Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību.

2. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs.

3. Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi (ja bērni papildus pirmsskolas, pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu apguvei apmeklē sporta treniņus (nodarbības) sporta izglītības iestādēs, sporta klubos vai sporta federācijās un nepiedalās sporta sacensībās) veselības aprūpe ietver šādus pasākumus:

3.1. padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.2. papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.3. posma profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.4. kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.5. medicīniski pedagoģiskos novērojumus;

3.6. ar fizisko aktivitāti un sportu saistīto slimību, traumu un fiziskās pārslodzes diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju.

4. Padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes reizi gadā veic sporta ārsts. Sporta ārsts:

4.1. novērtē fizisko attīstību, sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas, balsta un kustību sistēmas un citu orgānu sistēmu fizisko un funkcionālo stāvokli, kontrindikācijas paaugstinātai fiziskai slodzei un piemērotību izvēlētajam sporta veidam, pamatojoties uz šādiem izmeklējumiem un atzinumiem:

4.1.1. antropometrijas dati;

4.1.2. sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testi;

4.1.3. fiziskās slodzes tests ar elektrokardiogrammas 12 novadījumu pierakstu pirms un pēc slodzes (ja nepieciešams, veic ehokardiogrāfiju, veloergometrijas slodzes testu);

4.1.4. asins un urīna analīzes ar indikatora strēmelīšu raudzi;

4.1.5. fizisko un funkcionālo spēju novērtēšana pēc EUROFIT metodes - bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, kā arī sportistiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem (nepilngadīgiem sportistiem);

4.1.6. citu ārstniecības personu atzinumi;

4.2. nosūta sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi pie ģimenes ārsta vai uz šādu Sporta medicīnas valsts aģentūras (turpmāk - aģentūra) ārstniecības personu konsultācijām:

4.2.1. neirologa konsultācija, ja ir nervu sistēmas slimības;

4.2.2. otorinolaringologa konsultācija, ja ir ausu, kakla un deguna slimības vai traumas;

4.2.3. traumatologa ortopēda konsultācija, ja ir balsta un kustību sistēmas iedzimtas vai iegūtas slimības, arī sporta traumas;

4.2.4. ķirurga konsultācija, ja ir ķirurģiskas slimības;

4.2.5. kardiologa konsultācija, ja ir sirds uzbūves vai darbības traucējumi, sirds un asinsvadu sistēmas slimības;

4.2.6. fizikālās medicīnas ārsta konsultācija fizikālās terapijas procedūru noteikšanai;

4.2.7. rehabilitologa konsultācija, ja ir balsta un kustību sistēmas traucējumi, kā arī pēc gūtajām traumām;

4.2.8. ja nepieciešams, citu specialitāšu ārstu konsultācijas un klīniskie izmek­lējumi;

4.3. nosaka sporta treniņu (nodarbību) izraisīto slimību un traumu cēloņus;

4.4. iedala sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi attiecīgajā veselības grupā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajam;

4.5. sniedz pieaugušajiem sportistiem, nepilngadīgu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem) atzinumu par veiktās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

4.6. sniedz ģimenes ārstam, kura pacientu sarakstā reģistrēts sportists vai bērns ar paaugstinātu fizisko slodzi, un sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā strādājošai ārstniecības personai, kura aprūpē sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi, šo noteikumu 4.5.apakšpunktā noteikto atzinumu;

4.7. informē sporta speciālistu par sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi iedalījumu attiecīgajā veselības grupā un sniedz ieteikumus par optimālu fizisko slodzi.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.295)

5. Lai izvērtētu organisma veselību, fizisko un funkcionālo stāvokli, sporta treniņu (nodarbību) periodā veic:

5.1. papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pēc akūtas slimības vai traumas, hroniskas slimības paasinājuma vai vismaz sešus mēnešus ilga sporta treniņu (nodarbību) pārtraukuma:

5.1.1. sporta ārsts vai ģimenes ārsts atbilstoši kompetencei:

5.1.1.1. veic sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus;

5.1.1.2. ja nepieciešams, nosūta sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi pie attiecīgās kompetentās ārstniecības personas;

5.1.1.3. sniedz pieaugušajiem sportistiem, nepilngadīgu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem) atzinumus par veiktās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem;

5.1.1.4. sniedz ārstniecības personai, kura aprūpē sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi, šo noteikumu 5.1.1.3.apakšpunktā minēto atzinumu;

5.1.1.5. informē sporta speciālistu par veiktās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem;

5.1.2. sporta ārsts sniedz pieaugušajiem sportistiem, nepilngadīgu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem), kā arī sporta speciālistam atzinumu par optimālu fizisko slodzi;

5.2. veic posma profilaktiskās medicīniskās pārbaudes sportistiem pirms sporta sacensībām:

5.2.1. sporta ārsts vai ģimenes ārsts atbilstoši kompetencei:

5.2.1.1. veic sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus;

5.2.1.2. ja nepieciešams, nosūta sportistu pie attiecīgās kompetentās ārstniecības personas;

5.2.1.3. sniedz pieaugušajiem sportistiem un nepilngadīgu sportistu vecākiem (aizbildņiem) atzinumus par veiktās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem;

5.2.1.4. informē sporta speciālistu par veiktās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem;

5.2.2. sporta ārsts sniedz pieaugušajiem sportistiem, nepilngadīgu sportistu vecākiem (aizbildņiem) un sporta speciālistam atzinumus par optimālu fizisko slodzi;

5.3. veic kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes sportistiem sporta treniņu (nodarbību) vietā. Atbilstoši plānam, kas saskaņots ar sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītāju, sporta ārsts:

5.3.1. veic sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus;

5.3.2. ja nepieciešams, nosūta sportistu pie attiecīgās kompetentās ārstniecības personas aģentūrā vai pie ģimenes ārsta;

5.3.3. nosaka sporta treniņu (nodarbību) izraisīto slimību, gūto traumu un organisma patoloģisko izmaiņu cēloņus;

5.3.4. sniedz pieaugušajiem sportistiem un nepilngadīgo sportistu vecākiem (aizbildņiem) atzinumus par kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

5.3.5. informē sporta speciālistu par profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un optimālu fizisko slodzi;

5.4. veic medicīniski pedagoģiskos novērojumus un novērtē atsevišķa sporta treniņa (nodarbības) ietekmi uz sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi (tajā skaitā III veselības grupā iedalīto bērnu) organismu. Atbilstoši plānam, kas saskaņots ar sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītāju, sporta ārsts:

5.4.1. novērtē sporta treniņa (nodarbības) apstākļus un organizāciju;

5.4.2. novērtē sporta treniņa (nodarbības) slodzes ietekmi uz veselību un organisma funkcionālo stāvokli;

5.4.3. novērtē sporta treniņa (nodarbības) efektivitāti, fiziskās slodzes atbilstību fiziskajai attīstībai, organisma funkcionālajam stāvoklim, funkcionālās rezerves organismā pēc sporta treniņa (nodarbības);

5.4.4. sniedz sporta speciālistam atzinumu par medicīniski pedagoģiskā novērojuma rezultātiem, sporta treniņā (nodarbībā) izmantoto līdzekļu atbilstību fiziskajai sagatavotībai un plānotajam mērķim, kā arī sniedz ieteikumus par optimālu fizisko slodzi;

5.5. sporta ārsts vai ģimenes ārsts atbilstoši kompetencei veic ar fizisko aktivitāti un sportu saistīto slimību un traumu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, ja nepieciešams, iesaistot citas ārstniecības personas.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.295 redakcijā)

5.¹ Sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā strādājoša sertificēta ārstniecības persona (piemēram, māsa, ārsta palīgs, fizioterapeits), kura tālākizglītības kursos apguvusi zināšanas sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē, atbilstoši kompetencei sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi:

5.¹1. plāno un sadarbībā ar sporta speciālistiem organizē profilaktiskās medicīniskās pārbaudes (padziļinātās, papildu, posma, kārtējās);

5.¹2. veic antropometrijas mērījumus;

5.¹3. organizē un veic ārstu noteiktās manipulācijas;

5.¹4. nodrošina higiēnas prasību ievērošanu un kontroli;

5.¹5. veic sporta traumatisma cēloņu novēršanas pasākumus un kontroli;

5.¹6. veic sportistu, bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un nepilngadīgu sportistu, viņu vecāku, kā arī sporta speciālistu izglītošanu veselības veicināšanas, saglabāšanas, slimību profilakses un antidopinga jautājumos;

5.¹7. nodrošina sadarbību un informācijas apriti starp ārstniecības personām un ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpē;

5.¹8. nodrošina pirmo medicīnisko palīdzību;

5.¹9. piedalās sporta sacensību medicīniskajā aprūpē;

5.¹10. dokumentē, apkopo un analizē veikto darbu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpē un medicīniskajā uzraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.295 redakcijā)

6. Sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs nodrošina:

6.1. lai tiktu uzņemtas tikai tādas personas, kurām ir:

6.1.1. ģimenes ārsta izsniegta izziņa par atļauju nodarboties ar konkrētu sporta veidu, kā arī nodarboties paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos;

6.1.2. neirologa atzinums, ja sportists vai bērns vēlas nodarboties ar boksu, kikboksu, karatē, taekvondo, džudo, sambo, brīvo cīņu, motosportu, izpletņu lēkšanu, alpīnismu, klinšu kāpšanu, bobsleju, kamaniņu sportu, skeletonu, kalnu slēpošanu, snovbordu, frī­stailu, skeitbordu, ūdens sporta veidiem - peldēšanu, zemūdens sportu, akadēmisko airēšanu, kanoe airēšanu, smaiļošanu, airēšanas slalomu, burāšanu, ūdensslēpošanu, ūdens motosportu, jūras daudzcīņu;

6.1.3. otorinolaringologa atzinums, ja sportists vai bērns vēlas nodarboties ar hokeju, daiļslidošanu, distanču slēpošanu, kalnu slēpošanu, biatlonu, frīstailu, snovbordu, kamaniņu sportu, šorttreku, bobsleju, skeletonu, ūdens sporta veidiem — peldēšanu, zemūdens sportu, akadēmisko airēšanu, kanoe airēšanu, smaiļošanu, airēšanas slalomu, burāšanu, ūdensslēpošanu, ūdens motosportu, jūras daudzcīņu;

6.2. lai sportisti un bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi ierastos uz padziļinātām, papildu, posma vai kārtējām profilaktiskajām medicīniskajām pārbaudēm noteiktajā laikā un vietā.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.295)

7. Pieaugušo sportistu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību finansē no šo sportistu un trešo personu finanšu līdzekļiem.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.295 redakcijā)

8. Sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā strādājošā ārstniecības persona izdara ierakstus par veselības aprūpes pasākumiem, kas veikti sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, sportista vai bērna ar paaugstinātu fizisko slodzi medicīniskajā kartē (2.pielikums). Medicīnisko karti glabā attiecīgi ārstniecības, sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā 10 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas.

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.295 redakcijā)

9. Sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā strādājošā ārstniecības persona par sporta treniņu (nodarbību) un sporta sacensību laikā sniegto veselības aprūpi izdara ierakstus sporta treniņu (nodarbību) un sporta sacensību medicīniskās aprūpes reģistrācijas žurnālā (3.pielikums) (žurnālu glabā attiecīgi sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas) un sporta treniņos (nodarbībās) un sporta sacensībās sniegtās medicīniskās palīdzības reģistrācijas žurnālā (4.pielikums) (žurnālu glabā attiecīgi sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā 10 gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas).

(MK 21.04.2008. noteikumu Nr.295 redakcijā)

10. Par smagu sporta traumu (kaula lūzums, kaula plīsums, muskuļa, cīpslas vai saites III pakāpes plīsums, galvas smadzeņu satricinājums, iekšējo orgānu (piemēram, sirds, aknas, nieres) sasitums) vai pēkšņas nāves gadījumu sportā (sporta treniņos (nodarbībās), sporta sacensībās) ārsts, kurš sniedzis medicīnisko palīdzību, sagatavo attiecīgu ziņojumu (5.pielikums). Minēto ziņojumu sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs triju darbdienu laikā nosūta aģentūrai ierakstītā vēstulē vai elektroniskā dokumenta veidā, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ziņojumu aģentūra glabā 10 gadus.

(Grozīts ar MK 21.04.2008. noteikumiem Nr.295)

11. Sporta medicīnas iestāžu, sporta izglītības iestāžu, sporta klubu un sporta federāciju vadītāji katru gadu līdz 1.februārim nosūta aģentūrai pārskatu par sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību iepriekšējā gadā (6.pielikums) turpmākai datu apstrādei un analīzei.

12. Aģentūra katru gadu līdz 1.maijam iesniedz Veselības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi fiziskās veselības stāvokli iepriekšējā gadā un priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

13. Šo noteikumu 11.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

14. Šo noteikumu 12.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.maiju.