Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs — persona, kura sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) nogaidīšanas periods — laikposms, kas tiek piešķirts personai, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk — cilvēku tirdzniecības upuris), lai tā apsvērtu iespēju sniegt izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas, informāciju, kura sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.

2.pants. (1) Likuma mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī nosacījumus attiecībā uz viņa uzturēšanos Latvijas Republikā.

(2) Šā likuma noteikumi neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem.

3.pants. Ja ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, sniedz ziņas, kuras, iespējams, var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījuma atklāšanā vai novēršanā, bet tās nav pietiekamas, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai lai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros izlemtu jautājumu par šā ārzemnieka atzīšanu par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, Valsts robežsardze, izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda piešķiršanas iespēju un tiesībām, kuras viņš tādējādi iegūtu.

4.pants. (1) Ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, triju dienu laikā pēc tam, kad viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personas atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam var iesniegt iesniegumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.

(2) Nogaidīšanas periodu nevar piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim, ja viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.

(3) Ja iesnieguma izskatīšana nav attiecīgās izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja kompetencē, iesniegumu nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgais kriminālprocess, un informē par to cilvēku tirdzniecības upuri.

(4) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pieņem piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē par pieņemto lēmumu cilvēku tirdzniecības upuri un Valsts robežsardzi. Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja pieņemtais lēmums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu dod tiesības cilvēku tirdzniecības upurim attiecīgajā periodā uzturēties Latvijas Republikā.

(5) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu nav pārsūdzams.

(6) Nogaidīšanas periodu skaita, sākot ar dienu, kad izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņem lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.

(7) Nogaidīšanas periods ir 30 dienas.

(8) Cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības saņemt šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, nogaidīšanas periodā un līdz brīdim, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) pieņem lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(9) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

5.pants. (1) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas ini­ciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību;

2) ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu nav pārsūdzams.

(3) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.

6.pants. (1) Ja cilvēku tirdzniecības upuris rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas perioda beigām triju darbdienu laikā:

1) izvērtē, vai cilvēku tirdzniecības upura turpmākā uzturēšanās Latvijas Republikā ir lietderīga (vai tas sekmē izmeklēšanas vai tiesvedības procesu);

2) pārbauda, vai cilvēku tirdzniecības upuris neuztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.

(2) Procesa virzītājs pieprasa, lai Pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, iesniedzot Pārvaldei ierosinājumu ar atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Procesa virzītājs, pieprasot, lai Pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, ņem vērā termiņu, kādā varētu tikt pabeigts pirmstiesas kriminālprocess vai iztiesāšana, kā arī cilvēku tirdzniecības upura apdraudējuma (ja tāds pastāv) raksturu un intensitāti.

(4) Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pārvalde pagarina termiņuzturēšanās atļauju, ja turpina pastāvēt šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

7.pants. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu šā likuma 4.panta astotajā daļā un 8.pantā norādītajā laikā nodrošina cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam drošu patvērumu un izmitināšanu, pirmo palīdzību, psihologa, jurista, ārstniecības personu un citu speciālistu konsultācijas, iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī iespēju iesaistīties apmācībā un izglītības programmās.

8.pants. Šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus ir tiesības saņemt cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, ja Pārvalde, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, cilvēku tirdzniecības upurim ir izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju.

9.pants. Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pārvalde anulē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas ini­ciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību;

2) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas kriminālprocesā;

3) procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

10.pants. No brīža, kad izsniegta termiņ­uzturēšanās atļauja, cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esoša nepilngadīga bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes direktīvas 2004/81/EK (2004.gada 29.aprīlis) par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri vai kurām ir palīdzēts nelegāli imigrēt un kuras sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.