Darbības ar dokumentu
Skatīt 2013. gada 4. aprīļa likumu: Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu
(turpmāk — aizsargājamās teritorijas) aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ;
2) (izslēgts ar 08.11.2007. likumu);
3) zemes atpirkšana — tāda aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala (vai tā daļas) atpirkšana, uz kura neatrodas būves (ēkas). Kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu nosaka naudā.
(2) Šajā likumā lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība".
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
2.pants. Likuma darbības joma
Likums paredz nosacījumus, ar kādiem piešķirama kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās aizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību.
3.pants. Kompensācijas veidi
(1) Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķiramā kompensācija iedalāma šādos veidos:
1) atlīdzība;
2) (izslēgts ar 08.11.2007. likumu);
3) zemes atpirkšana.
(2) Par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piešķirt atbalsta maksājumus no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
(3) Par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kuras nevar pretendēt uz šā panta otrajā daļā minētajiem atbalsta maksājumiem no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un šo maksājumu apmēru nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2008.)
4.pants. Zemes īpašnieku tiesības uz kompensāciju
Zemes īpašniekam šajā likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības uz kompensāciju no:
1) valsts — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts izveidotajās aizsargājamās teritorijās;
2) pašvaldības — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem attiecīgās pašvaldības izveidotajā aizsargājamā teritorijā.
5.pants. Kompensācijas piešķiršanas vispārīgie nosacījumi
(1) Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā, ja zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju īpašumiem ierīkotas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām.
(2) Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.
(3) Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var piešķirt tikai vienu no šajā likumā noteiktajiem kompensācijas veidiem — atlīdzību, zemes atpirkšanu vai atbalsta maksājumu atbilstoši šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajam.
(4) Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.
(5) Zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata pēc tam, kad ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Ja zemes īpašniekam uzlikti naudas sodi par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi un mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājis šos naudas sodus un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus.
(6) Ja zemes īpašnieks ir saņēmis citus valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumus, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta atlīdzība, tad atlīdzību saskaņā ar šo likumu var saņemt tikai par kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendāra gada laikā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2008.)
6.pants. Tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem
(1) Zemes īpašniekam ir tiesības prasīt atlīdzību par šādiem aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem:
1) jebkādas mežsaimnieciskās darbības aizliegums visa kalendāra gada laikā;
2) galvenās cirtes (izņemot kailcirtes) aizliegums visa kalendāra gada laikā;
3) kopšanas cirtes aizliegums visa kalendāra gada laikā.
(2) Atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķir, ievērojot šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, ja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad:
1) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;
2) noslēgts līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par zemes īpašuma izpirkšanu;
3) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā;
4) pamatojoties uz tiesisku darījumu, īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā;
5) attiecīgais zemes īpašums pieņemts mantojumā.
(3) Ja zemes īpašnieks ir pieteicies atbalsta maksājumiem (meža īpašniekiem) no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), tiesības prasīt atlīdzību ir pēc attiecīgā atbalsta maksājuma saņemšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. un 14.11.2008. likumu. Otrās daļas 4.punkts, ciktāl tas paredz nosacījumu, ka īpašuma tiesībām jābūt reģistrētām zemesgrāmatā pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, atzīts par neatbilstošu ar Satversmes tiesas 07.06.2012. spriedumu, kas stājas spēkā 12.06.2012.)
7.1 pants. Tiesības prasīt zemes atpirkšanu
(1) Zemes īpašnieks var prasīt tādas zemes atpirkšanu, uz kuras neatrodas būves (ēkas), ja:
1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā pēc šā likuma 6.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto nosacījumu iestāšanās.
(2) Ja zeme (vai tās daļa) iekļauta dabas liegumā, kas iedalīts funkcionālajās zonās, zemes īpašnieks var prasīt tās zemes (vai tās daļas) atpirkšanu, kura atrodas dabas lieguma stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.
(3) Zemes īpašnieks var prasīt tikai aizsargājamā teritorijā esoša konkrēta zemesgabala tās daļas atpirkšanu, kurai ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kura atbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem (ievērojot teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto jaunveidojamā nekustamā īpašuma minimālo platību).
(4) Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja zemesgabals nav ieķīlāts vai apgrūtināts ar izpirkuma tiesībām.
(5) Ja atpērk nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemesgabala daļu, būvju (ēku) īpašnieki var saglabāt īpašumā zemi platībā, kas nepieciešama būvju (ēku) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību.
(6) Uz zemes atpirkšanu neattiecas normatīvajos aktos noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
8.pants. Par atlīdzības piešķiršanu atbildīgās institūcijas
Atlīdzības piešķiršanu atbilstoši savai kompetencei organizē šādas atbildīgās institūcijas:
1) Dabas aizsardzības pārvalde, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;
2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.
9.pants. Iesniegums atlīdzības saņemšanai
(1) Lai saņemtu atlīdzību, zemes īpašnieks iesniedz atbildīgajai institūcijai iesniegumu, kurā norāda zemesgabala atrašanās vietu un zemes kadastra apzīmējumu, un pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības prasīt atlīdzību saskaņā ar šā likuma 6.panta otro daļu, kā arī iesniedz zemesgrāmatas apliecības kopiju; ja šī kopija nav notariāli apliecināta, — uzrāda oriģinālu.
(2) Ja iesniegums atlīdzības saņemšanai ir pamatots, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par tā atbalstīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2007.)
10.pants. Par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem piešķiramās atlīdzības apmēra novērtēšana
(1) Pēc tam kad atbildīgā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par atlīdzības pieprasījuma atbalstīšanu, tā pieaicina ekspertus, kuri novērtē atlīdzības apmēru (turpmāk — eksperts). Izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības apmēra novērtēšanu, sedz par atlīdzības piešķiršanu atbildīgā institūcija.
(2) Par ekspertu var būt fiziskā vai juridiskā persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā meža inventarizācijas veicējs.
(3) Atlīdzības apmēru novērtē eksperti. Atlīdzības apmēra novērtēšanas kārtību un metodiku nosaka Ministru kabinets.
11.pants. Atlīdzības piešķiršana un izmaksa
(1) Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu zemes īpašniekam pieņem atbildīgā institūcija.
(2) Atlīdzību par šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikto mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē aprēķina un piešķir vienu reizi.
(3) Atbildīgā institūcija atlīdzību zemes īpašniekiem no valsts budžetā vai Valsts īpašuma privatizācijas fondā, vai pašvaldības budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem izmaksā un izmaksu reģistrē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)
23.pants. Par zemes atpirkšanu atbildīgās institūcijas
Zemes atpirkšanu atbilstoši kompetencei organizē šādas institūcijas (turpmāk — atbildīgās institūcijas):
1) Dabas aizsardzības pārvalde — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;
2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.
24.pants. Zemes atpirkšanas secība
(1) 2008. un 2009.gadā atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā.
(2) Sākot ar 2013.gadu, atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā.
(3) Sākot ar 2016.gadu, atpērkama zeme, kura iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz šo zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības.
(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad dabas rezervāts vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zona ir izveidota pēc 2007.gada 31.decembra.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
25.pants. Zemes atpirkšanas iesniegums
(1) Zemes atpirkšanas procedūras uzsākšanas pamats ir zemes īpašnieka iesniegums atbildīgajai institūcijai. Iesniegumā norāda zemesgabala atrašanās vietu, zemes kadastra apzīmējumu, iesniedzēja vārdu un uzvārdu (juridiskajai personai — nosaukumu un reģistrācijas numuru), adresi un tālruņa numuru. Iesniegumam zemes īpašnieks pievieno dokumentus, kuri apliecina tiesības prasīt zemes atpirkšanu saskaņā ar šā likuma 7.1 panta pirmo un otro daļu un kurus atbildīgā institūcija nevar iegūt no citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī zemes īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu — zemesgrāmatas apliecības kopiju. Ja zemesgrāmatas apliecības kopija nav notariāli apliecināta, uzrāda oriģinālu. Iesniegumu var iesniegt elektroniski, ja elektroniskais dokuments atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ministru kabinets nosaka iesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību. Prioritārā kārtā atpērk zemesgabalus, kurus īpašnieki zemes reformas gaitā ir saņēmuši kā līdzvērtīgus zemesgabalus atbilstoši zemes reformu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par to, vai zemes atpirkšanas iesniegums ir pamatots. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas atbildīgā institūcija 90 dienu laikā pieņem lēmumu par zemes atpirkšanu.
(3) Ja atbildīgā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par zemesgabala daļas atpirkšanu, tā, saņemot zemes īpašnieka piekrišanu zemesgabala daļas noteikšanai, organizē zemesgabala robežu uzmērīšanu un zemes vienības daļas noteikšanu un reģistrāciju.
(4) Atbildīgā institūcija, izmantojot valsts budžetā, Valsts īpašuma privatizācijas fondā vai pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus, veic zemes uzmērīšanu, ja nepieciešams, organizē zemes ierīcības projekta izstrādi, sagatavo zemes pirkuma līgumu un izmaksā zemes īpašniekam kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu.
26.pants. Zemesgabala cenas noteikšana
(1) Neapbūvēta zemesgabala cenas noteikšanu organizē atbildīgā institūcija, iesniedzot iesniegumu Valsts zemes dienestam.
(2) Valsts zemes dienests zemesgabala vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu zemes atpirkšanas vajadzībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, zemes lietošanas veidu platībām, apgrūtinājumiem un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju (informācija ir aktualizēta atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam) attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Nosakot atpērkamā zemesgabala vērtību, neņem vērā tās samazinājumu saistībā ar aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
(3) Ja Valsts zemes dienesta noteiktā neapbūvēta zemesgabala vērtība ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, atbildīgā institūcija zemesgabala atpirkšanas cenu nosaka vienādu ar zemes kadastrālo vērtību.
27.pants. Vienošanās ar zemes īpašnieku par pirkuma līguma noslēgšanu
Atbildīgā institūcija informē zemes īpašnieku par atpērkamā zemesgabala aprēķināto cenu. Ja zemes īpašnieks piekrīt atbildīgās institūcijas noteiktajai atpērkamā zemesgabala cenai, viņš mēneša laikā rakstveidā paziņo atbildīgajai institūcijai, ka piekrīt slēgt pirkuma līgumu par attiecīgo cenu.
28.pants. Zemes pirkuma līgums
(1) Ja zemes īpašnieks piekrīt atbildīgās institūcijas noteiktajai atpērkamā zemesgabala cenai, atbildīgā institūcija sagatavo zemes pirkuma līgumu. Zemes pirkuma līgumu slēdz atpērkamā zemesgabala īpašnieks un atbildīgā institūcija. Ministru kabinets nosaka kompensācijas izmaksas termiņus un kārtību, kā arī atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību.
(2) Informāciju par noslēgto zemesgabala pirkuma līgumu atbildīgā institūcija nosūta Valsts zemes dienestam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un aizsargājamās teritorijas administrācijai (ja tāda ir izveidota).
29.pants. Atpirktā zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā
(1) Pēc līguma noslēgšanas atbildīgā institūcija iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu zemesgabala reģistrēšanai uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".
(2) Zemes atpirkšanā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts nodevas par atpirktā zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(3) Atpirkto zemesgabalu zemesgrāmatā ieraksta uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā vai uz attiecīgās pašvaldības vārda.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
3. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta otrajā daļā un 28.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.
(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2008.)
4. Šā likuma 3.panta trešās daļas nosacījumi par atbalsta maksājumu tiek piemēroti ar 2014.gada 1.janvāri.
(14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 3.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
6. Atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina 2010.gadā.
(02.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2010.)
7. Atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina un neizmaksā 2011. un 2012.gadā.
(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 30.jūnijā.
 |
 |
 |
 |