Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā pārsniedz 300 000 euro (turpmāk - individuālais komersants), sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu (turpmāk - finanšu pārskats), kā arī finanšu pārskata saturu.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1064)

1.¹ Šie noteikumi attiecas arī uz šajā punktā minētām personām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, ciktāl iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi, ja šīs personas atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā:

1.¹ 1. individuālajiem komersantiem, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 euro;

1.¹ 2. individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 euro;

1.¹ 3. fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

(MK 31.07.2012. noteikumu Nr.526 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1066)

2. Individuālais komersants finanšu pārskatu sagatavo par kārtējo pārskata (taksācijas) gadu - kalendāra gadu vai īsāku laikposmu, ja šajā gadā individuālais komersants uzsāk vai beidz saimniecisko darbību.

3. Finanšu pārskatā darījumus un notikumus norāda periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini.

4. Finanšu pārskatā par vērtības mēru lieto euro un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (euro). Finanšu pārskatu sagatavo valsts valodā.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1064)

5. Finanšu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajām shēmām un ievērojot šādus nosacījumus:

5.1. posteņus atspoguļo katru atsevišķi shēmās minētajā secībā;

5.2. katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā pārskata (taksācijas) gada datus, ja tādi ir;

5.3. posteņus, kuros nav skaitļu, norāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā ir bijis attiecīgs postenis ar summu;

5.4. shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja individuālais komersants uzskata, ka tas rada lielāku skaidrību (piemēram, pievienot jaunu posteni "Izdevumi, kurus piemēro, nepārsniedzot ierobežojumus" (nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem) likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē un posteni "Izdevumi, kurus piemēro pilnā apmērā" likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē);

5.5. posteņos norādītos skaitļus pamato ar ierakstiem attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un kopsavilkumos;

5.6. ja pārskata (taksācijas) gadā atklāta iepriekšējos pārskata (taksācijas) gados radusies kļūda, to labo, attiecīgi labojot finanšu pārskata datus, sākot ar to pārskata (taksācijas) gadu, kurā šī kļūda bija radusies.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 434)

6. Bilancē norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu un to avotu atlikumus pārskata (taksācijas) gada pēdējā dienā (turpmāk - bilances datums). Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus - bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu.

7. Saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi (arī nauda kasē, kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā) uzskaitē ir nošķirti no individuālā komersanta personiskajām vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem.

8. Bilancē norāda individuālā komersanta īpašuma daļu, kuru tas nošķīris saimnieciskās darbības veikšanai, un ar saimniecisko darbību saistītās prasījumu un saistību summas, arī tās, kas radušās par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu (atdotu) pamatlīdzekli (personiskajām vajadzībām paredzēto individuālā komersanta īpašuma daļu bilancē nenorāda).

9. Bilances aktīvā līdzekļus norāda, tos sadalot ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos. Par ilgtermiņa ieguldījumiem uzskata līdzekļus, kas paredzēti ilgstošai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

10. Postenī "Nemateriālie ieguldījumi" norāda tādu par samaksu iegūtu bezķermenisku lietu (piemēram, patents, licence) atlikušo vērtību, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.

11. Postenī "Nekustamais īpašums" norāda zemesgabalu sākotnējo vērtību (zemesgabalu sākotnējo vērtību nedrīkst amortizēt), kā arī ēku, būvju un ilggadīgo stādījumu atlikušo vērtību.

12. Postenī "Pārējie pamatlīdzekļi" norāda tādas kustamas mantas (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs) atlikušo vērtību, kuras derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu.

13. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, arī pārskata (taksācijas) gadā un iepriekšējos pārskata (taksācijas) gados grāmatvedības reģistros iegrāmatotās ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 434)

14. Ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas aprēķina, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu sākotnējo vērtību vienmērīgi sadalot pa gadiem to lietderīgās lietošanas laikā (lineārā metode) vai izmantojot citas nolietojuma aprēķināšanas metodes (piemēram, degresīvā metode, ražošanas vienību metode). Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiks ir laikposms (gados), kurā tos paredzēts izmantot, vai laikposms (gados), kurā paredzēts saražot plānoto produkcijas vienību skaitu. Nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku nosaka individuālais komersants.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 434)

14.¹ Individuālais komersants ir tiesīgs:

14.¹ 1. pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai izvēlēties tikpat ilgu lietderīgās lietošanas laiku un nolietojuma aprēķināšanas (vērtības norakstīšanas) metodi, kāda paredzēta likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

14.¹ 2. piemērot ar pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanu saistītos noteikumus, ko paredz normatīvie akti par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtību.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 434 redakcijā)

15. Pirkta pamatlīdzekļa un nemateriālā ieguldījuma sākotnējā vērtībā ietver:

15.1. pirkšanas cenu;

15.2. citus tiešos izdevumus;

15.3. saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par periodu līdz attiecīgā pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma nodošanai ekspluatācijā.

16. Pirkta pamatlīdzekļa citi tiešie izdevumi ir, piemēram, pamatlīdzekļa piegādes izdevumi līdz tā izmantošanas vietai, pamatlīdzekļa sagatavošanas izdevumi paredzētajai izmantošanai, kā arī samaksātie muitas maksājumi.

17. Individuālā komersanta paša izveidota pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā ietver izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa izveidošanu (izgatavošanu vai celtniecību) un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā, kā arī pamatlīdzekļa izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus, kas samaksāti par periodu līdz tā nodošanai ekspluatācijā.

18. Ja individuālais komersants saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem, tad par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Šādam pamatlīdzeklim atlikušo vērtību aprēķina, no tā iegādes vai izveidošanas dokumentos norādītās summas atskaitot pamatlīdzekļa nolietojuma summas, kas aprēķinātas par gadiem, pirms pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā.

19. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotam pamatlīdzeklim nav iegādes vai izveidošanas dokumentu vai ja pamatlīdzeklis iegūts ziedojumā, dāvinājumā, mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības, individuālais komersants var patstāvīgi izvēlēties šādu pamatlīdzekli uzskaitīt tikai natūrā (norādot grāmatvedības reģistros bez novērtējuma naudas izteiksmē) vai novērtēt naudas izteiksmē un norādīt bilancē. Novērtējot naudas izteiksmē, par pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību nosaka:

19.1. vērtību, kas norādīta līgumā vai citā dokumentā, kurš apliecina pamatlīdzekļa ziedojumu vai dāvinājumu;

19.2. vērtību, kas norādīta mantojuma saņemšanu apliecinošā dokumentā;

19.3. vērtību, kas noteikta īpašumtiesību atjaunošanā iegūtai ēkai vai būvei, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību un ievērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

19.4. nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

19.5. attiecīgā pamatlīdzekļa tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tiek novērtēts.

(Grozīts ar MK 31.07.2012. noteikumiem Nr.526)

20. Postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana" laikposmā līdz pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas uzsākšanai (turpmāk - nodošana ekspluatācijā) norāda izdevumus, kas tieši saistīti ar tā izveidošanu (izgatavošanu vai celtniecību) un sagatavošanu nodošanai ekspluatācijā (piemēram, izdevumi par materiāliem, algas un sociālās apdrošināšanas maksājumi, pamatlīdzekļa izveidošanā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojums, samaksa par saņemtajiem pakalpojumiem), kā arī līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā par pamatlīdzekļa izveidošanai saņemtajiem aizņēmumiem samaksātos procentus.

21. Postenī "Citi ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos" norāda to izdevumu atlikušo vērtību, kuri radušies saistībā ar saimnieciskajā darbībā izmantotam un bez novērtējuma naudas izteiksmē (natūrā) uzskaitītam pamatlīdzeklim veiktiem uzlabojumiem, tā atjaunošanu vai rekonstrukciju, kas būtiski palielina šī pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Šajā postenī norāda arī to izdevumu atlikušo vērtību, kuri radušies saistībā ar citiem ilgtermiņa ieguldījumiem pamatlīdzekļos, izņemot tos, kas minēti šo noteikumu 22.punktā (piemēram, ieguldījumi saistībā ar nomas līgumā paredzētajiem nomāta pamatlīdzekļa rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas darbiem, kurus nav paredzēts kompensēt no iznomātāja līdzekļiem).

22. Izdevumus, kas radušies saistībā ar saimnieciskajā darbībā izmantotam un grāmatvedības reģistros naudas izteiksmē uzskaitītam pamatlīdzeklim veiktiem uzlabojumiem, tā atjaunošanu vai rekonstrukciju, kas būtiski palielina šī pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku, pieskaita šī pamatlīdzekļa sākotnējai (atlikušajai) vērtībai. No šīs vērtības atskaita izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas sākotnējo (atlikušo) vērtību, ja tā ir atsevišķi aprēķināta. Ja tā nav aprēķināta atsevišķi, atskaita amortizētās aizstāšanas izmaksas. Amortizētās aizstāšanas izmaksas ir pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamat­līdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu par tik ilgu periodu, cik ilgi saimnieciskajā darbībā izmantots aizstātais pamatlīdzeklis.

23. Postenī "Akcijas un daļas" norāda līdzdalību kapitālsabiedrībās attiecīgo akciju un daļu iegādes vērtībā, ja šīs akcijas un daļas iegādātas, lai gūtu ienākumus (dividendes) nākotnē, un tās nav paredzēts pārdot gada laikā pēc bilances datuma.

24. Postenī "Ilgtermiņa aizdevumi" norāda citām personām aizdoto naudu, kuras atdošanas termiņš noteikts vēlāk nekā vienu gadu pēc bilances datuma, kā arī nomnieka parādu par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) atdotu pamatlīdzekli.

25. Postenī "Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" norāda pārējo līdzdalību (piemēram, līdzdalību kooperatīvajā sabiedrībā) un pārējos ilgtermiņa finanšu ieguldījumus iegādes vērtībā, kuri iegādāti, lai gūtu ienākumus nākotnē, un nav paredzēti pārdošanai gada laikā pēc bilances datuma.

26. Ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā pārskata (taksācijas) gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. Ja ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība bilances datumā ir zemāka par tā atlikušo vērtību un sagaidāms, ka vērtības norakstījums būs ilgstošs, attiecīgais objekts vērtējams atbilstoši zemākajai vērtībai. Pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības pieaugumu vai vērtības norakstījumu iegrāmato saim­nieciskās darbības kapitālā.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 434)

27. Ja nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekļu objekts pārvērtēts atbilstoši augstākai vai zemākajai vērtībai, ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījuma vai pamatlīdzekļu nolietojuma summas turpmāk aprēķina, ņemot vērā attiecīgā objekta vērtību pēc pārvērtēšanas.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 434)

28. Krājumu uzskaites posteņos norāda izejvielu, materiālu, nepabeigto ražojumu un izstrādājumu, gatavo ražojumu un izstrādājumu, preču pārdošanai, darba dzīvnieku un produktīvo dzīvnieku vērtību.

29. Pirkto krājumu atlikumus bilancē norāda iegādes vērtībā (pirkšanas cenās). Pašražoto krājumu atlikumus bilancē norāda ražošanas pašizmaksā vai zemākajās tirgus cenās.

30. Postenī "Debitori" norāda individuālā komersanta prasījumus no citām personām (piemēram, pircējiem, pakalpojumu saņēmējiem, nomniekiem, aizdevumu saņēmējiem) par nesamaksāto vai aizdoto naudu vai citām lietām, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos pārmaksātos nodokļus un nodevas.

31. Ja debitoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu sākotnēji aprēķina euro pēc grāmatvedībā izmantojamā ārvalstu valūtas kursa, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Ja šāds debitoru parāds bilances datumā vēl nav samaksāts, tā atlikumu bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šī atlikuma pārrēķināšanā iegūto novērtējuma palielinājumu euro (turpmāk – pozitīvā starpība) iegrāmato ieņēmumos, bet novērtējuma samazinājumu euro (turpmāk – negatīvā starpība) noraksta izdevumos.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1064 redakcijā)

32. Postenī "Nākamo periodu izdevumi" norāda izdevumus, kas veikti kārtējā vai iepriekšējos pārskata (taksācijas) gados, bet tiks iekļauti saimnieciskās darbības izdevumos nākamajos pārskata (taksācijas) gados (piemēram, samaksātā nomas maksa par vairākiem gadiem, izdevumi, kas radušies saistībā ar zemes kaļķošanu, ganību ierīkošanu, dziļaršanu, teritorijas labiekārtošanu).

33. Postenī "Uzkrātie ieņēmumi" norāda saņemamās summas, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir skaidri zināmas, bet attaisnojuma dokumenta sagatavošanas datums nav pienācis.

34. Postenī "Vērtspapīri" norāda akcijas, citus līdzdalību apliecinošus dokumentus un parāda vērtspapīrus to iegādes vērtībā, ja tie iegādāti tālākai pārdošanai (tirdzniecībai) vai ja tiem ir īss dzēšanas (atpirkšanas) termiņš.

35. Ja attiecīgo apgrozāmo līdzekļu (piemēram, krājumu, vērtspapīru) tirgus cena ir ievērojami zemāka par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, bilancē norāda zemāko vērtību. Starpību noraksta izdevumos.

36. Postenī "Nauda" norāda individuālā komersanta kasē esošās skaidrās naudas summu un kredītiestāžu vai krājaizdevu sabiedrību kontos esošās bezskaidrās naudas summu euro un ārvalstu valūtās. Ja kasē vai kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības kontā ir attiecīgi skaidrā vai bezskaidrā nauda ārvalsts valūtā, tās summu sākotnēji aprēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumu ārvalsts valūtā bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šo atlikumu pārrēķināšanā iegūto pozitīvo starpību iegrāmato ieņēmumos, bet negatīvo starpību noraksta izdevumos.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1064 redakcijā)

37. Bilances pasīvā norāda individuālā komersanta pašu kapitālu, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus.

38. Par pašu kapitālu uzskata starpību starp bilances aktīvu kopsummu un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu kopsummām.

39. Parādus, kas maksājami vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma, uzskata par ilgtermiņa kreditoru parādiem. Pārē­jos parādus uzskata par īstermiņa kreditoru parādiem.

40. Postenī "Saimnieciskās darbības kapitāls" norāda summu, kas atbilst attiecīgā grāmatvedības konta atlikumam pārskata (taksācijas) gada beigās.

41. Sākotnēji atverot grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls, kā šī konta atlikumu var norādīt summu, kas atbilst šo noteikumu 38.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātajam pašu kapitālam. Turpmāk katra pārskata (taksācijas) gada sākumā šajā kontā pārgrāmato iepriekšējā gada beigās norādīto šī konta atlikumu un grāmatvedības konta atlikumu, kurā tiek uzskaitīta pārskata (taksācijas) gada ieņēmumu un izdevumu starpība, bet gada beigās iegrāmato arī šo noteikumu 42.punktā norādītās summas.

42. Individuālais komersants pārskata (taksācijas) gadā var papildus ieguldīt līdzekļus (piemēram, naudu vai pamatlīdzekli) saimnieciskajā darbībā (turpmāk - personiskie ieguldījumi) vai izņemt līdzekļus no saimnieciskās darbības, lai izmantotu savām personiskajām vajadzībām (turpmāk - personiskajām vajadzībām izņemtie līdzekļi). Personiskos ieguldījumus un personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus pārskata (taksācijas) gada laikā uzskaita grāmatvedības reģistros šim nolūkam atvērtā grāmatvedības kontā vai divos atsevišķos grāmatvedības kontos, kurus pārskata (taksācijas) gada beigās slēdz. Veicot šo kontu slēguma ierakstus, tajos uzskaitītās summas iegrāmato kontā, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls.

43. Saimnieciskajā darbībā ieguldīta (izmantota) pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kas aprēķināta (noteikta) saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19.punktu, uzskaita grāmatvedības reģistros kā personiskos ieguldījumus. Par saimnieciskās darbības ienākumu samaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa summas, ja individuālais komersants tās samaksājis no saimnieciskajai darbībai nošķirtās naudas, grāmatvedības reģistros ieraksta kā personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus.

44. Postenī "Pārskata (taksācijas) gada ieņēmumu un izdevumu starpība" norāda summu, kas vienāda ar ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība" norādīto summu. Ja šajā postenī ir negatīvs skaitlis, arī bilancē norāda negatīvu skaitli.

45. Ja kreditoru parāds maksājams ārvalsts valūtā, tā summu sākotnēji aprēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā. Ja šāds kreditoru parāds bilances datumā vēl nav samaksāts, to bilancē norāda, pārrēķinātu euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata (taksācijas) gada pēdējās dienas beigās. Šī atlikuma pārrēķināšanā iegūto pozitīvo starpību noraksta izdevumos, bet negatīvo starpību iegrāmato ieņēmumos.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1064 redakcijā)

46. Postenī "Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda aizņēmumu pamatsummas no kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, kuru samaksas termiņš noteikts vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma.

47. Postenī "Citi ilgtermiņa parādi" norāda ilgtermiņa naudas aizņēmumus no citām personām, kā arī parādu summas par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu pamatlīdzekli, kuras maksājamas vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma.

48. Postenī "Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm" norāda pārējos parādus kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, kuri nav norādīti postenī "Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm".

49. Postenī "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" norāda individuālā komersanta saistību kopsummu pret valsts budžetu un pašvaldību budžetiem par maksājamiem nodokļiem un nodevām, arī individuālā komersanta kā darba devēja saistības par darbiniekiem aprēķinātajām algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summām, kā arī ar šiem maksājumiem saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummu.

50. No saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas grāmatvedības reģistros neieraksta un bilancē un ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj.

51. Postenī "Pārējie kreditori" norāda individuālā komersanta saistības pret citām personām par īstermiņa aizņēmumiem, saņemtajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, saistības pret darbiniekiem par algām vai citiem maksājumiem un pārējos īstermiņa kreditoru parādus, arī parādu summas par nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemtu pamatlīdzekli, kuras maksājamas gada laikā pēc bilances datuma.

52. Postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda saņemtos ieņēmumus naudā, citās lietās vai pakalpojumu veidā, kas attiecas uz nākamajiem pārskata (taksācijas) gadiem (piemēram, avansa maksājumi par produkcijas vai preču piegādi vai tiesībām izmantot individuālā komersanta īpašumu, vai atbalsts gadījumos, kas minēti šo noteikumu III¹ nodaļā).

(Grozīts ar MK 24.08.2010. noteikumiem Nr.793)

53. Postenī "Uzkrātās saistības" norāda maksājamās summas, kas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir skaidri zināmas, bet par tām nav saņemti attaisnojuma dokumenti.

54. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā norāda individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumus, ar tiem sais­tītos izdevumus un to starpību pārskata (taksācijas) gadā.

55. Ieņēmumus un izdevumus ārvalsts valūtā ieņēmumu un izdevumu pārskatā norāda, pārrēķinātus euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā šo ieņēmumu gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā.

(MK 08.10.2013. noteikumu Nr.1064 redakcijā)

56. Posteņu grupā "Ieņēmumi" kopumā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos - pa atsevišķiem ieņēmumu veidiem - norāda pārskata (taksācijas) gada saimnieciskās darbības ieņēmumu kopsummu neatkarīgi no to formas (naudā, citās lietās vai pakalpojumu veidā).

57. Postenī "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas" norāda ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, neskaitot summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

58. Postenī "Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem" norāda ieņēmumus no pārējās saimnieciskās darbības (izņemot lauksaimniecisko ražošanu).

59. Postenī "Ieņēmumi no atbalsta lauksaimniecībai" norāda summas, kas saņemtas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai atbilstoši šo noteikumu 69.³, 69.⁴, 69.⁵ un 69.⁶ punktam.

(Grozīts ar MK 24.08.2010. noteikumiem Nr.793)

60. Postenī "Citi ar nodokli neapliekamie ieņēmumi" norāda citus saņemtos ieņēmumus, kas attiecas uz saimniecisko darbību un kuri atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

61. Postenī "Ieņēmumi no pārējā saņemtā atbalsta" norāda citas saņemtās atbalsta summas, kas nav valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai atbilstoši šo noteikumu 69.³, 69.⁴, 69.⁵ un 69.⁶ punktam.

(Grozīts ar MK 24.08.2010. noteikumiem Nr.793)

62. Postenī "Pārējie ieņēmumi" norāda pārējos ieņēmumus, kas attiecas uz saimniecisko darbību un kuri atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī ieņēmumus no saņemtās apdrošināšanas atlīdzības, pamatlīdzekļu, citu ilgtermiņa ieguldījumu vai apgrozāmo līdzekļu pārdošanas. Šajā postenī norāda arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1064)

63. Posteņu grupā "Izdevumi" kopsummā, bet ar arābu cipariem apzīmētajos posteņos - pa atsevišķiem izdevumu veidiem - norāda tos izdevumus, kas ir saistīti ar posteņu grupā "Ieņēmumi" norādīto ieņēmumu gūšanu un attiecas uz pārskata (taksācijas) gadu.

64. Postenī "Materiālu izdevumi" norāda pārskata (taksācijas) gadā izlietoto krājumu vērtību.

65. Postenī "Darba samaksa" norāda pārskata (taksācijas) gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darbnespējas gadījumos bruto summās vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas atskaitīšanas (turpmāk - bruto summas), kā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

66. Postenī "Sociālās apdrošināšanas maksājumi" norāda pārskata (taksācijas) gadā aprēķinātās individuālā komersanta kā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus.

67. Postenī "Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana" norāda īpašumā esošo vai nomā ar izpirkuma tiesībām (finanšu nomā) paņemto pamatlīdzekļu nolietojuma (vērtības norakstīšanas) summu, kā arī nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (vērtības norakstīšanas) summu.

68. Postenī "Pārējie izdevumi" norāda:

68.1. īpašuma apdrošināšanas maksājumus un izdevumus vai zaudējumus, kas radušies pēc pamatlīdzekļu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas vai likvidācijas;

68.2. negatīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo debitoru parādu atlikumu un ārvalsts valūtas atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro, kā arī pozitīvo starpību, kas radusies pēc ārvalsts valūtā maksājamo kreditoru parādu atlikumu pārrēķināšanas no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro. Ja apgrozāmo līdzekļu atlikumi pārskata (taksācijas) gada laikā novērtēti zemāk par sākotnēji iegrāmatoto vērtību, šajā postenī norāda izdevumos norakstīto starpību;

68.3. aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa un dabas resursu nodokļa maksājumu summu, kā arī valsts budžetam un pašvaldību budžetiem maksājamo nodevu summas;

68.4. citus izdevumus, tajā skaitā izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomu, apkuri, apgaismošanu, kā arī kancelejas, pasta, telefona, komandējumu izdevumus un citus kārtējos izdevumus, soda naudas un citus neparedzētos izdevumus.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1064)

69. Postenī "Ieņēmumu un izdevumu starpība" norāda posteņu grupā "Ieņēmumi" norādītās pārskata (taksācijas) gada ieņēmumu kopsummas un posteņu grupā "Izdevumi" norādītās pārskata (taksācijas) gada izdevumu kopsummas starpību. Ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem norāda kā pozitīvu skaitli, bet izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem - kā negatīvu skaitli.

(Nodaļa MK 24.08.2010. noteikumu Nr. 793 redakcijā)

69.¹ No valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtu finanšu palīdzību (turpmāk – atbalsts), kas izpaužas kā tiešais naudas maksājums, norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi", ja saskaņā ar vismaz vienu šā atbalsta devēja nosacījumu:

69.¹ 1. nauda paredzēta ilgtermiņa ieguldījuma (piemēram, pamatlīdzekļa) iegādei, izveidošanai vai būvniecībai;

69.¹ 2. nauda tiks izlietota tikai nākamajā pārskata (taksācijas) gadā (tā paredzēta noteiktu nākamā pārskata (taksācijas) gada kārtējo izdevumu segšanai vai atbalsta ietvaros noteiktu funkciju izpildes nodrošināšanai);

69.¹ 3. nauda nākamajos pārskata (taksācijas) gados būs jāatmaksā, ja kāds no atbalsta devēja nosacījumiem netiks izpildīts.

69.² Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norāda arī:

69.² 1. atbalstu, kas izpaužas kā par valsts, pašvaldības, ārvalstu, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības līdzekļiem izveidota ilgtermiņa ieguldījuma ar ierobežotu lietošanas laiku nodošana individuālā komersanta īpašumā bez atlīdzības vai tā pārdošana individuālajam komersantam par cenu, kas ir zemāka par ilgtermiņa ieguldījuma tirgus vērtību, ja individuālais komersants izvēlējies atbalsta veidā saņemto ilgtermiņa ieguldījumu novērtēt naudas izteiksmē un norādīt bilancē, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 19.1.apakšpunktu vai, ja individuālais komersants izvēlējies atbalsta veidā saņemto ilgtermiņa ieguldījumu novērtēt tirgus vērtībā, – šo noteikumu 19.5.apakšpunktu;

69.² 2. saskaņā ar apstiprināto finansēšanas kārtību no Eiropas Savienības struktūrfondiem piešķirto atbalstu, kas izpaužas kā izdevumu atmaksa pēc ilgtermiņa ieguldījuma iegādes, izveidošanas vai būvniecības projekta pabeigšanas vai pakāpeniski ilgtermiņa projekta īstenošanas gaitā, pamatojoties uz iesniegtajiem struktūrfondu līdzekļu atmaksas pieprasījumiem atbilstoši saņemtajām summām, izņemot šo noteikumu 69.⁵ punktā minēto gadījumu.

69.³ Bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" norādīto saņemtā atbalsta summu iekļauj attiecīgo pārskata (taksācijas) gadu ieņēmumos:

69.³ 1. ja par atbalsta veidā saņemto naudu iegādātā, izveidotā vai uzbūvētā ilgtermiņa ieguldījuma vai atbalsta veidā saņemtā ilgtermiņa ieguldījuma lietošanas periods ir ierobežots un:

69.³ 1.1. ja atbalsts pilnībā sedz minētā ilgtermiņa ieguldījuma vērtību, – atbilstoši to kārtējā gada nolietojuma (vērtības norakstījumu) summām;

69.³ 1.2. ja atbalsts sedz tikai daļu no minētā ilgtermiņa ieguldījuma vērtības, – atbilstoši tām šī ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma (vērtības norakstījumu) summu daļām, kuras attiecas uz saņemto atbalstu;

69.³ 2. saskaņā ar šīs summas izlietojumu kārtējā gada izdevumu segšanai vai atbalsta ietvaros noteiktu funkciju izpildes nodrošināšanai, ja nauda šiem mērķiem saņemta iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā;

69.³ 3. kad izpildīti nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā nauda jāatmaksā, vai pakāpeniski minēto nosacījumu izpildes laikā.

69.⁴ Ja no atbalsta veidā saņemtās naudas iegādāts vai citādi atbalsta veidā iegūts zemesgabals, šādu atbalstu iekļauj tā pārskata (taksācijas) gada ieņēmumos, kad attiecīgais ilgtermiņa ieguldījums atsavināts.

69.⁵ Ja šo noteikumu 69.² 2.apakšpunktā minēto izdevumu atmaksu individuālais komersants saņem:

69.⁵ 1. nākamajā pārskata (taksācijas) gadā pēc tam, kad uzsākta attiecīgā ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma aprēķināšana, vai vēlāk, saņemto atbalsta summu sākotnēji norāda bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un pēc tam sistemātiski iekļauj ieņēmumos šā objekta atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā;

69.⁵ 2. kad attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma nolietojuma aprēķināšana ir pabeigta, saņemto atbalsta summu iekļauj tā pārskata (taksācijas) gada ieņēmumos, kad izdevumu atmaksa saņemta.

69.⁶ No valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto atbalstu – subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai vai dotāciju noteiktu valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – un atbalstu, kas izpaužas kā nodokļu (arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādu vai citu individuālā komersanta parādu valsts vai pašvaldības budžetam daļēja vai pilnīga norakstīšana, iekļauj ieņēmumos tajā pārskata (taksācijas) gadā, kurā saņemts atbalsts.

70. Finanšu pārskatu paraksta individuālais komersants vai viņa pilnvarota persona. Līdz nākamā gada 1.jūnijam individuālais komersants finanšu pārskatu kopā ar iedzīvotāju gada ienākuma deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.

(Grozīts ar MK 31.07.2012. noteikumiem Nr.526)

71. Individuālais komersants ir atbildīgs par finanšu pārskata sagatavošanu un iesniegšanu. Par finanšu pārskata neiesniegšanu vai iesniegšanas termiņa neievērošanu individuālo komersantu sauc pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

72. Noteikumi piemērojami ar 2007.pārskata (taksācijas) gadu. Finanšu pārskatā par 2007.pārskata (taksācijas) gadu katram postenim var norādīt tikai šī pārskata (taksācijas) gada datus (iepriek­šējā pārskata (taksācijas) gada dati nav jānorāda).