūtu informāciju — tūlītēja rīcība;
5) lai, veicot īpašo pārbaudi, iegūtu informāciju;
6) lai, veicot interviju, iegūtu informāciju — tūlītēja rīcība;
7) lai, veicot interviju, iegūtu informāciju;
8) lai, veicot diskrēto pārbaudi, iegūtu informāciju — tūlītēja rīcība;
9) lai, veicot diskrēto pārbaudi, iegūtu informāciju.
(5) Zemākas prioritātes ziņojumu Sistēmā drīkst iekļaut vai uzturēt, saskaņojot ar amatpersonu, kuras kompetencē ir lēmuma pieņemšana par augstākas prioritātes ziņojumu.
(6) Birojs koordinē institūciju un iestāžu rīcību sakarā ar ziņojumu uzturēšanu Sistēmā. Izņēmuma gadījumā, lai iekļautu Sistēmā augstākas prioritātes ziņojumu, Birojam ir tiesības dzēst Sistēmā zemākas prioritātes ziņojumu, par to informējot attiecīgo šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu. Ja zemākas prioritātes ziņojums ir iekļauts saskaņā ar šā likuma 10.panta prasībām, Birojs to dzēš bez informēšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.12.2021.)
13.pants. Dalībvalstu ziņojumu līdzāspastāvēšana
(1) Ja tiek saņemts dalībvalsts lūgums dzēst Sistēmā Latvijas Republikas iekļautu ziņojumu, Birojs to dzēš, saskaņojot ar attiecīgo šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu vai 10.pantā minēto iestādi. Ja šā likuma 7.pantā minētā amatpersona vai 10.pantā minētā iestāde nepiekrīt ziņojuma dzēšanai un pamato savu rīcību, ziņojums Sistēmā saglabājams.
(2) Ja Sistēmā ir iekļauts Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktais dalībvalsts zemākas prioritātes ziņojums, kas liedz iekļaut ziņojumu Sistēmā, Birojs nosūta attiecīgajai dalībvalstij lūgumu dzēst Sistēmā šo ziņojumu.
14. pants. Piekļuve Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem
(1) Piekļuve visiem Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem atbilstoši Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir šādām institūcijām:
1) Valsts policijai;
2) Valsts drošības dienestam;
3) Valsts robežsardzei;
4) pašvaldības policijai;
5) Militārajai policijai;
6) Valsts ieņēmumu dienestam;
7) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;
8) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;
9) prokuratūras struktūrvienībām;
10) tiesām;
11) Satversmes aizsardzības birojam;
12) Iekšējās drošības birojam;
13) Militārās izlūkošanas un drošības dienestam.
(2) Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulas 2018/1862 45. panta 1. punktu, vienīgi lai pārlūkotu attiecīgos ziņojumus.
(21) Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulas 2018/1862 45. panta 1. punktu un 46. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktu, vienīgi lai pārlūkotu attiecīgos ziņojumus.
(3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem un veikt tajos meklēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ regulu (EK) Nr. 1987/2006 34. panta 1. un 4. punktu un Regulas 2018/1862 44. pantu.
(4) Latvijas Jūras administrācijai un Civilās aviācijas aģentūrai ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Regulas 2018/1862 46. panta 1. punktu, vienīgi lai pārlūkotu attiecīgos ziņojumus.
(5) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem saskaņā ar Regulas 2018/1862 44. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un 46. panta 1. punktu ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem par laivām, laivu dzinējiem un par Regulas 2018/1862 38. panta 2. punkta "l" apakšpunktā minētajiem priekšmetiem, izņemot transportlīdzekļa vadītāja apliecību, vienīgi lai pārlūkotu attiecīgos ziņojumus.
(6) Centrs piešķir piekļuvi Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem šajā pantā minēto institūciju un iestāžu amatpersonām, pamatojoties uz institūcijas vai iestādes vadītāja rakstveida pieprasījumu.
(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2023.)
15.pants. Dalībvalstu iekļauto ziņojumu izvērtēšana
(1) Birojs, izvērtējot dalībvalsts ziņojumu un ar to saistīto papildinformāciju, pieņem lēmumu par ziņojumā prasītās darbības nepildīšanu Latvijā, ja ziņojuma izpildi nepieļauj normatīvie akti vai ja attiecībā uz konkrētajā ziņojumā prasīto darbību likumā noteiktajā kārtībā jau ir pieņemts lēmums, kas nepieļauj tās izpildi.
(2) Ja, pieņemot šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, Biroja amatpersonai rodas pamatotas šaubas par ziņojumā prasītās darbības izpildes pieļaujamību, lēmumu pieņem, saskaņojot ar institūciju vai iestādi, kura ir kompetenta izlemt jautājumu par rīcību, kas seko ziņojumā prasītās darbības izpildei pēc personas atrašanās vietas konstatēšanas.
16.pants. Ziņojumu izpilde
(1) Šā likuma 14. panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonas, kas konstatē personu vai priekšmetu, par kuru Sistēmā iekļauts ziņojums, atbilstoši kompetencei veic normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai sasniegtu ziņojumā norādīto mērķi. Par konstatēto personu vai priekšmetu nekavējoties informē Biroju.
(2) Birojs pēc papildinformācijas saņemšanas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības vai organizē minēto darbību veikšanu.
(3) Lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, šā likuma 14.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonas var:
1) pieprasīt nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus;
2) pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju;
3) noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu;
4) iegūt paraugus un izņemt objektus, ja tas nepieciešams ekspertīzes veikšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.12.2021.)
17.pants. Papildinformācijas apstrādāšanas nosacījumi
(1) Birojs pēc papildinformācijas saņemšanas uzsāk pārbaudes lietu un visus ar papildinformācijas pārbaudi un ziņojuma izpildi saistītos materiālus glabā vienkopus. Uzsākot pārbaudes lietu, tā reģistrējama SIRENE informācijas sistēmā, norādot reģistrācijas numuru, lietas uzsākšanas datumu un sniedzot īsu satura aprakstu.
(2) Ja ir uzsākta pārbaudes lieta un Sistēmā ir ziņojums par pārbaudāmo personu vai priekšmetu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad attiecīgais ziņojums dzēsts Sistēmā. Ja uzsākta pārbaudes lieta, bet Sistēmā nav ziņojuma par pārbaudāmo personu vai priekšmetu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad uzsākta pārbaudes lieta.
(3) Ja Latvijā ir veikti pasākumi ziņojumā norādītā mērķa sasniegšanai, Birojs pārbaudes lietu glabā savā arhīvā 10 gadus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 28.12.2021.)
18.pants. Personu tiesības saņemt informāciju
(1) Datu subjekts (vai tā pilnvarota persona) par sevi var saņemt informāciju, kas glabājas Sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā, kā arī informāciju par savu personas datu saņēmējiem, ja šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts.
(2) Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja ziņojumi iekļauti Sistēmā un papildinformācija iekļauta SIRENE informācijas sistēmā sakarā ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu, informācija sniedzama ar procesa virzītāja vai attiecīgā operatīvās darbības subjekta atļauju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus.
1. Šā likuma 7.panta piektā daļa ir piemērojama pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Savienības Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)
2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 10.panta piektajā daļā un 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
3. Šā likuma 1.panta 5.punktu, 7.panta trešās daļas 1. un 2.punktu un 14.panta otro un trešo daļu piemēro no dienas, kuru Eiropas Savienības Padome ir noteikusi par Šengenas Informācijas sistēmas otrās paaudzes (SIS II) darbības uzsākšanas dienu.
(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2013.)
4. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 3.punktā minētajai Šengenas Informācijas sistēmas otrās paaudzes (SIS II) darbības uzsākšanas dienai:
1) šā likuma 1.panta 5.punktā minētā papildinformācija ir informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ziņojums iekļaujams Sistēmā, vai lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai lai konstatētu, ka mērķa sasniegšana nav iespējama, kā arī lai nodrošinātu ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un personu tiesības saņemt informāciju par sevi;
2) šā likuma 7.panta trešās daļas 1. un 2.punktu piemēro tikai Sistēmā iekļaujamiem ziņojumiem par noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, piekabēm, dzīvojamām kabīnēm, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem, rūpniecības iekārtām, piekaramajiem motoriem un šaujamieročiem;
3) Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija regulas (EK) Nr. 1160/2005, ar kuru Konvenciju, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, groza attiecībā uz to, kā par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izdošanu atbildīgie dalībvalstu dienesti piekļūst Šengenas Informācijas sistēmai, 1.pantu;
4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ir tiesības piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem saskaņā ar Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas (EK) Nr. 871/2004 par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā, 1.panta 4.punktu.
(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2013.)
5. Šā likuma grozījumi par 9.panta pirmās daļas 1.punkta papildināšanu ar vārdiem "Iekšējās drošības birojs" un 14.panta pirmās daļas papildināšanu ar 12.punktu stājas spēkā 2015.gada 1.novembrī.
(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)
6. Grozījums šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā un 14. panta pirmās daļas 2. punktā par vārdu "Drošības policija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Valsts drošības dienests" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 14.jūnijā.
 |
 |
 |
 |