1. Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī.
2. Nosūtītājinstitūcija pabalstus pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē.
3. Šajos noteikumos noteiktās kompensācijas nosūtītājinstitūcija pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensāciju apmēru.
4. Sakaru virsnieks var saņemt ceļa un pārcelšanās izdevumu samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus avansā, ja viņš nosūtītājinstitūcijā iesniedz avansa pieprasījumu.
5. Algas pabalsta apmēru gadā sakaru virsniekam nosaka, 16300 latu reizinot ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.
(Grozīts ar MK 02.01.2007. noteikumiem Nr.18.)
6. Algas pabalstu sakaru virsnieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai veiktu dienesta pienākumus, bet ne agrāk kā ar nosūtītājinstitūcijas vadītāja rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu. Algas pabalstu izmaksā arī par laiku, ko sakaru virsnieks pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā. Algas pabalstu pārtrauc maksāt ar dienu, kad sakaru virsnieks atstāj dienesta vietu, bet ne vēlāk kā ar nosūtītājinstitūcijas vadītāja rīkojumā noteikto pārcelšanās datumu.
7. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad:
7.1. sakaru virsniekam piešķirts atvaļinājums bez dienesta atalgojuma un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas;
7.2. sakaru virsnieks atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas;
7.3. sakaru virsnieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
(Grozīts ar MK 19.05.2009. noteikumiem Nr.445)
8. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mēnesī izmaksājamo apmēru nosaka, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.
9. Pabalsta apmēru gadā par laulātā uzturēšanos ārvalstī nosaka, 5700 latu reizinot ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.
(Grozīts ar MK 02.01.2007. noteikumiem Nr.18.)
10. Pabalsta apmēru gadā par katra bērna uzturēšanos ārvalstī nosaka, 2600 latu (par bērnu līdz 12 gadu vecumam) vai 2900 latu (par bērnu no 12 gadu vecuma) reizinot ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.
(MK 02.01.2007. noteikumu Nr.18 redakcijā.)
11. Pabalstus par laulātā un bērna (turpmāk - ģimenes locekļi) uzturēšanos ārvalstī sakaru virsnieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad ģimenes locekļi ierodas viņa dienesta vietā.
12. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī. Mēnesī izmaksājamo apmēru nosaka, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.
13. Sakaru virsnieka ģimenes locekļi var uzturēties dienesta vietā pastāvīgi vai periodiski. Par pastāvīgu ģimenes locekļu uzturēšanos uzskata tad, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gadā nepārsniedz 90 dienas, ieskaitot sakaru virsnieka atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja ir attaisnojoši iemesli (piemēram, slimība, ģimenes locekļa nāve, mācības akreditētās izglītības iestādēs), ar nosūtītājinstitūcijas vadītāja rakstisku atļauju prombūtnes termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par 150 dienām.
14. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī sakaru virsniekam izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ja ir iegūta vidējā izglītība) vai ir ieguvis vidējo izglītību (ja 18 gadi ir sasniegti pirms dienas, kad iegūta vidējā izglītība), ja attiecīgā izglītības iestāde atrodas dienesta vietas valstī.
15. Ja ģimenes locekļi ārvalstī uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī sakaru virsnieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu.
16. Ja laulātais dienesta vietā uzturas tikai periodiski, nevis pastāvīgi, sakaru virsnieks nesaņem pabalstu par laulātā uzturēšanos.
17. Ja bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, sakaru virsnieks saņem pabalstu par bērna faktisko uzturēšanās laiku.
(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.889)
18. Ja abi laulātie ir sakaru virsnieki un viņi dienesta pienākumus pilda vienā ārvalstī, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī neizmaksā, bet pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī izmaksā vienam no laulātajiem.
19. Sakaru virsniekam ir pienākums nekavējoties paziņot nosūtītājinstitūcijas vadītājam par apstākļiem, ja zudis pamats izmaksāt pabalstu par laulātā vai bērnu uzturēšanos ārvalstī.
20. Sakaru virsniekam, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei.
21. Vienreizējais pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei ir 750 latu. Ja sakaru virsnieks uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar laulāto, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 20 %. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 10 %.
22. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:
22.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi sakaru virsnieka pastāvīgā dzīvesvieta;
22.2. sakaru virsnieku pārceļ dienestā uz ārvalsti uz laiku, kas ir mazāks par gadu.
24. Ja abi laulātie ir sakaru virsnieki un viņi dienesta pienākumus pilda vienā ārvalstī, pabalstu izmaksā vienam no laulātajiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktos nosacījumus.
25. Ja sakaru virsnieku pēc paša vēlēšanās vai konstatēto disciplināro pārkāpumu dēļ atsauc no dienesta ārvalstī, viņš atmaksā pabalstu šādā apmērā:
25.1. 100 % apmērā, ja no pārcelšanās dienas ir pagājis mazāk par gadu;
25.2. 40 % apmērā, ja no pārcelšanās dienas ir pagājis vairāk par gadu, bet mazāk par diviem gadiem.
26. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 50 latu mēnesī. Pabalsts netiek izmaksāts par sakaru virsniekam piešķirto atvaļinājuma laiku.
27. Pabalstu neizmaksā sakaru virsniekam, kuru nodrošina ar dienesta transportlīdzekli. Ja dienesta transportlīdzekli kādu laiku nav iespējams lietot, sakaru virsniekam pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai izmaksā proporcionāli kalendāra dienu skaitam mēnesī, kad dienesta transportlīdzeklis netika lietots.
28. Sakaru virsniekam tiek kompensēti dzīvokļa īres un komunālie izdevumi saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 2.punktu atbilstoši dienesta vietai. Ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju, sakaru virsniekam sedz faktiskos izdevumus.
29. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summa vienam sakaru virsniekam noteikta divu cilvēku ģimenei (laulātajiem). Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš sakaru virsnieka dienesta vietā uzturas pastāvīgi, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru palielina par 5 %.
30. Ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot triju mēnešu īres maksas apmēru.
31. Šajos noteikumos noteiktā dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija paredzēta mēbelētam dzīvoklim.
32. Bērnu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādes izdevumus saskaņā ar sakaru virsnieka rakstisku pamatojumu un dokumentiem, kas apliecina mācību izdevumus, kompensē šādā apmērā:
32.1. 90 % apmērā, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzēto pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādi;
32.2. 60 % apmērā, ja bērns attiecīgās dienesta vietas valstī apmeklē privātu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādi, bet viņam ir iespēja mācīties valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētā izglītības iestādē;
32.3. 90 % apmērā, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un abi vecāki pilda dienesta pienākumus ārvalstī vai bērns atrodas dienesta vietas valstī tikai ar vienu no vecākiem.
33. Šo noteikumu 32.punktā minētās izglītības iestādes izvēli akceptē un lēmumu par izdevumu kompensāciju pieņem nosūtītājinstitūcijas vadītājs, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.
34. Ja bērns pārtrauc mācības skolā laikposmā, par kuru segti mācību izdevumi, un no izglītības iestādes nav iespējams atgūt naudu par laikposmu, kurā bērns nemācās minētajā iestādē, atkārtotu mācību izdevumu kompensāciju sakaru virsniekam par jau kompensēto laikposmu neizmaksā. Šis nosacījums neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk - likums) 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem gadījumiem.
35. Ja sakaru virsnieku atvaļina no dienesta saskaņā ar likuma 47.panta pirmās daļas 1., 4., 5. vai 8.punktu, viņa pienākums ir atmaksāt mācību maksas daļu par atlikušo mācību periodu, par kuru saņemta kompensācija.
36. Sakaru virsniekam kompensē šādus ceļa un pārcelšanās izdevumus:
36.1. sakaru virsnieka, kā arī viņa ģimenes locekļu ceļa un pārcelšanās izdevumus, dodoties uz dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās;
36.2. sakaru virsnieka un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā ārvalstī;
36.3. sakaru virsnieka ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties uz sakaru virsnieka dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās, ja ģimenes locekļi sakaru virsnieka dienesta vietā uzturas periodiski.
37. Šo noteikumu 36.1., 36.2. un 36.3.apakšpunktā minētos ceļa izdevumus sakaru virsniekam kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē.
38. Šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētos pārcelšanās izdevumus sakaru virsniekam kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot viena 20 pēdu konteinera pārvadāšanas izdevumu apmēru.
39. Šo noteikumu 36.2. un 36.3.apakšpunktā minētos ceļa izdevumus sakaru virsniekam kompensē reizi gadā.
40. Sakaru virsniekam kompensē izdevumus, kas saistīti ar sakaru virsnieka un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi) veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.
41. Izdevumus, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, sakaru virsniekam kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot 1200 latu gadā par katru personu.
(Pielikums MK 02.01.2007. noteikumu Nr.18 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.889; MK 04.11.2008. noteikumiem Nr.917)
1. Dzīves dārdzības koeficients attiecīgajās valstīs ir šāds:
Nr.p.k. | Valsts | Dzīves dārdzības koeficients |
1.1. | Baltkrievija (Minska) | 0,80 |
1.1.1 | Gruzija | 0,96 |
1.2. | Īrija | 1,23 |
1.3. | Krievijas Federācija (Maskava) | 1,10 |
1.4. | Lielbritānija | 1,43 |
1.5. | Nīderlande | 1,15 |
1.6. | Polija | 0,80 |
1.7. | Somija | 1,26 |
1.8. | Ukraina | 1,01 |
1.9. | Vācija | 1,02 |
2. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs gadā attiecīgajās valstīs ir šāds:
Nr.p.k. | Valsts | Kompensācijas apmērs (latos) |
2.1. | Baltkrievija (Minska) | 7920 |
2.1.1 | Gruzija | 11110 |
2.2. | Īrija | 24740 |
2.3. | Krievijas Federācija (Maskava) | 20600 |
2.4. | Lielbritānija | 26740 |
2.5. | Nīderlande | 17380 |
2.6. | Polija | 11110 |
2.7. | Somija | 17380 |
2.8. | Ukraina | 11110 |
2.9. | Vācija (Berlīne) | 15840 |