Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.982

Rīgā 2006.gada 5.decembrī (prot. Nr.65 7.§)

Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku - komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēku aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanas un tehniskā stāvokļa kontroles mehānismu, informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām, kā arī kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

2. Noteikumi attiecas uz šādām aizsargjoslām:

2.1. ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

2.2. ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks;

2.3. ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, kā arī drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem, kuros spiediens ir augstāks par 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem un automobiļu gāzes uzpildes stacijām;

2.4. drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

2.5. drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20 kilovatiem.

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

2.1. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

3. Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs vietās, kur elektrolīnija šķērso meža teritoriju, izveido un atbrīvo no kokiem un krūmiem elektrolīniju trases. Elektrolīnijas trases platums ir:

3.1. gaisvadu elektrolīnijām, kuru spriegums:

3.1.1. nepārsniedz 0,4 kilovoltus, - piecus metrus platā joslā;

3.1.2. ir no 6 līdz 20 kilovoltiem, - 13 metru platā joslā;

3.1.3. ir 110 kilovoltu, - 26 metrus platā joslā;

3.1.4. ir 330 kilovoltu, - 54 metrus platā joslā;

3.2. kabeļlīnijām – trīs metrus platā joslā.

(Grozīts ar MK 03.12.2013. noteikumiem Nr.1387)

3.¹ Aizliegts audzēt kokus un krūmus elektrisko tīklu trasēs, kas atrodas uz meža zemes.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.² Aizsargjoslā nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums atbilstoši Civillikumā noteiktajam.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.³ Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 15 dienu laikā pēc informēšanas par trases tīrīšanas darbu veikšanu nav paudis savu gribu rīkoties ar nocirstajiem krūmiem, elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs ar tiem rīkojas pēc saviem ieskatiem (atstājot tos trasē vai sasmalcinot), uzturot trasi tādā stāvoklī, kas nodrošina elektrolīnijas drošu ekspluatāciju.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.⁴ Ja kokus aizsargjoslā ārpus gaisvadu elektrolīnijas trases cērt zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, tas vismaz 15 dienas iepriekš par to informē elektrisko tīklu īpašnieku vai valdītāju, norādot tās zemes vienības kadastra apzīmējumu, kuras gaisvadu elektrolīnijas aizsargjoslā tiks cirsti koki, zemesgabala kadastra numuru un īpašnieka kontaktinformāciju. Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs, saņemot šādu informāciju, ja nepieciešams, organizē attiecīgo elektrolīniju atslēgumus bez maksas.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.⁵ Ja saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 61.panta desmito un 10.¹ daļu kokus aizsargjoslā cērt elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs:

3.⁵ 1. pirms Aizsargjoslu likuma 61.panta piektajā daļā noteikto potenciāli apdraudošo koku nociršanas tos iezīmē ar labi redzamām zīmēm;

3.⁵ 2. nozāģētos kokus, nebojājot kokmateriālu kvalitāti, atzaro un atstāj nesagarumotus elektrolīniju trases pēdējā metrā (gar trases malu), ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs un elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs nav vienojušies citādi (5.pielikums);

3.⁵ 3. nebojā mežaudzes kokus, ko atstāj nenocirstus;

3.⁵ 4. kokus un krūmus zāģē tā, lai koku un krūmu celmi nebūtu augstāki par 10 cm;

3.⁵ 5. augošu koku zarus zāģē tā, lai nebojātu koka stumbra daļu;

3.⁵ 6. nozāģētos kokus, koku zarus un krūmus neatstāj iegāztus mežaudzē;

3.⁵ 7. zarus zāģē līdz ar stumbru, neatstājot nenozāģētus zaru stumbeņus;

3.⁵ 8. nozāģētos kokus neapkrauj ar zariem.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.⁶ Īpaši aizsargājamu koku (dižkoku) zarus apzāģē kokkopis – arborists.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.⁷ Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs, veicot plānveida Aizsargjoslu likuma 61.panta piektajā daļā minēto potenciāli apdraudošo koku ciršanu ārpus elektrolīnijas trases, par koku ciršanu un to turpmāko izmantošanu informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nosūtot īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) informāciju par potenciāli apdraudošo koku ciršanu (5.pielikums), kā arī informē pašvaldību, kuras darbības teritorijā atrodas īpašums, kurā tiks cirsti potenciāli apdraudošie koki.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.⁸ Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam informācijas vēstulē norādītajā laikā, bet ne agrāk kā 15 dienu laikā pēc informācijas nosūtīšanas par potenciāli apdraudošo koku ciršanu jāierodas attiecīgajā zemes īpašumā, lai vienotos par Aizsargjoslu likuma 61.pantā minēto potenciāli apdraudošo koku sagarumošanas vai izvietošanas (nokraušanas) kārtību. Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs un zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var vienoties par citu ierašanās laiku un vietu vai citu šo noteikumu 5.pielikumā norādītās informācijas saskaņošanas veidu (telefoniski, elektroniski), zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam sazinoties ar elektrisko tīklu īpašnieku vai valdītāju pa informācijas vēstulē norādīto tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.⁹ Ja 30 dienu laikā pēc informācijas par potenciāli apdraudošo koku ciršanu nosūtīšanas no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nav saņemta atbilde par koku ciršanu, apstrādi un izvietošanu atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam vai viņš nav sniedzis 5.pielikumā norādīto informāciju, kokus atļauts nocirst bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

3.¹⁰ Šo noteikumu 3.⁸ punktā minētās informācijas vēstules tiek sūtītas uz zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja deklarētās dzīvesvietas adresi, oficiālo elektronisko adresi vai viņa norādīto elektroniskās saziņas adresi.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

3.¹¹ Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsludinātā ārkārtējā situācijā vai tad, ja koki uzkrituši uz objekta vai noliekušies tā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību, kokus cērt elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs Meža likuma 12.panta trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

4. Ja esošai elektrolīnijai saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu ir palielināts trases platums un palielinātā platība reģistrēta Meža valsts reģistrā kā meža zeme, attiecīgo platību svītro no Meža valsts reģistra, pamatojoties uz meža starpinventarizācijas perioda datu pārbaudes aktu.

5. (Svītrots ar MK 03.12.2013. noteikumiem Nr.1387)

6. Izdevumus par pasākumiem kabeļlīniju aizsardzībai pret klaidstrāvām sedz elektrificētā dzelzceļa un tramvaju ekspluatācijas organizācijas.

7. Juridiskās un fiziskās personas aizsargjoslās pilda elektrisko tīklu īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējs - juridiskā vai fiziskā persona - pārkāpj šos noteikumus vai elektrisko tīklu īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības, elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

2.2. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

8. Ja, veicot zemes darbus, juridiskās vai fiziskās personas konstatē kabeli, kurš nav norādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā, tās pārtrauc zemes darbus un nodrošina kabeļa saglabāšanu, kā arī nekavējoties ziņo par to elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai. Ja kabeli izceļ no ūdens ar enkuru, zvejas rīkiem vai citādi, kuģa kapteinis vai darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai.

9. Aizsargjoslās papildus Aizsargjoslu likuma 35. un 45.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts:

9.1. atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas, pievienoties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;

9.2. mest uz vadiem un balstiem, kā arī tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;

9.3. kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;

9.4. laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus.

10. Zemūdens kabeļu pārejas saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens kabeļlīnijas šķērso kuģojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm. Signālzīmju dizainu un novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs.

11. Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbus ar celšanas mehānismiem 30 metru joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas saskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu īpašnieku vai valdītāju.

2.3. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

12. Elektrisko tīklu aizsargjoslas trasēs uztur kārtībā objekta īpašnieks vai valdītājs tādā stāvoklī, kas nodrošina objekta ekspluatāciju. Aizsargjoslas ārpus trases atbilstoši zemes lietojuma veidam uztur kārtībā zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vai elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

13. Aizsargjoslu stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē elektrisko tīklu valdītājs.

13.¹ Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs slēdz savstarpējās sadarbības līgumu ar AS "Latvijas valsts meži". Līgumā paredz informācijas apmaiņas un veicamo darbu saskaņošanas kārtību.

(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1387 redakcijā)

2.4. Informācija par aprobežojumiem

14. Attiecīgo elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs ierakstīt apgrūtinājumu zemesgrāmatā. Ja attiecīgie elektriskie tīkli izbūvēti pēc 2005.gada 15.jūlija, izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, sedz elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs. Ja nekustamo īpašumu izmanto tā īpašnieka īpašuma tiešai elektroapgādei, izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, sedz zemes īpašnieks.

15. Ja mainās elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

16. Ja mainās elektrisko tīklu novietojums īpašumā vai to raksturojošie parametri (nominālais spriegums), pārskata tikai aprobežojumus un aizsargjoslas platumu (ja tas mainās) un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina kārtībā, kādā nostiprina aprobežojumus.

2.5. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

17. Aizsargjoslas dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (1.pielikums). Par informatīvo zīmju izvietošanu paredzētajās vietās un saglabāšanu ir atbildīgs elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs.

18. Īpašās informatīvās zīmes gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslu apzīmēšanai novieto uz elektrolīnijas balstiem 2,5-3 metru augstumā no zemes:

18.1. uz visiem balstiem - elektrolīnijās, kuru spriegums ir 110 un 330 kilovoltu;

18.2. trases taisnajos posmos - redzamības robežās, bet ne tālāk par
500 metriem, trases pagrieziena punktos - elektrolīnijās, kuru spriegums nepārsniedz 20 kilovoltu.

19. Uz īpašās informatīvās zīmes ir uzraksts "Aizsargjosla". Informatīvajā zīmē norāda šādu informāciju:

19.1. aizsargjoslas platums (metros);

19.2. līnijas vadu attālums no zemes (metros);

19.3. nominālā sprieguma vērtība (kilovoltos);

19.4. elektrisko tīklu valdītāja nosaukums un tālruņa numurs.

20. Īpašās informatīvās zīmes to kabeļlīniju aizsargjoslu apzīmēšanai, kuru spriegums ir no 6 līdz 20 kilovoltiem, novieto uz piteka mietiņiem metra augstumā no zemes:

20.1. trases taisnajos posmos - ik pēc 200 metriem;

20.2. trases pagrieziena punktos - trasēs bez asfalta seguma.

21. Uz īpašajām informatīvajām zīmēm ir uzraksti "Aizsargjosla" vai "Kabelis". Informatīvajā zīmē norāda šādu informāciju:

21.1. aizsargjoslas platums (metros);

21.2. kabeļa ieguldīšanas dziļums (metros);

21.3. nominālā sprieguma vērtība (kilovoltos);

21.4. elektrisko tīklu valdītāja nosaukums un tālruņa numurs.

3. Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem un drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks

3.1. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

22. Siltumtīklu remonta laikā to īpašniekam vai valdītājam ir tiesības novietot remontam nepieciešamos materiālus, mehānismus un ierīces pie remontējamajiem objektiem piecus metrus platā joslā no siltumtīklu ārmalas. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu sākšanas par tiem brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku.

23. Juridiskās un fiziskās personas ne vēlāk kā septiņas dienas pirms Aizsargjoslu likuma 46.panta pirmās daļas 6.punktā minēto darbu sākšanas aizsargjoslā darbu veikšanas nosacījumus saskaņo ar siltumtīklu īpašnieku vai valdītāju un veic nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu siltumtīklus.

24. Plānotos siltumtīklu remonta un rekonstrukcijas darbus aizsargjoslās gar autoceļiem atļauts uzsākt, ja to izpildes laiks un nosacījumi saskaņoti ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi". Ja nepieciešams novērst avāriju, siltumtīklu remontu atļauts veikt bez iepriekšējas saskaņošanas. Pirms darbu sākšanas par to informē valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi".

25. Ja, veicot zemes darbus, juridiskās vai fiziskās personas konstatē siltumtīklus, kas nav norādīti darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā, tās pārtrauc zemes darbus un nekavējoties ziņo par to siltumtīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai.

26. Juridiskās un fiziskās personas aizsargjoslās pilda siltumtīklu īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējs - juridiskā vai fiziskā persona - pārkāpj šos noteikumus vai siltumtīklu īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības, siltumtīklu īpašniekam vai valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

27. Izdevumus par pasākumiem siltumtīklu aizsardzībai pret klaidstrāvām sedz elektrificētā dzelzceļa un tramvaju ekspluatācijas organizācijas.

28. Siltumtīkli nedrīkst būt atsegti, kā arī to tuvumā nedrīkst būt atsegtu skatrakumu un bedru, izņemot gadījumus, ja tiek veikti ekspluatācijai un remontam nepieciešami darbi. Atsegtos siltumtīklu posmus aizber nedēļas laikā pēc minēto darbu pabeigšanas.

3.2. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

29. Aizsargjoslā aizliegta jebkāda darbība, kas varētu traucēt siltumtīklu normālu darbu, tos bojāt vai izraisīt nelaimes gadījumu, kā arī aizliegts:

29.1. nepiederošām personām atrasties nožogotā siltumtīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt to durvis, nožogojumus un lūkas, darbināt ieslēgšanas, izslēgšanas un regulēšanas ierīces;

29.2. kāpt uz siltumtīklu konstrukcijām, piesliet pie tām, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus.

30. Zemūdens siltumtīklu pārejas saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens siltumtīkli šķērso kuģojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm. Signālzīmju dizainu un novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto siltumtīklu valdītājs.

3.3. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

31. Aizsargjoslas uztur kārtībā siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs vai, pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās, zemes īpašnieks vai lietotājs. Ja zemi aizsargjoslā var izmantot iepriekšējiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, aizsargjoslu uztur kārtībā zemes īpašnieks vai lietotājs.

32. Siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs attīra aizsargjoslu no kokiem un krūmiem.

33. Ja nepieciešams novērst avārijas situāciju vai likvidēt avārijas sekas, siltumtīklu īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar siltumtīkliem atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud siltumtīklu darbību. Par to iepriekš paziņo Valsts meža dienestam, bet, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu), - arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai (ja tāda ir izveidota). Siltumtīklu īpašnieka vai valdītāja pienākums ir piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informēt par to zemes īpašnieku, valdītāju vai lietotāju. Nocirstie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai lietotāja īpašums.

34. Aizsargjoslu stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs un pašvaldība.

3.4. Informācija par aprobežojumiem

35. Attiecīgo siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs ierakstīt apgrūtinājumus zemesgrāmatā. Ja attiecīgie siltumtīkli izbūvēti pēc 2005.gada 15.jūlija, izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, sedz siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs. Ja nekustamo īpašumu izmanto tā īpašnieka īpašuma tiešai siltumapgādei, izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, sedz zemes īpašnieks.

36. Ja mainās siltumtīklu īpašnieks vai valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

37. Ja mainās siltumtīklu novietojuma veids (kanālos, tuneļos, gaisā vai bezkanālu novietojums) īpašumā, pārskata tikai aprobežojumus un aizsargjoslas platumu (ja tas mainās) un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina kārtībā, kādā nostiprina aprobežojumus.

3.5. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

38. Aizsargjoslas dabā ar īpašām informatīvām zīmēm neapzīmē.

39. Aizsargjoslu atrašanās vietu dabā nosaka atbilstoši tīklu atrašanās vietai, kas iezīmēta ar skatakām vai citām stacionārām konstrukcijām. Lai noteiktu aizsargjoslas dabā, no iezīmētajiem tīklu elementiem nomēra attiecīgo attālumu.

4. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, kā arī drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām un savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības vietām un automobiļu gāzes uzpildes stacijām

4.1. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

40. Attiecīgais gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju vai gāzes krātuvju urbumu īpašnieks vai valdītājs attīra no krūmiem un kokiem:

40.1. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir līdz 0,4 megapaskāliem, – metru platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ass;

40.2. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir lielāks par 0,4 megapaskāliem, bet ne lielāks par 1,6 megapaskāliem, – divus metrus platā joslā uz katru pusi no gāzesvada ārējās malas;

40.3. gāzesvadu trasi, kurā spiediens gāzesvados ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, un pie gāzesvadiem piederošo noslēgierīču laukumu, kā arī attīrīšanas un intelektuālo virzuļu palaišanas un pieņemšanas kameru mezglu trasi līdz 15 metru platā joslā, kuru veido ne mazāk kā 3 metri no vienas gāzesvada ass vai attiecīgā iepriekš uzskaitītā objekta iežogojuma puses un ne mazāk kā 9 metri, bet ne vairāk kā 12 metri no otras gāzesvada ass un attiecīgā iepriekš uzskaitītā objekta iežogojuma puses, ņemot vērā gāzesvada un attiecīgo objektu faktisko novietojumu dabā;

40.4. aizsargjoslās ap sašķidrinātās gāzes vai dabasgāzes uzpildes stacijām – 10 metru platā joslā aiz teritorijas nožogojuma;

40.5. aizsargjoslās ap gāzes krātuvju urbumiem:

40.5.1. 40 metru attālumā no urbuma virszemes daļas aprīkojuma (fontānarmatūras) ass, ja urbums atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienots ar kolektorslāni;

40.5.2. 30 metru attālumā no urbuma virszemes daļas aprīkojuma (fontānarmatūras) ass, ja urbums nav savienots ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni vai atrodas ārpus dabasgāzes uzglabāšanas zonas;

40.6. aizsargjoslās ap gāzes savākšanas punktiem un kompresoru stacijām – 3 metru platā joslā aiz teritorijas nožogojuma.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

40.¹ Attiecīgais gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju vai gāzes krātuvju urbumu īpašnieks vai valdītājs informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nosūtot paziņojumu par trases vai aizsargjoslas tīrīšanas darbu veikšanu uz zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja deklarētās dzīvesvietas adresi, oficiālo elektronisko adresi vai viņa norādīto elektroniskās saziņas adresi, un šo noteikumu 40.3. apakšpunktā minētajā gadījumā pievieno informāciju par attīrāmās trases platumu. Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs 15 dienu laikā pēc informēšanas par trases tīrīšanas darbu veikšanu nav paudis savu gribu rīkoties ar nocirstajiem kokiem un krūmiem, gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju vai gāzes krātuvju urbumu īpašnieks vai valdītājs ar tiem rīkojas pēc saviem ieskatiem (atstājot tos trasē vai sasmalcinot), uzturot trasi un aizsargjoslas tādā stāvoklī, kas nodrošina gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju un gāzes krātuvju urbumu drošu ekspluatāciju.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

40.² Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir aizliegts stādīt kokus un krūmus šo noteikumu 40.3., 40.5. un 40.6. apakšpunktā norādīto objektu ekspluatācijas nodrošināšanai nepieciešamajās teritorijās bez rakstveida saskaņošanas ar minēto objektu īpašnieku.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

41. Tādu gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, kā arī gāzes regulēšanas un mērīšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju un savākšanas punktu, gāzes krātuvju urbumu, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības vietu un automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieks vai valdītājs informē sabiedrību par aprobežojumiem drošības aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju reizi gadā nosūtot attiecīgajai pašvaldībai, kura šo informāciju publicē savā tīmekļvietnē.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

42. Juridiskās vai fiziskās personas pirms darbu uzsākšanas ekspluatācijas aizsargjoslās ārpus apdzīvotām vietām (ja spiediens gāzesvadā ir 1,6 megapaskāli vai mazāks) un ekspluatācijas aizsargjoslās (ja spiediens gāzesvadā ir lielāks par 1,6 megapaskāliem) kopīgi ar gāzesvada īpašnieku vai valdītāju nosaka un saskaņo brauktuvju vietas, lai novērstu iespējamos gāzesvada bojājumus, to šķērsojot. Pagaidu šķērsošanas vietu apzīmējumus un iekārtojumu katrā konkrētajā gadījumā nosaka gāzesvada īpašnieks vai valdītājs.

43. Pazemes gāzesvadi nedrīkst būt atsegti, kā arī to tuvumā nedrīkst būt atsegtu skatrakumu un bedru, izņemot gadījumus, ja tiek veikti ekspluatācijai un remontam nepieciešami darbi. Atsegtos gāzesvada posmus aizber nedēļas laikā pēc minēto darbu pabeigšanas.

44. Juridiskās un fiziskās personas aizsargjoslās pilda gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju, gāzesvadu, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas staciju, gāzes mērīšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, dabasgāzes savākšanas punktu, gāzes krātuvju urbumu, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības vietu, automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējas - juridiskās vai fiziskās personas - pārkāpj šo noteikumu prasības vai gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju, gāzesvadu, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas staciju, gāzes mērīšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, dabasgāzes savākšanas punktu, gāzes krātuvju urbumu, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības vietu, automobiļu gāzes uzpildes staciju īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības, īpašniekam vai valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

4.2. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

45. Apsaimniekojot gāzesvadus, gāzapgādes iekārtas un būves, gāzes noliktavas un krātuves, to īpašnieks vai valdītājs:

45.1. nodrošina, lai krāna mezglu, pieslēgšanas mezglu, kondensāta savākšanas, attīrīšanas iekārtu, palaišanas un pieņemšanas laukumiņu un citu gāzapgādes objektu nožogojuma vārtiņi būtu aizvērti un noslēgti;

45.2. visām sijas tipa virszemes pārejām ierīko nožogojumus, lai neļautu nepiederošām personām staigāt pa gāzesvadu. Pārejas apzīmē ar īpašu informatīvo zīmi (2.pielikums);

45.3. novērš virszemes ūdeņu noteci gāzesvada ass virzienā, lai zem gāzesvada grāvju un upju krastos novērstu grunts izskalošanos, kā arī gravu un izskalojumu paplašināšanos gāzesvada aizsargjoslā.

46. Zemūdens gāzesvadu pārejas saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens gāzesvadi šķērso kuģojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm. Signālzīmju dizainu un novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs.

4.3. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

47. Darbus, kas saistīti ar aizsargjoslu uzturēšanu, kā arī aizsargjoslu stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs.

48. Ja nepieciešams novērst avārijas situāciju vai likvidēt avārijas sekas, gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms ciršanas apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju darbību. Par to iepriekš paziņo Valsts meža dienestam, bet, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu), – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai (ja tāda ir izveidota). Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieka vai valdītāja pienākums ir piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informēt par to zemes īpašnieku, valdītāju vai lietotāju. 

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

48.¹ Aizsargjoslas uzturēšanas, avārijas situācijas novēršanas vai avārijas seku likvidēšanas laikā nocirstie koki un krūmi ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums atbilstoši Civillikumam.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

4.4. Informācija par aprobežojumiem

49. Gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs ierakstīt apgrūtinājumus zemesgrāmatā. Ja gāzesvadi, gāzapgādes iekārtas un būves, gāzes noliktavas un krātuves izbūvētas pēc 2005.gada 15.jūlija, izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, sedz gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs. Ja nekustamo īpašumu izmanto tā īpašnieka īpašuma tiešai gāzapgādei, izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, sedz zemes īpašnieks.

50. Ja mainās gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

51. Ja mainās gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju novietojums īpašumā (trasēs) vai raksturojošie parametri (gāzesvada spiediens), pārskata tikai aprobežojumus un aizsargjoslas platumu (ja tas mainās) un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina kārtībā, kādā nostiprina aprobežojumus gāzesvadu, gāzes noliktavu un krātuvju aizsargjoslās.

4.5. Aizsargjoslu ierīkošana apzīmēšana dabā

52. Dabā apzīmē aizsargjoslas ap gāzesvadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem.

53. Aizsargjoslas dabā apzīmē ar īpašu informatīvu zīmi (2.pielikums). Par informatīvo zīmju izvietošanu paredzētajās vietās un saglabāšanu ir atbildīgs gāzesvadu īpašnieks vai valdītājs.

54. Īpašo informatīvo zīmi aizsargjoslu apzīmēšanai novieto 1,5-2 metru augstumā no zemes:

54.1. trases taisnajos posmos - redzamības robežās, bet ne tālāk par 500 metriem;

54.2. trases pagrieziena punktos;

54.3. vietās, kur gāzesvadus šķērso autoceļi, dzelzceļi un pazemes inženierkomunikācijas;

54.4. vietās, kur gāzesvadi šķērso ūdenstilpes, ūdensteces un gravas;

54.5. lauksaimniecībā izmantojamās platībās - uz apstrādājamās zemes un meža zemes robežas.

55. Īpašo informatīvo zīmju novietošanai var izmantot katodaizsardzības kontroles un mērīšanas stabiņus.

56. Uz īpašās informatīvās zīmes ir uzraksts "Bīstami! Gāzesvads. Iespējams sprādziens". Informatīvajā zīmē norāda šādu informāciju:

56.1. aizsargjoslas platums (metros);

56.2. gāzesvada, gāzes noliktavas vai krātuves valdītāja adrese un tālruņa numurs.

57. Īpašā informatīvā zīme nodrošina iespēju:

57.1. patrulējot vizuāli noteikt gāzesvada atrašanās vietu;

57.2. noteikt gāzesvada atrašanās vietu, veicot jebkādus darbus tā aizsargjoslā.

5. Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem

5.1. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

58. Ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieks vai valdītājs uztur ugunsdrošā stāvoklī un attīra no sausās zāles, krūmiem un kokiem:

58.1. cauruļvadu trasi - piecus metrus platā joslā uz katru pusi no malējā vada;

58.2. aizsargjoslā ap tilpnēm, pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm un naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem - 10 metru platu joslu aiz teritorijas nožogojuma.

59. Ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieks vai valdītājs informē sabiedrību par aprobežojumiem aizsargjoslās un par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsargjoslās, minēto informāciju reizi gadā publicējot vietējā laikrakstā, kā arī nosūtot attiecīgajai pašvaldībai.

60. Juridiskās vai fiziskās personas pirms darbu uzsākšanas aizsargjoslās kopīgi ar naftas un naftas produktu vada valdītāju nosaka brauktuvju vietas, lai novērstu naftas un naftas produktu vada iespējamos bojājumus, to šķērsojot. Pagaidu šķērsošanas vietu apzīmējumus un iekārtojumu katrā konkrētajā gadījumā nosaka naftas un naftas produktu vada īpašnieks vai valdītājs.

61. Naftas un naftas produktu pazemes vadi nedrīkst būt atsegti, kā arī to tuvumā nedrīkst būt atsegti skatrakumi un bedres, izņemot gadījumus, ja tiek veikti ekspluatācijai un remontam nepieciešamie darbi. Atsegtos pazemes naftas un naftas produktu vadu posmus aizber nedēļas laikā pēc attiecīgo darbu pabeigšanas.

62. Juridiskās un fiziskās personas aizsargjoslās pilda ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējas - juridiskās vai fiziskās personas - pārkāpj šos noteikumus vai ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības, ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašniekam vai valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

5.2. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

63. Ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieks vai valdītājs:

63.1. nodrošina pieeju jebkuram naftas, naftas produktu vai bīstamu ķīmisko vielu vai produktu cauruļvada posmam, ja notikusi avārija un nepieciešams veikt vides aizsardzības pasākumus;

63.2. izstrādā avāriju un to seku likvidācijas pasākumu shēmu;

63.3. nodrošina nepieciešamās tehnikas, personāla un naftas produktu savākšanas līdzekļu (sorbentu) pieejamību, ja notikusi avārija;

63.4. novērš virszemes ūdeņu noteci naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvada ass virzienā, lai novērstu zem tā esošās grunts izskalošanos grāvju un upju krastos, kā arī gravu un izskalojumu paplašināšanos naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvada aizsargjoslā.

64. Zemūdens naftas un naftas produktu vadu pārejas saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens naftas un naftas produktu vadi šķērso kuģojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm. Signālzīmju dizainu un novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto naftas un naftas produktu vadu īpašnieks vai valdītājs.

5.3. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

65. Darbus, kas saistīti ar aizsargjoslu uzturēšanu, kā arī aizsargjoslu stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs.

5.4. Informācija par aprobežojumiem

66. Nosakot aprobežojumus no jauna būvējamu objektu aizsargjoslās, kā arī ja zemes īpašuma tiesības lauku apvidos ir nostiprinātas zemesgrāmatā, ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs slēdz ar zemes īpašnieku vai lietotāju zemes nomas līgumu. Izdevumus par minētā līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā sedz ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs.

67. Izdevumus par aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā sedz ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs.

68. Ja mainās ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu vai produktu cauruļvadu, tilpņu, vadu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

69. Ja mainās ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, vadu, noliktavu un krātuvju novietojums īpašumā vai raksturojošie parametri (ģeometriskie izmēri), pārskata tikai aprobežojumus un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina kārtībā, kādā nostiprina aprobežojumus aizsargjoslās.

70. Ja noteiktie aprobežojumi padara neiespējamu īpašuma izmantošanu iepriekšējiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs triju mēnešu laikā pēc aprobežojumu noteikšanas slēdz ar zemes īpašnieku nekustamā īpašuma pirkuma un pārdevuma līgumu vai nomas līgumu. Izdevumus par pirkuma un pārdevuma līguma vai nomas līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā sedz ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs.

5.5. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

71. Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, noliktavām un krātuvēm dabā apzīmē ar īpašu informatīvu zīmi (3.pielikums). Par informatīvās zīmes izvietošanu paredzētajās vietās un saglabāšanu ir atbildīgs ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju īpašnieks vai valdītājs.

72. Īpašo informatīvo zīmi aizsargjoslu apzīmēšanai novieto 1,5-2 metru augstumā no zemes:

72.1. trases taisnajos posmos - redzamības robežās, bet ne tālāk par kilometru;

72.2. trases pagrieziena punktos;

72.3. vietās, kur naftas un naftas produktu vadus šķērso autoceļi, dzelzceļi un pazemes inženierkomunikācijas;

72.4. vietās, kur naftas un naftas produktu vadi šķērso ūdenstilpes, ūdensteces un gravas;

72.5. lauksaimniecībā izmantojamās platībās - uz apstrādājamās zemes un meža zemes robežas.

73. Īpašo informatīvo zīmju novietošanai var izmantot katodaizsardzības kontroles un mērīšanas stabiņus.

74. Uz īpašās informatīvās zīmes ir uzraksts "Ugunsnedrošs!" un attiecīgās aizsargjoslas nosaukums (3.pielikums). Informatīvajā zīmē norāda šādu informāciju:

74.1. aizsargjoslas platums (metros);

74.2. ogļūdeņražu ieguves vietas, naftas (naftas produktu) vai bīstamu ķīmisko vielu (produktu) cauruļvadu, tilpņu, krātuvju īpašnieka vai valdītāja adrese un tālruņa numurs.

75. Īpašā informatīvā zīme nodrošina iespēju:

75.1. patrulējot vizuāli noteikt naftas (naftas produktu) vada, ogļūdeņražu ieguves vietu, bīstamu ķīmisko vielu (bīstamu ķīmisko vielu produktu) cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju atrašanās vietu;

75.2. noteikt naftas (naftas produktu) vada, ogļūdeņražu ieguves vietu, bīstamu ķīmisko vielu (bīstamu ķīmisko vielu produktu) cauruļvadu, tilpņu, noliktavu un krātuvju atrašanās vietu, veicot jebkādus darbus to aizsargjoslā.

6. Drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

6.1. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības

76. Plānotos vēja ģeneratora remontdarbus un rekonstrukcijas darbus aizsargjoslās gar autoceļiem atļauts uzsākt, ja to izpildes laiks un nosacījumi saskaņoti ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi". Ja nepieciešams novērst avāriju, vēja ģeneratoru atļauts remontēt bez iepriek­šējas saskaņošanas. Pirms darbu uzsākšanas informē valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi".

77. Juridiskās un fiziskās personas aizsargjoslās ap vēja ģeneratoriem pilda vēja ģeneratora īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējs - juridiskā vai fiziskā persona - pārkāpj šos noteikumus vai vēja ģeneratora īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības, vēja ģeneratora īpašniekam vai valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

6.2. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

78. Aizsargjoslā aizliegta jebkāda darbība, kas varētu traucēt vēja ģeneratora normālu darbu, to bojāt vai izraisīt nelaimes gadījumu, kā arī aizliegts:

78.1. nepiederošām personām atrasties nožogotā vēja ģeneratora teritorijā un telpās, atvērt to durvis, nožogojumus, kā arī darbināt ieslēgšanas, izslēgšanas un regulēšanas ierīces;

78.2. kāpt uz vēja ģeneratora, piesliet pie tā, novietot vai nostiprināt uz tā dažādus priekšmetus;

78.3. laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus.

6.3. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

79. Aizsargjoslas uztur kārtībā vēja ģeneratora īpašnieks vai valdītājs.

80. Aizsargjoslu stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē vēja ģeneratora īpašnieks vai valdītājs un pašvaldība.

6.4. Informācija par aprobežojumiem

81. Izdevumus, kas saistīti ar aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām, sedz vēja ģeneratora īpašnieks vai valdītājs.

82. Ja mainās vēja ģeneratora valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

6.5. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

83. Aizsargjoslas dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (4.pielikums). Par informatīvo zīmju izvietošanu paredzētajās vietās un saglabāšanu ir atbildīgs vēja ģeneratora īpašnieks vai valdītājs.

84. Īpašās informatīvās zīmes vēja ģeneratoru aizsargjoslu apzīmēšanai novieto 1,5-2 metru augstumā no zemes.

85. Uz informatīvās zīmes ir uzraksts "Vēja ģeneratora aizsargjosla". Informatīvajā zīmē norāda šādu informāciju:

85.1. aizsargjoslas platums (metros);

85.2. vēja ģeneratora īpašnieka vai valdītāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs J.Strods