Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) tiesu ekspertīžu iestāde — tiešās pārvaldes iestāde vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana un kurai Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētajos gadījumos uzdod veikt ekspertīzes kā ekspertīžu iestādei;

2) tiesu eksperts — persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts vai valsts atzīts privātais tiesu eksperts;

3) valsts tiesu eksperts — tiesu eksperts, kurš tiesu ekspertīzes veic kā amata pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā, kurai viens no darbības veidiem ir tiesu ekspertīžu veikšana;

4) tiesu eksperta atzinums — dokuments, kurā eksperts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, atbilstoši kompetencei sniedz argumentētas atbildes uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem;

5) tiesu eksperta specialitāte — tiesu ekspertīžu joma, kurai ir kopējs izpētes priekšmets, līdzīgi izpētes objekti un metodes un kurā eksperts apguvis nepieciešamās zināšanas.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.

3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi

(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:

1) valsts tiesu eksperti;

2) valsts atzītie privātie tiesu eksperti (turpmāk — privātie tiesu eksperti).

(2) Tiesības veikt tiesu ekspertīzi tiesu eksperts iegūst pēc tiesu eksperta sertifikāta saņemšanas.

(3) Ja ekspertīze ir nepieciešama jomās, kurās nav šā panta pirmajā daļā minēto ekspertu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var uzdot ekspertīzi veikt citai personai, kurai ir atbilstošas speciālās zināšanas.

4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs

(1) Tiesu ekspertu reģistrs (turpmāk — reģistrs) ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.

(2) Reģistrā iekļauj šādas ziņas:

1) tiesu eksperta vārds un uzvārds;

2) specialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;

3) tiesu eksperta darbības vieta;

4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;

5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;

6) atzīme, ja uz tiesu ekspertu attiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi.

(3) Reģistru veido un uztur Tieslietu ministrija.

(4) Reģistru un jebkurus grozījumus tajā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5.pants. Tiesu eksperta kandidāts

(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk — kandidāts) var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura apguvusi izraudzītajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai ieguvusi pēcdiploma izglītību izraudzītajā specialitātē;

2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi, strādājot par eksperta palīgu izraudzītajā specialitātē;

3) kura gada laikā pēc šīs daļas 2.punktā minēto prasību izpildi apliecinoša dokumenta iegūšanas iesniegusi pieteikumu sertifikācijai;

4) kura attiecībā uz profesijām, kurās normatīvie dokumenti paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu, iesniegusi profesionālās kvalifikācijas sertifikātu;

5) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

6) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) pret kuru sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

9.pants. Tiesu eksperta pienākumi

(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā.

(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:

1) sniegt zinātniski pamatotu un objektīvu atzinumu, veicot ekspertīzi pilnā apjomā;

2) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;

3) pildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ekspertīzes veikšanai izmantot akreditētas, zinātniski apstiprinātas vai Tiesu ekspertu padomes apstiprinātas metodes;

4) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;

5) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai ekspertīzes noteicējam vai viņa pilnvarotai personai;

6) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzības prasības;

7) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi, un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;

8) regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju.

10.pants. Tiesu eksperta tiesības

Tiesu ekspertam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;

2) pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju sniegt atzinumu ne vien par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atbilstoši kompetencei atklājis pēc savas iniciatīvas;

3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (arī uz jautājumu formulēšanu);

4) atteikties no atzinuma sniegšanas, ja saņemtie materiāli nav pietiekami atzinuma sniegšanai;

5) veikt tiesu ekspertīzi tikai tajā specialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika un iekārtas.

11.pants. Atzinuma saturs

(1) Atzinumā norāda šādu informāciju:

1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;

2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;

3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;

4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);

5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;

6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;

7) tiesu ekspertīzē izmantotā metodika un iegūtie rezultāti;

8) iegūto rezultātu novērtējums un secinājumi atbilstoši uzdotajiem jautājumiem.

(2) Atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.

12.pants. Tiesu ekspertīze

(1) Tiesu eksperts veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.

(2) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus objektus, kas pētīti, un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kas uzdoti sākotnējā tiesu ekspertīzē, pieprasot no ekspertīzes noteicēja sākotnējo atzinumu un savā atzinumā norādot atšķirības un to cēloņus, ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās ekspertīzes veic tiesu eksperts vienpersoniski vai tiesu ekspertu komisija.

(4) Tiesu ekspertīzi veic ekspertu komisija gadījumā, ja to paredz ekspertīzes noteicējs, vai pēc tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja rīkojuma, kā arī ja:

1) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;

3) veicama tiesu ekspertīze attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

4) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai, kad jautājuma noskaidrošanai objektu pēta dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti;

5) veicama kompleksā tiesu ekspertīze.

(5) Ja tiesu eksperti nestrādā vienā tiesu ekspertīžu iestādē, tiesu ekspertu komisiju ar lēmumu veido ekspertīzes noteicējs (izņemot tiesu ekspertīzes personas veselības stāvokļa noteikšanai, tiesu ekspertīzes attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību un kompleksās tiesu ekspertīzes, šajos gadījumos komisiju veido tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs).

(6) Ja noteikts, ka tiesu ekspertīzi veic ekspertu komisija, kuras sastāvā ir dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu eksperti, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tiesu eksperts, kas organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmuma kopiju.

14.pants. Valsts tiesu eksperts tiesu ekspertīžu iestādē

(1) Valsts tiesu ekspertu ieceļ amatā un atbrīvo no amata tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs un piecu darbdienu laikā informē par to Tieslietu ministriju.

(2) Uz valsts tiesu ekspertu attiecas normatīvajos aktos noteiktie valsts amatpersonas pienākumi un valsts civildienesta ierēdņiem noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi.

(3) Valsts tiesu ekspertīžu iestāžu valsts tiesu ekspertiem atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

15.pants. Darba samaksa, pabalsti un kompensācijas

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

16.pants. Atlaišanas pabalsts

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

17.pants. Atvaļinājums

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

19.pants. Privātā tiesu eksperta reģistrācija

(1) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tieslietu ministrijai šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā noteikto informāciju.

(2) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tieslietu ministrijai triju darbdienu laikā.

20.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi

(1) Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:

1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;

2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;

3) monētu un naudas zīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;

4) narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu tiesu ekspertīzi;

5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem cilvēkiem un to biomateriālu tiesu ekspertīzi;

6) tiesu ekspertīzi attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;

7) tiesu medicīnas ekspertīzi aizdomās turētās un apsūdzētās personas veselības stāvokļa noteikšanai;

8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.

21.pants. Privātā tiesu eksperta darbības kvalitātes nodrošināšana

Privātais tiesu eksperts ir atbildīgs par tiesu ekspertīzē izmantoto iekārtu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju.

22.pants. Tiesu ekspertu padome

(1) Tiesu ekspertu padome (turpmāk — padome) ir tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija, kas:

1) organizē ekspertu sertifikāciju un resertifikāciju;

2) pieņem lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu, tā darbības apturēšanu un atņemšanu;

3) uzrauga un kontrolē tiesu ekspertu darbību.

(2) Padomes lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tieslietu ministram.

(3) Padomes darbu nodrošina Tieslietu ministrija.

24.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

Disciplinārlietu pret tiesu ekspertu padome ierosina pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, pēc personas sūdzības vai pēc padomes iniciatīvas par:

1) likumu un citu normatīvo aktu neievērošanu;

2) kļūdainu vai nepamatotu atzinumu sniegšanu atkārtoti divu gadu laikā;

3) pienākumu nepildīšanu;

4) pilnvaru pārsniegšanu;

5) amata nelikumīgu izmantošanu;

6) nepiedienīgu un necienīgu izturēšanos.

27.pants. Tiesu eksperta kriminālatbildība

Par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu tiesu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.

1. Persona, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā veic eksperta pienākumus valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā un ir saņēmusi eksperta tiesības apliecinošu dokumentu, pielīdzināma valsts tiesu ekspertam, un tai gada laikā pēc likuma spēkā stāšanās dienas izsniedz tiesu eksperta sertifikātu, pamatojoties uz padomei iesniegto tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja ieteikuma vēstuli un tiesu eksperta tiesības apliecinošo dokumentu. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņu nosaka atbilstoši iesniegtajā tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā noteiktajam termiņam. Ja tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā termiņš nav noteikts, tiesu eksperta sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

2. Līdz ekspertīžu veikšanas metožu akreditēšanai vai apstiprināšanai padomē, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim tiesu eksperti ekspertīžu veikšanai izmanto tiesu ekspertīžu iestādēs apstiprinātās metodes.

3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets apstiprina tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un padomes nolikumu un izdod šā likuma 8.pantā paredzētos noteikumus.

4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabinets izdod šā likuma 7., 18., 25. un 26.pantā paredzētos noteikumus.

5. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (mēnešalgu, prēmijas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)