Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena (turpmāk - eksāmens) kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksā­mena maksu.

2. Lai nokārtotu eksāmenu un saņemtu eksāmena apliecību, zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentam (turpmāk - pretendents) ir nepieciešamas zināšanas šādās jomās:

2.1. vispārējā tiesību teorija;

2.2. konstitucionālās tiesības;

2.3. administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;

2.4. Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti;

2.5. civiltiesības un civilprocesa tiesības;

2.6. finanšu un nodokļu tiesības;

2.7. darba tiesības;

2.8. jūras tiesības;

2.9. komerctiesības;

2.10. starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība;

2.11. lietvedība un arhīvniecība.

3. Maksa par eksāmena kārtošanu ir 213 euro katram pretendentam.

(MK 22.10.2013. noteikumu Nr.1161 redakcijā)

4. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīga par eksāmena organizāciju, tā tehnisko nodrošinājumu un pārbaudījumu darbu glabāšanu.

5. Eksāmenu pieņem eksāmena komisija (turpmāk - komisija). Komisiju izveido saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 16.pantu. Komisijas sastāvā ir septiņi locekļi. Komisijas priekšsēdētājs vada eksāmenu un ir atbildīgs par tā norises gaitas un rezultātu noteikšanas atbilstību šo noteikumu prasībām. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkota persona.

(Grozīts ar MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.59)

6. Eksāmenu var uzsākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas darbā piedalās ne mazāk kā pieci komisijas locekļi (ieskaitot komisijas priekšsēdētāju).

7. Komisijas sēdes ir slēgtas. Informācija, kas saistīta ar eksāmena darbu novērtēšanas procesu, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un ar to var iepazīties tikai ar komisijas priekšsēdētāja rakstisku atļauju.

8. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas dienas pirms eksāmena informē pretendentu par eksāmena vietu un laiku, nosūtot pa pastu rakstisku paziņojumu uz pretendenta norādīto adresi un, ja iespējams, izmantojot citus sakaru līdzekļus.

9. Ja pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņam ar komisijas priekš­sēdētāja atļauju ir tiesības izpildīt eksāmena darbu, bet darba izpildes laiks netiek pagarināts, un tas tiek norādīts protokolā.

10. Eksāmenam ir trīs daļas:

10.1. pirmajā daļā pretendents sniedz rakstiskas atbildes uz 25jautājumiem (turpmāk - tests);

10.2. otrajā daļā pretendents mutiski sniedz atbildi uz vienu teorijas jautājumu;

10.3. trešajā daļā pretendents rakstiski sniedz risinājumu vienai juridiskai problēmai (kāzusam).

11. Pirms eksāmena uzsākšanas komisija pārbauda pretendenta personas datus pēc personu apliecinoša dokumenta.

12. Atklājot eksāmenu, komisijas priekšsēdētājs paziņo komisijas sastāvu.

13. Eksāmena norises telpās drīkst atrasties pretendenti, komisijas priekš­sēdētājs, komisijas locekļi un komisijas sekretārs.

14. Komisijas sekretārs protokolē eksā­mena norises gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, komisijas sastāvu, komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, pretendentu vārdus un uzvārdus, pretendentu izvēlēto jautājumu variantu numurus, uzdotos jautājumus un vērtējumu, kā arī pielikumā pievienotos dokumentus. Protokola pielikumā pievieno komisijas locekļu aizpil­dītās eksāmena vērtējuma lapas un pretendentu eksāmena trešās daļas atbilžu tīrrakstus. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs, komisijas locekļi un komisijas sekretārs.

15. Kārtojot eksāmena pirmo un otro daļu, pretendentam nav tiesību izmantot palīglīdzekļus (piemēram, telekomunikāciju līdzekļus un citus saziņas līdzekļus, elektroniskās piezīmju grāmatiņas) un normatīvo aktu tekstus. Kārtojot eksāmena trešo daļu, pretendentam ir tiesības izmantot visus līdz­paņemtos vai komisijas izsniegtos normatīvo aktu tekstus, kuriem nav pievienoti komentāri.

16. Ja pretendents eksāmena laikā izmanto palīglīdzekļus un normatīvo aktu tekstus, kurus nav atļauts izmantot, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, komisijas priekšsēdētājs izraida pretendentu no eksāmena norises telpas, un tiek uzskatīts, ka pretendents ir ieguvis nesekmīgu novērtējumu.

17. Pretendents ar komisijas priekšsēdētāja atļauju eksāmena norises laikā var iziet no telpas. Komisijas priekšsēdētājs atļauj iziet no telpas vienlaikus ne vairāk kā vienam pretendentam. Šajā gadījumā pretendents eksāmena darbu nodod komisijas priekšsēdētājam, un komisijas priekšsēdētājs uz pretendenta eksāmena darba atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Pretendentam eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts.

18. Eksāmena pirmajā daļā pretendents vienas stundas laikā rakstiski aizpilda testu.

19. Pretendents, kas aizpildījis testu, iesniedz to komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu. Pēc eksāmena pirmās daļas beigām komisijas priekš­sēdētājs pasludina pārtraukumu.

20. Pārtraukuma laikā komisija izvērtē aizpildītos testus. Negatīva vērtējuma saņemšana par eksāmena pirmo daļu liedz pretendentam tiesības piedalīties eksāmena otrajā daļā. Testu rezultātus ieraksta protokolā un paziņo pretendentiem.

21. Eksāmena otrajā daļā komisija aicina pretendentus alfabēta secībā (pēc uzvārdiem) eksāmena norises telpā un uzaicina pretendentu izvēlēties vienu no eksāmena jautājumu variantiem. Izvēlētā jautājumu varianta numuru preten­dents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta proto­kolā.

22. Eksāmena otrajā daļā pretendentam pārdomām un atbildes plāna izstrādāšanai tiek dotas 15 minūtes. Mutiskai atbildei tiek dotas 10 minūtes.

23. Eksāmena otrās daļas kārtošanas laikā telpā vienlaikus var atrasties ne vairāk kā pieci pretendenti.

24. Komisija noklausās pretendenta atbildi, un pēc atbildes noklausīšanās komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena otro daļu, iesniedz darba melnrakstu (ja tāds ir) komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu. Pēc eksāmena otrās daļas komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu.

25. Pārtraukuma laikā komisija izvērtē pretendentu sniegtās mutiskās atbildes. Ja eksāmena otrajā daļā pretendents ir saņēmis negatīvu vērtējumu, viņš nav tiesīgs piedalīties eksāmena trešajā daļā. Eksāmena otrās daļas rezultātus ieraksta protokolā un paziņo pretendentiem.

(MK 29.01.2013. noteikumu Nr.59 redakcijā)

26. Eksāmena trešajā daļā komisija aicina pretendentus alfabēta secībā (pēc uzvārdiem) eksāmena norises telpā un uzaicina pretendentu izvēlēties vienu no eksāmena juridisko problēmu (kāzusu) variantiem. Izvēlētā kāzusu varianta numuru pretendents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā.

27. Eksāmena trešajā daļā rakstiskā risinājuma sagatavošanai preten­dentam tiek dota viena stunda.

28. Pretendents, kas pabeidzis eksāmena trešo daļu, iesniedz sagatavoto rakstisko risinājumu komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu.

29. Eksāmens ir nokārtots, ja pretendents eksāmena pirmajā daļā pareizi ir atbildējis uz vismaz 18 testa jautājumiem un ja otrajā eksāmena daļā un trešajā eksā­mena daļā saņemtais komisijas novērtējums ir vismaz četras balles.

(Grozīts ar MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.59)

30. Pretendenta atbildi uz eksāmena otrās daļas teorijas jautājumu, kā arī trešās daļas juridiskās problēmas (kāzusa) risinājumu vērtē katrs komisijas loceklis atsevišķi 10 ballu sistēmā (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.59)

31. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta eksāmena otrās daļas atbildi uz teorijas jautājumu, ieraksta vērtējumu eksāmena otrās daļas vērtējuma lapā (2.pielikums), ja nepieciešams, uzraksta īsu vērtējuma pamato­jumu un paraksta vērtējuma lapu.

32. Pēc visu mutisko atbilžu novērtēšanas komisijas sekretārs apkopo eksāmena otrās daļas vērtējuma lapās ierakstītos rezultātus. Katra pretendenta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu iegūst, summējot komisijas locekļu vērtējumus un iegūto skaitli izdalot ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījušies eksāmena otrajā daļā sniegto atbilžu vērtēšanā. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "pieci", noapaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz četras balles, to nenoapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas vai trīs balles (negatīvs vērtējums).

(MK 29.01.2013. noteikumu Nr.59 redakcijā)

33. Katrs komisijas loceklis novērtē katra pretendenta eksāmena trešās daļas darbu, ieraksta vērtējumu eksāmena trešās daļas vērtējuma lapā (3.pieli­kums), ja nepieciešams, uzraksta īsu vērtējuma pamatojumu un paraksta vērtē­juma lapu. Katra pretendenta eksāmena trešās daļas vidējo vērtējumu iegūst šo noteikumu 32.punktā minētajā kārtībā.

34. Galīgo eksāmena atzīmi nosaka, summējot pretendenta eksāmena otrās daļas vidējo vērtējumu ar pretendenta eksā­mena trešās daļas vidējo vērtējumu un iegūto skaitli izdalot ar divi. Iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo līdz veselam skaitlim, decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars "5", noapaļojot uz augšu.

35. Pēc eksāmena beigām komisija sēdē izskata vērtējumus un izdara attiecīgu atzīmi protokolā. Komisijas locekļiem ir tiesības ierakstīt protokolā savu īpašo viedokli par vērtējumu vai eksāmena gaitu. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un visi komisijas locekļi.

36. Protokola oriģināleksemplāru papīra dokumenta formā glabā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz Tieslietu ministrijā protokola norakstu vai elektronisko kopiju, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu vai elektronisko parakstu, ja puses par to ir rakstiski vienojušās.

(MK 29.01.2013. noteikumu Nr.59 redakcijā)

37. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja kāds no pretendentiem ir komisijas locekļa laulātais vai bijušais laulātais, komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir komisijas locekļa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā, komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais. Komisijas loceklis atturas no vērtēšanas, ja ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

38. Komisijas locekļiem nav tiesību pēc eksāmena izpaust ziņas par tā vērtēšanas procesu.

39. Eksāmena rezultātus komisijas priekšsēdētājs paziņo nākamajā darbdienā pēc eksāmena, nosūtot rakstisku paziņojumu uz pretendenta iesniegumā norādīto pasta adresi vai elektroniskā pasta adresi. Ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, eksāmena rezultātus paziņo, izmantojot oficiālo elektronisko adresi.

(MK 29.01.2013. noteikumu Nr. 59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.06.2017. noteikumiem Nr. 364)

40. Pretendents, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, mēneša laikā pēc eksāmena rezultātu paziņošanas var apstrīdēt eksā­mena rezultātu sakarā ar eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.

41. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.