Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 18. jūlija noteikumus Nr. 595 "Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 412

Rīgā 2000.gada 28.novembrī (prot. Nr. 56, 16.§)

Noteikumi par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību"
9.panta 9.punktu un likuma "Par zemes dzīlēm" 10.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vides aizsardzības prasības ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā, lai novērstu vai samazinātu vides piesārņojumu, kas var rasties ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu dēļ.

2. Ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu veicēja pienākums ir lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ievērojot atklātuma, kompleksuma, zinātniskās pamatotības, plānošanas, piesardzības, vides un tautsaimniecības līdzsvara principus.  

II. Ietekmes uz vidi novērtējums un monitorings

3. Pirms ogļūdeņražu izpētes vai ieguves bloku apstiprināšanas Ministru kabinetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniedz Ministru kabinetā informāciju par vides stāvokli šajos blokos.

4. Pirms ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu uzsākšanas iespējami agrākā paredzētās darbības tehniskās plānošanas, projektēšanas vai lēmumu pieņemšanas stadijā ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu vadītājs (turpmāk - operators) ierosina ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1992.gada Helsinku konvencijā par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk - Helsinku konvencija) un 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijā par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.

5. Operators nodrošina vides monitoringu ogļūdeņražu izpētes vai ieguves vietā, ievērojot iepriekš veiktā ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumu. Monitoringa programmu pirms atļaujas saņemšanas ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbiem apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvalde (turpmāk - Jūras vides pārvalde).

6. Monitoringa novērojumi veicami atbilstoši ICES (Starptautiskās jūras pētniecības padomes) un HELCOM (Helsinku komisijas) prasībām, izmantojot standartizētas metodes.

7. Monitoringa dati, kas iegūti par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, ir attiecīgo juridisko vai fizisko personu īpašums un valsts pārvaldes institūcijām ir pieejami bez maksas. Monitoringa pārskatus un datu kopijas operators iesniedz Jūras vides pārvaldē saskaņā ar apstiprināto monitoringa programmu.

8. Valsts monitorings saskaņā ar jūras monitoringa programmu tiek veikts neatkarīgi no operatora veiktā monitoringa.

III. Novadīšana ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos

9. Uz dīzeļdegvielas bāzes pagatavotas urbšanas duļķes un no tām radušos atkritumus aizliegts novadīt Baltijas jūrā, bet tās attīra un otrreizēji izmanto uz vietas vai arī nogādā krastā attīrīšanai un utilizācijai, saskaņojot šos darbus ar Jūras vides pārvaldi.

10. Uz dīzeļdegvielas bāzes pagatavotas urbšanas duļķes atļauts lietot tikai izņēmuma gadījumos, ja tas ir nepieciešams ģeoloģisku, tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ un ir iepriekš saskaņots ar Jūras vides pārvaldi, nodrošinot šo noteikumu 9.punktā minēto prasību izpildi.

11. Uz ūdens bāzes pagatavotu urbšanas duļķu un no tām radušos atkritumu novadīšana jūrā ir aizliegta, pirms saskaņā ar šo noteikumu pielikumu nav pārbaudīts to toksiskums šim nolūkam akreditētā laboratorijā. Toksiskuma pārbaudi nodrošina operators un par rezultātiem informē Jūras vides pārvaldi.

12. Ja šo noteikumu 11.punktā minētās toksiskuma pārbaudes rezultāti liecina par urbšanas duļķu un urbšanas atkritumu nekaitīgumu videi (duļķēm kā to sastāvdaļa nav pievienota neviena no Helsinku konvencijas I pielikuma 1.2.punktā minētajām vielām, un dzīvsudraba (Hg) vai kadmija (Cd) koncentrācija duļķēs nepārsniedz 1 mg/kg), pēc saskaņošanas ar Jūras vides pārvaldi uz ūdens bāzes pagatavotu urbšanas duļķu lietošana un urbšanas atkritumu novadīšana jūrā ir atļauta.

13. Aizliegts novadīt jūrā ķīmiskās vielas, kas ietvertas Helsinku konvencijas I pielikuma 1.2.punktā minētajā kaitīgo vielu sarakstā, un tās saturošos materiālus.

14. Aizliegts novadīt jūrā neattīrītus saimnieciskos notekūdeņus un atkritumus.

15. Aizliegts novadīt jūrā ražošanas notekūdeņus un aizvietošanas ūdeņus, ja tajos naftas saturs, nosakot ar HELCOM (Helsinku komisijas) atzītām analīžu un paraugu ņemšanas metodēm, pārsniedz 15 mg/l.

16. Ja, lietojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, nav iespējams iekļauties šo noteikumu 15.punktā minētajā limitā (līdz 15 mg/l), Jūras vides pārvaldei ir tiesības paaugstināt novadīšanas limitu līdz 40 mg/l, pieprasot veikt attiecīgus papildu pasākumus, lai novērstu vides piesārņošanu. Attīstoties ražošanai un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijai, Jūras vides pārvalde periodiski pārskata novadīšanas limitus.

17. Visu veidu notekūdeņu, atkritumu un ražošanas blakusproduktu apsaimniekošanas plānu (turpmāk - atkritumu apsaimniekošanas plāns) pirms atļaujas saņemšanas ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbiem apstiprina Jūras vides pārvalde.

18. Ūdens lietošanas atļaujas un atļaujas piesārņojošo vielu ievadīšanai atmosfērā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un HELCOM (Helsinku komisijas) rekomendācijām, kā arī ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējumu, izsniedz Jūras vides pārvalde.

19. Par zemes dzīļu piesārņošanu netiek uzskatīta gāzes un ūdens sūknēšana naftas slāņos ieguves veicināšanai, kā arī ogļūdeņražu ieguves procesā izsūknēto šķidrumu atpakaļsūknēšana naftas slāņos. Operators minētās darbības saskaņo ar Jūras vides pārvaldi.

20. Šī nodaļa neattiecas uz gadījumiem, kad cilvēka dzīvībai vai ar ogļūdeņražu izpēti vai ieguvi saistītajiem objektiem draud pilnīga iznīcība un novadīšana ir vienīgā iespēja, kā novērst šos draudus, un ja ir pārliecība, ka novadīšanas nodarītais kaitējums būs mazāks par to, kas tiktu nodarīts, ja novadīšana nenotiktu. Šāda novadīšana veicama tā, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo kaitējumu cilvēka dzīvībai un jūras videi.

21. Par novadīšanu, kas izdarīta saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu, jāziņo Jūras vides pārvaldei 24 stundu laikā no novadīšanas uzsākšanas, norādot novadīto vielu saturu, iespējamo apjomu, vietu un laiku.

IV. Avārijas seku likvidācija un darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā

22. Saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.168 "Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)" 472.punktu katram ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītajam objektam operators izstrādā darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā (turpmāk - darbības plāns), kuru pirms atļaujas saņemšanas ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbiem apstiprina Jūras vides pārvalde.

23. Darbības plānā precīzi norāda avārijas seku likvidācijas iekārtu atrašanās (glabāšanas) vietu.

24. Avārijas seku likvidācijas iekārtas izvieto un uztur tā, lai piesārņojuma likvidācijas pasākumus varētu uzsākt nekavējoties. Operators avārijas seku likvidācijas pasākumu uzsākšanu nodrošina nekavējoties, bet darbības plānā paredzēto papildu pasākumu uzsākšanu - ne vēlāk kā astoņas stundas pēc avārijas.

25. Dispersantu izmantošanu naftas piesārņojuma likvidācijas pasākumos iespējami ierobežo, un katrs to izmantošanas gadījums iepriekš jāsaskaņo ar Jūras vides pārvaldi. Naftu gremdējošu vielu izmantošana piesārņojuma likvidācijā ir aizliegta.

26. Avārijas seku likvidācijas iekārtas atbilst šādiem nosacījumiem:

26.1. iekārtu daudzums ir atbilstošs, lai likvidētu iespējamās sekas, ja notikusi naftas noplūde no ogļūdeņražu izpētes vai ieguves urbumiem, platformas vai cauruļvada, ņemot vērā urbuma ģeoloģisko atrašanās vietu, naftas iztvaikošanu un emulsifikāciju;

26.2. naftas savākšanas sistēmas, bonas un transporta materiāli konstruēti tā, lai tos var izmantot un tie ir efektīvi attiecīgajā rajonā valdošo straumju un viļņu augstuma apstākļos (viļņu augstums līdz 2 metriem un straumes ātrums līdz 1 mezglam), un iekārtas ir spējīgas darboties attiecīgajā rajonā dominējošās temperatūras apstākļos;

26.3. ir pārbaudīta ledus apstākļos izmantojamo avārijas seku likvidācijas iekārtu spēja likvidēt piesārņojumu zemas temperatūras, ledus un zemledus apstākļos;

26.4. iekārtas, kas paredzētas no naftas atšķirīgu, ievērojamā daudzumā lietotu kaitīgo vielu piesārņojuma likvidēšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

26.4.1. iekārtu daudzums un veids ir tāds, ka lietotājs var noteikt un ziņot par piesārņojuma apjomu un izvietojumu, novērst vai samazināt vielu izplūdi un likvidēt piesārņojumu;

26.4.2. ja piesārņojums ir peldošs un ūdenī nešķīstošs, lietotājs spēj to ierobežot, savākt un transportēt šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētajos apstākļos.

27. Operatora pienākumi neparedzēta vides piesārņojuma gadījumā:

27.1. nekavējoties identificēt piesārņojuma avotu;

27.2. saskaņā ar darbības plānu veikt nepieciešamās darbības, lai likvidētu piesārņojumu;

27.3. sniegt Jūras vides pārvaldei informāciju par:

27.3.1. piesārņojuma veidu un apjomu;

27.3.2. piesārņojuma konstatēšanas laiku un vietu;

27.3.3. piesārņojuma avotu;

27.3.4. uzsāktajām darbībām piesārņojuma un tā cēloņu likvidēšanai;

27.3.5. vēja un jūras apstākļiem piesārņojuma vietā.

V. Kontrole

28. Jūras vides pārvaldes amatpersonas veic vides aizsardzības prasību ievērošanas valsts kontroli ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos Latvijas Republikas ekonomiskās zonas un teritoriālajos ūdeņos atbilstoši šādiem nosacījumiem:

28.1. Jūras vides pārvalde katru gadu līdz 20.oktobrim iesniedz Ekonomikas ministrijā kontroles grafiku nākamajam gadam, paredzot veikt pārbaudes vismaz reizi pusgadā;

28.2. Jūras vides pārvaldes amatpersonām ir tiesības (iepriekš saskaņojot ar operatoru) atbilstoši kontroles grafikam un gadījumos, kad rodas pamatotas aizdomas par vides piesārņojumu no ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītā objekta, kontrolēt vides aizsardzības noteikumu un atļauju nosacījumu ievērošanu, vides aizsardzības plāna un atkritumu apsaimniekošanas plāna izpildi, kā arī piesārņojuma likvidācijas gatavību un darbības plāna atbilstību reālajai situācijai, bez maksas uzturēties uz ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītā objekta, saņemt savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentu kopijas;

28.3. Jūras vides pārvalde informē Ekonomikas ministriju un operatoru par kontroles rezultātiem.

29. Operators nodrošina:

29.1. Jūras vides pārvaldes amatpersonas nogādāšanu uz ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītā objekta, kā arī atbilstošus darba apstākļus kontroles veikšanai šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minētajos gadījumos;

29.2. visas nepieciešamās informācijas sniegšanu Jūras vides pārvaldei;

29.3. emisijas automatizēto kontroli un reģistrāciju, kā arī regulāru pārskatu sniegšanu Jūras vides pārvaldei par vidē novadītajām vielām saskaņā ar atļaujās minētajiem nosacījumiem;

29.4. pastāvīgu vides aizsardzības pasākumu plāna, atkritumu apsaimniekošanas plāna un darbības plāna izpildes kontroli, par rezultātiem reizi pusgadā informējot Jūras vides pārvaldi.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 2.decembri

Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 28.novembra
noteikumiem Nr.412

Urbšanas duļķu toksiskuma noteikšana un izmantošanas nosacījumi

1. Uz ūdens bāzes pagatavotu duļķu toksiskumu nosaka testējot - pārbauda, kā ūdenī šķīstošā frakcija, kas iegūta, 20 stundas maisot duļķes slēgtā sistēmā, pēc tam ļaujot duļķēm divas stundas nogulsnēties (atdalīties) un ņemot paraugu no iegūtās masas vidusdaļas, ietekmē:

1.1. jūras aļģu fotosintēzi (Skeletonema costatum);

1.2. jūras gliemeņu kāpuru augšanu (Mytilus edulis);

1.3. jūras vēžveidīgo vairošanos (Acartia tonsa);

1.4. jūras zivju kāpurus (Clupea harengus).

2. EC5096h (koncentrācija, kas izraisa funkcionālas izmaiņas 50 % testorganismu 96 stundu laikā) šī pielikuma 1.punktā minētajos testos jābūt vismaz 10 000 mg/kg.

3. Var veikt šādus papildtestus:

3.1. bioloģiskās noārdīšanas testu (saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijām);

3.2. bioakumulācijas testu (lipofilo substanču noteikšana ar hromatogrāfijas metodi).

4. Naftas produktu saturu izmešos nosaka, lietojot standartizētu infrasarkano staru metodi trijos absorbcijas rajonos (apmēram 2925, 2960 un 3025 cm-1).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

02.12.2000