1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk - atlīdzība), un atlīdzības novērtēšanas metodiku;
1.2. atlīdzības izmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus.
2. Atbildīgā institūcija nodod ekspertam darbu veikšanai nepieciešamo informāciju par īpašumu, tajā skaitā:
2.1. nekustamā īpašuma kadastra numuru (zemes vienības kadastra apzīmējumu);
2.2. meža inventarizācijas datus;
2.3. nogabalu sarakstu, par kuriem paredzēta atlīdzība par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
3. Eksperts dabā iegūst šādu informāciju par nogabaliem, par kuriem paredzēta atlīdzība (turpmāk - nogabali):
3.1. koku skaits un caurmērs nogabalā sadalījumā pa koku sugām un caurmēra pakāpēm;
3.2. vidējais koku augstums nogabalā pa koku sugām;
3.3. koku kvalitātes novērtējums nogabalā;
3.4. (svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603);
3.5. (svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603).
3.1 Ja, pārbaudot dabā, eksperts konstatē, ka zemes vienības robežas nav ierīkotas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām, uzmērīšanu neveic, bet par konstatēto neatbilstību sastāda aktu. Aktā norāda konstatēto neatbilstību un izmaksu apmēru par eksperta atkārtotu attiecīgā īpašuma apmeklējumu. Par konstatēto neatbilstību atbildīgā institūcija informē atlīdzības pieprasītāju. Papildu izmaksas, kas radušās, ekspertam atkārtoti apmeklējot attiecīgo īpašumu, sedz īpašnieks.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
4. Lai iegūtu šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto informāciju, eksperts veic koku uzmērīšanu:
4.1. visā nogabala platībā, ja tajā noteikts jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums visa kalendāra gada laikā un mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai noteikts galvenās cirtes aizliegums visa kalendāra gada laikā;
4.2. atsevišķos parauglaukumos, ja nogabalā, par kuru tiek prasīta atlīdzība, attiecīgajā mežaudzes vecumā aizliegta kopšanas cirte visa kalendāra gada laikā. Parauglaukumu izvietojumu, skaitu un platību nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Ja uzmērāmā nogabala konfigurācijas dēļ nav iespējams izveidot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto parauglaukumu skaitu, jāveic visu koku uzmērīšana. Mērījumus ievada atlīdzību apmēra novērtēšanas datorprogrammā (turpmāk – datorprogramma) un aprēķina faktisko šķērslaukumu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu nosaka mežaudzei piemērojamo minimālo šķērslaukumu.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
5. Nogabalu robežas atzīmē saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu atbilstoši meža inventarizācijas datiem un meža īpašuma meža zemju plānam. Platību, par kuru paredzēta atlīdzība, precizē atbilstoši nogabala uzmērīšanas laikā iegūtajai informācijai.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
6. Koku izvēli, uzskaiti, caurmēra uzmērīšanu un koku augstuma noteikšanu veic saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.
7. Koku stumbru kvalitāti novērtē saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
8. No 1.aprīļa līdz 1.augustam mikroliegumos, kas noteikti īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vietās, kā arī īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vietu tuvumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atlīdzības apmēra novērtēšanai nepieciešamo informāciju iegūt nedrīkst.
Au = (∑Vsort × (Csort – Si) ×1,13) – c, kur
Au – atlīdzības apmērs (sagaidāmie ienākumi no koksnes realizācijas);
Vsort – attiecīgā apaļo kokmateriālu iznākuma prognoze nogabalā (m3);
Csort – apaļo kokmateriālu atbilstošā cena latos par 1 m3;
1,13 – atlīdzības apmēra korekcijas koeficients;
Si – apaļo kokmateriālu sagatavošanas izmaksas;
c – meža dabiskās atjaunošanas izmaksas (kopšana pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu), ja audze sasniegusi galvenās cirtes vecumu.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
Au = (∑Vsort x (Csort – Si )), kur
Au – atlīdzības apmērs (sagaidāmie ienākumi no koksnes realizācijas);
Vsort – attiecīgā apaļo kokmateriālu iznākuma prognoze nogabalā (m3);
Csort – apaļo kokmateriālu atbilstošā cena latos par 1 m3;
Si – apaļo kokmateriālu sagatavošanas izmaksas.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
11. Sagaidāmos ienākumus no koksnes realizācijas aprēķina atbilstoši nogabala sortimentu tilpumu struktūras prognozei, kuru iegūst, izmantojot datorprogrammu. Datorprogrammu atlīdzības apmēra noteikšanai eksperta rīcībā nodod atbildīgā institūcija.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
12. Kopšanas cirtēs, nosakot atlīdzības apmēru, paredz atlīdzināt kopšanas ciršu aizlieguma dēļ neiegūtās koksnes vērtību - starpību starp audzes faktisko šķērslaukumu un minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.
13. Kopšanas cirtē neiegūtās koksnes apjomu nosaka, vidējo parauglaukumā aprēķināto neiegūtās koksnes apjomu attiecinot uz visu nogabala platību.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
14. Meža dabiskās atjaunošanas izmaksas (kopšana pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu) nosaka atbildīgā institūcija, apkopojot pēdējo triju gadu informāciju par meža atjaunošanas izmaksām iepriekšējā gadā atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
15. Apaļo kokmateriālu vidējo tirgus cenu (pa sortimentu grupām) nosaka atbildīgā institūcija, apkopojot pēdējo triju gadu informāciju atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
15.1 Apaļo kokmateriālu sagatavošanas izmaksas nosaka atbildīgā institūcija, apkopojot pēdējo triju gadu informāciju atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
16. Eksperts atbildīgajā institūcijā iesniedz šādas ziņas:
16.1. aprēķināto atlīdzības apmēru, kā arī aprēķinos izmantoto informāciju. Ja atlīdzības aprēķinu iesniedz papīra formā, visu informāciju iesniedz arī elektroniski;
16.2. katra meža nogabala shēmu ar noteiktajām uzmērītajām koordinātām izdruku veidā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;
16.3. meža īpašuma visu uzmērīto nogabalu kopīgu shēmu ar noteiktajām koordinātām izdruku veidā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;
16.4. uzmērīto nogabalu, koordinātu un kadastra robežu datnes vektordatu formātā elektroniski saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
17. Atbildīgā institūcija atbilstoši atlīdzības novērtēšanai piešķirtajam līdzekļu apjomam nodrošina atlīdzības apmēra novērtējumu sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par iesnieguma pamatotību atlīdzības saņemšanai, izņemot šo noteikumu 8.punktā minēto gadījumu.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
19. Pēc aprēķinātā atlīdzības apmēra pārbaudes atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par atlīdzības apmēru un divu nedēļu laikā nosūta to atlīdzības pieprasītājam, vienlaikus informējot atlīdzības pieprasītāju par atlīdzības izmaksas kārtību un lūdzot sniegt informāciju par viņa norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, ar kuras starpniecību atlīdzības pieprasītājs vēlas saņemt atlīdzību. Ja pēc tam, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, atlīdzības pieprasītājs atsakās no atlīdzības vai triju mēnešu laikā nenorāda konta numuru, atlīdzības pieprasītājs atmaksā atbildīgajai institūcijai izdevumus par eksperta pakalpojumiem, kas radušies, novērtējot atlīdzības apmēru.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
21. Atbildīgā institūcija izmaksā atlīdzību atbilstoši līdzekļu apmēram, kas piešķirts atlīdzības izmaksai.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
21.1 Atlīdzību izmaksā pēc tam, kad atlīdzības pieprasītājs ir sedzis atbildīgajai institūcijai šo noteikumu 3.1 punktā noteiktās papildu izmaksas, kas radušās, ekspertam atkārtoti apmeklējot attiecīgo īpašumu.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
22. Ja atlīdzības apmērs nepārsniedz 30000 latu, atbildīgā institūcija atlīdzību izmaksā viena maksājuma veidā. Maksājumu veic pēc tam, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru un mēneša laikā pēc pieprasītāja iesnieguma saņemšanas par viņa norēķinu konta numuru Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, ar kuras starpniecību atlīdzības pieprasītājs vēlas saņemt atlīdzību.
(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
23. Ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 30000 latu, atbildīgā institūcija atlīdzību izmaksā, veicot vairākus maksājumus. Ja atlīdzības apmērs ir 60000 latu vai mazāks, atlīdzību izmaksā divos maksājumos, pirmo maksājumu veicot 30000 latu apmērā. Ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 60000 latu, atlīdzību izmaksā trijos maksājumos, pirmo maksājumu veicot 30000 latu apmērā, bet atlikušo summu sadalot divās vienādās daļās. Pirmo maksājumu veic šo noteikumu 22.punktā minētajā termiņā, atlikušo atlīdzības daļu izmaksā atbilstoši līdzekļu apmēram, kas piešķirts atlīdzības izmaksai.
(MK 07.12.2010. noteikumu Nr.1106 redakcijā)
24. Atbildīgā institūcija izveido un uztur atlīdzības izmaksu reģistru (elektronisko datu bāzi). Reģistrā par katru atlīdzības pieprasījumu ietver vismaz šādu informāciju:
24.1. atlīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds;
24.2. nekustamā īpašuma kadastra numurs (zemes vienības kadastra apzīmējums), kvartāls, to nogabalu numuri un platība, par kuru izmaksāta atlīdzība;
24.3. iesnieguma saņemšanas datums;
24.4. datums, kad pieņemts lēmums par iesnieguma pamatotību atlīdzības saņemšanai;
24.5. datums, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, un atlīdzības apmērs;
24.6. atlīdzības vai tās daļu izmaksas datumi.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
25. Atbildīgā institūcija aktualizē atlīdzību izmaksu reģistrā ietverto informāciju pēc izmaiņu izdarīšanas vai papildu informācijas saņemšanas. Atbildīgā institūcija informāciju par atlīdzības apmēru reģistrā publisko ne agrāk kā gadu pēc pēdējā maksājuma pārskaitīšanas īpašnieka kontā Latvijā reģistrētā kredītiestādē.
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
1. Parauglaukumi tajā nogabalā, kuram tiek noteikts atlīdzības apmērs, izvietojami vienmērīgi, tos neierīko vietās, kuras audzei nav raksturīgas (piemēram, ceļš, tehnoloģiskais koridors, lauce un purvs), un parauglaukumu izvietojumā ņem vērā Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” 4.2.apakšpunktā minētos nosacījumus.
2. Minimālais parauglaukumu skaits atbilstoši nogabala platībai noteikts 1.tabulā.
3. Katra parauglaukuma centrā nostiprina 6–8 centimetrus resnu stabu, atstājot virs zemes aptuveni 70 centimetrus garu staba daļu, kura galu marķē ar videi nekaitīgu un labi saskatāmu krāsu.
1.tabula
Minimālais parauglaukumu skaits atbilstoši nogabala platībai
Nr. | Nogabala platība (ha) | Parauglaukumu skaits |
1. | 0,1-1,0 | 4 |
2. | 1,1-2,0 | 5 |
3. | 2,1-3,0 | 6 |
4. | 3,1-4,0 | 7 |
5. | 4,1-5,0 | 8 |
6. | 5,1-7,0 | 9 |
7. | 7,1-10,0 | 10 |
8. | 10,1 un vairāk | 11 |
4. Parauglaukuma lielums atbilstoši audzes koku vidējam caurmēram noteikts 2.tabulā.
2.tabula
Parauglaukumu lielums atbilstoši audzes koku vidējam caurmēram
Vidējais caurmērs (cm) | līdz 12 | 13-18 | 19-24 | 25-28 | 29 un vairāk |
Parauglaukuma rādiuss (m) | 5,64 | 7,98 | 9,77 | 11,28 | 12,62 |
Parauglaukuma platība (ha) | 0,01 | 0,02 | 0,03 | 0,04 | 0,05 |
Pārrēķinot platību uz 1 ha | x100 | x50 | x33 | x25 | x20 |
5. Parauglaukumu forma var būt apļveida, kvadrātveida vai taisnstūrveida.
1. Nogabalu robežas atzīmē dabā:
1.1. nogabalu no pārējām mežaudzēm norobežo ar labi saskatāmu marķējumu, kas saglabājas un ir atpazīstams ne mazāk kā 1,5 gadus pēc nogabala uzmērīšanas;
1.2. ja nogabals robežojas ar kvartālstigām, robežstigām, zemēm, kas nav meža zemes, izcirtumiem vai pēc vecuma atšķirīgām (atšķiras vairāk nekā par divām vecumklasēm) mežaudzēm, nogabala robežas dabā var nenorobežot ar marķējumu;
1.3. nogabalu virsotnēs nostiprina 6-8 centimetrus resnus stabus, atstājot virs zemes aptuveni 70 centimetru garu staba daļu. No nogabala virsotnes staba ir jābūt redzamam nogabala robežas virzienam.
2. Nogabala virsotnēs veic koordinātu uzmērīšanu metriskajās koordinātās (LKS-92 sistēmā), izmantojot GPS (globālās pozicionēšanas sistēmas) uztvērēju un nodrošinot datu precizitāti +/– divi metri.
3. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603.)
4. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603.)
(Pielikums grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
I. Koku uzskaite un caurmēra uzmērīšana nogabalos
1. Koku caurmēra uzmērīšanai izmanto metodes, kas nodrošina noteiktību līdz 1 centimetram.
2. Koka caurmēra uzmērīšanas principi ir šādi:
2.1. caurmēru mēra 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla;
2.2. nogāzēs augošiem kokiem caurmēru mēra no kalna puses;
2.3. kokiem, kuru stumbri sadalījušies, atkarībā no dalīšanās augstuma caurmēru mēra kā vienam stumbram (ja dalīšanās augstāk par 1,3 metriem)
(1.a attēls) vai kā diviem stumbriem (1.b attēls);
2.4. izteikti nepareizas šķērsgriezuma formas kokiem caurmēru nosaka kā aritmētisko vidējo no diviem savstarpēji perpendikulāriem mērījumiem
(1.d attēls);
2.5. ja mērīšanas vietā uz stumbra ir izaugumi vai citas caurmēra deformācijas, caurmēru nosaka kā aritmētisko vidējo no vienādos attālumos (virs un zem 1,3 metriem) iegūtiem caurmēra mērījumiem (1.c attēls).
1.attēls. Koka caurmēra noteikšana kokiem ar dažādu stumbra formu.
3. Uzskaitot kokus parauglaukumos, uz parauglaukuma robežas esošam kokam izmēra tā caurmēru 1,3 m augstumā. Ja attālums no parauglaukuma centra līdz koka vidus asij ir lielāks par pusi no parauglaukuma diametra, koks nav ieskaitāms parauglaukumā, ja mazāks, koku parauglaukumā ieskaita (2.attēls).
2.attēls. Koka attāluma un caurmēra mērīšana kokiem, kas atrodas uz parauglaukuma robežas.
4. Koku uzskaite, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 4.1.apakšpunktu:
4.1. nogabalos uzskaita (arī uzmēra caurmēru) visus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks par 8 centimetriem;
4.2. uzskaitītos kokus marķē ar videi nekaitīgu krāsu tā, lai marķējums saglabājas vismaz 1,5 gadus;
4.3. visiem uzmērītajiem kokiem nosaka stumbra kvalitāti.
5. Koku izvēle un uzskaite, lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar noteikumu 4.2.apakšpunktu:
5.1. koku izvēlei kopšanas cirtē izmanto Krafta koku klasifikāciju atbilstoši piecām klasēm (3.attēls):
5.1.1. virsvaldu koki - I klase;
5.1.2. valdošie koki - II klase;
5.1.3. līdzvaldu koki - III klase;
5.1.4. nomāktie koki - IV klase;
5.1.5. atmirušie un atmirstošie koki - V klase.
3.attēls. Koku iedalījums klasēs (Krafta klasifikācija).
5.2. audzes daļai, kuras vērtība nav iekļaujama atlīdzībā, pieskaitāmi šādi I, II un III klases koki:
5.2.1. veseli un nebojāti koki ar labi izveidotu zaļo vainagu un labu koksnes pieaugumu;
5.2.2. koki ar vienu galotni, taisniem, maz rauktiem stumbriem, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem;
5.2.3. koki ar veselīgu skujojumu vai lapojumu;
5.3. audzes daļai, kuras vērtība iekļaujama atlīdzībā, pieskaitāmi šādi koki:
5.3.1. nokaltušie un kalstošie koki;
5.3.2. vēja gāztie un lauztie koki, slimību, kaitēkļu un dzīvnieku bojātie koki;
5.3.3. IV un V klases koki (audzes daļa, kas dabiskās diferencēšanās procesā aiziet bojā);
5.3.4. neapmierinošas mežsaimnieciskās kvalitātes koki (ļoti zaraini koki, līki koki un koki ar dalītu stumbru);
5.3.5. daļa valdaudzes koku ar saīsinātiem koku vainagiem, kuri tiktu izvākti, lai nodrošinātu koku vienmērīgu izvietojumu un saglabātu normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs noteikto audzes minimālo šķērslaukumu;
5.4. kokus parauglaukumos marķē ar videi nekaitīgu krāsu tā, lai marķējums saglabājas vismaz 1,5 gadus; ar atšķirīgām krāsām norāda kokus, kuru vērtību iekļauj vai neiekļauj atlīdzībā;
5.5. stumbra kvalitāti nosaka tikai tiem kokiem, kuru vērtību iekļauj atlīdzībā;
5.6. parauglaukumos uzskaita un uzmēra caurmēru visiem kokiem, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks par 8 centimetriem.
II. Koku augstuma noteikšana nogabalos
6. Koku augstuma noteikšanai izmanto metodes, kas nodrošina noteiktību līdz 0,5 metriem.
7. Koka augstuma noteikšanas principi ir šādi:
7.1. augstumu nosaka atsevišķiem mežaudzes kokiem, kurus izmanto izlīdzinātās augstumlīknes konstruēšanai;
7.2. koka augstums ir attālums no sakņu kakla līdz galotnei;
7.3. augstumu mēra no vietas, kur labi saskatāma koka galotne;
7.4. (svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603).
8. Lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktu, ievēro šādus nosacījumus:
8.1. ja koku sugu nogabalā pārstāv 1-5 koki, nosaka katra koka augstumu;
8.2. ja koku sugu nogabalā pārstāv viena caurmēra pakāpe (4 centimetru caurmēra pakāpes), nosaka vismaz piecu koku augstumu attiecīgajā caurmēra pakāpē;
8.3. ja koku sugu nogabalā pārstāv divas caurmēra pakāpes, nosaka vismaz piecu koku augstumu proporcionāli koku krājai attiecīgajā caurmēra pakāpē;
8.4. ja koku sugu nogabalā pārstāv trīs un vairāk caurmēra pakāpes, mazākajā caurmēra pakāpē nosaka vismaz viena koka augstumu, trijās vidējās caurmēra pakāpēs, kurās ir vislielākā koku krāja, nosaka vismaz triju koku augstumu katrā caurmēra pakāpē un lielākajā caurmēra pakāpē nosaka vismaz viena koka augstumu (izņemot īpaši atšķirīgus un netipiskus koku caurmērus);
8.5. lielākajā caurmēra pakāpē koku, kuram nosaka augstumu, izvēlas tikai no valdaudzes kokiem.
9. Lai noteiktu atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšpunktu, augstumu mēra tikai tiem kokiem, kuru vērtība tiek iekļauta atlīdzībā, saglabājot attiecīgu skaitu un sadalījumu caurmēra pakāpēs.
1. Stumbra kvalitāti vērtē, nosakot kvalitātes klases pēc dažādām redzamām pazīmēm.
2. Ir šādas apaļkoku kvalitātes klases:
2.1. A kvalitātes klase - īpaša kvalitāte. Iespējams iegūt labākās kvalitātes kokmateriālus. Šai klasei parasti atbilst stumbra resgaļa daļa bez vainām un bojājumiem vai ar niecīgiem defektiem un nedaudziem ierobežojumiem šo kokmateriālu izmantošanā;
2.2. B kvalitātes klase. Iespējams iegūt kokmateriālus, kuru kvalitāte ir no vidējas līdz labākajai. Nav īpašas prasības, lai koksne būtu bez vainām. Pieļauj visas vainas, kas nepasliktina koksnes dabiskās īpašības. Zaru apmērs atbilst attiecīgās sugas vidējam raksturojumam;
2.3. C kvalitātes klase. Iespējams iegūt kokmateriālus, kuru kvalitāte ir no vidējās līdz zemākajai. Pieļauj visas vainas, kuras būtiski nepasliktina koksnes dabiskās īpašības;
2.4. D kvalitātes klase. Kokmateriāli, kurus var sazāģēt tā, lai tie būtu derīgi izmantošanai, bet kuru kvalitāte ir sliktāka nekā A, B vai C kvalitātes klasei atbilstošā.
3. Koka stumbra vērtēšanā atbilstoši apaļkoku kvalitātes klasēm izmanto deviņas augošu stumbru kvalitātes klases.
(1.attēls svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
4. Katram iedomātajam kvalitātes nogrieznim uz stumbra var piešķirt vienu kvalitātes klasi. Minimālais nogriežņa garums starp sagarumošanas vietām ir 3 metri.
5. Apaļkoku kvalitātes klases un stumbru kvalitātes klases izmanto saskaņā ar 1., 2., 3. un 4.tabulu.
Apaļo kokmateriālu kvalitātes klases minimālie tievgaļa caurmēri (cm)
1.tabula
Nr. p.k. | Koku suga | Resnā | Vidējā | Tievā | Malka |
1. | Priede | 14 | 10 | 6 | 3 |
2. | Egle | 14 | 10 | 6 | 3 |
3. | Bērzs | 18 | 12 | 6 | 3 |
4. | Melnalksnis | 18 | 12 | – | 3 |
5. | Apse | 18 | 12 | 6 | 3 |
6. | Baltalksnis, blīgzna | – | 14 | – | 3 |
7. | Ozols, osis, goba, vīksna | 20 | 14 | – | 3 |
8. | Liepa, kļava | – | 14 | – | 3 |
9. | Citi skuju koki | 14 | 10 | 6 | 3 |
10. | Citi lapu koki | 18 | 12 | 6 | 3 |
Kvalitātes klases kvalitātes prasības
2.tabula
Nr. | Rādītājs | Resnā | Vidējā | Tievā lietkoksne | Malka |
1. | Veselie un nokaltušie zari (cm) | 8 | P1 | P | P |
2. | Trupējušie zari (cm) | 3 | 5 | P | P |
3. | Kodola trupe, no D daļas | N | N lapu kokiem 1/5 | 1/3 | P |
4. | Aplievas trupe, no D daļas | N | N | P | P |
5. | Aplievas iekrāsojums (kukaiņu bojājumi), no D daļas | N | Nepieļauj bojājumus koksnē | P | P |
6. | Vienpusīgā līkumainība (%) | 2 | priedei, | 3 priedei, 2 eglei | P |
7. | Daudzpusīgā līkumainība (%) | 1,5 eglei, | 1,5 priedei, 2 eglei | 3 priedei, 2 eglei | P |
8. | Apogļojums | M | M | N | P |
Apaļo kokmateriālu kvalitātes klases minimālie garumi (dm)
3.tabula
Nr. p.k. | Koku suga | Resnā | Vidējā | Tievā | Malka |
1. | Priede | 49 | 31 | 30 | 20 |
2. | Egle | 49 | 31 | 30 | 20 |
3. | Bērzs | 31 | 31 | 30 | 20 |
4. | Melnalksnis | 49 | 31 | – | 20 |
5. | Apse | 41 | 31 | 30 | 20 |
6. | Baltalksnis, blīgzna | – | 31 | – | 20 |
7. | Ozols, osis, goba, vīksna | 31 | 31 | – | 20 |
8. | Liepa, kļava | – | 31 | – | 20 |
9. | Citi skuju koki | 49 | 31 | – | 20 |
10. | Citi lapu koki | 41 | 31 | 30 | 20 |
(4.tabula svītrota ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
Piezīmes.
1 Saīsinājumi: P - pieļauj
N - nepieļauj
M - pieļauj mizas ārējā kārtā
(2.piezīme svītrota ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.603)
(Pielikums MK 28.07.2008. noteikumu Nr.603 redakcijā)
1. Teritorijas iedalījums Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumu Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” izpratnē:
1.1. I grupa: Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Tukuma rajons;
1.2. II grupa: Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajons;
1.3. III grupa: Rīgas, Ogres, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Valkas, Alūksnes, Madonas un Gulbenes rajons;
1.4. IV grupa: Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajons.
2. Apaļo kokmateriālu vidējā tirgus cena (pa sortimentu grupām):
Nr. p.k. | Koku suga | Resnā | Vidējā | Tievā | Malka |
2.1. | Priede | ||||
2.2. | Egle | ||||
2.3. | Bērzs | ||||
2.4. | Melnalksnis | – | |||
2.5. | Apse | ||||
2.6. | Baltalksnis, blīgzna | – | – | ||
2.7. | Ozols, osis, goba, vīksna | – | |||
2.8. | Liepa, kļava | – | – | ||
2.9. | Citi skuju koki | ||||
2.10. | Citi lapu koki |
3. Meža dabiskās atjaunošanas izmaksas:
Nr. | Pasākums | Izmaksas |
3.1. | Kopšana pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu |
4. Apaļo kokmateriālu sagatavošanas izmaksas:
Nr. | Pasākums | Izmaksas |
4.1. | Apaļo kokmateriālu sagatavošanas izmaksas mežā | |
4.2. | Apaļo kokmateriālu pievešanas izmaksas | |
4.3. | Apaļo kokmateriālu izvešanas izmaksas | |
Kopā: |