Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 15.augustā (prot. Nr.42 16.§)
19.panta pirmās daļas 3.punktu un 22.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts).
2. Šo noteikumu II nodaļu piemēro Latvijas Republikā būvētiem gaisa kuģiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 20.februāra Regulas (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (turpmāk – regula Nr. 216/2008), II pielikuma kritērijiem.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.690 redakcijā)
3. Šo noteikumu III nodaļu piemēro gaisa kuģiem, kas atbilst regulas Nr. 216/2008 II pielikuma kritērijiem un Latvijas Republikā individuālā kārtā tiek būvēti vai restaurēti vienā eksemplārā paša būvētāja vai restaurētāja vajadzībām nekomerciālā nolūkā.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.690)
4. Šo noteikumu IV nodaļu piemēro Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētiem gaisa kuģiem, kas atbilst regulas Nr. 216/2008 II pielikuma kritērijiem.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.690)
5. Latvijas Republikā kompetentā iestāde, kas atbild par šo noteikumu, regulas Nr. 216/2008, Komisijas 2003.gada 20.novembra Regulas (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču pastāvīgu lidotspēju un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (turpmāk – regula Nr. 2042/2003) un Komisijas 2003.gada 24.septembra Regulas EK Nr. 1702/2003, kas nosaka izpildes kārtību gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidotspējas un atbilstības vides aizsardzības prasībām sertifikācijai, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikācijai, izpildes uzraudzību, ir valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.690 redakcijā)
6. Rūpnieciski būvēt gaisa kuģi un izgatavot atsevišķas gaisa kuģa daļas, ierīces un palīgierīces var komersants, kuram izsniegta attiecīga Civilās aviācijas aģentūras atļauja, kas apliecina, ka komersantam ir:
6.1. atbilstoši apmācīti darbinieki;
6.2. paredzētajam darbam atbilstošs darbinieku skaits ar skaidri noteiktiem to pienākumiem, atbildību un pakļautības struktūru;
6.3. paredzētajam darbam piemērotas telpas, kas pasargā no klimatisko apstākļu nelabvēlīgas ietekmes uz darba kvalitāti;
6.4. darbības instrukcija, kurā ietvertas visas ar paredzēto darbību saistītās procedūras;
6.5. kvalitātes sistēma, kas ietver neatkarīgu auditu, lai uzraudzītu komersanta noteiktās darbu veikšanas kārtības un instrukciju ievērošanu, instrumentu, aprīkojuma un darbinieku atbilstību veicamajam darbam, un kārtību, kas nodrošina audita laikā atklāto neatbilstību savlaicīgu novēršanu. Komersants, kuram ir mazāk par 20 darbiniekiem, kvalitātes sistēmu var aizstāt ar ārējo auditu. Auditu veic ne retāk kā reizi gadā;
6.6. attiecīgā gaisa kuģa tipa būvei nepieciešamā tehniskā dokumentācija;
6.7. attiecīgā gaisa kuģa būvei nepieciešamie instrumenti un aprīkojums.
7. Lai saņemtu šo noteikumu 6.punktā minēto atļauju, komersants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā attiecīgu iesniegumu, norādot komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un paredzētos darbus.
8. Civilās aviācijas aģentūra pirms atļaujas izsniegšanas veic inspekciju, lai pārbaudītu komersanta atbilstību šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem.
9. Ja inspekcijas gaitā tiek atklāta neatbilstība šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem, komersantam tā jānovērš pirms atļaujas saņemšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc neatbilstības atklāšanas.
10. Atļauju būvēt gaisa kuģi un izgatavot atsevišķas gaisa kuģa daļas, ierīces un palīgierīces izsniedz apliecības veidā uz nenoteiktu laiku.
11. Civilās aviācijas aģentūra veic komersanta, kam izsniegta atļauja būvēt gaisa kuģi un izgatavot atsevišķas gaisa kuģa daļas, ierīces un palīgierīces, periodiskas inspekcijas, lai pārliecinātos, ka tas nodrošina atbilstību šo noteikumu 6.punktā norādītajām prasībām. Inspekcijas veic tādā veidā, lai katrs no šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem tiktu pārbaudīts ne retāk kā reizi divos gados.
12. Ja inspekcijas gaitā tiek konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem, kura tieši apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, tad atkarībā no neatbilstības rakstura Civilās aviācijas aģentūra aptur vai ierobežo izsniegtās atļaujas darbību līdz brīdim, kad šī neatbilstība tiek novērsta. Atļaujas darbību aptur uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja komersants minētajā laikā neatbilstības nenovērš, atļauju anulē. Atļauju anulē arī pēc komersanta pieprasījuma vai gadījumā, ja komersants tiek likvidēts.
13. Ja inspekcijas gaitā tiek konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem, kura tieši neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, komersantam šī neatbilstība jānovērš triju mēnešu laikā. Ja komersants minētajā laikā neatbilstību nenovērš, Civilās aviācijas aģentūra rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu.
14. Nerūpnieciski būvēt atsevišķu gaisa kuģa eksemplāru, kā arī izgatavot tā atsevišķas daļas drīkst fiziskās personas un komersanti, kuriem izsniegta attiecīga Civilās aviācijas aģentūras atļauja.
15. Lai saņemtu šo noteikumu 14.punktā minēto atļauju, fiziskā persona vai komersants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā rakstisku iesniegumu, kuram pievieno gaisa kuģa projekta dokumentāciju.
16. Lai izvērtētu šajā nodaļā minēto gaisa kuģu projekta dokumentāciju un uzraudzītu būvēšanas procesu, Civilās aviācijas aģentūra izveido pastāvīgu ekspertu komisiju (turpmāk - ekspertu komisija). Ekspertu komisija darbojas Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā. Ekspertu komisijas atzinumiem ir ieteikuma raksturs.
17. Ekspertu komisija izvērtē fiziskās personas vai komersanta iesniegtā gaisa kuģa projekta atbilstību gaisa kuģa lidojumderīguma prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem, un, ja nepieciešams, pieprasa gaisa kuģa projekta pilnveidošanu.
18. Pēc iepazīšanās ar ekspertu komisijas atzinumu Civilās aviācijas aģentūra lemj par projektam izvirzīto prasību izpildi un, ja minētās prasības ir izpildītas, izsniedz atļauju būvēt gaisa kuģi. Lidojumu drošības nolūkos Civilās aviācijas aģentūra var izvirzīt noteiktus nosacījumus.
19. Gaisa kuģa būvēšana notiek ekspertu komisijas uzraudzībā. Ekspertu komisija kopīgi ar fizisko personu vai komersantu sastāda grafiku, kurā noteikti tie būvēšanas posmi, pēc kuriem nepieciešamas ekspertu komisijas pārbaudes par projektā ietverto nosacījumu izpildi būvēšanas procesā. Pārbaudes posmus nosaka tā, lai būtu iespējama gaisa kuģa pārbaude pirms tādu montāžas darbu veikšanas, kas apgrūtina tā konstrukcijas izvērtēšanu. Būvēšanas procesā pārbaužu grafiku var precizēt.
20. Noslēdzoties atsevišķam gaisa kuģa būvēšanas posmam, fiziskā persona vai komersants informē par to ekspertu komisiju un vienojas par gaisa kuģa pārbaudes laiku un vietu.
21. Turpmāka gaisa kuģa būvēšana ir atļauta, ja Civilās aviācijas aģentūra ir pārliecinājusies, ka ir ievēroti visi gaisa kuģa projekta nosacījumi un tehnoloģijas un novērsti visi pārbaudē atklātie trūkumi.
22. Kad gaisa kuģa būvēšana ir pabeigta, Civilās aviācijas aģentūra lemj par gaisa kuģa gatavību pārbaudes lidojumam.
23. Ja saņemts fiziskās personas vai komersanta iesniegums un Civilās aviācijas aģentūra konstatē, ka gaisa kuģis ir gatavs pārbaudes lidojumam, Civilās aviācijas aģentūra izsniedz atļauju gaisa kuģa pārbaudes lidojumam.
24. Pēc sekmīga pārbaudes lidojuma Civilās aviācijas aģentūra izsniedz apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem. Lidojumu drošības nolūkos Civilās aviācijas aģentūra var izvirzīt noteiktus nosacījumus.
25. Gaisa kuģa tehniskā apkope ir darbi, kurus veic gaisa kuģim tā ekspluatācijas procesā, lai uzturētu gaisa kuģa pastāvīgu derīgumu lidojumiem.
26. Gaisa kuģa tehniskā apkope ietver:
26.1. gaisa kuģa plānoto tehnisko apkopi;
26.2. darbus, kurus veic, lai izpildītu gaisa kuģa izgatavotāja, projektētāja un projektētāja valsts izdotos lidotspējas norādījumus;
26.3. gaisa kuģa remontu un kapitālo remontu;
26.4. gaisa kuģa pārbūvi (modifikācijas);
26.5. gaisa kuģa defektu un bojājumu novēršanu.
27. Gaisa kuģa tehnisko apkopi veic saskaņā ar gaisa kuģa izgatavotāja izstrādāto tehniskās apkopes dokumentāciju (ieskaitot norādījumus, kurus gaisa kuģa izgatavotājs izdod gaisa kuģa ekspluatācijas gaitā).
28. Veicot gaisa kuģa tehnisko apkopi, ievēro visus projektētāja valsts izdotos obligātos lidojuma derīguma norādījumus.
29. Gaisa kuģa tehniskajai apkopei izmanto attiecīgajam gaisa kuģim paredzētos instrumentus un mēraparātus.
30. Pēc katras tehniskās apkopes gaisa kuģim noformē tehniskās apkopes protokolu. Minētais protokols ietver apliecinājumu, ka tehniskās apkopes darbi ir veikti saskaņā ar šo noteikumu 27. un 28.punktā minētajām prasībām, un šādu informāciju:
30.1. veiktie tehniskās apkopes darbi un atsauce uz tehniskās apkopes dokumentāciju;
30.2. darbu izpildes datums;
30.3. tās fiziskās personas vārds, uzvārds un paraksts, kura apstiprina tehniskās apkopes veikšanu, un atsauce uz dokumentu, kas piešķir šai personai tiesības veikt gaisa kuģa tehnisko apkopi. Ja tehnisko apkopi veic komersants, norāda tā nosaukumu un atsauci uz dokumentu, kas šim komersantam piešķir tiesības veikt gaisa kuģa tehnisko apkopi.
31. Gaisa kuģa tehnisko apkopi veic un tehniskās apkopes protokolu paraksta:
31.1. (svītrots ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.690);
31.2. (svītrots ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.690);
31.3. fiziskā persona, kas sertificēta saskaņā ar regulas Nr. 2042/2003 III pielikuma nosacījumiem un kurai ir attiecīga kvalifikācijas atzīme;
31.4. fiziskā persona un komersanta pilnvarota persona, ja saņemta atļauja saskaņā ar šo noteikumu 37. un 45.punktā minētajiem nosacījumiem;
31.5. komersants, ja saņemta atļauja saskaņā ar šo noteikumu 37.punktā minētajiem nosacījumiem. Tehniskās apkopes protokolu paraksta komersanta pilnvarota persona.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.690)
31.1 Tehnisko apkopi gaisa kuģim, kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5700 kilogramu vai lielāka vai kuru izmanto komerciālos nolūkos, veic šo noteikumu 31.5.apakšpunktā minētais komersants.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.690 redakcijā)
33. Veikt regulas Nr. 216/2008 II pielikuma "e", "f" un "g" apakšpunktā minēto gaisa kuģu tehnisko apkopi, ja gaisa kuģi izmanto nekomerciālos nolūkos, kā arī parakstīt tehniskās apkopes protokolu var arī pilots, kuram ir konkrētajam gaisa kuģa tipam atbilstoša pilota apliecība.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.690 redakcijā)
34. Veikt nerūpnieciski būvēta gaisa kuģa tehnisko apkopi un parakstīt tehniskās apkopes protokolu var arī gaisa kuģa izgatavotājs.
35. Gaisa kuģa pilots var veikt šo noteikumu 33.punktā minēto gaisa kuģu plānoto tehnisko apkopi, kuras periodiskums nepārsniedz 100 (neieskaitot) nolidojuma stundas vai vienu gadu (neieskaitot) atkarībā no tā, kurš no minētajiem nosacījumiem iestājas agrāk. Tehniskās apkopes protokolu paraksta pilots tikai attiecībā uz tiem darbiem, ko veicis personīgi.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.690 redakcijā)
36. Citas personas gaisa kuģa tehnisko apkopi veic tikai šo noteikumu 31.punktā minēto fizisko personu vai komersantu uzraudzībā, un tām nav tiesību parakstīt tehniskās apkopes protokolu.
37. Šo noteikumu 31.4.apakšpunktā minētais komersants gaisa kuģu tehnisko apkopi var veikt, ja tam ir izsniegta attiecīga Civilās aviācijas aģentūras atļauja, kas apliecina, ka komersantam ir:
37.1. atbilstoši apmācīti darbinieki;
37.2. paredzētajam darbam atbilstošs darbinieku skaits ar skaidri noteiktiem to pienākumiem, atbildību un pakļautības struktūru;
37.3. paredzētajam darbam piemērotas telpas, kas pasargā no klimatisko apstākļu nelabvēlīgas ietekmes uz darba kvalitāti;
37.4. darbības instrukcija, kurā ietvertas visas ar paredzēto darbību saistītās procedūras;
37.5. kvalitātes sistēma, kas ietver neatkarīgu auditu, lai uzraudzītu komersanta noteiktās darbu veikšanas kārtības un instrukciju ievērošanu, instrumentu, aprīkojuma un darbinieku atbilstību veicamajam darbam, un kārtību, kas nodrošina audita laikā atklāto neatbilstību savlaicīgu novēršanu. Komersants, kuram ir mazāk par 20 darbiniekiem, kvalitātes sistēmu var aizstāt ar ārējo auditu. Auditu veic ne retāk kā reizi gadā;
37.6. attiecīgā gaisa kuģa tehniskajai apkopei nepieciešamā tehniskā dokumentācija;
37.7. attiecīgā gaisa kuģa tehniskajai apkopei nepieciešamie instrumenti un aprīkojums;
37.8. komersanta pilnvarots darbinieks, kuram ir tiesības komersanta vārdā parakstīt tehniskās apkopes protokolu un kurš atbilst šo noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem.
38. Lai saņemtu šo noteikumu 37.punktā minēto atļauju, komersants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā attiecīgu iesniegumu, norādot komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un paredzēto darbu apjomu.
39. Civilās aviācijas aģentūra pirms atļaujas izsniegšanas veic inspekciju, lai pārbaudītu komersanta atbilstību šo noteikumu 37.punktā minētajiem nosacījumiem.
40. Ja inspekcijas gaitā tiek atklāta neatbilstība šo noteikumu 37.punktā minētajiem nosacījumiem, komersantam tā jānovērš pirms atļaujas saņemšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc neatbilstības atklāšanas.
41. Atļauju veikt gaisa kuģu tehnisko apkopi izsniedz apliecības veidā uz nenoteiktu laiku. Apliecībā norāda, kādiem gaisa kuģiem un kāda veida tehnisko apkopi attiecīgais komersants ir tiesīgs veikt.
42. Civilās aviācijas aģentūra veic periodiskas inspekcijas, lai pārliecinātos, ka komersants, kuram izsniegta atļauja veikt gaisa kuģu tehnisko apkopi, nodrošina atbilstību šo noteikumu 37.punktā minētajām prasībām. Inspekcijas veic tā, lai katrs šo noteikumu 37.punktā minētais nosacījums tiktu pārbaudīts ne retāk kā reizi divos gados.
43. Ja inspekcijas gaitā tiek konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu 37.punktā minētajiem nosacījumiem, kura tieši apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, tad atkarībā no neatbilstības rakstura Civilās aviācijas aģentūra aptur vai ierobežo izsniegtās atļaujas darbību līdz brīdim, kad šī neatbilstība tiek novērsta. Atļaujas darbību aptur uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Ja komersants minētajā laikā neatbilstību nenovērš, atļauju anulē. Atļauju anulē arī pēc komersanta pieprasījuma vai gadījumā, ja komersants tiek likvidēts.
44. Ja inspekcijas gaitā tiek konstatēta tāda neatbilstība šo noteikumu 37.punktā minētajiem nosacījumiem, kura tieši neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, komersantam šī neatbilstība jānovērš triju mēnešu laikā. Ja komersants minētajā laikā neatbilstību nenovērš, Civilās aviācijas aģentūra rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu.
45. Šo noteikumu 31.4.apakšpunktā minētās fiziskās personas var veikt gaisa kuģu tehnisko apkopi, ja tām ir izsniegta attiecīga Civilās aviācijas aģentūras atļauja un tās atbilst šādiem nosacījumiem:
45.1. tās ir sasniegušas 18 gadu vecumu;
45.2. tām ir pietiekošas zināšanas par:
45.2.1. starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa kuģu tehnisko apkopi;
45.2.2. dabas zinātni, matemātikas pamatiem, mērvienībām, fizikas un ķīmijas teorijas pamatprincipiem;
45.2.3. gaisa kuģu uzbūvi, struktūru, konstrukciju, to sistēmām, elektriskās enerģijas avotiem un sadales principiem un gaisa kuģu avionikas pamatprincipiem;
45.2.4. gaisa kuģu tehniskās apkopes veidiem un praksi, tehniskās apkopes dokumentāciju;
45.2.5. cilvēka faktora ietekmi uz tehnisko apkopi;
45.3. tām ir vismaz četru gadu praktiskā darba pieredze gaisa kuģu tehniskajā apkopē vai divu gadu praktiskā darba pieredze gaisa kuģu tehniskajā apkopē, ja pabeigta akreditēta mācību iestāde un tajā iegūta ar aviāciju saistīta specialitāte.
46. Lai saņemtu šo noteikumu 45.punktā minēto atļauju, fiziskā persona iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā attiecīgu iesniegumu, norādot gaisa kuģu tipu vai veidu, kuru tehniskajai apkopei nepieciešama atļauja.
47. Šo noteikumu 46.punktā minētajam iesniegumam pievieno fiziskās personas zināšanas apliecinošus dokumentus atbilstoši šo noteikumu 45.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Ja šādu dokumentu nav, fiziskā persona par šo noteikumu 45.2.apakšpunktā minētajām tēmām kārto eksāmenu Civilās aviācijas aģentūrā.
48. Ja fiziskā persona atbilst šo noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem, Civilās aviācijas aģentūra izsniedz atļauju apliecības veidā. Apliecībā norāda gaisa kuģu tipus vai veidus, kuru tehnisko apkopi drīkst veikt apliecības turētājs. Apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.
49. Šo noteikumu 48.punktā minētās apliecības derīguma termiņu Civilās aviācijas aģentūra pagarina, pamatojoties uz apliecības turētāja iesniegumu, ja apliecības turētājs savā līdzšinējā darbībā nav pārkāpis gaisa kuģa tehniskās apkopes nosacījumus.
50. Šo noteikumu 48.punktā minēto apliecību Civilās aviācijas aģentūra anulē pēc apliecības turētāja pieprasījuma, tā nāves gadījumā, kā arī gadījumā, ja apliecības turētājs ir pārkāpis gaisa kuģa tehniskās apkopes nosacījumus tādā veidā, kas ietekmē gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un lidojumu drošību.
51. Gaisa kuģa īpašnieks vai gaisa kuģa ekspluatants (ja gaisa kuģa īpašnieks ir noslēdzis rakstisku līgumu par savas atbildības deleģēšanu gaisa kuģa ekspluatantam) nodrošina, ka:
51.1. gaisa kuģim savlaicīgi tiek veikti šo noteikumu 26.punktā minētie nepieciešamie tehniskās apkopes darbi;
51.2. gaisa kuģis tiek uzturēts lidojumam derīgā stāvoklī;
51.3. gaisa kuģim ir apliecība par derīgumu lidojumiem, kas izsniegta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;
51.4. paredzētajam lidojumam nepieciešamais ekspluatācijas un avārijas aprīkojums ir darba kārtībā.
52. Gaisa kuģa īpašnieks vai gaisa kuģa ekspluatants (ja gaisa kuģa īpašnieks ir noslēdzis rakstisku līgumu par savas atbildības deleģēšanu gaisa kuģa ekspluatantam) apkopo šādu informāciju par katru gaisa kuģi:
52.1. gaisa kuģa un tā komponentu ar ierobežotu darbības laiku kopējais nostrādātais laiks (stundās, kalendāra periodā vai ciklos);
52.2. informācija par visu obligāto lidotspējas uzturēšanas prasību izpildes statusu;
52.3. informācija par remontiem un modifikācijām;
52.4. to komponentu darbības laika uzskaite pēc kapitālā remonta, kuriem noteikts starpremonta resurss;
52.5. visu veikto tehniskās apkopes darbu statuss;
52.6. detalizēta informācija par veiktajiem kārtējās tehniskās apkopes darbiem.
53. Šo noteikumu 52.1., 52.2., 52.3., 52.4. un 52.5.apakšpunktā minēto informāciju glabā ne mazāk kā 90 dienas no dienas, kad gaisa kuģis vai tā attiecīgais komponents ir neatgriezeniski noņemts no ekspluatācijas.
54. Šo noteikumu 52.6.apakšpunktā minēto informāciju uzglabā ne mazāk kā gadu pēc attiecīgās tehniskās apkopes veikšanas.
55. Šo noteikumu 31., 32., 33., 34. un 35.punktā minētās fiziskās personas un komersanti nodrošina to tehniskās apkopes darbu atbilstošu veikšanu, par kuriem tie ir parakstījušies tehniskās apkopes protokolā.
Satiksmes ministrs K.Peters
 |
 |
 |
 |