Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 08.11.2008. - 15.12.2009. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.909

Rīgā 2005.gada 29.novembrī (prot. Nr.70 33.§)
Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti augko­pības un lopkopības produktu tirgus intervences pasākumi, lai īstenotu Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām (turpmāk – programma), kā arī izdalei paredzēto pārtikas produktu veidus saskaņā ar Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības pro­duktiem (“Vienotā TKO regula”) (turpmāk – Padomes Regula Nr. 1234/2007), un Komisijas 1992.gada 29.oktobra Regulu (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgā­kajām personām Kopienā (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 3149/1992).

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.898 redakcijā)

2. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Labklājības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju nosaka Padomes Regulas Nr. 1234/2007 27.pantā minēto labdarības organizāciju (turpmāk — organizācija), izsludinot pieteikšanos dalībai nākamā gada programmā un izvērtējot organizāciju atbilstību šādiem kritērijiem:

2.1. tā ir organizācija, kas ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā, vai reliģiska organizācija, kas ir reģistrēta normatīvajos aktos par reliģiskajām organizācijām noteiktajā kārtībā;

2.2. organizācijas darbības veids ir labdarība, kā arī trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana;

2.3. organizācijai ir iepriekšēja pieredze humānās palīdzības sniegšanā;

2.4. organizācijai vai tās sadarbības partnerim ir nepieciešamie cilvēku un administratīvie resursi pārtikas izdales nodrošināšanai;

2.5. organizācijas pārtikas produktu izdales vieta, kas iesaistīta pārtikas apritē, ir reģistrēta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Ja izdales vieta pārtikas apritē nav iesaistīta pastāvīgi, izdales vietā jānodrošina higiēnas prasības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II Pielikuma III nodaļas 1.punktam un VIII nodaļai. Minētās prasības izvērtē Pārtikas un veterinārais dienests.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.341; MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898)

2.1 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Labklājības ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju:

2.11. informē organizācijas par pieteikšanās kārtību Eiropas Komisijas programmā vistrūcīgākajām personām, kā arī par pieteikšanās noteikumiem un termiņiem, publicējot informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un savās mājas lapās internetā;

2.12. līdz 1.jūlijam izsludina organizāciju pieteikšanos dalībai nākamā gada programmā un nosaka pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu;

2.13. pēc pieteikumu iesniegšanas beigu termiņa, bet ne vēlāk kā līdz 1.oktobrim pieņem lēmumu, ar kuru nosaka organizācijas dalībai Eiropas Komisijas programmā vistrūcīgākajām personām.

(MK 25.04.2006. noteikumu Nr.341 redakcijā)

2.2 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts attiecīgajām organizācijām šo noteikumu 2.13.apakšpunktā minēto lēmumu paziņo 10 darbdienu laikā pēc kārtējā gada 1.oktobra.

(MK 25.04.2006. noteikumu Nr.341 redakcijā)

3. Organizācijas pieprasāmo produktu daudzumu prognozē, ņemot vērā personu skaitu, kuras programmas ietvaros saņēmušas palīdzību iepriekšējā gadā. Ja mainās kritēriji, kas personai dod tiesības saņemt pārtikas produktus saskaņā ar programmu, organizācija, sākot darbību pašvaldības teritorijā, pieprasa pašvaldībai informāciju par iespējamo personu skaitu, kuras atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām.

(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.950 redakcijā)

4. Īstenojot programmu, organizācija 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 2.2 punktā noteiktā termiņa paziņo Lauku atbalsta dienestam pārtikas produktu izdales vietu adreses, nepieciešamo produktu daudzumu un piegādes periodiskumu.

(MK 25.04.2006. noteikumu Nr.341 redakcijā)

4.1 Organizācija informē par pārtikas produktu izdales vietu un laiku to pašvaldību iedzīvotājus, kuru teritorijā tā īsteno programmu.

(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.950 redakcijā)

5. Lauku atbalsta dienests noslēdz ar organizāciju līgumu par izdevumu segšanu saskaņā ar Komisijas Regulas 3149/1992 6.pantu.

6. Tiesības saņemt pārtikas produktus saskaņā ar programmu ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuru ienākumi, neskaitot pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus, iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par 50% no attiecīgā gada sākumā valstī noteiktās minimālās algas. Lai programmas ietvaros saņemtu pārtikas produktus, viens no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojoša persona uzrāda pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziņu par ienākumu līmeņa atbilstību šajā punktā noteiktajam kritērijam. Izziņa derīga līdz attiecīgā gada programmas beigām.

(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.950 redakcijā)

7. Personas bez noteiktas dzīvesvietas tiek iekļautas programmā bez ienākumu izvērtēšanas.

8. Lauku atbalsta dienests administrē un kontrolē programmas pasākumus, kā arī organizē atklātu konkursu:

8.1. lai noteiktu komersantu, kas pārstrādās, iepakos un piegādās organizācijai produktus no intervences noliktavām;

8.2. lai noteiktu komersantu, kas transportēs intervences produktus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošās intervences noliktavas uz šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētā komersanta norādīto adresi;

8.3. lai noteiktu komersantu, kas komplektēs un piegādās tirgū iepirktos pārtikas produktus.

(Grozīts ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898)

9. Komersants, kas ražos, iepakos vai piegādās pārtikas produktus (turpmāk – komersants), ir iekļauts Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Ja uzņēmumam ir tikai Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrācijas numurs, papildus nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par to, ka uzņēmumā nav būtisku higiēnas noteikumu pārkāpumu.

(Grozīts ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898)

10. Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas produktu apriti noteiktajām prasībām pārbauda pārtikas produktu ražošanas uzņēmumus, kā arī pārtikas produktu nekaitīgumu.

11. Pārtikas un veterinārais dienests izlases kārtībā veic pārtikas produk­tu kvalitātes kontroli un paraugu laboratorisko izmeklēšanu. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas produktu kontroli un laboratorisko izmeklēšanu, sedz produk­ta piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību samaksu.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.898 redakcijā)

12. (Svītrots ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.341.)

13. Ja komersants pārkāpj līguma nosacījumus, Lauku atbalsta dienests piemēro šādus ierobežojumus:

13.1. ja noteiktais intervences produkta apjoms nav izņemts no intervences krājumiem, tiek ieturēts nodrošinājums proporcionāli neizņemtajam produkta apjomam;

13.2. ja intervences produkts nav izņemts no intervences krājumiem paredzētajā laikā, komersants sedz turpmākās faktiskās uzglabāšanas izmaksas;

13.3. ja saražotā pārtikas produkta kvalitāte, iepakojums vai specifiskais marķējums, ko nosaka Komisijas Regula Nr. 3149/92, neatbilst līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar šo noteikumu komersantu, bet attiecīgo produktu drīkst izmantot cilvēku uzturā, atbalsts komersantam tiek samazināts par 10 procentiem;

13.4. ja komersants nepiegādā pārtikas produktus organizācijai, tiek ieturēts nodrošinājums proporcionāli nepiegādātajam produkta apjomam.

(Grozīts ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898)

13.1 Lauku atbalsta dienests Komisijas Regulas Nr. 3149/1992 8.a pantā noteiktajā maksājumā komersantam iekļauj arī pievienotās vērtības nodokli.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.898 redakcijā)

14. Informāciju saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 1234/2007 un Komisijas Regulu Nr. 3149/1992 Eiropas Komisijai sniedz Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

(Grozīts ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898)

15. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898.)

16. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.898.)

16.1 Īstenojot 2008.gada programmu, paredzēts izmantot miežu vai kviešu graudus, kurus pārstrādā putraimos. Vienai personai paredzēts viens kilograms putraimu reizi divos mēnešos. Īstenojot 2009.gada programmu, pārtikas komplekti tiek dalīti 12 reizes gadā, un vienai personai vienā izdales reizē paredzēti šādi pārtikas produkti:

16.11. auzu pārslas – 0,5 kg;

16.12. četrgraudu pārslas – 0,5 kg;

16.13. makaroni – 1 kg;

16.14. pankūku milti – 0,4 kg;

16.15. vājpiena pulveris – 0,4 kg.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.898 redakcijā)

16.2 Miežu vai kviešu putraimi, auzu pārslas, četrgraudu pārslas, makaro­ni, pankūku milti un vājpiena pulveris atbilst šo noteikumu pielikumā noteikta­jiem kvalitātes kritērijiem.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.898 redakcijā)

17. (Svītrots ar MK 21.11.2006. noteikumiem Nr.950.)

17.1 (Svītrots ar MK 21.11.2006. noteikumiem Nr.950.)

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumus Nr.309 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 84.nr.).

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Zemkopības ministrs M.Roze
Pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 29.novembra noteikumiem Nr.909
Programmas īstenošanai paredzēto pārtikas produktu ražošanas un kvalitātes kritēriji

(Pielikums MK 28.10.2008. noteikumu Nr.898 redakcijā)

I. Putraimu ražošanas un kvalitātes kritēriji

1. Putraimu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:

1.1. putraimu ražošanā izmanto miežus vai kviešus;

1.2. putraimu ražošanā izmantotā labība atbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksi­mālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakš­punktā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām.

2. Putraimu ražošanas procesa kritērijs – putraimi tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un tehnoloģisko instrukciju.

3. Miežu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums vai norma

3.1.

Krāsa

balta ar dzeltenīgu, dažreiz zaļganu nokrāsu

3.2.

Garša

raksturīga normāliem miežu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta

3.3.

Smarža

raksturīga normāliem miežu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citām blakus smaržām

3.4.

Mitrums

ne lielāks kā 13,0–13,5 %

3.5.

Kvalitatīvs kodols

ne mazāk kā 99,0 %

3.6.

Atkritumu piemaisījumi

ne vairāk kā 0,3 %

3.7.

Miltveida piemaisījumi

ne vairāk kā 0,8 %

3.8.

Nenolobītie graudi

ne vairāk kā 2,0 %

3.9.

Kaitēkļu invāzija

nav pieļaujama

3.10.

Metālmagnētiskie piemaisījumi

ne vairāk kā 3,0 mg/kg

3.11.

Veseli graudi

ne vairāk kā 1,0 %

4. Kviešu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums vai norma

4.1.

Krāsa

dzeltena

4.2.

Garša

raksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez piegaršas, nav skāba vai rūgta

4.3.

Smarža

raksturīga normāliem kviešu putraimiem, bez sasmakuma, pelējuma un citām blakus smaržām

4.4.

Mitrums

ne lielāks kā 13,5 %

4.5.

Kvalitatīvs kodols

ne mazāk kā 99,2 %

4.6.

Atkritumu piemaisījumi, tostarp

ne vairāk kā 0,3 % 

minerālie piemaisījumi

ne vairāk kā 0,05 %

4.7.

Bojātie kodoli

ne vairāk kā 0,2 %

4.8.

Apstrādāti rudzu un miežu graudi

ne vairāk kā 2,0 %

4.9.

Miltveida piemaisījumi

ne vairāk kā 0,5 %

4.10.

Metālmagnētiskie piemaisījumi

ne vairāk kā 3,0 mg/kg

4.11.

Kaitēkļu invāzija

nav pieļaujama

 

II. Auzu pārslu kvalitātes kritēriji

5. Auzu pārslu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums vai norma

5.1.

Smarža un garša

raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršām

5.2.

Mitrums

ne vairāk kā 12,5 %

5.3.

Skābums grādos

ne vairāk kā 5,0

5.4.

Atkritumu piemaisījumi

ne vairāk kā 0,08 %

5.5.

Kaitēkļu invāzija

nav pieļaujama

 

III. Četrgraudu pārslu kvalitātes kritēriji

6. Četrgraudu pārslu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums vai norma

6.1.

Smarža un garša

raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršām

6.2.

Mitrums

ne vairāk kā 14,0 %

6.3.

Skābums grādos

ne vairāk kā 5,0

6.4.

Atkritumu piemaisījumi

ne vairāk kā 0,08 %

6.5.

Kaitēkļu invāzija

nav pieļaujama

 

IV. Makaronu ražošanas un kvalitātes kritēriji

7. Makaronu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:

7.1. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Komisijas 2006.gada 19.decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2.sadaļā noteiktajai mikotoksīnu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai;

7.2. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Komisijas 2001.gada 8.marta Regulas (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksi­mālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos, 1.pielikuma 2.daļas 2.1.apakš­punktā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām;

7.3. citas ražošanā izmantotās sastāvdaļas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

8. Makaronu ražošanas procesa kritērijs – makaroni tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnolo­ģisko instrukciju.

9. Makaronu izstrādājumu, kas izgatavoti no kviešu miltiem, organolep­tiskie rādītāji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums

9.1.

Krāsa

atbilstoša miltu šķirai un citām pievienotajām izejvielām, bez neizmīcītu miltu paliekām

9.2.

Virsma

gluda, var būt nedaudz raupja

9.3.

Lūzuma vieta

stiklveida

9.4.

Forma

raksturīga izstrādājuma veidam

9.5.

Garša

raksturīga izstrādājumam, bez blakus piegaršas

9.6.

Smarža

raksturīga izstrādājumam, bez blakus smaržām

9.7.

Stāvoklis pēc izvārīšanas

nesalipuši

10. Makaronu izstrādājumu fizikāli ķīmiskie rādītāji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Norma

10.1.

Mitrums

ne lielāks kā 13 %

10.2.

Skābums

ne lielāks kā 4 grādi

10.3.

Pelni, nešķīstoši 10 % HCl

ne vairāk kā 0,2 %

10.4.

Sausnes daudzums, kas pārgājis ūdenī vārīšanas procesā

ne vairāk kā 9 %

10.5.

Metālmagnētiskie piemaisījumi

ne vairāk kā 3 mg/kg

10.6.

Kaitēkļu klātbūtne

nav pieļaujama

 

V. Pankūku miltu kvalitātes kritēriji

11. Pankūku miltu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums vai norma

11.1.

Smarža un garša

raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršas

11.2.

Konsistence

birstoša, viendabīga, bez kunkuļiem

11.3.

Mitrums

ne vairāk kā 13,0 %

11.4.

Kaitēkļu invāzija

nav pieļaujama

 

VI. Vājpiena pulvera kvalitātes kritēriji

12. Vājpiena pulvera kvalitātes kritēriji ir šādi:

Nr.
p.k.

Rādītāja nosaukums

Raksturojums vai norma

12.1.

Smarža un garša

raksturīga produktam, bez blakus smaržām un piegaršas

12.2.

Maksimālais ūdens saturs

4,0 %

12.3.

Tauku saturs

maksimāli 1,5 %

12.4.

Minimālais olbaltumvielu saturs

32,0 %

12.5.

Minimālais laktozes saturs

50,0 %

12.6.

Maksimālais skābums

20o t

12.7.

Maksimālais šķīdības indekss

0,2 cm2

08.11.2008