1. Noteikumi nosaka īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās (turpmāk - ministrs) kompetenci.
2. Ministrs koordinē valsts politikas izstrādāšanu un īstenošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu (turpmāk- Eiropas Savienības līdzekļi) apguves jomā.
3. Ministram ir šādi uzdevumi:
3.1. koordinēt vienotas politikas izstrādi un īstenošanu Eiropas Savienības līdzekļu apguves jomā;
3.2. koordinēt Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu (saņemšanu) un to izmantošanas pārraudzību;
3.3. koordinēt normatīvo aktu projektu izstrādi Eiropas Savienības līdzekļu apguves jomā, kā arī pārraudzīt attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu;
3.4. atbilstoši kompetencei nodrošināt Latvijas nacionālās pozīcijas izstrādi, apstiprināšanu un pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās;
3.5. koordinēt tiešās pārvaldes iestāžu savstarpējo sadarbību, kā arī sadarbību ar atvasinātajām publiskajām personām jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietām;
3.6. izstrādāt priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniegt pieprasījumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Eiropas Savienības līdzekļu apguvei, kā arī organizēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem un nodrošināt to izlietojuma kontroli;
3.7. veikt citus ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi saistītus uzdevumus.
4. Ministrs ir tiesīgs:
4.1. atbilstoši kompetencei pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju un dokumentus no citām tiešās pārvaldes iestādēm, atvasinātajām publiskajām personām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;
4.2. pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās un Eiropas Savienības institūcijās ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi saistītajos jautājumos;
4.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām, programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem Eiropas Savienības līdzekļu apguves jautājumos;
4.4. sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi saistītajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
4.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēgt starptautiskos līgumus;
4.6. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.