Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 19.decembrī (prot. Nr.68 15.§)
1. Noteikumi nosaka kuģu satiksmes vadības operatoru (turpmāk - VTS operators) apmācības, sertifikācijas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. kuģu satiksmes rajons - ostas noteikumos noteikts un starptautiski izziņots kuģošanas rajons, kurā jāievēro tajā noteiktā kuģošanas un ziņošanas kārtība (turpmāk - VTS rajons);
2.2. kuģu satiksmes vadības centrs - vieta, no kuras tiek sniegti kuģu satiksmes dienesta pakalpojumi un kas ir aprīkota ar pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām iekārtām un nokomplektēta ar šo noteikumu prasībām atbilstoši apmācītu personālu (turpmāk - VTS centrs);
2.3. VTS centra pakalpojumi - pakalpojumi, ko sniedz VTS operators un kas ietver:
2.3.1. informācijas pakalpojumus - būtiskas informācijas laicīga piegāde satiksmes dalībniekiem;
2.3.2. satiksmes organizācijas pakalpojumus - drošas un efektīvas kuģu satiksmes organizēšana VTS rajonā, lai nepieļautu cilvēkiem un apkārtējai videi bīstamu situāciju rašanos;
2.4. VTS personāls - atbilstoši šo noteikumu prasībām kvalificētas un sertificētas personas (VTS operatori, VTS vecākie operatori un VTS instruktori), kas pilda ar VTS pakalpojumiem saistītus pienākumus.
3. VTS operatoru apmācība, sertifikācija un kvalifikācijas pārbaudes notiek saskaņā ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija) un 1974.gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (ar grozījumiem) (SOLAS konvencija) attiecībā uz jūras loču un VTS personāla apmācību, kā arī saskaņā ar Starptautiskās bāku asociācijas (turpmāk - IALA) modeļkursu V/103 rekomendācijām.
4. Pretendenta piemērotību VTS operatora amata apguvei pārbauda attiecīgās Latvijas ostas kapteiņa izveidota komisija saskaņā ar pretendenta spēju pārbaudes programmu (1.pielikums).
5. Personai, kura uzsāk VTS operatora amata apguvi (turpmāk - māceklis), ir:
5.1. derīgs medicīnas komisijas atzinums par atbilstību darbam navigācijas sardzes kuģa virsnieka amatā, ko izdevis ārsts vai ārstniecības iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem par Jūrlietu pārvaldi;
5.2. valsts valodas prasme augstākajā līmenī.
6. Teorētiskā apmācība notiek saskaņā ar IALA modeļkursu V/103/1 un V/103/3 rekomendācijām sertificētos un atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem atzītos mācību centros.
7. Pēc sekmīgas teorētiskās apmācības beigšanas māceklim izsniedz sertifikātu (2.pielikums), un viņam ir tiesības turpināt praktisko apmācību ostā.
8. Praktiskā apmācība attiecīgajā ostā notiek vecākā operatora, sertificēta instruktora vai ostas kapteiņa norīkota speciālista vadībā.
9. Divu mēnešu laikā māceklis apgūst:
9.1. ostas topogrāfiju, hidrogrāfiju un meteoroloģiju, kā arī apgūst normatīvos aktus, kas reglamentē VTS centra darbību un atbildību;
9.2. detalizētas zināšanas par VTS centra uzdevumiem un sniegtajiem pakalpojumiem un VTS operatora pienākumiem un atbildību, kā arī saņem sistemātisku praktisku apmācību un iegūst darba pieredzi.
10. Apmācības process tiek atspoguļots prakses žurnālā. Prakses žurnāla formu un ierakstus tajā apstiprina attiecīgās ostas kapteinis.
11. Pēc apmācības pabeigšanas attiecīgās ostas kapteinis iesniedz pieteikumu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Jūras administrācija) par mācekļa kvalifikācijas pārbaudi.
12. Jūras administrācija apstiprina VTS operatora kvalifikācijas komisiju (turpmāk - komisija). Komisijas priekšsēdētājs ir Jūras administrācijas pārstāvis. Komisijas sastāvā iekļauj attiecīgās ostas kapteini, kuģu satiksmes dienesta vadītāju, citus ostas kapteiņa dienesta darbiniekus pēc attiecīgās ostas kapteiņa ieteikuma un Aizsardzības ministrijas Krasta apsardzes Koordinācijas centra pārstāvi.
13. Komisija veic šādas kvalifikācijas pārbaudes:
13.1. mācekļa zināšanu pārbaudi kvalifikācijas piešķiršanai;
13.2. VTS operatora kvalifikācijas kārtējo pārbaudi;
13.3. VTS operatora ārpuskārtas kvalifikācijas pārbaudi.
14. Šo noteikumu 13.punktā norādītās kvalifikācijas pārbaudes komisija veic saskaņā ar kvalifikācijas pārbaudes programmu (3.pielikums) un pārbaužu rezultātus ieraksta kvalifikācijas pārbaudes protokolā (4.pielikums).
16. VTS operatora ārpuskārtas kvalifikācijas pārbaudi komisija veic, pamatojoties uz ostas kapteiņa iesniegumu Jūras administrācijai un sastādot par to protokolu, šādos gadījumos:
16.1. operatora darbā bijis vairāk nekā sešu mēnešu pārtraukums;
16.2. VTS operators nav ievērojis šo noteikumu vai attiecīgās ostas noteikumu prasības, VTS operatora amata instrukcijas prasības vai ostas kapteiņa rīkojumu;
16.3. kuģu satiksmes dienesta pakalpojumu sniegšanas laikā ir noticis jūras negadījums, kura cēlonis pēc izmeklēšanas rezultātiem ir operatora nepareiza rīcība.
17. Ja VTS operators atgriežas darbā pēc slimības vai traumas, kas ietekmē vai var ietekmēt vispārējo veselības stāvokli, viņš iziet atkārtotu medicīnisko pārbaudi.
18. Komisija kvalifikācijas pārbaudes protokolā norāda personas zināšanu novērtējumu un atzinumu par personas atbilstību vai neatbilstību VTS operatora kvalifikācijas prasībām.
19. Triju dienu laikā pēc kvalifikācijas pārbaudes protokola sastādīšanas ostas kapteinis iesniedz to Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā (turpmāk - Jūrnieku reģistrs).
20. Pamatojoties uz kvalifikācijas pārbaudes protokola atzinumu, Jūrnieku reģistrs 10 dienu laikā izsniedz VTS operatora kvalifikācijas apliecību (5.pielikums) vai anulē to.
21. Attiecīgās ostas pārvalde ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina VTS operatora kvalifikācijas paaugstināšanu trenažierapmācības kursos Latvijas vai citas valsts sertificētos mācību centros.
22. Pēc trenažierapmācības kursu pabeigšanas un kvalifikācijas kārtējās pārbaudes Jūrnieku reģistrs VTS operatoram izsniedz jaunu kvalifikācijas apliecību.
23. Lai iegūtu VTS vecākā operatora kvalifikāciju, VTS operatora amatā jānostrādā vismaz pieci gadi un jāapgūst teorētiskā apmācība atbilstoši IALA modeļkursu V/103/2 prasībām un praktiskā apmācība atbilstoši modeļkursu V/103/3 prasībām.
24. Lai iegūtu VTS instruktora kvalifikāciju, VTS vecākā operatora amatā jānostrādā vismaz trīs gadi un jāapgūst apmācība atbilstoši IALA modeļkursu V/103/4 prasībām.
25. VTS operatora sertifikāti, kas izsniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām.
26. VTS operatoriem, kuri par teorētiskās pamatapmācības kursu beigšanu ir ieguvuši sertifikātu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, minētais sertifikāts dod tiesības turpināt praktisko apmācību ostā.
Satiksmes ministrs A.Šlesers
1. Pretendenta spēju pārbaudes programmu veido, pamatojoties uz kuģu satiksmes simulāciju. Programmu apstiprina satiksmes ministrs.
2. Pārbaudes programmas galvenais mērķis ir novērtēt šādas pretendenta spējas:
2.1. no daudzveidīgas informācijas atlasīt svarīgāko;
2.2. apvienot audiālo un vizuālo informāciju;
2.3. demonstrēt telpisko un situācijas sapratni;
2.4. rīkoties izlēmīgi saspringtā situācijā;
2.5. veikt vairākus dažādus uzdevumus vienlaikus.
3. Pārbaudes rezultātam jābūt tādam, lai pārliecinātos, ka pretendents:
3.1. spēj veikt ikdienas rutīnas pienākumus, nezaudējot uzmanību;
3.2. izrāda iniciatīvu standartu, noteikumu un procedūru ietvaros;
3.3. ir piesardzīgs;
3.4. ir apveltīts ar labu verbālo (mutisko) sazināšanās prasmi;
3.5. ir spējīgs strādāt komandā ar pārējo kuģu satiksmes vadības personālu un satiksmes dalībniekiem.
Zināšanu pārbaude kvalifikācijas piešķiršanai |
VTS operatora kvalifikācijas kārtējā pārbaude |
VTS operatora kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaude |
1. Normatīvie akti:
1.1. par kuģu satiksmes vadības operatoriem;
1.2. Ostas noteikumi;
1.3. Starptautiskie radiosakaru noteikumi:
1.3.1. avārijas, steidzamības un drošības radiosakari;
1.3.2. dienesta radiosakari;
1.3.3. radiosakaru organizācija ostās.
2. Topogrāfija un ģeogrāfija:
2.1. VTS rajons;
2.2. kuģu satiksmes kustības shēmas;
2.3. kuģu ceļi un enkurvietas;
2.4. apgriešanās baseinu, izmainīšanās baseinu un piestātņu izvietojums;
2.5. VTS rajona navigācijas līdzekļi un sistēmas.
3. Hidroloģija un meteoroloģija:
3.1. straumes;
3.2. klimats un valdošie laika apstākļi;
3.3. meteoprognozes.
4. Kuģu satiksmes raksturojums:
4.1. intensitāte un struktūra;
4.2. VTS rajona satiksmes shēmas;
4.3. kravu veidi un to vispārējs raksturojums.
5. VTS centra tehniskais aprīkojums:
5.1. radiolokācija un videonovērošanas sistēmas;
5.2. Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS);
5.3. radiosakari;
5.4. hidroloģiskais un meteoroloģiskais aprīkojums;
5.5. audiosistēmas;
5.6. sakaru tehniskais nodrošinājums;
5.7. VTS tehniskā aprīkojuma ekspluatācija un drošības tehnika.
6. Sardzes pienākumi:
6.1. VTS operatora sardzes pienākumi;
6.2. VTS vecākā operatora sardzes pienākumi;
6.3. datu savākšana, apkopošana, novērtēšana un izplatīšana;
6.4. ieraksti sardzes žurnālā.
7. Pamata procedūras:
7.1. satiksmes organizācija un kuģa kustības plāns;
7.2. ziņošanas procedūras:
7.2.1. kuģa ienākšana VTS rajonā;
7.2.2. noenkurošanās un pietauvošanās;
7.2.3. kuģa iziešana no VTS rajona;
7.3. attiecības ar masu mediju pārstāvjiem.
8. Īpaši apstākļi:
8.1. kuģu kustība ar bīstamām kravām;
8.2. apstākļi, kas iespaido kuģa kustību vai veicina noteikumu pārkāpumu;
8.3. īpašas darbības satiksmes rajonā.
9. Saistītie dienesti:
9.1. ostas dienesti un ostas pakalpojumi;
9.2. meklēšanas un glābšanas dienests;
9.3. muita un robežsardze;
9.4. meteoroloģiskā informācija.
10. Darbības modeļi kritiskās situācijās:
10.1. VTS centrā pieejamie resursi;
10.2. VTS loma meklēšanas un glābšanas operācijās;
10.3. avārijas procedūras īpašos gadījumos, ziņošanas kārtība;
10.4. sakaru tīkls informācijas plūsmas koordinēšanai;
10.5. VTS darbības plāns avārijas situācijā.
11. Citas aktivitātes:
11.1. iepazīšanās vizītes saistītajos dienestos, citos VTS centros;
11.2. pieredzes apgūšana VTS rajonā braucienā ar kuģi;
11.3. pieredzes apgūšana, piedaloties loča praktiskajā darbībā.
 |
 |
 |
 |