Darbības ar dokumentu

CONTENTS

THE EUROPEAN UNION AND THE UNITED STATES OF AMERICA,

DESIRING further to facilitate cooperation between the European Union Member States and the United States of America,

DESIRING to combat crime in a more effective way as a means of protecting their respective democratic societies and common values,

HAVING DUE REGARD for rights of individuals and the rule of law,

MINDFUL of the guarantees under their respective legal systems which provide an accused person with the right to a fair trial, including the right to adjudication by an impartial tribunal established pursuant to law,

DESIRING to conclude an Agreement relating to mutual legal assistance in criminal matters,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

Article 1

Object and purpose

The Contracting Parties undertake, in accordance with the provisions of this Agreement, to provide for enhancements to cooperation and mutual legal assistance.

Article 2

Definitions

1. "Contracting Parties" shall mean the European Union and the United States of America.

2. "Member State" shall mean a Member State of the European Union.

Article 3

Scope of application of this Agreement in relation to bilateral mutual legal assistance treaties with Member States and in the absence thereof

1. The European Union, pursuant to the Treaty on European Union, and the United States of America shall ensure that the provisions of this Agreement are applied in relation to bilateral mutual legal assistance treaties between the Member States and the United States of America, in force at the time of the entry into force of this Agreement, under the following terms:

(a) Article 4 shall be applied to provide for identification of financial accounts and transactions in addition to any authority already provided under bilateral treaty provisions;

(b) Article 5 shall be applied to authorise the formation and activities of joint investigative teams in addition to any authority already provided under bilateral treaty provisions;

(c) Article 6 shall be applied to authorise the taking of testimony of a person located in the requested State by use of video transmission technology between the requesting and requested States in addition to any authority already provided under bilateral treaty provisions;

(d) Article 7 shall be applied to provide for the use of expedited means of communication in addition to any authority already provided under bilateral treaty provisions;

(e) Article 8 shall be applied to authorise the providing of mutual legal assistance to the administrative authorities concerned, in addition to any authority already provided under bilateral treaty provisions;

(f) subject to Article 9(4) and (5), Article 9 shall be applied in place of, or in the absence of bilateral treaty provisions governing limitations on use of information or evidence provided to the requesting State, and governing the conditioning or refusal of assistance on data protection grounds;

(g) Article 10 shall be applied in the absence of bilateral treaty provisions pertaining to the circumstances under which a requesting State may seek the confidentiality of its request.

2. (a) The European Union, pursuant to the Treaty on European Union, shall ensure that each Member State acknowledges, in a written instrument between such Member State and the United States of America, the application, in the manner set forth in this Article, of its bilateral mutual legal assistance treaty in force with the United States of America.

(b) The European Union, pursuant to the Treaty on European Union, shall ensure that new Member States acceding to the European Union after the entry into force of this Agreement, and having bilateral mutual legal assistance treaties with the United States of America, take the measures referred to in subparagraph (a).

(c) The Contracting Parties shall endeavour to complete the process described in subparagraph (b) prior to the scheduled accession of a new Member State, or as soon as possible thereafter. The European Union shall notify the United States of America of the date of accession of new Member States.

3. (a) The European Union, pursuant to the Treaty on European Union, and the United States of America shall also ensure that the provisions of this Agreement are applied in the absence of a bilateral mutual legal assistance treaty in force between a Member State and the United States of America.

(b) The European Union, pursuant to the Treaty on European Union, shall ensure that such Member State acknowledges, in a written instrument between such Member State and the United States of America, the application of the provisions of this Agreement.

(c) The European Union, pursuant to the Treaty on European Union, shall ensure that new Member States acceding to the European Union after the entry into force of this Agreement, which do not have bilateral mutual legal assistance treaties with the United States of America, take the measures referred to in subparagraph (b).

4. If the process described in paragraph 2(b) and 3(c) is not completed by the date of accession, the provisions of this Agreement shall apply in the relations between the United States of America and that new Member State as from the date on which they have notified each other and the European Union of the completion of their internal procedures for that purpose.

5. The Contracting Parties agree that this Agreement is intended solely for mutual legal assistance between the States concerned. The provisions of this Agreement shall not give rise to a right on the part of any private person to obtain, suppress, or exclude any evidence, or to impede the execution of a request, nor expand or limit rights otherwise available under domestic law.

Article 4

Identification of bank information

1. (a) Upon request of the requesting State, the requested State shall, in accordance with the terms of this Article, promptly ascertain if the banks located in its territory possess information on whether an identified natural or legal person suspected of or charged with a criminal offence is the holder of a bank account or accounts. The requested State shall promptly communicate the results of its enquiries to the requesting State.

(b) The actions described in subparagraph (a) may also be taken for the purpose of identifying:

(i) information regarding natural or legal persons convicted of or otherwise involved in a criminal offence;

(ii) information in the possession of non-bank financial institutions; or

(iii) financial transactions unrelated to accounts.

2. A request for information described in paragraph 1 shall include:

(a) the identity of the natural or legal person relevant to locating such accounts or transactions; and

(b) sufficient information to enable the competent authority of the requested State to:

(i) reasonably suspect that the natural or legal person concerned has engaged in a criminal offence and that banks or non-bank financial institutions in the territory of the requested State may have the information requested; and

(ii) conclude that the information sought relates to the criminal investigation or proceeding;

(c) to the extent possible, information concerning which bank or non-bank financial institution may be involved, and other information the availability of which may aid in reducing the breadth of the enquiry.

3. Requests for assistance under this Article shall be transmitted between:

(a) central authorities responsible for mutual legal assistance in Member States, or national authorities of Member States responsible for investigation or prosecution of criminal offences as designated pursuant to Article 15(2); and

(b) national authorities of the United States responsible for investigation or prosecution of criminal offences, as designated pursuant to Article 15(2).

The Contracting Parties may, following the entry into force of this Agreement, agree by Exchange of Diplomatic Note to modify the channels through which requests under this Article are made.

4. (a) Subject to subparagraph (b), a State may, pursuant to Article 15, limit its obligation to provide assistance under this Article to:

(i) offences punishable under the laws of both the requested and requesting States;

(ii) offences punishable by a penalty involving deprivation of liberty or a detention order of a maximum period of at least four years in the requesting State and at least two years in the requested State; or

(iii) designated serious offences punishable under the laws of both the requested and requesting States.

(b) A State which limits its obligation pursuant to subparagraph (a)(ii) or (iii) shall, at a minimum, enable identification of accounts associated with terrorist activity and the laundering of proceeds generated from a comprehensive range of serious criminal activities, punishable under the laws of both the requesting and requested States.

5. Assistance may not be refused under this Article on grounds of bank secrecy.

6. The requested State shall respond to a request for production of the records concerning the accounts or transactions identified pursuant to this Article, in accordance with the provisions of the applicable mutual legal assistance treaty in force between the States concerned, or in the absence thereof, in accordance with the requirements of its domestic law.

7. The Contracting Parties shall take measures to avoid the imposition of extraordinary burdens on requested States through application of this Article. Where extraordinary burdens on a requested State nonetheless result, including on banks or by operation of the channels of communications foreseen in this Article, the Contracting Parties shall immediately consult with a view to facilitating the application of this Article, including the taking of such measures as may be required to reduce pending and future burdens.

Article 5

Joint investigative teams

1. The Contracting Parties shall, to the extent they have not already done so, take such measures as may be necessary to enable joint investigative teams to be established and operated in the respective territories of each Member State and the United States of America for the purpose of facilitating criminal investigations or prosecutions involving one or more Member States and the United States of America where deemed appropriate by the Member State concerned and the United States of America.

2. The procedures under which the team is to operate, such as its composition, duration, location, organisation, functions, purpose, and terms of participation of team members of a State in investigative activities taking place in another State's territory shall be as agreed between the competent authorities responsible for the investigation or prosecution of criminal offences, as determined by the respective States concerned.

3. The competent authorities determined by the respective States concerned shall communicate directly for the purposes of the establishment and operation of such team except that where the exceptional complexity, broad scope, or other circumstances involved are deemed to require more central coordination as to some or all aspects, the States may agree upon other appropriate channels of communications to that end.

4. Where the joint investigative team needs investigative measures to be taken in one of the States setting up the team, a member of the team of that State may request its own competent authorities to take those measures without the other States having to submit a request for mutual legal assistance. The required legal standard for obtaining the measure in that State shall be the standard applicable to its domestic investigative activities.

Article 6

Video conferencing

1. The Contracting Parties shall take such measures as may be necessary to enable the use of video transmission technology between each Member State and the United States of America for taking testimony in a proceeding for which mutual legal assistance is available of a witness or expert located in a requested State, to the extent such assistance is not currently available. To the extent not specifically set forth in this Article, the modalities governing such procedure shall be as provided under the applicable mutual legal assistance treaty in force between the States concerned, or the law of the requested State, as applicable.

2. Unless otherwise agreed by the requesting and requested States, the requesting State shall bear the costs associated with establishing and servicing the video transmission. Other costs arising in the course of providing assistance (including costs associated with travel of participants in the requested State) shall be borne in accordance with the applicable provisions of the mutual legal assistance treaty in force between the States concerned, or where there is no such treaty, as agreed upon by the requesting and requested States.

3. The requesting and requested States may consult in order to facilitate resolution of legal, technical or logistical issues that may arise in the execution of the request.

4. Without prejudice to any jurisdiction under the law of the requesting State, making an intentionally false statement or other misconduct of the witness or expert during the course of the video conference shall be punishable in the requested State in the same manner as if it had been committed in the course of its domestic proceedings.

5. This Article is without prejudice to the use of other means for obtaining of testimony in the requested State available under applicable treaty or law.

6. This Article is without prejudice to application of provisions of bilateral mutual legal assistance agreements between Member States and the United States of America that require or permit the use of video conferencing technology for purposes other than those described in paragraph 1, including for purposes of identification of persons or objects, or taking of investigative statements. Where not already provided for under applicable treaty or law, a State may permit the use of video conferencing technology in such instances.

Article 7

Expedited transmission of requests

Requests for mutual legal assistance, and communications related thereto, may be made by expedited means of communications, including fax or e-mail, with formal confirmation to follow where required by the requested State. The requested State may respond to the request by any such expedited means of communication.

Article 8

Mutual legal assistance to administrative authorities

1. Mutual legal assistance shall also be afforded to a national administrative authority, investigating conduct with a view to a criminal prosecution of the conduct, or referral of the conduct to criminal investigation or prosecution authorities, pursuant to its specific administrative or regulatory authority to undertake such investigation. Mutual legal assistance may also be afforded to other administrative authorities under such circumstances. Assistance shall not be available for matters in which the administrative authority anticipates that no prosecution or referral, as applicable, will take place.

2. (a) Requests for assistance under this Article shall be transmitted between the central authorities designated pursuant to the bilateral mutual legal assistance treaty in force between the States concerned, or between such other authorities as may be agreed by the central authorities.

(b) In the absence of a treaty, requests shall be transmitted between the United States Department of Justice and the Ministry of Justice or, pursuant to Article 15(1), comparable Ministry of the Member State concerned responsible for transmission of mutual legal assistance requests, or between such other authorities as may be agreed by the Department of Justice and such Ministry.

3. The Contracting Parties shall take measures to avoid the imposition of extraordinary burdens on requested States through application of this Article. Where extraordinary burdens on a requested State nonetheless result, the Contracting Parties shall immediately consult with a view to facilitating the application of this Article, including the taking of such measures as may be required to reduce pending and future burdens.

Article 9

Limitations on use to protect personal and other data

1. The requesting State may use any evidence or information obtained from the requested State:

(a) for the purpose of its criminal investigations and proceedings;

(b) for preventing an immediate and serious threat to its public security;

(c) in its non-criminal judicial or administrative proceedings directly related to investigations or proceedings:

(i) set forth in subparagraph (a); or

(ii) for which mutual legal assistance was rendered under Article 8;

(d) for any other purpose, if the information or evidence has been made public within the framework of proceedings for which they were transmitted, or in any of the situations described in subparagraphs (a), (b) and (c); and

(e) for any other purpose, only with the prior consent of the requested State.

2. (a) This Article shall not prejudice the ability of the requested State to impose additional conditions in a particular case where the particular request for assistance could not be complied with in the absence of such conditions. Where additional conditions have been imposed in accordance with this subparagraph, the requested State may require the requesting State to give information on the use made of the evidence or information.

(b) Generic restrictions with respect to the legal standards of the requesting State for processing personal data may not be imposed by the requested State as a condition under subparagraph (a) to providing evidence or information.

3. Where, following disclosure to the requesting State, the requested State becomes aware of circumstances that may cause it to seek an additional condition in a particular case, the requested State may consult with the requesting State to determine the extent to which the evidence and information can be protected.

4. A requested State may apply the use limitation provision of the applicable bilateral mutual legal assistance treaty in lieu of this Article, where doing so will result in less restriction on the use of information and evidence than provided for in this Article.

5. Where a bilateral mutual legal assistance treaty in force between a Member State and the United States of America on the date of signature of this Agreement, permits limitation of the obligation to provide assistance with respect to certain tax offences, the Member State concerned may indicate, in its exchange of written instruments with the United States of America described in Article 3(2), that, with respect to such offences, it will continue to apply the use limitation provision of that treaty.

Article 10

Requesting State's request for confidentiality

The requested State shall use its best efforts to keep confidential a request and its contents if such confidentiality is requested by the requesting State. If the request cannot be executed without breaching the requested confidentiality, the central authority of the requested State shall so inform the requesting State, which shall then determine whether the request should nevertheless be executed.

Article 11

Consultations

The Contracting Parties shall, as appropriate, consult to enable the most effective use to be made of this Agreement, including to facilitate the resolution of any dispute regarding the interpretation or application of this Agreement.

Article 12

Temporal application

1. This Agreement shall apply to offences committed before as well as after it enters into force.

2. This Agreement shall apply to requests for mutual legal assistance made after its entry into force. Nevertheless, Articles 6 and 7 shall apply to requests pending in a requested State at the time this Agreement enters into force.

Article 13

Non-derogation

Subject to Article 4(5) and Article 9(2)(b), this Agreement is without prejudice to the invocation by the requested State of grounds for refusal of assistance available pursuant to a bilateral mutual legal assistance treaty, or, in the absence of a treaty, its applicable legal principles, including where execution of the request would prejudice its sovereignty, security, ordre public or other essential interests.

Article 14

Future bilateral mutual legal assistance treaties with Member States

This Agreement shall not preclude the conclusion, after its entry into force, of bilateral Agreements between a Member State and the United States of America consistent with this Agreement.

Article 15

Designations and notifications

1. Where a Ministry other than the Ministry of Justice has been designated under Article 8(2)(b), the European Union shall notify the United States of America of such designation prior to the exchange of written instruments described in Article 3(3) between the Member States and the United States of America.

2. The Contracting Parties, on the basis of consultations between them on which national authorities responsible for the investigation and prosecution of offences to designate pursuant to Article 4(3), shall notify each other of the national authorities so designated prior to the exchange of written instruments described in Article 3(2) and (3) between the Member States and the United States of America. The European Union shall, for Member States having no mutual legal assistance treaty with the United States of America, notify the United States of America prior to such exchange of the identity of the central authorities under Article 4(3).

3. The Contracting Parties shall notify each other of any limitations invoked under Article 4(4) prior to the exchange of written instruments described in Article 3(2) and (3) between the Member States and the United States of America.

Article 16

Territorial application

1. This Agreement shall apply:

(a) to the United States of America;

(b) in relation to the European Union, to:

— Member States,

— territories for whose external relations a Member State has responsibility, or countries that are not Member States for whom a Member State has other duties with respect to external relations, where agreed upon by exchange of diplomatic note between the Contracting Parties, duly confirmed by the relevant Member State.

2. The application of this Agreement to any territory or country in respect of which extension has been made in accordance with subparagraph (b) of paragraph 1 may be terminated by either Contracting Party giving six months' written notice to the other Contracting Party through the diplomatic channel, where duly confirmed between the relevant Member State and the United States of America.

Article 17

Review

The Contracting Parties agree to carry out a common review of this Agreement no later than five years after its entry into force. The review shall address in particular the practical implementation of the Agreement and may also include issues such as the consequences of further development of the European Union relating to the subject matter of this Agreement.

Article 18

Entry into force and termination

1. This Agreement shall enter into force on the first day following the third month after the date on which the Contracting Parties have exchanged instruments indicating that they have completed their internal procedures for this purpose. These instruments shall also indicate that the steps specified in Article 3(2) and (3) have been completed.

2. Either Contracting Party may terminate this Agreement at any time by giving written notice to the other Party, and such termination shall be effective six months after the date of such notice.

In witness whereof the undersigned Plenipotentiaries have signed this Agreement

Done at Washington D.C. on the twenty-fifth day of June in the year two thousand and three in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic.

Por la Unión Europea

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Voor de Europese Unie

Pela União Europeia

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

Por los Estados Unidos de América

For Amerikas Forenede Stater

Für die Vereinigten Staaten von Amerika

For the United States of America

Pour les États-Unis d'Amérique

Per gli Stati Uniti d'America

Voor de Verenigde Staten van Amerika

Pelos Estados Unidos da América

Amerikan yhdysvaltojen puolesta

På Amerikas förenta staters vägnar

Explanatory Note on the Agreement on Mutual Legal Assistance between the European Union and the United States of America

This note reflects understandings regarding the application of certain provisions of the Agreement on Mutual Legal Assistance between the European Union and the United States of America (hereinafter "the Agreement") agreed between the Contracting Parties.

On Article 8

With respect to the mutual legal assistance to administrative authorities under Article 8(1), the first sentence of Article 8(1) imposes an obligation to afford mutual legal assistance to requesting United States of America federal administrative authorities and to requesting national administrative authorities of Member States. Under the second sentence of that paragraph mutual legal assistance may also be made available to other, that is non-federal or local, administrative authorities. This provision however, is available at the discretion of the requested State.

The Contracting Parties agree that under the first sentence of Article 8(1) mutual legal assistance will be made available to a requesting administrative authority that is, at the time of making the request, conducting investigations or proceedings in contemplation of criminal prosecution or referral of the investigated conduct to the competent prosecuting authorities, within the terms of its statutory mandate, as further described immediately below. The fact that, at the time of making the request referral for criminal prosecution is being contemplated does not exclude that, other sanctions than criminal ones may be pursued by that authority. Thus, mutual legal assistance obtained under Article 8(1) may lead the requesting administrative authority to the conclusion that pursuance of criminal proceedings or criminal referral would not be appropriate. These possible consequences do not affect the obligation upon the Contracting Parties to provide assistance under this Article.

However, the requesting administrative authority may not use Article 8(1) to request assistance where criminal prosecution or referral is not being contemplated, or for matters in which the conduct under investigation is not subject to criminal sanction or referral under the laws of the requesting State.

The European Union recalls that the subject matter of the Agreement for its part falls under the provisions on police and judicial cooperation in criminal matters set out in Title VI of the Treaty on European Union and that the Agreement has been concluded within the scope of these provisions.

On Article 9

Article 9(2)(b) is meant to ensure that refusal of assistance on data protection grounds may be invoked only in exceptional cases. Such a situation could arise if, upon balancing the important interests involved in the particular case (on the one hand, public interests, including the sound administration of justice and, on the other hand, privacy interests), furnishing the specific data sought by the requesting State would raise difficulties so fundamental as to be considered by the requested State to fall within the essential interests grounds for refusal. A broad, categorical, or systematic application of data protection principles by the requested State to refuse cooperation is therefore precluded. Thus, the fact the requesting and requested States have different systems of protecting the privacy of data (such as that the requesting State does not have the equivalent of a specialised data protection authority) or have different means of protecting personal data (such as that the requesting State uses means other than the process of deletion to protect the privacy or the accuracy of the personal data received by law enforcement authorities), may as such not be imposed as additional conditions under Article 9(2a).

On Article 14

Article 14 provides that the Agreement shall not preclude the conclusion, after its entry into force, of bilateral agreements on mutual legal assistance between a Member State and the United States of America consistent with the Agreement.

Should any measures set forth in the Agreement create an operational difficulty for the United States of America and one or more Member States, such difficulty should in the first place be resolved, if possible, through consultations between the Member State or Member States concerned and the United States of America, or, if appropriate, through the consultation procedures set out in the Agreement. Where it is not possible to address such operational difficulty through consultations alone, it would be consistent with the Agreement for future bilateral agreements between a Member State and the United States of America to provide an operationally feasible alternative mechanism that would satisfy the objectives of the specific provision with respect to which the difficulty has arisen.

SATURS

EIROPAS SAVIENĪBA UN AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS,

VĒLĒDAMĀS arvien vairāk atvieglot sadarbību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm,

VĒLĒDAMĀS vēl efektīvāk apkarot noziedzību, lai aizsargātu savas demokrātiskās sabiedrības un kopīgās vērtības,

IEVĒROJOT personu tiesības un tiesiskumu,

ŅEMOT VĒRĀ garantijas, ko paredz to tiesību sistēmas, kas atzīst apsūdzētās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tai skaitā tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā tiesā, kas izveidota saskaņā ar likumu,

VĒLĒDAMĀS noslēgt līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1.pants

Priekšmets un mērķis

Līgumslēdzējas puses apņemas saskaņā ar šā līguma noteikumiem stiprināt to sadarbību un to savstarpējo tiesisko palīdzību.

2.pants

Definīcijas

1. "Līgumslēdzējas puses" ir Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis.

2. "Dalībvalsts" ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

3.pants

Šā līguma piemērošanas joma attiecībā uz divpusējiem savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumiem ar dalībvalstīm un gadījumos, ja šādu līgumu nav

1. Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis nodrošina to, ka šā līguma noteikumus piemēro dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu divpusējiem savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumiem, kas ir spēkā šā līguma spēkā stāšanās brīdī, ievērojot šādus nosacījumus:

a) līguma 4.pantu piemēro finanšu kontu un darījumu identifikācijai arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām, šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

b) līguma 5.pantu piemēro, lai ļautu apvienoto izmeklēšanas vienību izveidi un darbību arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

c) līguma 6.pantu piemēro, lai ļautu nopratināt tādu personu, kas atrodas lūguma saņēmējā valstī, izmantojot videopārraides tehnoloģiju starp lūguma iesniedzēju valsti un lūguma saņēmēju valsti arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām, šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

d) līguma 7.pantu piemēro, lai varētu izmantot paātrinātas saziņas līdzekļus arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām, šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

e) līguma 8.pantu piemēro, lai atļautu savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu attiecīgajām administratīvajām iestādēm arī attiecībā uz tām iestādēm, kurām šāda veida sadarbība nav paredzēta divpusējo līgumu ietvaros;

f) ievērojot līguma 9.panta 4. un 5.punktu, 9.pantu piemēro divpusēju līgumu noteikumu vietā, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz informācijas vai pierādījumu lietošanu, kas sniegta lūguma iesniedzējai valstij, un kas paredz nosacījumus vai tiesības atteikt palīdzību, pamatojoties uz datu aizsardzību, vai, ja šādu noteikumu nav;

g) līguma 10. pantu piemēro, ja divpusēja līguma noteikumi nenosaka gadījumus, kādos lūguma iesniedzēja valsts var lūgt ievērot konfidencialitāti tās lūguma sakarā.

2. a) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību, nodrošina to, ka katra dalībvalsts rakstveidā instrumentā starp šo dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm apstiprina savu spēkā esošo divpusējo līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par savstarpējo tiesisko palīdzību piemērošanu atbilstoši šā panta noteikumiem.

b) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību nodrošina to, ka jaunās dalībvalstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai pēc šā līguma spēkā stāšanās un kas ir noslēgušas divpusējus savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, veic "a" apakšpunktā minētos pasākumus.

c) Līgumslēdzējas puses cenšas pabeigt "b" apakšpunktā minēto procesu pirms paredzētās jaunās dalībvalsts pievienošanās vai iespējami īsā laikā pēc tās pievienošanās. Eiropas Savienība paziņo Amerikas Savienotajām Valstīm jaunās dalībvalsts pievienošanās dienu.

3. a) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis nodrošina arī to, ka šā līguma noteikumus piemēro tad, ja starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm nav spēkā esoša divpusēja līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību.

b) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību nodrošina to, ka šādas dalībvalstis rakstveidā instrumentā, ko sastāda starp šīm dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm, atzīst šā līguma noteikumu piemērošanu.

c) Eiropas Savienība atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienību nodrošina to, ka jaunās dalībvalstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai pēc šā līguma spēkā stāšanās un kas nav noslēgušas divpusējus savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, veic pasākumus, kas minēti "b" apakšpunktā.

4. Ja 2.punkta "b" apakšpunktā un 3.punkta "c" apakšpunktā minētais process nav pabeigts līdz pievienošanās dienai, šā līguma noteikumus piemēro Amerikas Savienoto Valstu un jauno dalībvalstu attiecībās no dienas, kad tās paziņojušas viena otrai un Eiropas Savienībai par šim nolūkam nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.

5. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka šis līgums attiecas tikai uz savstarpējo tiesisko palīdzību starp attiecīgajām valstīm. Šā līguma noteikumi nedod tiesības nevienai privātpersonai iegūt, slēpt vai neatklāt pierādījumus vai kavēt lūguma izpildi, kā arī nepaplašina un neierobežo tiesības, ko piešķir valstu tiesību akti.

4.pants

Banku informācijas identifikācija

1. a) Pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma lūguma saņēmēja valsts saskaņā ar šā panta noteikumiem nekavējoties noskaidro, vai bankām, kas atrodas tās teritorijā, ir informācija par to, vai identificētai fiziskai vai juridiskai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir bankas konts vai konti. Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij tās izmeklēšanas rezultātus.

b) Darbības, kas minētas "a" apakšpunktā, var piemērot arī ar mērķi identificēt:

i) informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas notiesātas vai citādi iesaistītas noziedzīgos nodarījumos;

ii) finanšu iestāžu, kas nav bankas, rīcībā esošu informāciju; vai

iii) finanšu darījumus, kas nav saistīti ar bankas kontiem.

2. Šā panta 1.punktā minētajā lūgumā ietver:

a) norādi par fiziskas vai juridiskas personas identitāti, kas ļauj noteikt šo kontu vai darījumu atrašanās vietu; un

b) pietiekamu informāciju, kas ļauj lūguma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm:

i) pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir iesaistīta noziedzīgā nodarījumā un ka bankām vai finanšu iestādēm, kas nav bankas, lūguma saņēmējas valsts teritorijā varētu būt pieprasītā informācija; un

ii) secināt, ka meklētā informācija attiecas uz kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

c) ciktāl iespējams, informāciju par to, kura banka vai finanšu iestāde, kas nav banka, varētu būt iesaistīta, kā arī citu informāciju, kuras pieejamība varētu palīdzēt samazināt izmeklēšanas apjomu.

3. Lūgumus saskaņā ar šo līgumu nosūta:

a) centrālās iestādes, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par savstarpējo tiesisko palīdzību, vai dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas nozīmētas saskaņā ar 15.panta 2.punktu; un

b) Amerikas Savienoto Valstu iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas nozīmētas saskaņā ar 15.panta 2.punktu.

Pēc šā līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses diplomātisko notu apmaiņas ceļā var vienoties mainīt kanālus lūgumu nosūtīšanai saskaņā ar šo pantu.

4. a) Saskaņā ar "b" apakšpunktu valsts, ievērojot 15.pantu, var ierobežot tās pienākumu sniegt palīdzību, paredzot, ka palīdzības sniegšana attiecas uz:

i) noziedzīgiem nodarījumiem, par ko paredzēts sods gan saskaņā ar lūguma iesniedzējas, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem;

ii) noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzētais maksimālais sods ietver brīvības atņemšanu vai apcietinājumu uz vismaz četriem gadiem lūguma iesniedzējā valstī, un vismaz uz diviem gadiem lūguma saņēmējā valstī; vai

iii) iepriekš norādītiem smagiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas sodāmi saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

b) Valsts, kas ierobežo tās pienākumu saskaņā ar "a" apakšpunkta "ii" vai "iii" apakšpunktu, ļauj vismaz identificēt kontus, kas saistīti ar teroristiskām darbībām vai tādu ienākumu legalizēšanu, kas iegūti no virknes smagu noziedzīgu nodarījumu, kas sodāmi gan saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

5. Saskaņā ar šo pantu palīdzību nevar liegt, pamatojoties uz pienākumu ievērot banku noslēpumu.

6. Lūguma saņēmēja valsts atbild uz lūgumu uzrādīt dokumentus, kas saistīti ar kontiem vai darbībām, kas identificētas saskaņā ar savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām valstīm, vai, ja šāda līguma nav, saskaņā ar tās iekšējo tiesību noteikumiem.

7. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no pārmērīga apgrūtinājuma uzlikšanas lūguma saņēmējām valstīm šā panta piemērošanā. Ja tomēr lūguma saņēmējai valstij ir jācieš pārmērīgs apgrūtinājums, tai skaitā bankām, vai tāpēc, ka izmanto saziņas līdzekļus, kas paredzēti šajā pantā, Līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriedes, lai atvieglotu šā panta piemērošanu, tai skaitā veicot nepieciešamos pasākumus ar mērķi samazināt pastāvošos un turpmākos apgrūtinājumus.

5.pants

Apvienotās izmeklēšanas vienības

1. Ja Līgumslēdzējas puses to vēl nav nodrošinājušas, tās veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu apvienoto izmeklēšanas vienību izveidi un darbību katras attiecīgās dalībvalsts un Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kurā piedalās viena vai vairākas dalībvalstis vai Amerikas Savienotās Valstis, ja attiecīgā dalībvalsts un Amerikas Savienotās Valstis to uzskata par nepieciešamu.

2. Par kārtību, saskaņā ar kuru šī vienība darbojas, piemēram, sastāvu, darbības ilgumu, atrašanās vietu, organizēšanu, funkciju, mērķi, kā arī vienības locekļa piedalīšanos izmeklēšanas darbībās, kas notiek citas valsts teritorijā nevis viņa valstī, vienojas kompetentās iestādes, kuru pienākums ir veikt izmeklēšanu vai noziedzīgo nodarījumu kriminālvajāšanu, kā to noteikušas attiecīgās valstis.

3. Katras valsts nozīmētās kompetentās iestādes sazinās tieši viena ar otru, lai izveidotu vienības un nodrošinātu to darbību, izņemot gadījumus, kad valstis var nolemt izmantot citus piemērotus saziņas veidus, proti, kad lietas īpašas sarežģītības, tās mēroga vai citu apstākļu dēļ, būtu nepieciešama centralizētāka koordinācija saistībā ar dažiem aspektiem vai to kopumu.

4. Ja apvienotai izmeklēšanas vienībai jāveic izmeklēšanas pasākumi vienā no valstīm, kas ir piedalījusies vienības izveidošanā, šīs valsts vienības dalībnieks var lūgt savas kompetentās iestādes veikt šos pasākumus, un citām valstīm nav jāiesniedz savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgums. Nepieciešamais tiesiskais standarts, lai nodrošinātu izmeklēšanas pasākumu izpildi šajā valstī, ir standarts, ko piemēro izmeklēšanas darbībām šajā valstī.

6.pants

Videokonferences

1. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu ikvienas dalībvalsts un Amerikas Savienoto Valstu starpā videopārraides tehnoloģiju izmantošanu lūguma saņēmējā valstī atrodošos liecinieku un ekspertu nopratināšanai, kas ir pieļaujama savstarpējās tiesiskās sadarbības ietvaros tādā mērā, kādā šāda sadarbība pašreiz nav iespējama. Ciktāl tas neizriet no šā panta, šāda veida sadarbības kārtībai ir piemērojami attiecīgo valstu starpā noslēgtie spēkā esošie tiesiskās palīdzības līgumu noteikumi vai lūguma saņēmējas valsts tiesību aktu noteikumi.

2. Izņemot gadījumus, kad lūguma saņēmēja un lūguma iesniedzēja valsts vienojas par pretējo, lūguma iesniedzēja valsts sedz izmaksas, kas saistītas ar videopārraides izveidi un darbību. Pārējās izmaksas, kas rodas palīdzības sniegšanas laikā, (tai skaitā tās, kas ir saistītas ar dalībnieku pārvietošanos lūguma saņēmējā valstī), sedz saskaņā ar savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumiem, kas piemērojami starp attiecīgajām valstīm, vai, ja šāda līguma nav, saskaņā ar vienošanos starp lūguma iesniedzēju valsti un lūguma saņēmēju valsti.

3. Lūguma iesniedzēja un lūguma saņēmēja valsts var apspriesties, lai atvieglotu tādu tiesisku, tehnisku vai apgādes jautājumu kārtošanu, kas var rasties lūguma izpildes sakarā.

4. Neierobežojot kompetenci, ko var paredzēt lūguma iesniedzējas valsts tiesību akti, jebkāds nepatiess apgalvojums vai cits tīšs liecinieka vai eksperta pārkāpums videokonferences laikā ir sodāms lūguma saņēmējā valstī tāda pašā veidā, ja šādi nodarījumi būtu izdarīti valsts iekšējā procesa laikā.

5. Šis pants neierobežo iespēju izmantot citus pieejamos līdzekļus, lai iegūtu liecību lūguma saņēmējā valstī, pamatojoties uz piemērojamo līgumu vai tiesību aktiem.

6. Šis pants neierobežo divpusēju savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotājām Valstīm piemērošanu, kas uzliek pienākumu vai atļauj izmantot videokonferences tehnoloģiju mērķiem, kas nav 1. punktā minētie mērķi, tai skaitā personu vai priekšmetu identifikācijai vai izmeklēšanas ziņojumu iegūšanai. Ja tas nav jau paredzēts saskaņā ar piemērojamo līgumu vai tiesību aktiem, valsts var atļaut videokonferences tehnoloģijas izmantošanu šajos gadījumos.

7.pants

Paātrināta lūgumu nosūtīšana

Savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus un ar tiem saistītos paziņojumus var nosūtīt ar paātrinātas saziņas līdzekļiem kā, piemēram, fakss vai elektroniskais pasts; oficiāls apstiprinājums jānosūta, ja to lūdz lūguma saņēmēja valsts. Lūguma saņēmēja valsts var atbildēt, izmantojot šos pašus paātrinātas saziņas līdzekļus.

8.pants

Savstarpējā tiesiskā palīdzība administratīvajām iestādēm

1. Valsts administratīvā iestāde, kas veic izmeklēšanu ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai nodot lietu iestādēm, kas veic kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, atbilstoši tās administratīvai vai citādi noteiktai kompetencei un pilnvarām veikt šādu izmeklēšanu arī ir tiesīga īstenot savstarpējo tiesisko palīdzību. Šādos apstākļos arī citas administratīvas iestādes var īstenot savstarpējo tiesisko palīdzību. Savstarpējā tiesiskā palīdzība nav pieļaujama, kad ir paredzams, ka kriminālvajāšana vai lietas nodošana izskatīšanai netiks veikta.

2. a) Palīdzības lūgumus saskaņā ar šo pantu nosūta starp centrālajām iestādēm, kas ir nozīmētas atbilstoši attiecīgajiem spēkā esošajiem divpusējo savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu noteikumiem, vai citām iestādēm, par kurām vienojas centrālās iestādes.

b) Ja līguma nav, lūgumus nosūta starp Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentu un dalībvalsts Tieslietu ministriju vai, ievērojot 15.panta 1.punktu, līdzvērtīgu dalībvalsts ministriju, kas atbildīga par savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu nodošanu, vai starp tādām citām iestādēm, par kurām var vienoties Tieslietu departaments un šāda ministrija.

3. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no pārmērīga apgrūtinājuma uzlikšanas lūguma saņēmējām valstīm šā panta piemērošanā. Ja tomēr lūguma saņēmējai valstij ir jācieš pārmērīgs apgrūtinājums, vai tāpēc, ka izmanto saziņas līdzekļus, kas paredzēti šajā pantā, Līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriedes, lai atvieglotu šā panta piemērošanu, tai skaitā veicot nepieciešamos pasākumus ar mērķi samazināt pastāvošos un turpmākos apgrūtinājumus.

9.pants

Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

1. Lūguma iesniedzēja valsts var izmantot jebkādus pierādījumus vai informāciju, kas iegūta no lūguma saņēmējas valsts:

a) kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos;

b) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus tās sabiedrības drošībai;

c) ārpus kriminālprocesuālajām vai administratīvi procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar izmeklēšanu vai tiesvedību:

i) kas minētas "a" apakšpunktā; vai

ii) par kurām sniegta savstarpējā tiesiskā palīdzība saskaņā ar 8. pantu.

d) jebkādos citos nolūkos, ja informācija vai pierādījumi ir darīti zināmi atklātībai tiesas procesos, kam tie tika paredzēti un nosūtīti, vai jebkurā no "a", "b" un "c" apakšpunktā minētiem gadījumiem; un

e) jebkādos citos nolūkos — tikai ar lūguma saņēmējas valsts iepriekšēju piekrišanu.

2. a) Šis pants neierobežo lūguma saņēmējas valsts iespēju noteikt papildu nosacījumus īpašos gadījumos, kad attiecīgo palīdzības lūgumu nevar izpildīt bez šo nosacījumu ievērošanas. Ja saskaņā ar šo punktu ir noteikti papildu nosacījumi, lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzējai valstij sniegt informāciju par pierādījumu vai informācijas izmantošanu.

b) Lūguma iesniedzējas valsts kā "a" apakšpunktā minēto nosacījumu pierādījumu vai informācijas izsniegšanai var izvirzīt vispārējus ierobežojumus, kas ir saistīti ar lūguma saņēmējas valsts tiesiskajiem standartiem personas datu apstrādes jomā.

3. Ja lūguma saņēmēja valsts pēc paziņošanas lūguma iesniedzējai valstij uzzina apstākļus, kas varētu pamatot papildu nosacījuma noteikšanu konkrētajā lietā, tā var uzsākt apspriedes ar lūguma iesniedzēju valsti, lai noteiktu, ciktāl var aizsargāt pierādījumus un informāciju.

4. Šā panta vietā lūguma saņēmēja valsts var piemērot spēkā esošā divpusējā savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumus par pierādījumu un informācijas izmantošanas robežām, ja tā rezultātā pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumi būs mazāki nekā tie, ko paredz šis pants.

5. Ja šā līguma parakstīšanas brīdī spēkā esošs divpusējs savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm ierobežo pienākumu sniegt palīdzību attiecībā uz atsevišķiem nodarījumiem nodokļu jomā, attiecīgā dalībvalsts 3.panta 2.punktā paredzētajā instrumentu apmaiņas brīdī ar Amerikas Savienotājām Valstīm var norādīt, ka attiecībā uz šiem nodarījumiem tā turpinās piemērot līguma noteikumus par pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumiem.

10.pants

Lūguma iesniedzējas valsts lūgums ievērot konfidencialitāti

Lūguma saņēmēja valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu lūguma un tā satura konfidencialitāti, ja to lūdz lūguma iesniedzēja valsts. Ja lūgumu nevar izpildīt, nepārkāpjot konfidencialitātes lūgumu, lūguma saņēmējas valsts centrālā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju valsti, kas tad lemj par to, vai tomēr ir nepieciešams izpildīt lūgumu.

11.pants

Apspriedes

Vajadzības gadījumā Līgumslēdzējas puses apspriežas, lai veicinātu iespējami efektīvu šā līguma izmantošanu, tai skaitā, lai veicinātu ikviena strīda risināšanu attiecībā uz tā interpretāciju vai piemērošanu.

12.pants

Pagaidu piemērošana

1. Šo līgumu piemēro noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti gan pirms, gan pēc tā stāšanās spēkā.

2. Šo līgumu piemēro savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumiem, kas iesniegti pēc tā stāšanās spēkā. Tomēr līguma 6. un 7.pantu piemēro lūgumiem, kas atrodas izskatīšanā lūguma saņēmējā valstī, brīdī, kad šis līgums stājas spēkā.

13.pants

Atkāpes neizmantošana

Ievērojot 4.panta 5.punktu un 9.panta 2.punkta "b" apakšpunktu, šis līgums neliedz lūguma saņēmējai valstij atsaukties uz savstarpējās tiesiskās palīdzības atteikuma iemesliem, kas paredzēti divpusējā savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumā, vai, ja šāda līguma nav, uz tās piemērojamajiem tiesību principiem, tai skaitā tad, ja lūguma izpilde ietekmē tās suverenitāti, drošību, tās sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses.

14.pants

Nākotnes divpusēji savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumi ar dalībvalstīm

Šis līgums neliedz pēc tā stāšanās spēkā noslēgt divpusējus līgumus starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas nav pretrunā ar šo līgumu.

15.pants

Nozīmēšana un paziņojumi

1. Ja, piemērojot 8.panta 2.punkta "b" apakšpunktu, ir nozīmēta ministrija, kas nav Tieslietu ministrija, Eiropas Savienība par to paziņo Amerikas Savienotajām Valstīm pirms 3.panta 3.punktā paredzētās rakstveida instrumentu apmaiņas starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm.

2. Līgumslēdzējas puses, pamatojoties uz savstarpējām apspriedēm par atbilstoši 4.panta 3.punktam nozīmējamām atbildīgajām valsts iestādēm par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, savstarpēji paziņo par nozīmētajām valsts iestādēm pirms 3.panta 2. un 3.punktā paredzētās rakstveida instrumentu apmaiņas starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. To dalībvalstu vārdā, kurām nav savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienība Amerikas Savienotajām Valstīm pirms minētās apmaiņas paziņo par 4.panta 3.punktā centrālām iestādēm.

3. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par katru pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumu, kas minēts 4.panta 4.punktā, pirms 3.panta 2. un 3.punktā paredzētās rakstveida instrumentu apmaiņas starp dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm.

16.pants

Teritoriālā piemērošana

1. Šo līgumu piemēro:

a) Amerikas Savienotajās Valstīs;

b) Eiropas Savienībā:

— dalībvalstīs;

— teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga kāda dalībvalsts, vai valstīs, kas nav dalībvalstis, attiecībā uz kurām kādai dalībvalstij ir citi pienākumi ārējo attiecību jomā, ja par to ir panākta vienošanās, apmainoties ar diplomātisku notu starp Līgumslēdzējām pusēm, un ja to ir apstiprinājusi attiecīgā dalībvalsts.

2. Šā līguma piemērošanu teritorijā vai valstī paplašinātā apmērā saskaņā ar 1.punkta "b" apakšpunktu var pārtraukt katra no Līgumslēdzējām pusēm, sešus mēnešus iepriekš paziņojot par to rakstiski otrai Līgumslēdzējai pusei, izmantojot diplomātiskos kanālus, ja par šādu kārtību ir vienojusies attiecīgā dalībvalsts un Amerikas Savienotās Valstis.

17.pants

Pārskatīšana

Līgumslēdzējas puses vienojas kopīgi pārskatīt šo līgumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Šo pārskatīšanu veic īpaši attiecībā uz līguma praktisko īstenošanu, un tā var būt saistīta arī ar tādiem jautājumiem kā šā līguma priekšmeta turpmākā attīstība Eiropas Savienībā.

18.pants

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Līgumslēdzējas puses apmainās ar dokumentiem, kuros norādīts, ka tās ir pabeigušas šim nolūkam nepieciešamās iekšējās procedūras. Šajos dokumentos arī norāda par 3.panta 2. un 3.punktā minēto pasākumu izpildi.

2. Katra no Līgumslēdzēja pusēm var izbeigt šo līgumu jebkurā laikā, par to rakstiski informējot otru Līgumslēdzēju pusi. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.

Iepriekš minēto apliecinot, šo līgumu ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Vašingtonā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit piektajā jūnijā divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Por la Unión Europea

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Voor de Europese Unie

Pela União Europeia

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

[Eiropas Savienības vārdā]

Por los Estados Unidos de América

For Amerikas Forenede Stater

Für die Vereinigten Staaten von Amerika

For the United States of America

Pour les États-Unis d'Amérique

Per gli Stati Uniti d'America

Voor de Verenigde Staten van Amerika

Pelos Estados Unidos da América

Amerikan yhdysvaltojen puolesta

På Amerikas förenta staters vägnar

[Amerikas Savienoto Valstu vārdā]

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma paskaidrojums

Šis paskaidrojums atspoguļo vienošanos par dažu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību noteikumu piemērošanu, par kuriem vienojušās Līgumslēdzējas puses.

Par 8.pantu

Attiecībā uz savstarpējo tiesisko palīdzību administratīvajām iestādēm saskaņā ar 8.panta 1.punktu, minētā punkta pirmais teikums uzliek pienākumu sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību Amerikas Savienoto Valstu federālajām administratīvajām iestādēm un dalībvalstu administratīvajām iestādēm, kas to lūdz. Saskaņā ar minētā punkta otro teikumu savstarpējo tiesisko palīdzību var sniegt arī citām administratīvajām iestādēm, kas nav federāla līmeņa vai kas ir vietēja līmeņa iestādes. Izvēle par šo iespēju tomēr ir lūguma saņēmējas valsts ziņā.

Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka saskaņā ar 8.panta 1.punkta pirmo teikumu savstarpējo tiesisko palīdzību piešķirs lūguma iesniedzējai administratīvajai iestādei, kas lūguma iesniegšanas brīdī veic izmeklēšanu par faktiem kriminālvajāšanas uzsākšanas nolūkā vai, lai tos nodotu izskatīšanai iestādēm, kuras ir kompetentas veikt izmeklēšanu saskaņā ar to likumīgo mandātu, kā tas precizēts iepriekš. Fakts, ka lūguma iesniegšanas brīdī šī iestāde plāno kriminālvajāšanas pasākumus, neizslēdz to, ka rezultātā veiktie pasākumi var attiekties tikai uz sankcijām, kam nav krimināla rakstura. Līdz ar to, pamatojoties uz savstarpējā tiesiskā palīdzības lūguma izpildi atbilstoši 8.panta 1.punktam, lūguma iesniedzēja administratīvā iestāde var secināt, ka kriminālvajāšana vai krimināllietas nodošana izskatīšanai nebūtu piemērota. Šādas iespējamās sekas nekādi neietekmē Līgumslēdzēju pušu pienākumu sniegt palīdzību, pamatojoties uz šo pantu.

Tomēr lūguma iesniedzēja administratīvā iestāde nevar atsaukties uz 8.panta 1.punktu, lai lūgtu savstarpēju palīdzību, ja tā neplāno veikt kriminālvajāšanu vai krimināllietas nodošanu izskatīšanai, vai lietās, kurās jautājumi, par kuriem veic izmeklēšanu, nav pakļauti kriminālsankcijām vai krimināllietas nodošanai izskatīšanai, pamatojoties uz lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem.

Eiropas Savienība atgādina, ka šā līguma priekšmets ietilpst noteikumos par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas noteikta VI sadaļā līgumā par Eiropas Savienību, un ka līgums ir noslēgts, pamatojoties uz šiem noteikumiem.

Par 9.pantu

Līguma 9.panta 2.punkta "b" apakšpunkta mērķis ir nodrošināt, ka palīdzības atteikumu, pamatojoties uz datu aizsardzību, būtu iespējams izdarīt tikai izņēmuma gadījumos. Šāda situācija varētu rasties, ja, līdzsvarojot nozīmīgākās intereses, kas ir saistītas ar konkrēto lietu, (sabiedrības intereses, tai skaitā efektīva tieslietu organizācija, no vienas puses, un privāto interešu aizsardzība, no otras puses), lūguma iesniedzējas valsts lūgto konkrēto datu nodošana radītu tik būtiskas grūtības, ka lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka tiek skartas tās būtiskākās intereses, un šādi pamato atteikumu. Līdz ar to ir izslēgts, ka lūguma saņēmēja valsts atsaka sadarbību, pamatojoties uz plašu, kategorisku vai sistemātisku datu aizsardzības piemērojumu. Tādējādi faktu, ka lūguma iesniedzējai un lūguma saņēmējai valstij ir dažādas datu konfidencialitātes aizsardzības sistēmas, (piemēram, kad lūguma iesniedzējā valstī nav īpašas datu aizsardzības iestādes), vai faktu, ka tām ir dažādi personas datu aizsardzības līdzekļi (piemēram, lūguma iesniedzēja valsts izmanto citus līdzekļus nekā datu izdzēšana, lai saglabātu tādu personas datu konfidencialitāti vai pareizību, kas ir tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā), nevar uzlikt kā papildu nosacījumu, piemērojot 9.panta 2.punkta "a" apakšpunktu.

Par 14.pantu

Līguma 14.pants paredz, ka šis līgums neliedz pēc tā stāšanās spēkā noslēgt divpusējus līgumus par savstarpējo tiesisko palīdzību starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstoši šā līguma noteikumiem.

Ja kāds no līgumā paredzētajiem noteikumiem rada darbības grūtības Amerikas Savienotajām Valstīm un vienai vai vairākām dalībvalstīm, šādas grūtības vispirms ir jāatrisina, ja iespējams, attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm apspriežoties, vai, ja tas nepieciešams, izmantojot līgumā paredzētās apspriešanās procedūras. Ja nav iespējams atrisināt šādas darbības grūtības tikai apspriežoties, tad tiek uzskatīts par atbilstošu līgumam tas, ka turpmāko divpusējo līgumu starp dalībvalsti vai dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm darbībai būtu jānodrošina realizējams alternatīvs mehānisms, kas atbilst konkrētu noteikumu mērķiem, kuru dēļ rodas grūtības.