Darbības ar dokumentu

The States Parties to this Convention,

Having in mind the purposes and principles of the Charter of the United Nations concerning the maintenance of international peace and security and the promotion of good-neighbourliness and friendly relations and cooperation among States,

Recalling the Declaration on the Occasion of the Fiftieth Anniversary of the United Nations of 24 October 1995,

Recognizing the right of all States to develop and apply nuclear energy for peaceful purposes and their legitimate interests in the potential benefits to be derived from the peaceful application of nuclear energy,

Bearing in mind the Convention on the Physical Protection of Nuclear Material of 1980,

Deeply concerned about the worldwide escalation of acts of terrorism in all its forms and manifestations,

Recalling the Declaration on Measures to Eliminate International Terrorism annexed to General Assembly resolution 49/60 of 9 December 1994, in which, inter alia, the States Members of the United Nations solemnly reaffirm their unequivocal condemnation of all acts, methods and practices of terrorism as criminal and unjustifiable, wherever and by whomever committed, including those which jeopardize the friendly relations among States and peoples and threaten the territorial integrity and security of States,

Noting that the Declaration also encouraged States to review urgently the scope of the existing international legal provisions on the prevention, repression and elimination of terrorism in all its forms and manifestations, with the aim of ensuring that there is a comprehensive legal framework covering all aspects of the matter,

Recalling General Assembly resolution 51/210 of 17 December 1996 and the Declaration to Supplement the 1994 Declaration on Measures to Eliminate International Terrorism annexed thereto,

Recalling also that, pursuant to General Assembly resolution 51/210, an ad hoc committee was established to elaborate, inter alia, an international convention for the suppression of acts of nuclear terrorism to supplement related existing international instruments,

Noting that acts of nuclear terrorism may result in the gravest consequences and may pose a threat to international peace and security,

Noting also that existing multilateral legal provisions do not adequately address those attacks,

Being convinced of the urgent need to enhance international cooperation between States in devising and adopting effective and practical measures for the prevention of such acts of terrorism and for the prosecution and punishment of their perpetrators,

Noting that the activities of military forces of States are governed by rules of international law outside of the framework of this Convention and that the exclusion of certain actions from the coverage of this Convention does not condone or make lawful otherwise unlawful acts, or preclude prosecution under other laws,

Have agreed as follows:

Article 1

For the purposes of this Convention:

1. "Radioactive material" means nuclear material and other radioactive substances which contain nuclides which undergo spontaneous disintegration (a process accompanied by emission of one or more types of ionizing radiation, such as alpha-, beta-, neutron particles and gamma rays) and which may, owing to their radiological or fissile properties, cause death, serious bodily injury or substantial damage to property or to the environment.

2. "Nuclear material" means plutonium, except that with isotopic concentration exceeding 80 per cent in plutonium-238; uranium-233; uranium enriched in the isotope 235 or 233; uranium containing the mixture of isotopes as occurring in nature other than in the form of ore or ore residue; or any material containing one or more of the foregoing;

Whereby "uranium enriched in the isotope 235 or 233" means uranium containing the isotope 235 or 233 or both in an amount such that the abundance ratio of the sum of these isotopes to the isotope 238 is greater than the ratio of the isotope 235 to the isotope 238 occurring in nature.

3. "Nuclear facility" means:

(a) Any nuclear reactor, including reactors installed on vessels, vehicles, aircraft or space objects for use as an energy source in order to propel such vessels, vehicles, aircraft or space objects or for any other purpose;

(b) Any plant or conveyance being used for the production, storage, processing or transport of radioactive material.

4. "Device" means:

(a) Any nuclear explosive device; or

(b) Any radioactive material dispersal or radiation-emitting device which may, owing to its radiological properties, cause death, serious bodily injury or substantial damage to property or to the environment.

5. "State or government facility" includes any permanent or temporary facility or conveyance that is used or occupied by representatives of a State, members of a Government, the legislature or the judiciary or by officials or employees of a State or any other public authority or entity or by employees or officials of an intergovernmental organization in connection with their official duties.

6. "Military forces of a State" means the armed forces of a State which are organized, trained and equipped under its internal law for the primary purpose of national defence or security and persons acting in support of those armed forces who are under their formal command, control and responsibility.

Article 2

1. Any person commits an offence within the meaning of this Convention if that person unlawfully and intentionally:

(a) Possesses radioactive material or makes or possesses a device:

(i) With the intent to cause death or serious bodily injury; or

(ii) With the intent to cause substantial damage to property or to the environment;

(b) Uses in any way radioactive material or a device, or uses or damages a nuclear facility in a manner which releases or risks the release of radioactive material:

(i) With the intent to cause death or serious bodily injury; or

(ii) With the intent to cause substantial damage to property or to the environment; or

(iii) With the intent to compel a natural or legal person, an international organization or a State to do or refrain from doing an act.

2. Any person also commits an offence if that person:

(a) Threatens, under circumstances which indicate the credibility of the threat, to commit an offence as set forth in paragraph 1 (b) of the present article; or

(b) Demands unlawfully and intentionally radioactive material, a device or a nuclear facility by threat, under circumstances which indicate the credibility of the threat, or by use of force.

3. Any person also commits an offence if that person attempts to commit an offence as set forth in paragraph 1 of the present article.

4. Any person also commits an offence if that person:

(a) Participates as an accomplice in an offence as set forth in paragraph 1, 2 or 3 of the present article; or

(b) Organizes or directs others to commit an offence as set forth in paragraph 1, 2 or 3 of the present article; or

(c) In any other way contributes to the commission of one or more offences as set forth in paragraph 1, 2 or 3 of the present article by a group of persons acting with a common purpose; such contribution shall be intentional and either be made with the aim of furthering the general criminal activity or purpose of the group or be made in the knowledge of the intention of the group to commit the offence or offences concerned.

Article 3

This Convention shall not apply where the offence is committed within a single State, the alleged offender and the victims are nationals of that State, the alleged offender is found in the territory of that State and no other State has a basis under article 9, paragraph 1 or 2, to exercise jurisdiction, except that the provisions of articles 7, 12, 14, 15, 16 and 17 shall, as appropriate, apply in those cases.

Article 4

1. Nothing in this Convention shall affect other rights, obligations and responsibilities of States and individuals under international law, in particular the purposes and principles of the Charter of the United Nations and international humanitarian law.

2. The activities of armed forces during an armed conflict, as those terms are understood under international humanitarian law, which are governed by that law are not governed by this Convention, and the activities undertaken by military forces of a State in the exercise of their official duties, inasmuch as they are governed by other rules of international law, are not governed by this Convention.

3. The provisions of paragraph 2 of the present article shall not be interpreted as condoning or making lawful otherwise unlawful acts, or precluding prosecution under other laws.

4. This Convention does not address, nor can it be interpreted as addressing, in any way, the issue of the legality of the use or threat of use of nuclear weapons by States.

Article 5

Each State Party shall adopt such measures as may be necessary:

(a) To establish as criminal offences under its national law the offences set forth in article 2;

(b) To make those offences punishable by appropriate penalties which take into account the grave nature of these offences.

Article 6

Each State Party shall adopt such measures as may be necessary, including, where appropriate, domestic legislation, to ensure that criminal acts within the scope of this Convention, in particular where they are intended or calculated to provoke a state of terror in the general public or in a group of persons or particular persons, are under no circumstances justifiable by considerations of a political, philosophical, ideological, racial, ethnic, religious or other similar nature and are punished by penalties consistent with their grave nature.

Article 7

1. States Parties shall cooperate by:

(a) Taking all practicable measures, including, if necessary, adapting their national law, to prevent and counter preparations in their respective territories for the commission within or outside their territories of the offences set forth in article 2, including measures to prohibit in their territories illegal activities of persons, groups and organizations that encourage, instigate, organize, knowingly finance or knowingly provide technical assistance or information or engage in the perpetration of those offences;

(b) Exchanging accurate and verified information in accordance with their national law and in the manner and subject to the conditions specified herein, and coordinating administrative and other measures taken as appropriate to detect, prevent, suppress and investigate the offences set forth in article 2 and also in order to institute criminal proceedings against persons alleged to have committed those crimes. In particular, a State Party shall take appropriate measures in order to inform without delay the other States referred to in article 9 in respect of the commission of the offences set forth in article 2 as well as preparations to commit such offences about which it has learned, and also to inform, where appropriate, international organizations.

2. States Parties shall take appropriate measures consistent with their national law to protect the confidentiality of any information which they receive in confidence by virtue of the provisions of this Convention from another State Party or through participation in an activity carried out for the implementation of this Convention. If States Parties provide information to international organizations in confidence, steps shall be taken to ensure that the confidentiality of such information is protected.

3. States Parties shall not be required by this Convention to provide any information which they are not permitted to communicate pursuant to national law or which would jeopardize the security of the State concerned or the physical protection of nuclear material.

4. States Parties shall inform the Secretary-General of the United Nations of their competent authorities and liaison points responsible for sending and receiving the information referred to in the present article. The Secretary-General of the United Nations shall communicate such information regarding competent authorities and liaison points to all States Parties and the International Atomic Energy Agency. Such authorities and liaison points must be accessible on a continuous basis.

Article 8

For purposes of preventing offences under this Convention, States Parties shall make every effort to adopt appropriate measures to ensure the protection of radioactive material, taking into account relevant recommendations and functions of the International Atomic Energy Agency.

Article 9

1. Each State Party shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences set forth in article 2 when:

(a) The offence is committed in the territory of that State; or

(b) The offence is committed on board a vessel flying the flag of that State or an aircraft which is registered under the laws of that State at the time the offence is committed; or

(c) The offence is committed by a national of that State.

2. A State Party may also establish its jurisdiction over any such offence when:

(a) The offence is committed against a national of that State; or

(b) The offence is committed against a State or government facility of that State abroad, including an embassy or other diplomatic or consular premises of that State; or

(c) The offence is committed by a stateless person who has his or her habitual residence in the territory of that State; or

(d) The offence is committed in an attempt to compel that State to do or abstain from doing any act; or

(e) The offence is committed on board an aircraft which is operated by the Government of that State.

3. Upon ratifying, accepting, approving or acceding to this Convention, each State Party shall notify the Secretary-General of the United Nations of the jurisdiction it has established under its national law in accordance with paragraph 2 of the present article. Should any change take place, the State Party concerned shall immediately notify the Secretary-General.

4. Each State Party shall likewise take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offences set forth in article 2 in cases where the alleged offender is present in its territory and it does not extradite that person to any of the States Parties which have established their jurisdiction in accordance with paragraph 1 or 2 of the present article.

5. This Convention does not exclude the exercise of any criminal jurisdiction established by a State Party in accordance with its national law.

Article 10

1. Upon receiving information that an offence set forth in article 2 has been committed or is being committed in the territory of a State Party or that a person who has committed or who is alleged to have committed such an offence may be present in its territory, the State Party concerned shall take such measures as may be necessary under its national law to investigate the facts contained in the information.

2. Upon being satisfied that the circumstances so warrant, the State Party in whose territory the offender or alleged offender is present shall take the appropriate measures under its national law so as to ensure that person's presence for the purpose of prosecution or extradition.

3. Any person regarding whom the measures referred to in paragraph 2 of the present article are being taken shall be entitled:

(a) To communicate without delay with the nearest appropriate representative of the State of which that person is a national or which is otherwise entitled to protect that person's rights or, if that person is a stateless person, the State in the territory of which that person habitually resides;

(b) To be visited by a representative of that State;

(c) To be informed of that person's rights under subparagraphs (a) and (b).

4. The rights referred to in paragraph 3 of the present article shall be exercised in conformity with the laws and regulations of the State in the territory of which the offender or alleged offender is present, subject to the provision that the said laws and regulations must enable full effect to be given to the purposes for which the rights accorded under paragraph 3 are intended.

5. The provisions of paragraphs 3 and 4 of the present article shall be without prejudice to the right of any State Party having a claim to jurisdiction in accordance with article 9, paragraph 1 (c) or 2 (c), to invite the International Committee of the Red Cross to communicate with and visit the alleged offender.

6. When a State Party, pursuant to the present article, has taken a person into custody, it shall immediately notify, directly or through the Secretary-General of the United Nations, the States Parties which have established jurisdiction in accordance with article 9, paragraphs 1 and 2, and, if it considers it advisable, any other interested States Parties, of the fact that that person is in custody and of the circumstances which warrant that person's detention. The State which makes the investigation contemplated in paragraph 1 of the present article shall promptly inform the said States Parties of its findings and shall indicate whether it intends to exercise jurisdiction.

Article 11

1. The State Party in the territory of which the alleged offender is present shall, in cases to which article 9 applies, if it does not extradite that person, be obliged, without exception whatsoever and whether or not the offence was committed in its territory, to submit the case without undue delay to its competent authorities for the purpose of prosecution, through proceedings in accordance with the laws of that State. Those authorities shall take their decision in the same manner as in the case of any other offence of a grave nature under the law of that State.

2. Whenever a State Party is permitted under its national law to extradite or otherwise surrender one of its nationals only upon the condition that the person will be returned to that State to serve the sentence imposed as a result of the trial or proceeding for which the extradition or surrender of the person was sought, and this State and the State seeking the extradition of the person agree with this option and other terms they may deem appropriate, such a conditional extradition or surrender shall be sufficient to discharge the obligation set forth in paragraph 1 of the present article.

Article 12

Any person who is taken into custody or regarding whom any other measures are taken or proceedings are carried out pursuant to this Convention shall be guaranteed fair treatment, including enjoyment of all rights and guarantees in conformity with the law of the State in the territory of which that person is present and applicable provisions of international law, including international law of human rights.

Article 13

1. The offences set forth in article 2 shall be deemed to be included as extraditable offences in any extradition treaty existing between any of the States Parties before the entry into force of this Convention. States Parties undertake to include such offences as extraditable offences in every extradition treaty to be subsequently concluded between them.

2. When a State Party which makes extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition from another State Party with which it has no extradition treaty, the requested State Party may, at its option, consider this Convention as a legal basis for extradition in respect of the offences set forth in article 2. Extradition shall be subject to the other conditions provided by the law of the requested State.

3. States Parties which do not make extradition conditional on the existence of a treaty shall recognize the offences set forth in article 2 as extraditable offences between themselves, subject to the conditions provided by the law of the requested State.

4. If necessary, the offences set forth in article 2 shall be treated, for the purposes of extradition between States Parties, as if they had been committed not only in the place in which they occurred but also in the territory of the States that have established jurisdiction in accordance with article 9, paragraphs 1 and 2.

5. The provisions of all extradition treaties and arrangements between States Parties with regard to offences set forth in article 2 shall be deemed to be modified as between States Parties to the extent that they are incompatible with this Convention.

Article 14

1. States Parties shall afford one another the greatest measure of assistance in connection with investigations or criminal or extradition proceedings brought in respect of the offences set forth in article 2, including assistance in obtaining evidence at their disposal necessary for the proceedings.

2. States Parties shall carry out their obligations under paragraph 1 of the present article in conformity with any treaties or other arrangements on mutual legal assistance that may exist between them. In the absence of such treaties or arrangements, States Parties shall afford one another assistance in accordance with their national law.

Article 15

None of the offences set forth in article 2 shall be regarded, for the purposes of extradition or mutual legal assistance, as a political offence or as an offence connected with a political offence or as an offence inspired by political motives. Accordingly, a request for extradition or for mutual legal assistance based on such an offence may not be refused on the sole ground that it concerns a political offence or an offence connected with a political offence or an offence inspired by political motives.

Article 16

Nothing in this Convention shall be interpreted as imposing an obligation to extradite or to afford mutual legal assistance if the requested State Party has substantial grounds for believing that the request for extradition for offences set forth in article 2 or for mutual legal assistance with respect to such offences has been made for the purpose of prosecuting or punishing a person on account of that person's race, religion, nationality, ethnic origin or political opinion or that compliance with the request would cause prejudice to that person's position for any of these reasons.

Article 17

1. A person who is being detained or is serving a sentence in the territory of one State Party whose presence in another State Party is requested for purposes of testimony, identification or otherwise providing assistance in obtaining evidence for the investigation or prosecution of offences under this Convention may be transferred if the following conditions are met:

(a) The person freely gives his or her informed consent; and

(b) The competent authorities of both States agree, subject to such conditions as those States may deem appropriate.

2. For the purposes of the present article:

(a) The State to which the person is transferred shall have the authority and obligation to keep the person transferred in custody, unless otherwise requested or authorized by the State from which the person was transferred;

(b) The State to which the person is transferred shall without delay implement its obligation to return the person to the custody of the State from which the person was transferred as agreed beforehand, or as otherwise agreed, by the competent authorities of both States;

(c) The State to which the person is transferred shall not require the State from which the person was transferred to initiate extradition proceedings for the return of the person;

(d) The person transferred shall receive credit for service of the sentence being served in the State from which he or she was transferred for time spent in the custody of the State to which he or she was transferred.

3. Unless the State Party from which a person is to be transferred in accordance with the present article so agrees, that person, whatever his or her nationality, shall not be prosecuted or detained or subjected to any other restriction of his or her personal liberty in the territory of the State to which that person is transferred in respect of acts or convictions anterior to his or her departure from the territory of the State from which such person was transferred.

Article 18

1. Upon seizing or otherwise taking control of radioactive material, devices or nuclear facilities, following the commission of an offence set forth in article 2, the State Party in possession of such items shall:

(a) Take steps to render harmless the radioactive material, device or nuclear facility;

(b) Ensure that any nuclear material is held in accordance with applicable International Atomic Energy Agency safeguards; and

(c) Have regard to physical protection recommendations and health and safety standards published by the International Atomic Energy Agency.

2. Upon the completion of any proceedings connected with an offence set forth in article 2, or sooner if required by international law, any radioactive material, device or nuclear facility shall be returned, after consultations (in particular, regarding modalities of return and storage) with the States Parties concerned to the State Party to which it belongs, to the State Party of which the natural or legal person owning such radioactive material, device or facility is a national or resident, or to the State Party from whose territory it was stolen or otherwise unlawfully obtained.

3.

 (a) Where a State Party is prohibited by national or international law from returning or accepting such radioactive material, device or nuclear facility or where the States Parties concerned so agree, subject to paragraph 3 (b) of the present article, the State Party in possession of the radioactive material, devices or nuclear facilities shall continue to take the steps described in paragraph 1 of the present article; such radioactive material, devices or nuclear facilities shall be used only for peaceful purposes;

(b) Where it is not lawful for the State Party in possession of the radioactive material, devices or nuclear facilities to possess them, that State shall ensure that they are placed as soon as possible in the possession of a State for which such possession is lawful and which, where appropriate, has provided assurances consistent with the requirements of paragraph 1 of the present article in consultation with that State, for the purpose of rendering it harmless; such radioactive material, devices or nuclear facilities shall be used only for peaceful purposes.

4. If the radioactive material, devices or nuclear facilities referred to in paragraphs 1 and 2 of the present article do not belong to any of the States Parties or to a national or resident of a State Party or was not stolen or otherwise unlawfully obtained from the territory of a State Party, or if no State is willing to receive such items pursuant to paragraph 3 of the present article, a separate decision concerning its disposition shall, subject to paragraph 3 (b) of the present article, be taken after consultations between the States concerned and any relevant international organizations.

5. For the purposes of paragraphs 1, 2, 3 and 4 of the present article, the State Party in possession of the radioactive material, device or nuclear facility may request the assistance and cooperation of other States Parties, in particular the States Parties concerned, and any relevant international organizations, in particular the International Atomic Energy Agency. States Parties and the relevant international organizations are encouraged to provide assistance pursuant to this paragraph to the maximum extent possible.

6. The States Parties involved in the disposition or retention of the radioactive material, device or nuclear facility pursuant to the present article shall inform the Director General of the International Atomic Energy Agency of the manner in which such an item was disposed of or retained. The Director General of the International Atomic Energy Agency shall transmit the information to the other States Parties.

7. In the event of any dissemination in connection with an offence set forth in article 2, nothing in the present article shall affect in any way the rules of international law governing liability for nuclear damage, or other rules of international law.

Article 19

The State Party where the alleged offender is prosecuted shall, in accordance with its national law or applicable procedures, communicate the final outcome of the proceedings to the Secretary-General of the United Nations, who shall transmit the information to the other States Parties.

Article 20

States Parties shall conduct consultations with one another directly or through the Secretary-General of the United Nations, with the assistance of international organizations as necessary, to ensure effective implementation of this Convention.

Article 21

The States Parties shall carry out their obligations under this Convention in a manner consistent with the principles of sovereign equality and territorial integrity of States and that of non-intervention in the domestic affairs of other States.

Article 22

Nothing in this Convention entitles a State Party to undertake in the territory of another State Party the exercise of jurisdiction and performance of functions which are exclusively reserved for the authorities of that other State Party by its national law.

Article 23

1. Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Convention which cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of them, be submitted to arbitration. If, within six months of the date of the request for arbitration, the parties are unable to agree on the organization of the arbitration, any one of those parties may refer the dispute to the International Court of Justice, by application, in conformity with the Statute of the Court.

2. Each State may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of this Convention or accession thereto, declare that it does not consider itself bound by paragraph 1 of the present article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 1 with respect to any State Party which has made such a reservation.

3. Any State which has made a reservation in accordance with paragraph 2 of the present article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 24

1. This Convention shall be open for signature by all States from 14 September 2005 until 31 December 2006 at United Nations Headquarters in New York.

2. This Convention is subject to ratification, acceptance or approval. The instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

3. This Convention shall be open to accession by any State. The instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

Article 25

1. This Convention shall enter into force on the thirtieth day following the date of the deposit of the twenty-second instrument of ratification, acceptance, approval or accession with the Secretary-General of the United Nations.

2. For each State ratifying, accepting, approving or acceding to the Convention after the deposit of the twenty-second instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Convention shall enter into force on the thirtieth day after deposit by such State of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article 26

1. A State Party may propose an amendment to this Convention. The proposed amendment shall be submitted to the depositary, who circulates it immediately to all States Parties.

2. If the majority of the States Parties request the depositary to convene a conference to consider the proposed amendments, the depositary shall invite all States Parties to attend such a conference to begin no sooner than three months after the invitations are issued.

3. The conference shall make every effort to ensure amendments are adopted by consensus. Should this not be possible, amendments shall be adopted by a two thirds majority of all States Parties. Any amendment adopted at the conference shall be promptly circulated by the depositary to all States Parties.

4. The amendment adopted pursuant to paragraph 3 of the present article shall enter into force for each State Party that deposits its instrument of ratification, acceptance, accession or approval of the amendment on the thirtieth day after the date on which two thirds of the States Parties have deposited their relevant instrument. Thereafter, the amendment shall enter into force for any State Party on the thirtieth day after the date on which that State deposits its relevant instrument.

Article 27

1. Any State Party may denounce this Convention by written notification to the Secretary-General of the United Nations.

2. Denunciation shall take effect one year following the date on which notification is received by the Secretary-General of the United Nations.

Article 28

The original of this Convention, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations, who shall send certified copies thereof to all States.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned, being duly authorized thereto by their respective Governments, have signed this Convention, opened for signature at United Nations Headquarters in New York on 14 September 2005.

Paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus attiecībā uz starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un labu kaimiņattiecību un draudzīgu attiecību un sadarbības valstu starpā veicināšanu,

Atsaucoties uz 1995.gada 24.oktobra Deklarāciju par godu Apvienoto Nāciju Organizācijas piecdesmitajai gadadienai,

Atzīstot visu valstu tiesības attīstīt un izmantot atomenerģiju miermīlīgiem mērķiem un to leģitīmās intereses potenciālos ieguvumos, kas saistīti ar atomenerģijas izmantošanu miermīlīgos nolūkos,

Paturot prātā 1980.gada Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju,

Izsakot bažas par terorisma aktu visās tā formās un izpausmēs izplešanos visā pasaulē,

Atsaucoties uz Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma apkarošanai, kas pievienota pie Ģenerālās Asamblejas 1994.gada 9.decembra rezolūcijas Nr. 49/60, kurā, inter alia, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis atkārtoti apstiprina savu viennozīmīgo nosodījumu visiem terorisma aktiem, metodēm un rīcībai kā kriminālai un neattaisnojamai darbībai neatkarīgi no tā, kas to ir izdarījis un kur, ieskaitot tādas darbības, kas apdraud draudzīgās attiecības valstu un tautu starpā un rada draudus valstu integritātei un drošībai,

Atzīmējot, ka Deklarācija aicināja valstis nekavējoties pārskatīt esošās starptautisko tiesību normas par terorisma visās tā formās un izpausmēs novēršanu, apspiešanu un likvidēšanu ar mērķi nodrošināt, ka pastāv visaptverošs tiesiskais ietvars, kas aptver visus šī jautājuma aspektus,

Atsaucoties uz Ģenerālās Asamblejas 1996.gada 17.decembra rezolūciju Nr. 51/210 un Deklarāciju, lai papildinātu 1994.gada Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma likvidēšanai, kas tai pievienota,

Atsaucoties arī uz to, ka saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas rezolūciju Nr. 51/210 tika izveidota īpaša komiteja, lai izstrādātu, inter alia, starptautisku konvenciju par kodolterorisma apkarošanu, lai tā papildinātu jau esošos starptautiskos dokumentus,

Atzīmējot, ka kodolterorisma aktu rezultātā var tikt radītas visnopietnākās sekas un draudi starptautiskajam mieram un drošībai,

Atzīmējot arī, ka pastāvošie daudzpusējie tiesiskie nosacījumi piemērotā veidā neapskata šādu uzbrukumu situācijas,

Esot pārliecinātas, ka pastāv steidzama nepieciešamība veicināt starptautisko sadarbību valstu starpā, lai izstrādātu un pieņemtu efektīvus un praktiski realizējamus pasākumus, lai novērstu šāda terorisma aktus un atklātu un sodītu to izdarītājus,

Atzīmējot, ka valstu militārās darbības nosaka starptautisko tiesību noteikumi, kas nav iekļauti šīs Konvencijas darbības sfērā, un ka noteiktu darbību neiekļaušana šajā Konvencijā nekādā gadījumā neattaisno un nepadara likumīgas prettiesiskās darbības un neliedz veikt kriminālvajāšanu saskaņā ar citiem likumiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šīs Konvencijas ietvaros:

1. "Radioaktīvie materiāli" nozīmē kodolmateriālus un citas radioaktīvās vielas, kas satur nuklīdus, kas spontāni sadalās (process, kurš saistīts ar viena vai vairāku veidu jonizējošā starojuma, kā piemēram, alfa-, beta-, neitronu daļiņu un gamma staru, izplūdi) un kas to radioloģisko un sašķelšanās īpašību dēļ var izraisīt nāvi, nopietnus ievainojumus vai arī radīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi.

2. "Kodolmateriāls" nozīmē plutoniju, izņemot tādu, kurā plutonija-238 izotopa koncentrācija pārsniedz 80 procentus; urānu-233; ar izotopu 235 vai 233 bagātinātu urānu; urānu, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, izņemot rūdas vai rūdas pārpalikumu veidā; vai jebkuru citu materiālu, kas satur vienu vai vairākus iepriekšminētos izotopus;

Šeit "ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns" nozīmē urānu, kas satur izotopu 235 vai 233, vai abus kopā tādā daudzumā, ka šo izotopu kopējā daudzuma attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka nekā dabā sastopamā izotopa 235 daudzuma attiecība pret izotopu 238.

3. "Kodolobjekts" nozīmē:

(a) Jebkuru kodolreaktoru, ieskaitot reaktorus, kuri uzstādīti uz kuģiem, transporta līdzekļiem, gaisa kuģos vai kosmosa objektos, lai izmantotu tos kā enerģijas avotu, lai dzītu uz priekšu šādus kuģus, transporta līdzekļus, gaisa kuģus vai kosmosa objektus, vai arī jebkādam citam nolūkam;

(b) Jebkuru rūpnīcu vai satiksmes līdzekli, kuru izmanto radioaktīvo materiālu ražošanai, glabāšanai, apstrādei vai transportēšanai.

4. "Ierīce" nozīmē:

(a) Jebkuru kodoleksplozīvu ierīci; vai

(b) Jebkuru radioaktīvus materiālus izkliedējošu vai jonizējošā starojuma izstarojošo ierīci, kura tās radioloģisko īpašību dēļ var izraisīt nāvi, nopietnus ievainojumus, būtiskus bojājumus īpašumam vai videi.

5. "Valsts vai valdības objekts" ietver jebkādu pastāvīgu vai pagaidu objektu vai satiksmes līdzekli, kuru izmanto vai aizņem Valsts pārstāvji, Valdības, likumdevēja vai tiesu varas locekļi, valsts vai jebkādas citas publiskas iestādes amatpersonas vai darbinieki, vai starpvalstu organizācijas darbinieki vai amatpersonas saistībā ar savu oficiālo pienākumu izpildi.

6. "Valsts militārie spēki" nozīmē valsts bruņotos spēkus, kuri ir organizēti, apmācīti un aprīkoti atbilstoši tās iekšējiem normatīvajiem aktiem nacionālās aizsardzības vai drošības nodrošināšanai kā primārajam mērķim un personas, kas darbojas, lai atbalstītu šos bruņotos spēkus, un kuras ir pakļautas oficiālajām komandām, kontrolei un atbildībai.

2. pants

1. Persona izdara noziedzīgu nodarījumu šīs Konvencijas izpratnē, ja šī persona prettiesiski un tīši:

(a) glabā radioaktīvos materiālus vai izgatavo vai glabā ierīci:

(i) ar mērķi izraisīt nāvi vai smagus ievainojumus; vai

(ii) ar mērķi nodarīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi;

(b) jebkādā veidā izmanto radioaktīvos materiālus vai ierīci, vai izmanto vai bojā kodolobjektu tādā veidā, kas izraisa radioaktīvo materiālu izplūdi vai rada šī materiāla izplūdes risku:

(i) ar mērķi izraisīt nāvi vai smagus ievainojumus; vai

(ii) ar mērķi nodarīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi; vai

(iii) ar mērķi piespiest fizisku vai juridisku personu, starptautisku organizāciju vai valsti veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības veikšanas.

2. Persona izdara noziedzīgu nodarījumu arī gadījumā, ja šī persona:

(a) Apstākļos, kas norāda uz draudu ticamību, piedraud izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir norādīts šī panta 1.punkta (b) apakšpunktā; vai

(b) Ar draudiem prettiesiski un tīši pieprasa radioaktīvus materiālus, ierīci vai kodolobjektu tādos apstākļos, kas norāda uz draudu ticamību, vai arī izmantojot spēku.

3. Persona izdara noziedzīgu nodarījumu arī gadījumā, ja šī persona mēģina izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir noteikts šī panta 1.punktā.

4. Persona arī izdara noziedzīgu nodarījumu, ja šī persona:

(a) Piedalās kā līdzdalībnieks noziedzīga nodarījuma, kas noteikts šī panta 1., 2. vai 3.punktā, izdarīšanā; vai

(b) organizē vai dod norādījumus citām personām, lai tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts šī panta 1., 2. vai 3.punktā; vai

(c) Jebkādā citā veidā atbalsta viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts šī panta 1., 2. vai 3.punktā, izdarīšanu, ko izdarījusi personu grupa, kas darbojas ar vienotu mērķu; šādam atbalstam ir jābūt ar nodomu un tas ir jāsniedz ar mērķi atbalstīt krimināli sodāmu darbību vai grupas mērķus, vai arī ir jāsniedz, apzinoties grupas nodomu izdarīt attiecīgo noziedzīgu nodarījumu vai nodarījumus.

3. pants

Šī Konvencija netiek piemērota gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums ir izdarīts vienas valsts robežās, aizdomās turamais un upuri ir šīs valsts pilsoņi, aizdomās turamais tiek atrasts šīs valsts teritorijā, un nevienai citai valstij saskaņā ar 9.panta 1. vai 2.punktu nav tiesību piemērot jurisdikciju, izņemot, ja 7., 12., 14., 15., 16. un 17.pants varētu tikt attiecināts arī uz šādiem gadījumiem.

4. pants

1. Nekas šajā Konvencijā neietekmē citas valstu un personu tiesības, saistības un atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko humanitāro tiesību mērķiem un principiem.

2. Starptautisko humanitāro tiesību paredzētās bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā atbilstoši tam, kā šie termini ir definēti saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, nenosaka šī Konvencija, un tāpat arī šī Konvencija neregulē darbības, kuras veic kādas valsts militārie spēki, izpildot savus dienesta pienākumus, ciktāl tās vada citi starptautisko tiesību noteikumi.

3. Šī panta 2.punkta nosacījumi netiek interpretēti kā tādi, kas attaisno vai padara likumīgas citādi prettiesiskas darbības, vai arī aizliedz kriminālvajāšanu saskaņā ar citiem likumiem.

4. Šī Konvencija neattiecas uz, un to nedrīkst interpretēt kā tādu, kas attiecas jebkādā veidā uz jautājumu par kodolieroču lietošanas un kodolieroču lietošanas draudu no valstu puses likumību.

5. pants

Katra dalībvalsts piemēro tādus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai:

(a) noteiktu noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti 2.pantā, par krimināli sodāmiem noziegumiem saskaņā ar nacionāliem normatīviem aktiem;

(b) paredzētu šiem noziedzīgajiem nodarījumiem atbilstošus sodus, kas ņem vērā šo nodarījumu smago raksturu.

6. pants

Visas dalībvalstis pieņem tādus noteikumus, kas varētu būt nepieciešami, tajā skaitā arī nacionālos normatīvos aktus, lai nodrošinātu, ka krimināli sodāmas darbības saskaņā ar šo Konvenciju, jo īpaši gadījumos, kad tās ir paredzētas vai izpildītas tā, lai radītu terora stāvokli sabiedrībā vispār vai personu grupā vai attiecībā pret konkrētām personām, nekādā gadījumā netiktu uzskatītas par pamatotām, balstoties uz politiskiem, filozofiskiem, ideoloģiskiem, rasu, etniskiem, reliģiskiem vai citiem līdzīga rakstura apsvērumiem, un tiktu sodītas ar sodiem, kas ir atbilstoši to smagajam raksturam.

7. pants

1. Dalībvalstis sadarbojas:

(a) Veicot visus praktiski iespējamos pasākumus, nepieciešamības gadījumā arī pielāgojot savus nacionālos normatīvos aktus, lai novērstu un cīnītos pret sagatavošanos savā teritorijā noziedzīgā nodarījuma, kas minēts 2.pantā, izdarīšanai, ko plānots izdarīt tās teritorijā vai citas valsts teritorijā, ieskaitot pasākumus, lai savās teritorijās aizliegtu tādu personu, grupu un organizāciju prettiesisku darbību, kas veicina, uzkūda, organizē, apzināti finansē vai apzināti sniedz tehnisko palīdzību vai informāciju vai iesaistās šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā;

(b) veicot apmaiņu ar precīzu un pārbaudītu informāciju saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un tādā veidā un ievērojot šeit noteiktos nosacījumus, un koordinējot administratīvos un citus pasākumus, kas piemērotā veidā tiek veikti, lai atklātu, novērstu, apkarotu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus, kas noteikti 2.pantā, kā arī lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret personām, kuras tur aizdomās par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Jo īpaši, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties informētu citas valstis, kas norādītas 9.pantā, par 2.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kā arī sagatavošanos šādu nodarījumu izdarīšanai, par ko tās ir uzzinājušas, kā arī nepieciešamības gadījumā informētu starptautiskās organizācijas.

2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus atbilstoši saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai aizsargātu klasificētu informāciju, kuru tās saņem saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem no citām valstīm vai arī piedaloties kādos pasākumos, kas tiek veikti šīs Konvencijas īstenošanas nolūkā. Ja dalībvalstis konfidenciāli sniedz informāciju starptautiskajām organizācijām, tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādas klasificētas informācijas aizsardzību.

3. Dalībvalstīm šī Konvencija neuzliek par pienākumu sniegt tādu informāciju, kuru tās nedrīkst izpaust saskaņā ar nacionāliem normatīviem aktiem, vai kuras izpaušana apdraudētu attiecīgās valsts drošību vai kodolmateriālu fizisko aizsardzību.

4. Dalībvalstis informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par savām kompetentajām iestādēm un kontaktpunktiem, kas ir atbildīgi par informācijas, kas norādīta šajā pantā, nosūtīšanu un saņemšanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nodod šādu informāciju par kompetentām iestādēm un kontaktpunktiem visām dalībvalstīm un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai. Šādām iestādēm un kontaktpunktiem ir jābūt pastāvīgi pieejamiem.

8. pants

Lai novērstu noziedzīgus nodarījumus saskaņā ar šo Konvenciju, dalībvalstis pieliek visas pūles, lai pieņemtu attiecīgus noteikumus radioaktīvo materiālu aizsardzības nodrošināšanai, ievērojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijas.

9. pants

1. Katra dalībvalsts īsteno tādus pasākumus, kādi varētu būt nepieciešami, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā, šādos gadījumos:

(a) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts šīs valsts teritorijā; vai

(b) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts uz kuģa, kas pārvietojas ar šīs valsts karogu, vai arī uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem laikā, kad tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums; vai

(c) noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis šīs valsts pilsonis.

2. Dalībvalsts var noteikt savu jurisdikciju par jebkādu šādu noziedzīgo nodarījumu arī gadījumos, ja:

(a) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret šīs valsts pilsoni; vai

(b) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret šīs valsts vai valdības objektu ārvalstīs, ieskaitot šīs valsts vēstniecības vai citas diplomātiskās vai konsulārās telpas; vai

(c) noziedzīgu nodarījumu ir izdarījis bezvalstnieks, kura pamata dzīvesvieta ir šīs valsts teritorijā; vai

(d) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts ar mēģinājumu piespiest šo valsti veikt kādu darbību vai atturēties no kādas darbības veikšanas; vai

(e) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts uz gaisa kuģa, kuru ekspluatē šīs valsts valdība, borta.

3. Ratificējot, akceptējot, apstiprinot vai pievienojoties šai Konvencijai, katra dalībvalsts informē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par jurisdikciju, kādu tās ir noteikušas saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem atbilstoši šī panta 2.punktam. Izmaiņu gadījumā attiecīgā valsts nekavējoties informē ģenerālsekretāru.

4. Tāpat arī katra dalībvalsts veic tādus pasākumus, kādi varētu būt nepieciešami, lai noteiktu attiecīgu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā, gadījumos, kad aizdomās turamais atrodas tās teritorijā, un šī valsts neizdod šo personu nevienai no dalībvalstīm, kuras ir noteikušas savu jurisdikciju saskaņā ar šī panta 1. vai 2.punktu.

5. Šī Konvencija neizslēdz iespēju izmantot kriminālo jurisdikciju, ko dalībvalsts ir noteikusi saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

10. pants

1. Saņemot informāciju, ka noziedzīgs nodarījums, kas noteikts 2.pantā, ir izdarīts vai tiek izdarīts dalībvalsts teritorijā vai arī ka persona, kas ir izdarījusi vai kuru tur aizdomās par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atrodas šīs valsts teritorijā, attiecīgā dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai veiktu izmeklēšanu par faktiem, kas ietverti šajā informācijā.

2. Pārliecinoties, ka apstākļi to apstiprina, dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pārkāpējs vai aizdomās turamā persona, veic visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu šīs personas aizturēšanu nodošanai kriminālvajāšanai vai izdošanai.

3. Visām personām, pret kurām tiek vērstas šī panta 2.punktā noteiktās darbības, ir tiesības:

(a) Nekavējoties sazināties ar tās valsts, kuras pilsonis šī persona ir vai kurai citādi ir tiesības aizsargāt šīs personas tiesības, tuvāko piemēroto pārstāvniecību, vai gadījumā, ja šī persona ir bezvalstnieks, tās valsts, kurā šī persona parasti uzturas, pārstāvniecību;

(b) Tikties ar šīs valsts pārstāvi;

(c) Saņemt informāciju par savām tiesībām saskaņā ar (a) un (b) apakšpunktiem.

4. Tiesības, kas noteiktas šī panta 3.punktā, ir piemērojamas saskaņā ar tās valsts, kuras teritorijā atrodas pārkāpējs vai aizdomās turamā persona, likumiem un noteikumiem, ievērojot, ka šo likumu un noteikumu nosacījumiem ir jānodrošina iespēja pilnībā izpildīt tos mērķus, kuriem ir paredzētas tiesības, kas noteiktas saskaņā ar 3.punktu.

5. Šī panta 3. un 4.punkta nosacījumi nekādā veidā neierobežo tās dalībvalsts, kura pretendē uz jurisdikciju saskaņā ar 9.panta 1.punkta (c) apakšpunktu vai 2.punkta (c) apakšpunktu, tiesības uzaicināt Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju sazināties un tikties ar aizdomās turēto personu.

6. Ja dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir arestējusi personu, tai ir nekavējoties tieši vai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību jāinformē dalībvalstis, kuras ir noteikušas jurisdikciju saskaņā ar 9.panta 1. un 2.punktu, un, ja to uzskata par vēlamu, arī citas ieinteresētās dalībvalstis, par faktu, ka attiecīgā persona ir apcietināta, un par apstākļiem, kas pamato šīs personas aizturēšanu. Valsts, kura veic izmeklēšanu, kas paredzēta šī panta 1.punktā, nekavējoties informē attiecīgās dalībvalstis par izmeklēšanas rezultātiem un norāda, vai tā plāno izmantot savu jurisdikciju.

11. pants

1. Dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas aizdomās turamais, gadījumos, uz kuriem attiecas 9.pants, ja tā šo personu neizdod, ir pienākums bez jebkādiem izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums ticis izdarīts tās teritorijā, bez kavēšanās nodot lietu savām kompetentajām iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai, izmantojot procedūras atbilstoši šīs valsts normatīvajiem aktiem. Šīm iestādēm ir jāpieņem lēmums tādā pat veidā, kā tās to darītu, ja situācija attiektos uz citu noziegumu saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem var izdot vai citādi atteikties no kāda sava pilsoņa tikai ar nosacījumu, ka šī persona tiks atgriezta šajā valstī, lai izciestu sodu, kāds tai noteikts tiesas vai procesa, kura dēļ šo personu izdeva, rezultātā, un ja šī valsts un valsts, kura pieprasa izdošanu, piekrīt šai iespējai un citiem piemērotiem nosacījumiem, šāda nosacīta izdošana ir pietiekama, lai izpildītu pienākumu, kas noteikts šī panta 1.punktā.

12. pants

Visām personām, kuras tiek aizturētas vai pret kurām tiek veikti cita veida pasākumi vai vērsti procesi saskaņā ar šo Konvenciju, tiek garantēta taisnīga attieksme, ieskaitot visas tiesības un garantijas, ko paredz tās valsts normatīvie akti, kuras teritorijā šī persona atrodas, un attiecīgi piemērojamie starptautisko tiesību nosacījumi, ieskaitot starptautiskās cilvēktiesības.

13. pants

1. Noziedzīgi nodarījumi, kas noteikti 2.pantā, ir uzskatāmi par tādiem nodarījumiem, par kuriem var piemērot izdošanu, visos līgumos par izdošanu, kas pastāv starp jebkurām dalībvalstīm pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis apņemas iekļaut šādus noziedzīgus nodarījumus kā nodarījumus, par kuriem var piemērot izdošanu, visos līgumos par izdošanu, kas tiek noslēgti to starpā vēlāk.

2. Gadījumā, ja dalībvalsts, kas veic izdošanu ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums par izdošanu, saņem pieprasījumu par izdošanu no citas dalībvalsts, ar kuru tai nav noslēgts līgums par izdošanu, dalībvalsts, kura ir saņēmusi šo pieprasījumu, var pēc saviem ieskatiem uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatu izdošanai attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā. Izdošana ir atkarīga no citiem nosacījumiem, kādus nosaka valsts, kas saņēmusi pieprasījumu, normatīvie akti.

3. Tās dalībvalstis, kas nenosaka, ka izdošanas nosacījums ir līguma pastāvēšana, atzīst savā starpā 2.pantā noteiktos noziedzīgos nodarījumiem par tādiem, par kuriem var piemērot izdošanu, ievērojot nosacījumus, kādus nosaka tās valsts normatīvie akti, kura ir saņēmusi pieprasījumu.

4. Nepieciešamības gadījumā noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti 2.pantā, izdošanas dalībvalstu starpā izpratnē uzskata par tādiem, kas ir izdarīti ne tikai vietā, kur tie notikuši, bet arī to valstu teritorijās, kuras ir noteikušas savu jurisdikciju saskaņā ar 9.panta 1. un 2.punktu.

5. Līgumu un vienošanos par izdošanu dalībvalstu starpā nosacījumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.pantā, ir uzskatāmi par grozītiem tādā mērā, ciktāl tie neatbilst šai Konvencijai.

14. pants

1. Dalībvalstis sniedz viena otrai maksimālu palīdzību saistībā ar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanas vai izdošanas procedūrām, kas tiek veiktas attiecībā uz 2.pantā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ieskaitot palīdzību pierādījumu, kas ir to rīcībā un kas ir nepieciešami procesam, iegūšanai.

2. Dalībvalstis veic savus pienākumus saskaņā ar šī panta 1.punktu atbilstoši līgumiem un citām vienošanām par savstarpējo tiesisko palīdzību, kādas var pastāvēt to starpā. Ja nav šādu līgumu vai vienošanos, dalībvalstis sniedz viena otrai palīdzību saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

15. pants

Nevienu no 2.pantā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izdošanas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības izpratnē neuzskata par politisku noziegumu vai noziegumu, kas saistīts ar politisku noziegumu, vai noziegumu, kuru izraisījuši politiski motīvi. Līdz ar to pieprasījumu par izdošanu vai savstarpējo tiesisko palīdzību par šāda veida nodarījumu nedrīkst atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka šī situācija ir saistīta ar politisku noziegumu vai noziegumu, kas saistīts ar politisku noziegumu, vai noziegumu, kuru izraisījuši politiski motīvi.

16. pants

Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tā, ka tas uzliktu par pienākumu izpildīt izdošanas pieprasījumu vai sniegt tiesisko palīdzību, ja dalībvalstij, kura ir saņēmusi pieprasījumu, ir pamats uzskatīt, ka izdošanas pieprasījums par 2.pantā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījums par šādiem nodarījumiem ir izdarīts, lai nodotu kriminālvajāšanai vai sodītu personu, pamatojoties uz šīs personas rasi, reliģisko piederību, nacionalitāti, etnisko izcelsmi vai politiskajiem uzskatiem, un ka šī pieprasījuma izpilde pasliktinātu šīs personas stāvokli kāda no šiem norādītajiem iemesliem dēļ.

17. pants

1. Personu, kura ir aizturēta vai izcieš sodu vienas dalībvalsts teritorijā, un kuras klātbūtne citas dalībvalsts teritorijā ir nepieciešama, lai sniegtu liecības, veiktu identifikāciju vai citādi sniegtu palīdzību pierādījumu saņemšanā saistībā ar šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, var nodot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) Persona brīvi sniedz tam savu informētu piekrišanu; un

(b) abu valstu kompetentās iestādes vienojas, ievērojot tādus nosacījumus, kādus šīs valstis uzskata par piemērotiem.

2. Šī panta izpratnē:

(a) Valstij, uz kuru šo personu nodod, ir pilnvaras un pienākums turēt šo personu apcietinājumā, izņemot, ja valsts, no kuras šī persona ir nodota, ir pieprasījusi vai apstiprinājusi citādi;

(b) Valstij, uz kuru persona ir nodota, ir nekavējoties jāizpilda savs pienākums atgriezt šo personu tās valsts, no kuras personu nodeva, rīcībā atbilstoši tam, kā šīs valstis iepriekš vienojušās, vai arī veikt citas darbības atbilstoši tam, kā ir vienojušās abu valstu kompetentās iestādes;

(c) Valsts, uz kuru persona ir nodota, nedrīkst pieprasīt, lai valsts, kura personu nodeva, uzsāktu izdošanas procedūru, lai personu nodotu atpakaļ;

(d) Personai, kuru nodod, laiku, kurš ir pavadīts tajā valstī, uz kuru to nodeva, ieskaita soda izciešanas laikā valstī, no kuras šo personu nodeva.

3. Izņemot, ja dalībvalsts, no kuras personu nodod saskaņā ar šo pantu, tam piekrīt, šo personu neatkarīgi no tās pilsonības nedrīkst pakļaut kriminālvajāšanai, aizturēt vai pakļaut cita veida personiskās brīvības ierobežošanai valstī, uz kuru šo personu nodeva, saistībā ar darbībām un apsūdzībām pirms šis personas izbraukšanas no tās valsts, no kuras šo personu nodeva, teritorijas.

18. pants

1. Konfiscējot vai citādi pārņemot savā kontrolē radioaktīvos materiālus, ierīces vai kodolobjektus, pēc 2.pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dalībvalsts, kuras rīcībā ir nonākuši šādi objekti:

(a) veic darbības, lai neitralizētu radioaktīvos materiālus, ierīces vai kodolobjektus;

(b) Nodrošina, ka visi kodolmateriāli tiek uzglabāti saskaņā ar atbilstošajiem Starptautiskās atomenerģijas aģentūras drošības noteikumiem; un

(c) Ievēro fiziskās aizsardzības rekomendācijas un veselības un drošības standartus, ko publicējusi Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.

2. Pēc procesa, kas saistīts ar 2.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu, pabeigšanas, vai arī ātrāk, ja to nosaka starptautiskās tiesības, visi radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti tiek pēc konsultācijām (jo īpaši attiecībā uz atgriešanas un uzglabāšanas praktiskajiem aspektiem) ar iesaistītajām valstīm atgriezti tai dalībvalstij, kurai tie pieder, tai dalībvalstij, kurā fiziskā vai juridiskā persona, kam pieder šādi radioaktīvie materiāli, ierīce vai objekts, ir pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, vai arī tai dalībvalstij, no kuras teritorijas tie tika nozagti vai citādi nelikumīgā ceļā iegūti.

3.

(a) Ja dalībvalstij nacionālās vai starptautiskās tiesības liedz atgriezt vai pieņemt šādus radioaktīvos materiālus, ierīces vai kodolobjektu, vai ja iesaistītās dalībvalstis tā vienojas, ievērojot šī panta 3.punkta (b) apakšpunktu, dalībvalsts, kuras rīcībā atrodas radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, turpina veikt šī panta 1.punktā aprakstītās darbības; šādus radioaktīvos materiālus, ierīces un kodolobjektus drīkst izmantot tikai miermīlīgiem nolūkiem.

(b) Ja dalībvalsts, kuras rīcībā atrodas radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, nedrīkst tos likumīgi paturēt, šī valsts nodrošina, ka tie pēc iespējas ātrāk tiek nodoti tādas valsts rīcībā, kura var tos likumīgi uzglabāt un kura piemērotā veidā ir sniegusi apliecinājumu, kas atbilst šī panta 1.punktam, konsultējoties ar šo valsti, lai nodrošinātu šo lietu nekaitīgumu; šādus radioaktīvos materiālus, ierīces un kodolobjektus drīkst izmantot tikai miermīlīgiem nolūkiem.

4. Ja radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, kas norādīti šī panta 1. un 2.punktā, nepieder nevienai no dalībvalstīm, ne arī kādas no dalībvalsts pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, un tie nav nozagti vai citādi nelikumīgi iegūti no kādas no dalībvalstīm teritorijas, vai arī ja neviena no valstīm nevēlas pieņemt šādus objektus saskaņā ar šī panta 3.punktu, ir jāpieņem atsevišķs lēmums par rīcību ar šiem objektiem, ievērojot šī panta 3.punkta (b) apakšpunktu, pēc konsultācijām ar attiecīgajām valstīm un atbilstošajām starptautiskajām organizācijām.

5. Šī panta 1., 2., 3. un 4.punkta nolūkos dalībvalsts, kuras rīcībā atrodas radioaktīvie materiāli, ierīces vai kodolobjekti, var pieprasīt sadarbību un palīdzību no citām iesaistītajām dalībvalstīm, kā arī attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras. Dalībvalstis un attiecīgās starptautiskās organizācijas tiek aicinātas sniegt palīdzību saskaņā ar šo punktu maksimālā apmērā atbilstoši iespējām.

6. Dalībvalstis, kuras ir iesaistītas radioaktīvo materiālu, ierīču un kodolobjektu utilizācijā vai uzglabāšanā saskaņā ar šo pantu, informē Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoru par veidu, kādā attiecīgais priekšmets ir utilizēts vai uzglabāts. Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors nodot šo informāciju citām dalībvalstīm.

7. Izplūdes gadījumā saistībā ar 2.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu nekas šajā pantā neietekmē nekādā veidā starptautiskās tiesības, kas nosaka atbildību par kodolkaitējumu, kā arī citus starptautisko tiesību noteikumus.

19. pants

Dalībvalsts, kurā notiek kriminālvajāšana pret aizdomās turamo, saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un attiecīgajām procedūrām paziņo par tiesvedības rezultātu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nodod informāciju citām dalībvalstīm.

20. pants

Dalībvalstis veic savstarpējās konsultācijas tieši vai arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra starpniecību, ar starptautisko organizāciju palīdzību, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs Konvencijas efektīvu īstenošanu.

21. pants

Dalībvalstis izpilda savus pienākumus saskaņā ar šo Konvenciju tādā veidā, kas ir atbilstošs valstu suverēnās vienlīdzības un teritoriālās integritātes principam, kā arī neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās principam.

22. pants

Nekas šajā Konvencijā nedod tiesības dalībvalstij īstenot citas dalībvalsts teritorijā savu jurisdikciju un izpildīt funkcijas, kas ir ekskluzīvas šīs citas dalībvalsts iestāžu pilnvaras saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

23. pants

1. Visi strīdi starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šīs Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, kurus nav iespējams pamatotā laika periodā atrisināt sarunu ceļā, pēc vienas valsts lūguma tiek iesniegti šķīrējtiesai. Ja sešu mēnešu laikā, skaitot no pieprasījuma šķīrējtiesai iesniegšanas dienas, puses nevar vienoties par šķīrējtiesas organizāciju, jebkura no šīm pusēm var nodot šo strīdu Starptautiskajai tiesai, iesniedzot iesniegumu atbilstoši šīs tiesas statūtiem.

2. Jebkura valsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas laikā, vai pievienojoties šai Konvencijai, var paziņot, ka neuzskata šī panta 1.punktu par sev saistošu. Citām dalībvalstīm šī panta 1.punkts nav saistošs attiecībā uz tādu dalībvalsti, kas ir noteikusi šādu atrunu.

3. Jebkura valsts, kas ir noteikusi atrunu saskaņā ar šī panta 2.punktu, var jebkurā laikā atteikties no tās, informējot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru.

24. pants

1. Šī Konvencija tiek atvērta parakstīšanai visām valstīm laikā no 2005.gada 14.septembra līdz 2006.gada 31.decembrim Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

2. Uz šo Konvenciju attiecas prasība par ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu. Ratifikācijas, akceptēšanas un apstiprināšanas dokumenti ir jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts. Pievienošanās dokumenti ir jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

25. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram ir iesniegts divdesmit otrais ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

2. Attiecībā uz tām valstīm, kas ratificē, akceptē vai apstiprina Konvenciju vai pievienojas tai pēc tam, kad ir iesniegts divdesmit otrais ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts ir iesniegusi savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

26. pants

1. Dalībvalsts var ierosināt grozījumus Konvencijā. Ierosinātais grozījums ir jāiesniedz depozitārijā, kas to nekavējoties izplata visām dalībvalstīm.

2. Ja lielākā daļa dalībvalstu prasa, lai depozitārijs sasauktu konferenci ierosināto grozījumu apspriešanai, depozitārijs uzaicina visas dalībvalstis piedalīties šādā konferencē, kas drīkst notikt ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc šādu uzaicinājumu izsūtīšanas.

3. Konferencē tiek pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka grozījumi tiek pieņemti ar vienprātīgu lēmumu. Ja tas nav iespējams, grozījumi tiek pieņemti ar divu trešdaļu visu dalībvalstu balsu vairākumu. Visus grozījumus, kas ir pieņemti konferencē, depozitārijs nekavējoties izplata visām dalībvalstīm.

4. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar šī panta 3.punktu, stājas spējā attiecībā uz katru dalībvalsti, kas iesniedz savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu par grozījumu, trīsdesmitajā dienā, skaitot no dienas, kurā divas trešdaļas no parakstītājām valstīm ir iesniegušas savus attiecīgos dokumentus. Pēc tam grozījumi stājas spēkā attiecībā uz katru dalībvalsti trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts ir iesniegusi savu attiecīgo dokumentu.

27. pants

1. Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot rakstveida paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Denonsācija stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

28. pants

Šīs Konvencijas, kuras teksts arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienādi autentisks, oriģināls tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta apliecinātas kopijas visām valstīm.

Apliecinot šeit noteikto, apakšā parakstījušās personas, kuras attiecīgās valdības ir pienācīgi pilnvarojušas, ir parakstījušas šo Konvenciju, kas tiek atvērta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā 2005.gada 14.septembrī.