Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi".
Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 43.§)
1. Noteikumi nosaka audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā.
2. Bērnu var nodot audžuģimenes aprūpē, ja laulātajiem (personai) ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un noslēgts līgums ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē.
3. Bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli un ievēro bērna intereses, kā arī izvērtē, vai audžuģimene spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam.
4. Bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes dzīvesvieta (turpmāk – audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa), ne retāk kā reizi gadā izvērtē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu un pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
5. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa (pamatojoties uz sadarbības līgumu) ne retāk kā reizi gadā pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus un izvērtē audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu.
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.219; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
6. Ja bērnu ievieto audžuģimenē, kuras deklarētā dzīvesvieta neatrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa var noslēgt sadarbības līgumu, nosakot abu bāriņtiesu pienākumus jautājumos, kas attiecas uz audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudes, audžuģimenes uzraudzības un bērna personisko un mantisko interešu aizstāvības un audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudes izdevumu segšanu.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
7. Audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas). Kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par sešiem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot gadījumu, ja audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas).
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
7.1 Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) ievietot audžuģimenē kopā. Šķirot bērnus, bāriņtiesa nodrošina, lai bērni ārpusģimenes aprūpē varētu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām).
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
7.2 Ja brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) tiek šķirti, audžuģimene nodrošina iespēju audžuģimenē ievietotajam bērnam uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām).
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
8. Ja audžuģimene maina deklarēto dzīvesvietu, bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā iepriekš bija deklarēta audžuģimenes dzīvesvieta, triju darbdienu laikā pēc informācijas par dzīvesvietas maiņu iegūšanas nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā deklarēta audžuģimenes jaunā dzīvesvieta, audžuģimenes lietas materiālu kopijas.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2012., sk. grozījumu 3.punktu)
9. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodrošina audžuģimenēm psiholoģisko palīdzību un informatīvo un metodisko atbalstu, kā arī nodrošina audžuģimeņu apmācību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658)
10. Audžuģimenes statusu var piešķirt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir ar attiecīgiem dokumentiem apliecinātas tiesības uzturēties Latvijas teritorijā ne mazāk kā divus gadus pēc šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas.
11. Uz audžuģimenes statusa piešķiršanu ir tiesības pretendēt laulātajiem (personai), ja vismaz viens no laulātajiem (persona) ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.319)
12. Audžuģimenes statusu nepiešķir, ja vienam no laulātajiem (personai) pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības vai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu. Uz audžuģimenes statusu aizliegts arī pretendēt, ja kāds no laulātajiem (persona):
12.1. pārkāpis bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;
12.2. amorāli uzvedies darbā vai ārpus darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;
12.3. sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;
12.4. sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;
12.5. atcelts no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ;
12.6. zaudējis audžuģimenes vai viesģimenes statusu, jo nav pildījis pienākumus atbilstoši bērna interesēm.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.319)
13. Lai laulātos (personu) atzītu par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz šādus dokumentus:
13.1. iesniegumu (1.pielikums);
13.2. ģimenes ārsta atzinumu par laulāto (personas) veselības stāvokli. Atzinumu izsniedz ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā laulātais (persona) ir reģistrēts un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus;
13.3. psihiatra un narkologa atzinumus par laulāto (personas) veselības stāvokli.
14. Bāriņtiesa pēc šo noteikumu 13.punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tos, pārbauda laulāto (personas) dzīves apstākļus, kā arī:
14.1. izvērtē laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu;
14.2. noskaidro ģimenes materiālo stāvokli;
14.3. sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, ja nepieciešams, piesaistot arī citus speciālistus;
14.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem (personu);
14.5. nosūta laulātos (personu) pie psihologa, kurš sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
15. Bāriņtiesa mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
16. Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai (2.pielikums). Pēc kursu sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi.
16.1 Audžuģimene reizi trijos gados papildina zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, apgūstot audžuģimenes papildu apmācības programmu, kuras apjoms ir 24 akadēmiskās stundas (5.pielikums). Pēc mācību beigām audžuģimene saņem apliecību par apmācības programmas apguvi.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
17. Bāriņtiesa, piesaistot speciālistus, mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusu.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
18. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz audžuģimenei un nosūta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
20. Lai koordinētu audžuģimeņu darbību, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veic audžuģimeņu uzskaiti.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658)
21. Lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā deklarēta laulāto (personas) dzīvesvieta. Ja laulāto dzīvesvieta deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par audžuģimenes statusu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta viena no laulāto dzīvesvietām un laulātie faktiski dzīvo.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
22. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz laulātajiem (personai) un nosūta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658)
23. Ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, par to rakstiski informē bāriņtiesu, norādot datumu, pēc kura audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Bāriņtiesa par saņemto iesniegumu nekavējoties informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658)
23.1 Ja audžuģimene bez pamatota iemesla 12 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu, atsakās uzņemt bērnu, bāriņtiesa atkārtoti lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
23.2 Audžuģimene triju darbdienu laikā informē bāriņtiesu par:
23.2 1. spēkā stājušos spriedumu par laulības šķiršanu;
23.2 2. stāšanos laulībā, ja audžuģimenes statuss piešķirts personai;
23.2 3. spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru otram laulātajam ierobežota rīcībspēja;
23.2 4. spēkā stājušos tiesas spriedumu par pazudušā otra laulātā izsludināšanu par mirušu;
23.2 5. otra laulātā nāvi;
23.2 6. otra laulātā izsludināšanu meklēšanā;
23.2 7. otra laulātā ilgstošu prombūtni, kas ilgāka par gadu un nav saistīta ar brīvības atņemšanu vai atrašanos apcietinājumā;
23.2 8. otra laulātā sodīšanu par noziedzīgu nodarījumu ar brīvības atņemšanu vai atrašanos apcietinājumā;
23.2 9. citu informāciju, kas būtiski ietekmē laulāto (personas) spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.319)
23.3 Bāriņtiesa mēneša laikā pēc šo noteikumu 23.2 punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē to, pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus, kā arī:
23.3 1. izvērtē laulāto (personas) motivāciju būt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas turpmāk pienācīgi aprūpēt bērnu;
23.3 2. noskaidro laulāto (personas) materiālo stāvokli;
23.3 3. noskaidro laulāto (personas) viedokli par spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;
23.3 4. nosūta laulātos (personu) pie psihologa atzinuma saņemšanai par spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;
23.3 5. ja nepieciešams, iegūst citu būtisku informāciju.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
23.4 Pamatojoties uz šo noteikumu 23.3 punktā minēto izvērtējumu, bāriņtiesa 10 darbdienu laikā lemj par audžuģimenes statusu.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
24. Pamats bērna nodošanai audžuģimenei ir bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē un līgums, ko noslēgusi pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un viens no laulātajiem (persona), kas ieguvuši audžuģimenes statusu (3.pielikums). Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, ja līgumā nav noteikts citādi.
25. Bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai. Pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bāriņtiesa norāda laiku, uz kādu bērns ievietojams audžuģimenē. Bāriņtiesa bērna interesēs var pagarināt bērna aprūpes laiku audžuģimenē, pieņemot jaunu lēmumu.
26. Laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235.pantam par piemērotu aizbildņa pienākumu veikšanai nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem. Prioritārās tiesības kļūt par bērna adoptētāju, iesniedzot adopcijas pieteikumu bāriņtiesā, izmantojamas pirms bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, iesniegusi informāciju par adoptējamo bērnu Labklājības ministrijā.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
27. Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē bāriņtiesa piecu darbdienu laikā nosūta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
28. Bāriņtiesa var ievietot bērnu audžuģimenē šādos gadījumos:
28.1. bērna vecāki ir miruši;
28.2. bērns ir atrasts;
28.3. bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
28.4. bērna vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības;
28.5. bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos;
28.6. izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai aizbildni;
28.7. bērna vecāku ilgstoša slimība.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.319)
28.1 Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē sniedz audžuģimenei rakstisku informāciju par bērna emocionālo un veselības stāvokli, apstākļiem, kādos bērns atradies pirms ievietošanas audžuģimenē, apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu pienācīgi bērnu aprūpēt, par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām) un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām. Audžuģimenei ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
29. Ievietojot bērnu audžuģimenē vai mēneša laikā pēc bērna ievietošanas audžuģimenē, ja ievietošanas brīdī bāriņtiesas rīcībā nav minēto dokumentu, bāriņtiesa audžuģimenei izsniedz šādus bērna dokumentus (ja tādi ir):
29.1. dzimšanas apliecību;
29.2. izziņu par deklarēto dzīvesvietu;
29.3. medicīniskos dokumentus;
29.4. bērna izglītības dokumentus;
29.5. bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu divos eksemplāros (vienu eksemplāru glabā bāriņtiesa, otru - audžuģimene).
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
30. Bāriņtiesa iekārto lietu par katru audžuģimenei nodoto bērnu. Ja audžuģimenei nodod brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas), par bērniem iekārto vienu lietu.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
31. Bērna uzturēšanos audžuģimenē pirms līgumā noteiktā termiņa izbeidz:
31.1. saskaņā ar bāriņtiesas un audžuģimenes vienošanos;
31.2. pašvaldībai vienpusēji atkāpjoties no līguma, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē šādu iemeslu dēļ:
31.2.1. bērna atgriešanās ģimenē;
31.2.2. bērna adopcija;
31.2.3. aizbildņa iecelšana bērnam;
31.2.4. konfliktsituācijas izveidošanās starp bērnu un audžuģimeni;
31.2.5. audžuģimenes nespēja pildīt pienākumus;
31.2.6. audžuģimenes statusa atņemšana.
31.1 Ja bērna uzturēšanās audžuģimenē tiek izbeigta pirms līgumā noteiktā termiņa, bāriņtiesa nekavējoties par to informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu.
(MK 28.12.2009. noteikumu Nr.1658 redakcijā)
32. Katra bērna uzturēšanās ilgumu audžuģimenē atbilstoši bāriņtiesas nolemtajam, kā arī audžuģimenes un pašvaldības savstarpējās tiesības un pienākumus nosaka pašvaldības un audžuģimenes noslēgtajā līgumā.
33. Audžuģimenes pienākums ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību).
34. Audžuģimenei ir pienākums novērot katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību. Bērna psihofizioloģiskās attīstības pārskatu (4.pielikums) audžuģimene bāriņtiesā iesniedz piecu darbdienu laikā pēc bērna uzņemšanas audžuģimenē, pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem, kā arī piecu darbdienu laikā pēc uzturēšanās beigām audžuģimenē. Minēto pārskatu bāriņtiesa, ja nepieciešams, var pieprasīt arī biežāk.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
35. Audžuģimenei ir pienākums pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniegt informāciju par bērna un vecāku saskarsmi, vecāku garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā.
36. Audžuģimenes pienākums ir nekavējoties ziņot bāriņtiesai un pašvaldībai, ja:
36.1. bērnu bez bāriņtiesas piekrišanas aizveduši viņa vecāki vai radinieki;
36.2. bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
36.3. bērnam strauji pasliktinājusies veselība;
36.4. bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
36.5. bērns ir aizbēdzis;
36.6. izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un audžuģimeni;
36.7. bērns ir miris;
36.8. tās rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski ietekmēt bērna turpmāko aprūpi.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
37. Audžuģimene saskaņo ar bāriņtiesu jautājumus, kas saistīti ar bērna izglītību, saskarsmi ar vecākiem, radiniekiem un citām bērnam tuvām personām, uzturēšanās kārtību pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, kā arī citus būtiskus jautājumus, kas skar bērna intereses. Bāriņtiesa visos gadījumos noskaidro bērna viedokli.
(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.319)
39. Ja izbeidzies līgumā noteiktais bērna uzturēšanās termiņš audžuģimenē vai bērns atbilstoši šo noteikumu 31.punktam pārtrauc uzturēties audžuģimenē, par pašvaldības līdzekļiem iegādātais apģērbs, apavi, rotaļlietas, mācību līdzekļi, kā arī personiskās mantas, kuras bērns paņēmis līdzi no ģimenes, paliek viņa lietošanā.
40. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai, ja to paredz šo noteikumu 6.punktā noteiktais sadarbības līgums, audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 18. un 21.pantu.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
40.1 Bāriņtiesa, izvērtējot bērna intereses un audžuģimenes spējas, var uzdot audžuģimenei pārstāvēt bērna atsevišķas personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Pilnvarojums neatbrīvo bāriņtiesu no noteiktās atbildības par bērnu interešu un tiesību aizstāvību.
(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1027 redakcijā)
41. Audžuģimene saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu (turpmāk - atlīdzība) un pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei.
42. Audžuģimene (izņemot specializēto audžuģimeni) atkarībā no audžuģimenē ievietoto bērnu skaita saņem atlīdzību šādā apmērā:
42.1. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, - apmērā, kādu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu noteicis Ministru kabinets;
42.2. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, atlīdzības apmēru nosaka proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot šo noteikumu 42.1.apakšpunktā noteikto atlīdzības apmēru mēnesī. Atlīdzību piešķir no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni.
(Grozīts ar MK 16.01.2018. noteikumiem Nr. 34, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
43. Pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenei izmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura noslēgusi līgumu ar audžuģimeni. Pašvaldība nosaka:
43.1. pabalsta apmēru bērna uzturam, ņemot vērā, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par divkāršu Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam;
43.2. pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei, kā arī tā izmaksas kārtību atbilstoši bērna vajadzībām. Minētā pabalsta vietā pašvaldība var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1027; MK 16.01.2018. noteikumiem Nr. 34, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
44. Atlīdzības un attiecīgo pabalstu piešķiršanas pamats ir pašvaldības un audžuģimenes līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē.
45. Pamatojoties uz audžuģimenes iesniegto bāriņtiesas lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē, pašvaldība nosaka un norāda līgumā šādus ar atlīdzības un pabalstu izmaksu saistītus nosacījumus:
45.1. ja bērnu nodod audžuģimenei uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi, - pabalsta apmēru bērna uzturam mēnesī;
45.2. ja bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, - atlīdzības apmēru saskaņā ar šo noteikumu 43.2.apakšpunktu un pabalsta apmēru bērna uzturam proporcionāli dienu skaitam, par pamatu ņemot minimālo pabalsta apmēru;
45.3. pabalsta apmēru apģērba un mīkstā inventāra iegādei.
(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1027)
46. Ja bērns ievietots audžuģimenē uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi, pašvaldība, kura noslēgusi ar audžuģimeni līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, iekārto lietu par pabalsta izmaksāšanu bērna uzturam, par pabalsta izmaksāšanu apģērba un mīkstā inventāra iegādei un par atlīdzības izmaksāšanu audžuģimenei.
47. Atlīdzību un attiecīgos pabalstus piešķir un aprēķina, sākot ar dienu, kad bērns ievietots audžuģimenē.
48. Atlīdzību un attiecīgos pabalstus audžuģimenei izmaksā:
48.1. pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, - atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir īsāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;
48.2. pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, - pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Minētos pabalstus izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;
48.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa, pārskaitot naudu uz atlīdzības pieprasītāja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, - atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu uz laiku, kas ir ilgāks par mēnesi. Atlīdzību izmaksā tam audžuģimenes loceklim, kurš ir noslēdzis ar pašvaldību līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658)
49. Atlīdzības un pabalsta izmaksu pārtrauc, ja beidzas līgumā noteiktais termiņš vai bērna uzturēšanās audžuģimenē izbeigta pirms līgumā noteiktā termiņa atbilstoši šo noteikumu 31.punktam.
50. Pašvaldība, kura ar audžuģimeni noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ir tiesīga pieprasīt audžuģimenei sniegt pārskatu par pašvaldības piešķirto līdzekļu izlietojumu.
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 16.01.2018. noteikumiem Nr. 34, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
52. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izmaksas par šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētā pabalsta palielinājumu divkāršā Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnam, valsts nodrošina mērķdotāciju izdevumu segšanai.
(MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
53. Šo noteikumu 52. punktā minēto mērķdotāciju aprēķina, izmantojot šādu formulu:
F – mērķdotācijas apmērs;
A – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;
P – procentu likme, kāda noteikta Ministru kabineta noteikumos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, atkarībā no bērna vecuma;
D – dienu skaits mēnesī, kad bērns ievietots audžuģimenē.
(MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
54. Lai saņemtu šo noteikumu 52. punktā minēto mērķdotāciju, pašvaldība līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", iesniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu audžuģimenei par bērna uzturnaudas palielināšanu (6. pielikums). Pašvaldība mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai norāda kontu Valsts kasē vai kredītiestādē.
(MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
55. Labklājības ministrija:
55.1. pēc šo noteikumu 54. punktā minētā pārskata apstiprināšanas 10 darbdienu laikā veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai;
55.2. ir tiesīga izlases kārtībā veikt mērķdotācijas izlietojuma kontroli, pieprasot pašvaldībai informāciju par bērnu uzturam paredzētā pabalsta palielinājumu un ar to saistītos dokumentus.
(MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
56. Ja Labklājības ministrija konstatē kļūdas šo noteikumu 54. punktā un 55.2. apakšpunktā minētajos dokumentos vai pārkāpumus bērnu uzturam paredzētā pabalsta izmaksā, Labklājības ministrija pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz korekciju veikšanai vai pārkāpumu novēršanai. Pēc korekciju veikšanas vai pārkāpumu novēršanas Labklājības ministrija izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu. Nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
(MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
57. Ja Labklājības ministrija vai pašvaldība konstatē finanšu līdzekļu pārmaksu par iepriekšējiem periodiem, pašvaldība iepriekšējo periodu uzskaites kļūdas, neprecizitātes un grāmatvedības uzskaites kārtības maiņas ietekmi norāda kā pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu korekcijas. Labklājības ministrija izdara pārrēķinu un nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajos mēnešos pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
(MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
(Pielikums MK 02.06.2015. noteikumu Nr.266 redakcijā)
I. Mācību programmas apraksts
1. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību – vismaz pamatizglītība.
2. Programmas īstenošanas ilgums – 98 akadēmiskās stundas.
3. Mācību forma – klātiene, aktīva iesaistīšanās grupas darba procesā. Rokasgrāmatas kā mācību praktiskā materiāla izmantošana. Nodarbības vada divi speciālisti kopā. Praktiskajās nodarbībās piedalās mentors (audžuģimene ar pieredzi vai speciālists darbā ar audžuģimenēm).
4. Programmas teorētiskā bāze un metodoloģija:
4.1. programmas teorētiskās bāzes veidošanā izmantotās teorijas:
4.1.1. sadarbības teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.1.1. skaidri apzināties darbības mērķi un to, kas ir laba prakse;
4.1.1.2. svarīga ir apmācības dalībnieku loma un ieguldījums novērtēšanā;
4.1.1.3. visu iesaistīto apmācības dalībnieku līdzdalība;
4.1.1.4. motivācija mācīties, pilnveidoties un padziļināt izpratni par sevi;
4.1.1.5. būt atbildīgam pret citiem mācību dalībniekiem un mācību procesu;
4.1.2. kognitīvi biheiviorālā teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.2.1. uzsver domāšanas procesa ciešo saistību ar cilvēka uzvedību;
4.1.2.2. terapeitiski orientēta pieeja, kas saistīta ar cilvēka domāšanas mainīšanu, sākot ar cilvēka paša uztveri par sevi;
4.1.2.3. fokuss tiek vērsts uz izturēšanos konkrētā brīdī, kas atklāj, ko cilvēks grib saprast vai mainīt, un to raksturo princips "šeit un tagad";
4.1.3. resiliences jeb dzīvesspēka teorija. Teorijas pamatnostādnes:
4.1.3.1. fokuss tiek vērsts uz personas vai sociālās sistēmas (piemēram, ģimenes) spēju, neraugoties uz grūtiem dzīves apstākļiem, attīstīties sociāli akceptētā ceļā;
4.1.3.2. uzsver cilvēka dabiskā iekšējā resursa (dzīvesspēka) potenciālu vai spēju pārvarēt krīzes, zaudējumus, kritiskas dzīves situācijas un pieredzes gūšanu no pārdzīvotajiem notikumiem, kas stiprina ego resursus un attīsta vajadzību sadarboties un dalīties savā pieredzē;
4.1.3.3. fokuss uz katra cilvēka līdzvērtību un pieņemšanu;
4.1.3.4. dzīvesspēka pilnveidošanā svarīgākie faktori:
4.1.3.4.1. attiecības. Savstarpējās attiecības, kas sniedz gandarījumu, veicina izpratni un sniedz atbalstu apkārtējiem;
4.1.3.4.2. iniciatīva. Spēja piedāvāt situācijas risinājumus un izlēmīgi rīkoties;
4.1.3.4.3. neatkarība. Gatavība uzņemties atbildību par notiekošo un patstāvīgi risināt svarīgos jautājumus;
4.1.3.4.4. morāle. Izvēloties rīcības veidus, tiek ņemta vērā citu cilvēku labsajūta;
4.1.3.4.5. atzīšana/atklāsme. No pieredzes tiek gūta dziļāka izpratne par sevi un citiem, attīstot līdzjūtību un iecietību;
4.1.3.4.6. kreativitāte. Radoša iztēles un zināšanu lietošana, izpaužot sevi un atgūstoties pēc dzīves sarežģījumiem;
4.1.3.4.7. humors. Spēja pamanīt un pasmieties vai paraudzīties uz lietām no citas puses;
4.1.4. humānistiskā teorija (K. Rodžerss). Teorijas pamatnostādnes:
4.1.4.1. attīstošas un pozitīvas vides radīšana;
4.1.4.2. humānisms un savstarpēja pieņemšana kā drošas vides kritērijs;
4.1.4.3. akcents uz atbalstu un brīvu pašizpausmi;
4.2. mācību programmā lietojamās praktiskās metodes. Piecu soļu mācību metode – grupu darbs, kurā integrētas radošās, interaktīvās mācību metodes, interaktīvi pieredžu izglītības, pieaugušo izglītības uzdevumi ar pēcrefleksijas un summētās teorijas elementiem (balstoties uz piedzīvoto, reflektē un izdara kopsavilkumu).
Nr. | Metode | Metodes apraksts |
| 1. | Darbs grupā | Mērķis – prasmju veidošana. Paredzamais laiks – 20 līdz 30 min. Grupu darba priekšnosacījums ir iesaistīt darbā visus dalībniekus. Nozīmīgs ir katra grupas dalībnieka ieguldījums, tiek attīstītas sadarbības prasmes, dalībnieki papildina viens otru, rada drošības izjūtu. Mācoties grupās, dalībnieki ne tikai labāk apgūst nepieciešamās prasmes, bet vienlaikus arī iemācās respektēt otra dalībnieka viedokli un intereses |
| 2. | Refleksija | Mērķis – savu izjūtu, viedokļa izvērtējums un izteikšana vārdos. Paredzamais laiks – atbilstoši nepieciešamībai. Ar refleksijas palīdzību dalībnieki un nodarbību vadītāji var iegūt informāciju par savu rīcību, kā arī informāciju par grupas noskaņojumu. Veicina pašizpausmes spējas, spēju konstruktīvi paust savu viedokli, kā arī prasmi runāt par sevi un piedzīvoto. Refleksiju kā atgriezenisko saiti izmanto pēc uzdevumu veikšanas vai mācību dienas nobeigumā |
| 3. | Sociālo gadījumu analīze | Mērķis – izpratnes veicināšana par audžuģimenes darba uzdevumiem. Paredzamais laiks – 30 līdz 45 min. Analizē situācijas no audžuģimeņu darba prakses, attīsta spēju apzināties bērna vajadzības un veicina aktīvu domu apmaiņu par rīcības modeļiem, rosina atvērtību un diskusiju |
| 4. | Lomu spēle | Mērķis – situāciju simulēšana. Paredzamais laiks – 30 līdz 40 min. Reālās dzīves situācijas imitācija, kuru raksturo iezīme – mācīšanās no pieredzes. Lomu spēles pamatā ir reālas dzīves situācijas. Procesā tiek noskaidrotas vērtības un viedokļi, kritiski aplūkotas dažādas sociālas u. c. problēmas. Izmantojot lomu spēli, tiek meklēts risinājums problēmām un plānota darbība, pilnveidotas grupas dalībnieku sadarbības prasmes |
| 5. | Sociālā spēle | Mērķis – prasmju veidošana. Paredzamais laiks – 30 līdz 40 min. Darbību kopums, ko parasti veic ar iepriekšēju nodomu (sagatavošanu), lai sasniegtu mērķi. Spēle veicina nepieciešamo sociālo zināšanu un prasmju apgūšanu "šeit un tagad" apstākļos |
| 6. | Simulācijas spēles | Mērķis – prasmju attīstīšana dabiski pietuvinātā vidē. Paredzamais laiks – 45 līdz 60 min. Mākslīgi radīti vides apstākļi, kuros var iejusties maksimāli pietuvināti reālai dzīvei, veicinot situāciju piedzīvošanu un piedzīvotā analīzi |
| 7. | Grupas diskusija | Mērķis – viedokļu apmaiņa Paredzamais laiks – 20 līdz 30 min. Sadarbība grupā, kad dalībnieki kopīgi mēģina rast atbildes uz viņiem būtiskiem jautājumiem vai meklē risinājumus problēmām, izsverot dažādus faktus, pieņēmumus, izteikumus, pieredzi, perspektīvas. Diskusijā ir iespēja piedalīties visiem dalībniekiem |
| 8. | Lekcija ar uzdevumu | Mērķis – iedziļināšanās tēmā. Paredzamais laiks – 30 līdz 45 min. Lekcijas uzdevums ir izskaidrot tēmu un radīt interesi dalībniekos. Izskaidrot nozīmē palīdzēt, izprast izvēlēto tēmu, problēmas un sakarības. Lai grupas dalībniekiem atvieglotu uztveri, lekcijas izklāsts ir iestrādāts vizuāli atraktīvā prezentācijā, kas ir vieglāk uztverama. Prezentācija var tikt papildināta ar videomateriāliem. Lekcija ir apvienota ar praktisku metožu/uzdevumu izmantošanu |
| 9. | Latvijas situācijai adaptēta rokasgrāmata | Mērķis – papildināt nodarbībās iegūtās zināšanas, veicināt konkrētu tēmu apguvi un mājasdarbu izpildi |
| 10. | Mājas uzdevumi | Mērķis – nostiprināt nodarbībās apgūtās zināšanas, veicināt mācīšanās nepārtrauktību apmācību kursa gaitā, veicināt pašizziņu un izpēti |
5. Dokuments, kas apliecina sekmīgu audžuģimenes mācību programmas apguvi, – apliecība.
6. Programmas pamatmērķis – izglītības procesā sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai profesionāli pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi".
7. Programmas vispārīgie mērķi – izglītības procesā sniegt iespēju audžuģimenēm apgūt zināšanas un prasmes:
7.1. par ārpusģimenes aprūpes tiesisko regulējumu;
7.2. par bērna attīstību un atbalstu;
7.3. par attiecību grūtību pārvarēšanu ģimenē;
7.4. par saskarsmi ģimenē;
7.5. par bērna aprūpi;
7.6. par attiecībām starp bērnu un bioloģisko vecāku;
7.7. par labas ģimenes pieredzi bērnam;
7.8. par spēju strādāt komandā.
8. Programmas specifiskie mērķi – izglītības procesā sniegt iespēju apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam nepieciešamo aprūpi, kā arī atbalstu un palīdzību, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam tiek nodibināta aizbildnība.
9. Programmas apguves kvalitātes novērtēšana – izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju novērtējumu, kārto noslēguma pārbaudījumu, kas ietver daudzpakāpju novērtēšanu:
9.1. pašvērtējums;
9.2. eksperta (pasniedzēja) atgriezeniskā saite;
9.3. grupas atgriezeniskā saite;
9.4. gala pārbaudījums – zināšanu tests un sociālās situācijas analīze;
9.5. vismaz 90 % apmeklējums/dalība grupas procesā.
10. Apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi saņem persona, kura eksāmenā ieguvusi ne mazāk kā 7 balles (10 ballu vērtējuma skalā) un pozitīvu vērtējumu pārējās noslēguma pārbaudījuma pozīcijās.
II. Mācību plāns
Nr. | Tēmas | Kontaktstundu skaits | ||
teorija | praktiskās nodarbības | kopā | ||
1. solis. Droša vide, bērna gaidīšana (sevis izzināšana) | ||||
| 1. | Ievadlekcija: | |||
| 1.1. | audžuģimenes apmācības programmas pamatprincipi, plāns, saturs | |||
| 1.2. | ievads apmācības programmā | |||
2. | Audžuģimenes – dažādās alternatīvas aprūpes formas: | |||
| 2.1. | pieci iemesli, lai būtu audžuģimene | |||
| 2.2. | audžuģimene kā alternatīva ģimenes aprūpes forma – vēsture, esošās ārpusģimenes aprūpes formas, situācija Latvijā | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs | ||||
3. | Ievads audžuģimeņu kompetencēs: | |||
| 3.1. | kompetenču atpazīšana | |||
| 3.2. | prasmju un attieksmju viedokļa veidošana | |||
| 3.3. | kompetenču pašizvērtēšana | |||
| 3.4. | savu izvēļu apzināšanās uzdevums (notikumi dzīvē, vērtības, informācija, gaidas, cerības, mērķi, problēmas un šķēršļi, bailes, nosacījumi manām izvēlēm), radošs, ar domu, kā es nonācu līdz šai izvēlei un kas ir manu izvēļu pamatā | |||
Mācību metodes: darbs grupā, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalībnieku prasmju attīstīšana, sniedzot atbalstu apmācības procesā | ||||
4 | 6 | 10 | ||
| 4. | Droša vide un bērna gaidīšana: | |||
| 4.1. | drošas un atbalstošas vides izveide | |||
| 4.2. | refleksija – pašanalīze, pašizziņa, pašvērtējums | |||
| 4.3. | mikro-, mezo- un makrovides jēdzieni. Vides ietekme uz pieaugušajiem ģimenes locekļiem un bērniem | |||
| 4.4. | sociālās izslēgšanas fenomens – kā tas ietekmē bērnu, audžubērnu, ģimeni un audžuģimeni | |||
| 4.5. | bērnu interešu aizstāvība konfliktu risināšanā, izmantojot asercijas pieeju | |||
| 4.6. | audžugimeņu kompetenču izstrāde un apzināšana | |||
Mācību metodes: sociālā spēle, darbs grupā, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – jautāšanas tehniku izmantošana, lai veicinātu domāšanas procesus, kas palīdz saskatīt risinājumus un rīcības | ||||
4 | 6 | 10 | ||
| 5. | Tiesiskais regulējums: | |||
| 5.1. | bērna ārpusģimenes aprūpes tiesiskais regulējums | |||
| 5.2. | audžuģimenes tiesības un pienākumi | |||
| 5.3. | valsts un pašvaldību sociālo un bērna tiesību aizsardzības institūciju sistēma | |||
6. | Bērna tiesības un pienākumi: | |||
| 6.1. | bērna pamattiesības, tiesību garantijas un tiesību ierobežojumi | |||
| 6.2. | bērna pienākumi | |||
| 6.3. | ārpusģimenes aprūpē esoša bērna tiesības | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē | ||||
4 | 6 | 10 | ||
2. solis. Bērna ienākšana un sagaidīšana | ||||
| 7. | Ģimenes sistēma un attiecības tajā: | |||
| 7.1. | kas ir ģimenes sistēma, ģimenes dzīves cikli | |||
| 7.2. | audžuģimenes sistēma un audžubērna vieta tajā | |||
| 7.3. | audžuģimenes un bioloģiskās ģimenes saskarsme, attiecības, rūpes par bērnu | |||
| 7.4. | audžuģimenes ABC | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, lomu spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē | ||||
4 | 6 | 10 | ||
| 8. | Piesaiste, adaptācijas periods un sākotnējā sadarbība: | |||
| 8.1. | piesaiste, tās nozīme, nostiprināšanās un attiecību veidošanās | |||
| 8.2. | piesaistes traucējumi, iespējamās sekas | |||
| 8.3. | bērna attīstība, rakstura, temperamenta veidošanās | |||
| 8.4. | attīstības kavēšanās, ar to saistītās grūtības | |||
| 8.5. | veselīga spēlēšanās bērna attīstības veicināšanai, attiecību veidošanai | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, simulāciju spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – radošu paņēmienu un tehnikas lietošana | ||||
4 | 6 | 10 | ||
| 9. | Bērna aprūpe: | |||
| 9.1. | bērna aprūpes īpatnības dažādos vecumposmos | |||
| 9.2. | aprūpes īpatnības bērnam ar īpašām vajadzībām | |||
| 9.3. | uztura un higiēnas prasības | |||
| 9.4. | pirmā medicīniskā palīdzība | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē | ||||
2 | 6 | 8 | ||
3. solis. Bērna ikdiena audžuģimenē | ||||
| 10. | Mērķa grupas raksturojums/vardarbībā cietuša bērna portrets: | |||
| 10.1. | vardarbības traumatiskās sekas un to ietekme uz bērna rakstura veidošanos, rakstura veidošanās pamatposmi, agrīnās attiecību vides loma bērna rakstura veidošanā | |||
| 10.2. | vardarbība bērna attiecību pieredzē, vardarbības ietekme uz bērna attīstību | |||
| 10.3. | vardarbības problēmas izplatība un vardarbības veidi | |||
| 10.4. | vardarbībā cietuša bērna specifiskās vajadzības un saskarsmes pamatnosacījumi | |||
| 10.5. | uz bērnu centrēta pieeja bērna aprūpē, aprūpes standarti | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, lomu spēle, sociālā spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē | ||||
4 | 6 | 10 | ||
| 11. | Saskarsme un konflikti ar bērnu, disciplinēšana: | |||
| 11.1. | komunikācijas un emociju loma saskarsmē | |||
| 11.2. | bērna vajadzības, saskarsmes līmeņi, informatīvais lauks | |||
| 11.3. | ikdienas saskarsmes paņēmieni bērna atbalstīšanai | |||
| 11.4. | konflikti attiecību veidošanā, to risināšanas iespējas | |||
| 11.5. | saskarsmes veidošana ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības | |||
12. | Bērna emocionālo attiecību aprūpe (aprūpe slimības laikā u. c.) | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, lomu spēle, simulāciju spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalībnieku iedrošināšana turpināt potenciālo audžuvecāku kompetenču pilnveidi | ||||
4 | 6 | 10 | ||
4. solis. Šķiršanās no bērna | ||||
| 13. | Sērošana/atlaišana/bērna turpmākais ceļš: | |||
| 13.1. | krīzes kā zaudējumi, dzīves krīzes, krīžu pārvarēšana | |||
| 13.2. | šķiršanās un sēras, sērošanas posmi, bērna sagatavošana adopcijai, šķiršanās no bērna, bērna atgriešanās bioloģiskajā ģimenē, audžuvecāka uzdevumi | |||
| 13.3. | emocionālā izdegšana | |||
| 13.4. | emocionālā līdzsvara priekšnosacījumi, pašpalīdzības ABC un atbalsta resursi | |||
Mācību metodes: lekcija ar uzdevumiem, darbs grupā, sociālo gadījumu analīze, refleksija, grupas diskusija, sociālā spēle, lomu spēle, rokasgrāmata, mājasdarbs. Mentora atbalsts – dalīšanās pieredzē | ||||
4 | 6 | 10 | ||
5. solis. Noslēgums | ||||
| 14. | Noslēguma pārbaudījums, izvērtēšana, profesionālā kompetence | 8 | 8 | |
Mācību metodes: darbs grupā, refleksija, grupas diskusija | ||||
Kopā kontaktstundas 1 personai | 34 | 62 | 96 | |
| 15. | Individuālās konsultācijas | 2 | 2 | |
Kopā mācību procesā | 98 | |||
III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamās pedagogu kvalifikācijas apraksts
Nr. | Tēma | Prasības pedagoga izglītībai |
| 1. | Audžuģimenes – dažādās alternatīvas aprūpes formas | Otrā līmeņa profesionālā augstākā vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, jurisprudencē, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā vai maģistra grāds psiholoģijā |
| 2. | Ievads audžuģimeņu kompetencēs | |
| 3. | Droša vide un bērna gaidīšana | |
| 4. | Ģimenes sistēma un attiecības tajā | |
| 5. | Piesaiste, adaptācijas periods un sākotnējā sadarbība | |
| 6. | Mērķa grupas raksturojums/vardarbībā cietušā bērna portrets | |
| 7. | Saskarsme un konflikti ar bērnu, disciplinēšana | |
| 8. | Bērna emocionālo attiecību aprūpe | |
| 9. | Sērošana/atlaišana/bērna turpmākais ceļš | |
| 10. | Tiesiskais regulējums | Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība jurisprudencē un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā |
| 11. | Bērna tiesības un pienākumi | |
| 12. | Bērna aprūpe | Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība medicīnā |
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036
(Pielikums grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.685; MK 28.12.2009. noteikumiem Nr.1658; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.725)
I. Mācību programmas apraksts
1. Programmas īstenošanas ilgums – 24 akadēmiskās stundas.
2. Apmācības forma – klātiene.
3. Dokuments, kas apliecina programmas apguvi, – apliecība par audžuģimenes papildu apmācību programmas apguvi.
4. Programmas pamatmērķis – papildināt audžuģimenes zināšanas, kas nepieciešamas, lai profesionāli pildītu audžuģimenes pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1036 "Audžuģimenes noteikumi".
II. Mācību plāns
Nr. p.k. | Tēmas | Kontaktstundu skaits | ||
| teorija | praktiskās nodarbības | kopā | ||
| 1. 1.1. 1.2. 1.3. | Bērna tiesības un pienākumi: bērna pamattiesības, tiesību garantijas un tiesību ierobežojumi; bērna pienākumi; ārpusģimenes aprūpē esoša bērna tiesības | 4 | 4 | 8 |
| 2. | Audžuģimenes tiesības un pienākumi | 4 | 4 | 8 |
| 3. 3.1. 3.2. 3.3. | Audžuģimenes prasme mazināt "izdegšanas sindromu": izdegšanas simptomi; izdegšanas pārvarēšanas stratēģija darbā ar bērniem; pašpalīdzība – savu iekšējo resursu apzināšanās | 2 | 6 | 8 |
Kopā | 24 | |||
III. Mācību programmas īstenošanai nepieciešamā pedagoga kvalifikācija
Nr.p.k. | Tēmas nosaukums | Prasības pedagoga izglītībai |
1. | Bērna tiesības un pienākumi | Augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnēs un pieredze bērnu tiesību aizsardzības jomā |
2. | Audžuģimenes tiesības un pienākumi | Augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnēs |
3. | Audžuģimenes prasme mazināt "izdegšanas sindromu" | Augstākā profesionālā izglītība psiholoģijā, maģistra grāds |
Ministru kabineta
2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1036
(Pielikums MK 16.01.2018. noteikumu Nr. 34 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
Sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi" | Veidlapa Nr.18_UZT |
Pārskats par mērķdotācijas izlietojumu audžuģimenei par bērna uzturnaudas palielināšanu |
KODI | |
| Pašvaldības nosaukums |
|
| Iestādes nosaukums |
|
| Pārskata gads |
|
| Pārskata periods (mēnesis) |
|
euro
Rādītāja nosaukums/ bērna vecums | 0–6 (ieskaitot) gadi | 7–18 (ieskaitot) gadi | Kopā pārskata periodā (ar korekciju) | ||||
pārskata periodā | korekcija** | no gada sākuma | pārskata periodā | korekcija** | no gada sākuma | ||
A | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| Bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenēs |
| x | x |
| x | x | |
| Pašvaldības izmaksātais finansējums audžuģimenēm bērnu uzturam pilnā apmērā |
|
|
|
|
|
| |
| Apmaksāto cilvēkdienu skaits* |
|
|
|
|
|
| |
| Mērķdotācija 1 dienai |
| x | x |
| x | x | x |
| Saņemamās mērķdotācijas apmērs |
|
|
|
|
|
| |
| Pašvaldībai pārskaitāmais mērķdotācijas apmērs kopā | x | x | x | x | x | x | |
| Piezīmes. 1. * Norāda dienu skaitu kopā par visiem bērniem, kas pārskata mēnesī bija ievietoti audžuģimenē un par kuriem pašvaldība maksā uzturlīdzekļus (ja mainās audžuģimene, bērnu audžuģimenes maiņas dienā norāda tikai pie vienas ģimenes). | |||||||
| 2. ** Norāda, ja tiek precizēta iepriekšējos pārskatos sniegtā informācija. | |||||||
Apliecinu, ka esmu sniedzis patiesas un pilnīgas ziņas un apzinos, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu mani var saukt pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
| Pašvaldības rekvizīti: | |||||||
| Saņēmēja nosaukums | |||||||
| Saņēmēja maksājumu iestāde | |||||||
| Saņēmēja BIC kods | |||||||
| Saņēmēja konta numurs | |||||||
| Pieprasījuma sagatavotājs: | |||||||
| Vārds, uzvārds | |||||||
| Amats | |||||||
| Tālrunis | |||||||
| E-pasts | |||||||
| Pašvaldības vadītājs vai viņa pilnvarota persona | |||||||
(vārds, uzvārds) | |||||||
Šis dokuments ir sagatavots un elektroniski parakstīts ePārskatu sistēmā
 |
 |
 |
 |