Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atribūtika ar valsts ģerboni — apbalvojumi, godazīmes, emblēmas, nozīmes, vimpeļi un cita atribūtika ar valsts ģerboņa vai tā pamatelementu attēlu;
2) heraldika — ģerboņu izstrādāšanai izvirzāmu specifisku nosacījumu kopums;
3) ģerbonis — saskaņā ar heraldikas nosacījumiem izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē valsti, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu, tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādi (turpmāk — publiska persona) vai privāto tiesību juridisko vai fizisko personu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)
2.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt ģerboņu (izņemot valsts ģerboni) reģistrācijas kārtību, to tiesisko aizsardzību un vispārīgos lietošanas principus, kā arī kārtību, kādā apstiprināma atribūtika ar valsts ģerboni.
3.pants. Iesniegums par ģerboņa reģistrāciju vai atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu
(1) Ģerboni reģistrē un atribūtiku ar valsts ģerboni apstiprina Kultūras ministrija pēc tam, kad tai iesniegts attiecīgs iesniegums.
(2) Iesniegumam par ģerboņa reģistrāciju pievieno ģerboņa apraksta projektu un ziņas par ģerboņa īpašnieku (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta; juridiskajai personai — pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese). Iesniegumam var pievienot arī ģerboņa attēla projektu.
(3) Iesniegumam par atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu pievieno atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projektu un ziņas par iesniedzēju (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta; juridiskajai personai — pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese).
(4) Iesniegumam par ģerboņa reģistrāciju vai atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu pievieno dokumentu, uz kura pamata darbojas iesniedzēja pārstāvis, ja viņš iesniedzēja vietā kārto ģerboņa reģistrāciju vai atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu.
4.pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība
(1) Kultūras ministrija nosūta iesniegto ģerboņa apraksta projektu un attēla projektu, ja tāds pievienots, vai atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projektu Valsts Heraldikas komisijai (turpmāk arī — komisija) izvērtēšanai triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un norāda tai termiņu, kādā attiecīgais projekts izvērtējams.
(2) Lēmumu par ģerboņa reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ģerboni Kultūras ministrijas amatpersona pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgā ģerboņa apraksta projekts un attēla projekts izvērtēts komisijā. Ja ir pieņemts lēmums par pašvaldības ģerboņa reģistrāciju, tā aprakstu nosūta parakstīšanai Valsts prezidentam.
(3) Lēmumu par atribūtikas ar valsts ģerboni apstiprināšanu vai atteikumu apstiprināt atribūtiku ar valsts ģerboni Kultūras ministrijas amatpersona pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgās atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts izvērtēts komisijā.
(4) Lēmumam par atteikumu reģistrēt ģerboni vai apstiprināt atribūtiku ar valsts ģerboni jābūt motivētam.
(5) Kultūras ministrijas amatpersona pieņemto lēmumu nosūta iesniedzējam triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
(6) Kultūras ministrijas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.
5.pants. Ģerboņa un atribūtikas ar valsts ģerboni apraksta projekta un attēla projekta izvērtēšana
(1) Valsts Heraldikas komisija izvērtē iesniegto ģerboņa vai atribūtikas ar valsts ģerboni apraksta un attēla projektu atbilstību heraldikas prasībām, kā arī to māksliniecisko risinājumu un, ja nepieciešams, dod iesniedzējam ieteikumus par apraksta un attēla projekta pilnveidošanu.
(2) Iesniedzējam ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs, iesniegt papildu dokumentus un informāciju, ja tāda nepieciešama ģerboņa vai atribūtikas ar valsts ģerboni apraksta un attēla projektu izvērtēšanai un pilnveidošanai.
(3) Pēc tam, kad ģerboņa apraksta projekts un attēla projekts vai atribūtikas ar valsts ģerboni attēla projekts ir izvērtēts, komisija sagatavo atzinumu par attiecīgā projekta atbilstību heraldikas prasībām, pievienojot tam ģerboņa aprakstu (komisijas priekšsēdētāja parakstītu, ja komisija atzinusi ģerboni par heraldikas prasībām atbilstošu) un attēlu vai atribūtikas ar valsts ģerboni attēlu. Atzinumu paraksta komisijas priekšsēdētājs.
6.pants. Ģerboņu reģistrācija
(1) Kultūras ministrija veido, uztur un papildina Ģerboņu reģistru (turpmāk — reģistrs). Reģistrā iekļauj ģerboņa aprakstu, attēlu, ziņas par tā īpašnieku (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta; juridiskajai personai — pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese) un ģerboņa reģistrācijas datumu. Ieraksts reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ģerboņa reģistrāciju.
(2) Kārtību, kādā reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas, kā arī tās izsniedz, nosaka Ministru kabinets.
(3) Paziņojumu par ģerboņa reģistrāciju un attiecīgā ģerboņa aprakstu un attēlu Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" septiņu dienu laikā no reģistrācijas dienas.
(4) (Izslēgta ar 07.01.2021. likumu)
(5) Reģistrēto ģerboņu aprakstus un attēlus Kultūras ministrija publisko ģerboņu katalogā savas tīmekļvietnes sadaļā "Pakalpojumi" septiņu dienu laikā no to reģistrācijas dienas.
(6) Par ģerboņa reģistrāciju iesniedzējs maksā valsts nodevu.
(7) Par ģerboņa reģistrāciju maksājamās valsts nodevas likmi un nodevas maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.02.2021.)
7.pants. Reģistrēta ģerboņa īpašnieka izņēmuma tiesības
(1) Izņēmuma tiesības uz ģerboni var nodrošināt ar tā reģistrāciju. Persona, uz kuras vārda ģerbonis reģistrēts, uzskatāma par ģerboņa īpašnieku.
(2) Ģerboņa īpašniekam ir izņēmuma tiesības izmantot ģerboni un aizliegt to izmantot jebkurai citai personai.
(3) Trešo personu tiesības attiecībā uz ģerboni stājas spēkā ar dienu, kad reģistrētā ģerboņa apraksts un attēls publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Ja kāds aizskar ģerboņa īpašnieka izņēmuma tiesības, ģerboņa īpašnieks var vērsties tiesā, pamatojoties uz Civillikumu un citu normatīvo aktu noteikumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.01.2021. likumu, kas stājas spēkā 02.02.2021.)
8. pants. Ģerboņa lietošana
(1) Ģerboņa īpašniekam, uz kura vārda reģistrēts ģerbonis, ir tiesības to lietot un nodot lietošanas tiesības citām personām.
(2) Publiskai personai ir tiesības lietot ģerboni, ja tas reģistrēts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Publiskas personas tiesības lietot valsts ģerboni nosaka likums "Par Latvijas valsts ģerboni".
(21) Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos nosaka Ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumus.
(3) Ģerboņus kā ilustratīvu vai izziņas materiālu bez ģerboņa īpašnieka atļaujas drīkst izmantot enciklopēdijās un mācību līdzekļos, kā arī citos zinātniska un uzziņu rakstura izdevumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.)
9.pants. Ģerboņa tiesiskā aizsardzība
(1) Ģerbonim piešķir tiesisko aizsardzību, ja tam ir individuāls raksturs un tas ir jauns.
(2) Ģerbonim ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas atstāj, atšķiras no kopiespaida, kādu atstāj jebkurš cits reģistrēts ģerbonis.
(3) Tiesisko aizsardzību nepiešķir ģerbonim, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem vai nav reģistrēts.
(4) Ģerbonis uzskatāms par jaunu, ja tas nav izpausts sabiedrībai, publicējot tā aprakstu un attēlu sakarā ar reģistrāciju.
10.pants. Valsts Heraldikas komisija
(1) Valsts Heraldikas komisija ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, kurai nav juridiskās personas statusa. Valsts Heraldikas komisija veido un uztur informatīvu materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti, kā arī pilda citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
(2) Valsts Heraldikas komisijas darbību finansē no līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti Valsts prezidenta kancelejai Valsts Heraldikas komisijas darbības nodrošināšanai.
(3) Valsts Heraldikas komisijas darbību nosaka šis likums un Valsts prezidenta apstiprināts Valsts Heraldikas komisijas nolikums.
11. pants. Administratīvā atbildība par ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni noteikumu pārkāpšanu
(1) Par Ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu, ja to dara publiska persona, piemēro naudas sodu publiskas personas iestādes vadītājam līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.
(2) Par Ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet publisku personu iestāžu vadītājiem vai juridiskajām personām — līdz trīsdesmit piecām naudas soda vienībām.
(3) Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu saimnieciskās darbības ietvaros piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām.
(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
12. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 11. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
1.Ģerboņi, kurus apstiprinājusi heraldikas komisija līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas reģistrējami Ģerboņu reģistrā. Līdz reģistrācijas brīdim uz šiem ģerboņiem un to īpašniekiem attiecināms šā likuma 7., 8. un 9.pants.
3. Šā likuma 11. un 12. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.
(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019.)
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
 |
 |
 |
 |