Darbības ar dokumentu
Rīgā 2006.gada 18.aprīlī (prot. Nr.22 23.§)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic to infekcijas slimību (baktēriju, vīrusu, sēnīšu vai parazītu izraisītas infekcijas vai invāzijas slimības, kas tiešā vai netiešā ceļā no dzīvnieka var tikt pārnestas uz cilvēku (turpmāk - zoonozes)) profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki (pielikums).
2. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs iegūtos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus izmanto uzturā, valsts uzraudzībai netiek pakļauta trihinelozes un ehinokokozes kontrole mājas un savvaļas cūku kautproduktos.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.506 redakcijā)
3. Ja ir aizdomas par kādu dzīvnieku infekcijas slimību, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par tām ziņo normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kas nosaka ziņojamās, reģistrējamās un valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.506 redakcijā)
4. Pārtikas un veterinārais dienests iegūst un apkopo informāciju par:
4.1. zoonožu uzliesmojumu un diagnosticēšanu dzīvniekiem;
4.2. jebkuru zoonozi, kuras klātbūtne valstī apstiprināta dzīvnieku laboratoriskajā diagnostikā;
4.3. dzīvnieku klīnisko saslimšanu ar zoonozēm.
5. Zoonožu profilaksi un apkarošanu saskaņā ar šo noteikumu prasībām veic:
5.1. (svītrots ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506);
5.2. govīm, nosakot tuberkulozes ierosinātāja (M.bovis) klātbūtni;
5.3. (svītrots ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506);
5.4. (svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.880);
5.5. (svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.684);
5.6. (svītrots ar MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.62);
5.7. cūku un viennadžu kautproduktos, nosakot trihinelozes ierosinātāja (T.spiralis) klātbūtni;
5.8. cūku kautproduktos, nosakot ehinokokozes ierosinātāja (E.granulosus) klātbūtni;
5.9. meža cūku kautproduktos, nosakot trihinelozes ierosinātāja (T.spiralis) un ehinokokozes ierosinātāja (E.granulosus) klātbūtni;
5.10. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.179);
5.11. pret liesas sērgas ierosinātāju uzņēmīgiem dzīvniekiem (izņemot suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus), nosakot liesas sērgas ierosinātāja (B.anthracis) klātbūtni.
(Grozīts ar MK 20.12.2011. noteikumiem Nr.987)
6. Ja ir konstatēta dzīvnieku vai cilvēku saslimšana ar zoonozēm vai pārtikas produktos tiek atklāts kāds zoonožu ierosinātājs, Slimību profilakses un kontroles centrs un Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība ne vēlāk kā divu dienu laikā savstarpēji sniedz rakstisku informāciju par:
6.1. zoonozes konstatēšanas vietu;
6.2. veiktajiem pasākumiem zoonozes ierobežošanai.
(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1020; MK 27.03.2012. noteikumiem Nr.208)
7. Trihinelozes kontrolei paraugus var ņemt un nosūtīt uz akreditētu laboratoriju dzīvnieka īpašnieks, turētājs vai komersants, bet pārējo zoonožu kontrolei paraugus ņem un nosūta Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors (turpmāk - inspektors) vai veterinārārsts.
(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506)
7.1 Govju tuberkulinizāciju (pārbaudi par dzīvnieku saslimšanu ar tuberkulozi) veic inspektors vai veterinārārsts.
(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1012 redakcijā)
8. Komersants, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs zoonožu laboratorisko izmeklējumu vai veterinārās ekspertīzes rezultātus glabā ne mazāk kā trīs gadus. Laboratorijas vadītājs zoonožu laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā ne mazāk kā trīs gadus, bet izolēto zoonozes ierosinātāju - ne mazāk kā sešus mēnešus, ja pārtikas produktu derīguma termiņš ir līdz trim mēnešiem, vai ne mazāk kā vienu mēnesi pēc pārtikas produktu derīguma termiņa beigām, ja pārtikas produktu derīguma termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem.
9. Aizliegta dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija un hiperimūno serumu lietošana pret tuberkulozi un liesas sērgu, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus. Aizliegta to dzīvnieku terapeitiskā ārstēšana, kuri ir slimi ar tuberkulozi.
(MK 29.01.2013. noteikumu Nr.62 redakcijā)
10. Inspektors organizē dzīvnieku līķu, dzīvnieku izcelsmes atkritumu, dzīvnieku barības, inficētu produktu vai materiālu pārstrādi un iznīcināšanu. Tos pārstrādā vai iznīcina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (EK) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.
(Grozīts ar MK 20.12.2011. noteikumiem Nr.987)
11. Salmonelozes ierosinātāju (S.enteritidis un S.tiphymurium), kā arī citas zoonozes, kuras ir bīstamas cilvēku veselībai un kuru kontroles kārtība nav noteikta šajos noteikumos, kontrolē un apkaro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli.
11.1 Kampilobakteriozes ierosinātāja (C.fetus) profilaksi un apkarošanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē govju veneriskās kampilobakteriozes uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.506 redakcijā)
11.2 Mājputniem salmonelozes ierosinātāju profilaksi un apkarošanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.506 redakcijā)
(Nodaļa svītrota ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506)
(Nodaļa svītrota ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506)
25. Pamatojoties uz iepriekšējā gadā veiktajiem govju tuberkulinizācijas testiem, Pārtikas un veterinārais dienests piešķir ganāmpulkiem šādu statusu:
25.1. T1 tipa ganāmpulks - ganāmpulks, kurā līdz novietnes statusa noteikšanai dzīvnieku veselības stāvoklis un alerģisko izmeklējumu rezultāti nav zināmi;
25.2. T2 tipa ganāmpulks - ganāmpulks, kurā dzīvnieku veselības stāvoklis un alerģisko izmeklējumu rezultāti ir zināmi, dzīvniekiem tiek veikti alerģiskie izmeklējumi un ganāmpulks pretendē uz T3 tipa ganāmpulka statusu;
25.3. T3 tipa ganāmpulks - ganāmpulks, kas ir brīvs no tuberkulozes.
26. T1 un T2 tipa ganāmpulkos tuberkulinizāciju veic visiem dzīvniekiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos līdz laikam, kad šis ganāmpulks iegūst T3 tipa ganāmpulka statusu.
27. Dzīvniekus pārvieto no viena ganāmpulka uz citu ganāmpulku šādā kārtībā:
27.1. no T1 tipa ganāmpulka dzīvniekus var pārvietot uz citu T1 tipa ganāmpulku;
27.2. no T1 tipa ganāmpulka dzīvniekus var pārvietot uz T2 tipa ganāmpulku, ja ir ievēroti šo noteikumu 28.punkta nosacījumi;
27.3. no T2 tipa ganāmpulka dzīvniekus var pārvietot uz T1 tipa ganāmpulku;
27.4. no T2 tipa ganāmpulka dzīvniekus var pārvietot uz citu T2 tipa ganāmpulku, ja ir ievēroti šo noteikumu 29.punkta nosacījumi;
27.5. no T3 tipa ganāmpulka dzīvniekus var pārvietot uz T1 un T2 tipa ganāmpulku;
27.6. no T3 tipa ganāmpulka dzīvniekus var pārvietot uz T3 tipa ganāmpulku, ja ir ievēroti šo noteikumu 30.punkta nosacījumi.
28. Pārvietojot dzīvniekus no T1 tipa ganāmpulka uz T2 tipa ganāmpulku, ievēro šādus nosacījumus:
28.1. ne mazāk kā 30 dienas pirms pārvietošanas dzīvniekus tuberkulinizē. Tuberkulinizācijas rezultātiem jābūt negatīviem;
28.2. ne mazāk kā 60 dienas pēc pārvietošanas dzīvniekus izolē. Šajā laikā veic atkārtotu tuberkulinizāciju. Tuberkulinizācijas rezultātiem jābūt negatīviem.
29. Pārvietojot dzīvniekus no T2 tipa ganāmpulka uz citu T2 tipa ganāmpulku, ievēro šādus nosacījumus:
29.1. ne mazāk kā 30 dienas pirms pārvietošanas dzīvniekus tuberkulinizē. Tuberkulinizācijas rezultātiem jābūt negatīviem;
29.2. pirms pārvietošanas dzīvnieki nedrīkst kontaktēties ar citiem dzīvniekiem, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis.
30. Pārvietojot dzīvniekus, kuru vecums pārsniedz sešas nedēļas, no T3 tipa ganāmpulka uz citu T3 tipa ganāmpulku, ievēro vienu no šādiem nosacījumiem:
30.1. ne mazāk kā 30 dienas pirms pārvietošanas dzīvniekus tuberkulinizē. Tuberkulinizācijas rezultātiem jābūt negatīviem;
30.2. ne mazāk kā 30 dienas pēc pārvietošanas dzīvniekus izolē. Šajā laikā dzīvniekus tuberkulinizē. Tuberkulinizācijas rezultātiem jābūt negatīviem.
31. Govju ganāmpulkam var piešķirt T3 tipa ganāmpulka statusu, ja:
31.1. dzīvniekiem nenovēro tuberkulozes klīniskās pazīmes;
31.2. dzīvniekiem, kuri sasnieguši sešu nedēļu vecumu, vismaz divas reizes ar sešu mēnešu intervālu ir veikti tuberkulozes alerģiskie izmeklējumi un iegūtie rezultāti ir negatīvi. Ja dzīvnieki ir pārvietoti no T3 tipa ganāmpulka, tos 60 dienu laikā pēc pārvietošanas alerģiski izmeklē;
31.3. dzīvniekiem, kurus ieved novietnē pēc ganāmpulka pirmās tuberkulinizācijas un kuru vecums pārsniedz sešas nedēļas, veic alerģiskos izmeklējumus. Izmeklējumus veic 30 dienas pirms vai 30 dienas pēc pārvietošanas. Ja dzīvniekus tuberkulinizē pēc pārvietošanas, pirms pievienošanas ganāmpulkam tos izolē ne mazāk kā 30 dienas.
32. Govju ganāmpulkam saglabā T3 tipa ganāmpulka statusu, ja:
32.1. tiek ievēroti šo noteikumu 31.1. un 31.3.apakšpunktā minētie nosacījumi;
32.2. dzīvnieki pārvietoti no cita T3 tipa ganāmpulka;
32.3. dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz sešas nedēļas (izņemot novietnē dzimušos teļus), ik pēc 12 mēnešiem veic tuberkulozes izmeklējumus.
33. Ja kādā Latvijas administratīvajā teritorijā visi ganāmpulki ir T3 tipa ganāmpulki un pēdējo divu gadu laikā veiktajos izmeklējumos ir konstatēts, ka alerģiski pozitīvo dzīvnieku skaits nepārsniedz 1 %, attiecīgajā teritorijā:
33.1. dzīvnieku tuberkulinizāciju var veikt reizi divos gados;
33.2. vīriešu kārtas nobarojamiem dzīvniekiem, kuri kopš atšķiršanas no mātes nav bijuši kontaktā ar citiem dzīvniekiem vai atvesti no cita T3 tipa ganāmpulka, var neveikt tuberkulozes izmeklējumus, ja nodrošina, ka minētos dzīvniekus neizmanto lecināšanai un pēc nobarošanas nosūta uz kautuvi.
34. Ja kādā Latvijas administratīvajā teritorijā visi ganāmpulki ir T3 tipa ganāmpulki un pēdējo divu gadu laikā veiktajos izmeklējumos ir konstatēts, ka alerģiski pozitīvo dzīvnieku skaits nepārsniedz 0,2 %, attiecīgajā teritorijā:
34.1. tuberkulozes izmeklējumus dzīvniekiem var veikt reizi trijos gados;
34.2. tuberkulinizāciju var veikt dzīvniekiem, kuri sasnieguši 24 mēnešu vecumu.
35. Ja kādā Latvijas administratīvajā teritorijā visi ganāmpulki ir T3 tipa ganāmpulki un pēdējo divu gadu laikā veiktajos izmeklējumos ir konstatēts, ka alerģiski pozitīvo dzīvnieku skaits nepārsniedz 0,1 %, attiecīgajā teritorijā veic vienu no šādiem pasākumiem:
35.1. tuberkulozes izmeklējumus dzīvniekiem var veikt reizi četros gados;
35.2. ievestos dzīvniekus pirms pievienošanas ganāmpulkam alerģiski izmeklē. Izmeklējumu rezultātiem jābūt negatīviem;
35.3. visus nokautos dzīvniekus pārbauda veterinārajā ekspertīzē. Tuberkulozei raksturīgos audu bojājumus izmeklē histoloģiski un bakterioloģiski.
36. T3 tipa ganāmpulka statuss netiek saglabāts, ja:
36.1. netiek izpildītas šo noteikumu 32.punktā minētās prasības;
36.2. izmeklējumi ir alerģiski pozitīvi;
36.3. veterinārajā ekspertīzē ir konstatēti tuberkulozei raksturīgi audu bojājumi;
36.4. tuberkulozes ierosinātājs (M.bovis) tiek bakterioloģiski izolēts;
36.5. epizootoloģiskajos pētījumos tiek konstatēta iespējamība inficēties ar tuberkulozi.
37. Ja zoonozes skartajā novietnē izmeklējumi ir alerģiski pozitīvi:
37.1. aizliegts ievest dzīvniekus novietnē vai izvest no tās, izņemot gadījumus, ja ar inspektora vai veterinārārsta atļauju tos nosūta uz kautuvi tūlītējai nokaušanai. Pēc nokaušanas veterinārārsts ņem paraugus bioloģiskai, bakterioloģiskai un histoloģiskai izmeklēšanai;
37.2. alerģiski pozitīvos dzīvniekus vai dzīvniekus, kuri rada aizdomas par saslimšanu, izolē.
39. Šo noteikumu 37.punktā minētos pasākumus atceļ, ja atkārtotajā tuberkulinizācijā iegūti negatīvi rezultāti.
40. Ja atkārtotajā tuberkulinizācijā gūst apstiprinājumu, ka dzīvnieki ir slimi, zoonozes skartajā ganāmpulkā veic šādas darbības:
40.1. turpina veikt šo noteikumu 37.punktā minētos pasākumus;
40.2. alerģiski pozitīvos dzīvniekus marķē, lai nodrošinātu to izsekojamību;
40.3. pienu, kas iegūts no alerģiski pozitīvajiem dzīvniekiem, pēc termiskas apstrādes, kas garantē tuberkulozes ierosinātāja iznīcināšanu, var izbarot zoonozes skartajā novietnē esošajiem dzīvniekiem;
40.4. pienu, kas iegūts no alerģiski negatīvajiem dzīvniekiem, var nosūtīt piena pārstrādes vai apstrādes komersantam termiskai apstrādei, kas garantē tuberkulozes ierosinātāja iznīcināšanu;
40.5. alerģiski pozitīvo vai aizdomīgo dzīvnieku kautproduktus var izmantot dzīvnieku barības ražošanai vai, ņemot vērā veterinārās ekspertīzes rezultātus, pārtikas produktu ražošanai, nodrošinot, ka netiks izplatīts zoonozes ierosinātājs;
40.6. pēc alerģiski pozitīvo dzīvnieku nokaušanas novietnes telpas, to aprīkojumu, instrumentus, transportlīdzekļus, rampas un pārejas veterinārārsta uzraudzībā tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina tuberkulozes ierosinātāju;
40.7. mēslus, vircu un izlietotos pakaišus novieto dzīvniekiem nepieejamās vietās biotermiskai apstrādei, piesūcina ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iznīcina tuberkulozes ierosinātāju, un uzglabā ne mazāk kā trīs nedēļas;
40.8. notekūdeņus un vircu, ja to nesavāc un neglabā kā mēslus, dezinficē, pieberot krātuvēm dezinfekcijas līdzekļus, kas iznīcina tuberkulozes ierosinātāju.
41. Alerģiski pozitīvos dzīvniekus nokauj 30 dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, izņemot šādus gadījumus:
41.1. ja sieviešu kārtas dzīvniekiem līdz atnešanās brīdim ir atlikuši trīs mēneši un ja iegūtie rezultāti rada aizdomas par tuberkulozi, bet nav tuberkulozei raksturīgo klīnisko pazīmju. Šādus sieviešu kārtas dzīvniekus triju mēnešu laikā var nosūtīt uz kautuvi;
41.2. ja jānokauj viss ganāmpulks, kurā ir ne mazāk par 20 dzīvniekiem, un kaušanu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt noteiktajā termiņā.
42. Pēc alerģiski pozitīvo dzīvnieku izvešanas:
42.1. veselos dzīvniekus ar inspektora vai veterinārārsta atļauju var nosūtīt uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;
42.2. ganāmpulku var atjaunot, ja visus dzīvniekus, kuru vecums pārsniedz sešas nedēļas, tuberkulinizē un divas reizes iegūst negatīvus rezultātus;
42.3. T3 tipa ganāmpulka statusu var atjaunot, ja dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz sešas nedēļas, divas reizes iegūti negatīvi tuberkulinizācijas rezultāti. Pirmo reizi tuberkulinizāciju veic 60 dienas pēc alerģiski pozitīvo dzīvnieku nokaušanas, otro reizi - ne agrāk kā pēc četriem mēnešiem un ne vēlāk kā pēc 12 mēnešiem.
(Nodaļa svītrota ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.880)
(Nodaļa svītrota ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506)
(Nodaļa svītrota ar MK 20.12.2011. noteikumiem Nr.987)
(Nodaļa svītrota ar MK 20.12.2011. noteikumiem Nr.987)
(Nodaļa svītrota ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.684)
(Nodaļa svītrota ar MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.62)
109. Nokauto viennadžu, mājas cūku un meža cūku liemeņos laboratoriski pārbauda trihinelozes ierosinātāja (T.spiralis) klātbūtni. Mājas cūku un meža cūku kautproduktos ehinokokozes ierosinātāja (E.granulosus) klātbūtni pārbauda veterinārajā ekspertīzē.
110. Lai noteiktu trihinelozes ierosinātāja klātbūtni, paraugus ņem no diafragmas muskuļotās daļas, mēles muskuļa saknes daļas, starpribu muskulatūras vai no citas šķērssvītrotās muskulatūras, ja nav iespējas noņemt paraugus no iepriekš minētajām vietām.
111. Paraugus trihinelozes un ehinokokozes ierosinātāju klātbūtnes noteikšanai viennadžu un mājas cūku kautuvē ņem veterinārārsts vai viņa palīgs veterinārās ekspertīzes laikā. Paraugus no meža cūku kautproduktiem trihinelozes un ehinokokozes ierosinātāju klātbūtnes noteikšanai ņem dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, vai, ja tie ir aizsūtīti uz pārstrādes uzņēmumu, - veterinārārsts.
112. Paraugus ehinokokozes ierosinātāja klātbūtnes izmeklēšanai ņem no iekšējiem orgāniem (aknām, nierēm).
113. Kautproduktus var izplatīt un izmantot turpmākai pārstrādei, ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti par trihinelozes ierosinātāju un veterinārā ekspertīze par ehinokokozes ierosinātāju klātbūtni ir negatīva.
114. Ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatē trihinelozes ierosinātāju, mājas cūku gaļu (liemeni un subproduktus) aizliegts izmantot pārtikas produktu iegūšanai. Ar trihinelozes ierosinātāju inficēta mājas cūku gaļa ir blakusprodukts, un to pārstrādā vai iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām.
(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.506 redakcijā)
115. Ja veterinārajā ekspertīzē konstatē ehinokokozes ierosinātāju, parazītu skartos orgānus iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu. Liemeni un pārējos kautproduktus var izmantot pārtikā tikai pēc to termiskas apstrādes, kas iznīcina ehinokokozes ierosinātāju.
116. Konstatējot trihinelozes vai ehinokokozes ierosinātājus, inspektors veic izmeklēšanu un noskaidro dzīvnieku izcelsmes novietni un invāzijas avotu.
117. Ar trihinelozi vai ehinokokozi inficētajā novietnē dzīvniekus var audzēt, ja tiem nenovēro saslimšanas pazīmes un tos pēc nobarošanas nosūta uz kautuvi.
118. Ja trihinelozes vai ehinokokozes ierosinātājus konstatē meža cūku kautproduktos, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 114. un 115.punktā noteikto kārtību.
(Nodaļa svītrota ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.179)
129. Ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar liesas sērgu:
129.1. visus novietnē esošos dzīvniekus klīniski izmeklē;
129.2. dzīvniekus, kuri rada aizdomas par saslimšanu, izolē;
129.3. no līķiem vai piespiedu kārtā nokautiem dzīvniekiem ņem paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem;
129.4. saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem pie novietnes izejas un ieejas novieto ar dezinfekcijas šķīdumu piesūcinātus paklājus;
129.5. ir aizliegta jebkura dzīvnieku pārvietošana, izņemot gadījumus, ja tos izolē.
130. Šo noteikumu 129.punktā minētos pasākumus atceļ, ja laboratoriskajos izmeklējumos par liesas sērgas ierosinātāju (B.anthracis) iegūti negatīvi rezultāti.
131. Ja ir aizdomas par liesas sērgu, dzīvnieku līķu un piespiedu kārtā nokauto dzīvnieku sekcija vai jebkāda sadalīšana ir aizliegta. Ja, veicot minētās darbības, rodas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar liesas sērgu, tās pārtrauc un dezinficē apģērbu, apavus un rokas.
132. Ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatē liesas sērgas ierosinātāju, zoonozes skartajā novietnē veic vienu no šādiem pasākumiem:
132.1. visus dzīvniekus iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu;
132.2. pēc klīniski slimo vai aizdomīgo dzīvnieku iznīcināšanas saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu pārējos dzīvniekus vakcinē.
133. Liesas sērgas skartajā novietnē:
133.1. turpina veikt šo noteikumu 129. un 132.punktā minētos pasākumus;
133.2. ir aizliegta dzīvnieku kaušana, ķirurģiskas dabas manipulācijas, līķu sekcija, ādas novilkšana vai jebkura cita darbība, kuras dēļ asinis var nokļūt vidē;
133.3. dzīvnieku izcelsmes atkritumus, mēslus, dzīvnieku barību, inficēto inventāru, dzīvnieku izcelsmes produktus iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu;
133.4. vakcinētos dzīvniekus drīkst pārvietot ne agrāk kā 14 dienas pēc vakcinācijas;
133.5. ganības var izmantot, ja ir pabeigta dzīvnieku vakcinācija;
133.6. novietnes telpas, inventāru un aprīkojumu, kurš netika sadedzināts, veterinārārsta uzraudzībā tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina liesas sērgas ierosinātāju;
133.7. personas, kuras ir bijušas saskarē ar dzīvniekiem, dezinficē apģērbu, apavus un rokas. Personām, kurām ir brūces vai citi ādas bojājumi, aizliegts kontaktēties ar dzīvniekiem;
133.8. pēc dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļus, to aprīkojumu, pārejas un rampas veterinārārsta uzraudzībā tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina liesas sērgas ierosinātāju;
133.9. novietnē aizliegts iebraukt transportlīdzekļiem, izņemot dzīvnieku īpašnieka, turētāja un uzraudzības institūciju transportlīdzekļus;
133.10. novietnē aizliegta nepiederošu personu uzturēšanās;
133.11. aizliegta dzīvnieku dzirdināšana no dabiskām ūdenskrātuvēm;
133.12. ja ir konstatēti dzīvnieku nobeigšanās gadījumi, veterinārārsts paņem paraugus liesas sērgas ierosinātāja klātbūtnes laboratoriskajiem izmeklējumiem;
133.13. inspektors organizē epizootoloģiskos pētījumus par zoonozes izplatību uzraudzības teritorijā, izcelsmes avotu un iespējamiem zoonozes perēkļiem.
134. Ja ir konstatēts liesas sērgas uzliesmojums, dzīvnieku izcelsmes produktus, kuri no skartās novietnes tika izvesti ierosinātāja inkubācijas perioda laikā, iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu.
135. Šo noteikumu 133.punktā minētos pasākumus atceļ, ja:
135.1. dzīvnieki ir iznīcināti vai vakcinēti;
135.2. pēc novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas iegūti labvēlīgi laboratoriskās kontroles rezultāti;
135.3. pēc dzīvnieku pēdējās nobeigšanās ir pagājušas ne mazāk kā 15 dienas.
136. Dzīvniekus zoonozes skartajā novietnē ievieto pēc ierobežojumu atcelšanas un ne agrāk kā 14 dienas pēc to vakcinācijas pret liesas sērgu.
138. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa noteikumus Nr.175 "Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 67.nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;
2) Padomes 1977.gada 17.maija Direktīvas 77/391/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus liellopu brucelozes, tuberkulozes un leikozes izskaušanai;
3) Padomes 1977.gada 13.decembra Direktīvas 78/52/EEK, kas ievieš Kopienas kritērijus valstu plāniem liellopu brucelozes, tuberkulozes un enzootiskās leikozes paātrinātai izskaušanai;
4) Padomes 1991.gada 28.janvāra Direktīvas 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā;
5) Padomes 1997.gada 17.marta Direktīvas 97/12/EK, ar ko groza un atjaunina Direktīvu 64/432/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;
6) Padomes 1998.gada 24.jūnija Direktīvas 98/46/EK, ar ko groza Direktīvas 64/432/EEK A, D (I nodaļa) un F pielikumu par veterinārajām problēmām, kuras ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām;
7) Padomes 1998.gada 14.decembra Direktīvas 98/99/EK, kas groza Direktīvu 97/12/EK, kura groza un atjaunina Direktīvu 64/432/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām;
8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija Direktīvas 2000/20/EK, kas groza Padomes Direktīvu 64/432/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;
9) Padomes 2003.gada 11.jūnija Direktīvas 2003/50/EK, kas groza Direktīvu 91/68/EEK, kā arī pastiprina kontroli attiecībā uz aitu un kazu pārvietošanu.
Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
(Pielikums grozīts ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.179; MK 20.12.2011. noteikumiem Nr.987; MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506; MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.880; MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.62; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.684)
Nr. p.k. | Zoonozes nosaukums |
1. | (Svītrots ar MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.62) |
2. | Ehinokokoze (E.granulosus) |
3. | (Svītrots ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506) |
4. | (Svītrots ar MK 03.10.2014. noteikumiem Nr.684) |
5. | Liesas sērga (B.anthracis) |
6. | (Svītrots ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.506) |
7. | Tuberkuloze (M.bovis) |
8. | Trihineloze (T.spiralis) |
9. | (Svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.179) |
 |
 |
 |
 |