Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.837

Rīgā 2005.gada 8.novembrī (prot. Nr.65 18.§)

Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām

Izdoti saskaņā ar Mobilizācijas likuma 9.panta 13.punktu un 16. un 17.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību;

1.2. mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus;

1.3. mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētajām juridiskajām personām un iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu segšanas kārtību un apmēru;

1.4. mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas;

1.5. mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentus un veidlapu paraugus.

2. Mobilizācijas gatavības pārbaudes organizē, lai nodrošinātu šādu uzdevumu izpildi:

2.1. pārbaudīt Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu (turpmāk — juridiskā persona) un iedzīvotāju gatavību pildīt mobilizācijas pieprasījumos noteiktos uzdevumus;

2.2. izvērtēt noteikto mobilizācijas pieprasījumu atbilstību mobilizācijas plāniem;

2.3. pārbaudīt mobilizācijas plānos paredzēto pasākumu nodrošinājumu ar mobilizācijas resursiem.

3. Mobilizācijas mācības organizē, lai nodrošinātu šādu uzdevumu izpildi:

3.1. uzturēt un pilnveidot valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu zināšanas un spējas darbībai laikā, kad izsludināta mobilizācija;

3.2. pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku štāba, vienību un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošinājumu ar mobilizācijas resursiem, mobilizācijas rezervēm un valsts materiālajām rezervēm;

3.3. nodrošināt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku štāba, vienību, katastrofu medicīnas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu vadības gatavību darbībai laikā, kad izsludināta mobilizācija;

3.4. pārbaudīt valstij svarīgu tautsaimniecības objektu gatavību darboties atbilstoši uzdevumiem, kas noteikti ministriju kompetencē esošo nozaru progno­zējamo apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānos;

3.5. izvērtēt militāro un civilo struktūru sadarbības efektivitāti.

4. Mobilizācijas mācības iedala šādi:

4.1. mobilizācijas plānošanas mācības — mācības, kurās valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas un mobilizācijas darba speciālisti apgūst mobilizā­cijas plānošanas metodiku, kā arī pilnveido teorētiskās zināšanas mobilizācijas sagatavošanas un īstenošanas jomā;

4.2. mobilizācijas vadības personāla mācības — mācības, kurās valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un viņiem pakļautie mobilizācijas darba speciālisti pilnveido praktiskās iemaņas mobilizācijas vadības jomā;

4.3. Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas mācības — praktiskas mācības mobilizācijas resursu piesaistei, kurās tiek iesaistīti tautsaimniecības objekti, kam ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, Nacionālo bruņoto spēku vienības un mobilizējamie civilās aizsardzības formē­jumi, kā arī citas civilās aizsardzības uzdevumu izpildē iesaistītās institūcijas.

5. Mobilizācijas mācības (1., 2., 3. un 4.pielikums) plāno:

5.1. Nacionālo bruņoto spēku mācību ietvaros;

5.2. civilās aizsardzības mācību ietvaros;

5.3. kopējo Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības mācību ietvaros;

5.4. katastrofu medicīnas mācību ietvaros.

6. Mobilizācijas gatavības pārbaudes iedala šādi:

6.1. mobilizācijas gatavības dokumentārās pārbaudes bez valsts un pašvaldību iestāžu vadītāju un viņiem pakļauto mobilizācijas darba speciālistu iesaistīšanas praktisku mobilizācijas uzdevumu izpildē;

6.2. mobilizācijas gatavības pārbaudes ar šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto amatpersonu iesaistīšanu vingrinājumos, kas paredz praktisku mobilizā­cijas plānošanas un mobilizācijas vadības uzdevumu izpildi, bez reālas mobilizā­cijas resursu iesaistīšanas vingrinājumā;

6.3. mobilizācijas gatavības pārbaudes ar šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto amatpersonu un mobilizācijas mācību plānos noteikto mobilizācijas resursu veidu un daudzuma iesaistīšanu praktisku mobilizācijas mācību uzdevumu izpildē.

7. Mobilizācijas gatavības pārbaudes (5. un 6.pielikums), izņemot doku­mentārās pārbaudes, plāno mobilizācijas mācību ietvaros.

II. Mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtība

8. Mobilizācijas gatavības pārbaudes plāno un veic šādā kārtībā:

8.1. Aizsardzības ministrija — Nacionālo bruņoto spēku vienībās, iestādēs un juridiskajās personās, kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi Nacionālo bruņoto spēku nodrošināšanai ar mobilizācijas resursiem mobilizācijas gadījumā;

8.2. Ekonomikas ministrija un pārējās ministrijas, kā arī pašvaldības — ministriju kompetencē esošo nozaru prognozējamo apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānos iekļautajos valstij svarīgos tautsaimniecības objektos jomā, kas saistīta ar to darbības nodrošināšanu laikā, kad izsludināta mobilizācija;

8.3. Iekšlietu ministrija un pārējās ministrijas, kā arī pašvaldības — iestādēs un juridiskajās personās (komercsabiedrībās), kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveidi.

9. Mobilizācijas mācības plāno un to norisi organizē:

9.1. Nacionālo bruņoto spēku komandieris — Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mācības, kopējās Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības mobilizācijas mācības Nacionālo bruņoto spēku mācību ietvaros;

9.2. ministrijas to kompetencē esošajās nozarēs, kā arī pašvaldības, kuras nosaka mobilizācijas pieprasījumus par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveidi,— civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu mobilizācijas mācības, kopējās Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības mobilizācijas mācības civilās aizsardzības mācību ietvaros.

10. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests koordinē un metodiski vada katastrofu medicīnas mācības un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu apmācību pirmās palīdzības sniegšanā.

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1061)

11. Ministrijas, kā arī pašvaldības, kuras nosaka mobilizācijas pieprasījumus par civilās aizsardzības formējumu veidošanu, katru gadu sagatavo un līdz 20. janvārim iesniedz Krīzes vadības padomei ar Iekšlietu ministriju saskaņotus civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu mobilizācijas mācību plānus un mobilizācijas gatavības pārbaudes plānus.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 298 redakcijā)

11.¹ Aizsardzības ministrija Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mācības un mobilizācijas gatavības pārbaudes plāno un organizē patstāvīgi.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 298 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 521)

12. Šo noteikumu 8.punktā minēto uzdevumu veikšanai tiek izveidota mobilizācijas gatavības pārbaudes grupa. No tās locekļu vidus norīko mobilizā­cijas gatavības pārbaudes vadītāju.

13. Mobilizācijas gatavības pārbaudes vadītāju un mobilizācijas gatavības pārbaudes grupu norīko:

13.1. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gatavības pārbaudēm — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

13.2. mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas gatavības pārbaudēm — iekšlietu ministrs vai attiecīgie ministri un pašvaldību vadītāji, kuru padotībā esošās iestādes veido mobilizējamos civilās aizsardzības formē­jumus;

13.3. ministriju padotībā esošajās iestādēs vai attiecīgās tautsaimniecības nozares objektos, kas saņēmuši mobilizācijas pieprasījumu, — par attiecīgo nozari atbildīgais ministrs.

14. Ja mobilizācijas gatavības pārbaude notiek mobilizācijas mācību ietvaros, mobilizācijas gatavības pārbaudes vadītāja un pārbaudes grupas pienākumus var uzdot pildīt mobilizācijas mācību vadītājam un mācību vadības grupai.

15. Mobilizācijas gatavības pārbaudes grupas vadītāja pienākums ir organizēt un vadīt mobilizācijas gatavības pārbaudes grupu.

16. Mobilizācijas gatavības pārbaudes grupai ir pienākums:

16.1. izstrādāt šo noteikumu 17.punktā minētos dokumentus;

16.2. veikt mobilizācijas gatavības pārbaudi;

16.3. sagatavot aktu par veikto mobilizācijas gatavības pārbaudi, sniegt tās rezultātu novērtējumu un izstrādāt ieteikumus mobilizācijas gatavības pilnveidošanai.

17. Lai sagatavotu un veiktu mobilizācijas gatavības pārbaudes, jāizstrādā šādi dokumenti:

17.1. mobilizācijas gatavības pārbaudes programma (7.pielikums);

17.2. norādījumi par sabiedrības informēšanu saistībā ar pārbaudes mērķiem, norises laiku un vietu (8.pielikums).

18. Šo noteikumu 17.2.apakšpunktā minētais dokuments nav jāizstrādā, ja veic šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minēto mobilizācijas gatavības pārbaudi.

19. Mobilizācijas gatavības pārbaudes programmā ir šādas sadaļas:

19.1. pārbaudes veids un mērķis;

19.2. pārbaudei pakļautās iestādes vai juridiskās personas;

19.3. pārbaudes vieta un laiks;

19.4. pārbaudāmie jautājumi un to izpildes secība;

19.5. pārbaudes rezultātu izvērtēšana un sabiedrības informēšana.

20. Mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautā iestāde vai juridiskā persona par pārbaudi un pārbaudes programmu tiek informēta ne vēlāk kā 30darbdienas pirms pārbaudes sākuma.

21. Ja mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautā iestāde vai juridiskā persona ir saņēmusi vērtējumu “Nav gatava pildīt mobilizācijas plānos (mobilizācijas pieprasījumos) noteiktos uzdevumus”, tiek veikta atkārtota mobilizācijas gatavības pārbaude. Atkārtotas pārbaudes termiņu nosaka, vienojoties ar pārbaudei pakļautās iestādes vai juridiskās personas vadību, un to norāda šo noteikumu 22.punktā minētajā aktā.

22. Par mobilizācijas gatavības pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktu apstiprina amatpersona, kura uzdeva veikt pārbaudi. Mobilizācijas gatavības pārbaudes aktu sastāda trijos eksemplāros, un to izsniedz:

22.1. amatpersonai, kura uzdevusi veikt pārbaudi;

22.2. pārbaudītajai iestādei vai juridiskajai personai;

22.3. ministrijai, kuras padotībā atrodas pārbaudītā iestāde vai kuras atbildības jomā ietilpst pārbaudītā juridiskā persona.

23. Attiecīgā institūcija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 22.punktā minētā akta saņemšanas precizē mobilizācijas plānus vai to sadaļas, kurās pārbaudes laikā atklāti trūkumi, un par to informē institūciju, kas veica pārbaudi.

24. Šo noteikumu 9.punktā minēto uzdevumu veikšanai tiek izveidota mācību vadības grupa. No tās locekļu vidus norīko mācību vadītāju.

25. Mobilizācijas mācību vadītāju un mācību vadības grupu norīko:

25.1. Ministru prezidents — kopējām Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas mācībām;

25.2. aizsardzības ministrs vai Nacionālo bruņoto spēku komandieris — Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mācībām;

25.3. pārējie ministri vai pašvaldību vadītāji, kuru padotībā esošās iestādes veido mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, — civilās aizsardzības mobilizācijas mācībām.

26. Mobilizācijas mācību vadītāja pienākums ir organizēt un vadīt mobilizācijas mācību vadības grupu.

27. Mobilizācijas mācību vadības grupai ir šādi pienākumi:

27.1. izstrādāt šo noteikumu 28.punktā minētos dokumentus;

27.2. vadīt mācību norisi;

27.3. nodrošināt, lai mācību norises laikā tiktu ievēroti drošības pasākumi;

27.4. sagatavot pārskatu par mācībām, sniegt to novērtējumu un izstrādāt ieteikumus mobilizācijas gatavības pilnveidošanai;

27.5. organizēt sabiedrības informēšanu par plānotajām mācībām un to norisi.

28. Lai sagatavotu mobilizācijas mācības un nodrošinātu to norisi, jāizstrādā šādi dokumenti:

28.1. mobilizācijas mācību programma (9.pielikums);

28.2. mobilizācijas mācību sagatavošanas un norises plāns (10.pielikums);

28.3. norādījumi par sabiedrības informēšanu (11.pielikums).

29. Mobilizācijas mācību programmā ir šādas sadaļas:

29.1. mācību mērķis un uzdevumi;

29.2. mācību scenārijs;

29.3. mācībās iesaistāmo mobilizācijas rezervju veids un daudzums;

29.4. mācību rajons, vieta un datums;

29.5. mācību sagatavošanai un norisei nepieciešamo mobilizācijas resursu aprēķini un izmaksu tāmes, kas apliecina attiecīgo mācību sagatavošanai un nori­sei plānoto līdzekļu atbilstību šiem nolūkiem iedalītajiem budžeta līdzekļiem;

29.6. sabiedrības informēšanas politika.

30. Pamatojoties uz mācību programmu, izstrādā mobilizācijas sagatavo­šanas un norises plānu. Plānā ir šādas sadaļas:

30.1. vispārējā situācija drošības jomā pirms mācību sākuma;

30.2. apdraudējuma scenārijs, uz kuru pamatojoties tiek izsludināta mobi­lizācija un uzsākta mobilizācijas plānos noteikto uzdevumu un pasākumu īstenošana;

30.3. turpmākās drošības situācijas raksturojums un tās attīstības prognoze, kurā ietverts prasību izklāsts mobilizācijas uzdevumu izpildei;

30.4. mācību posmi, mērķi, uzdevumi un laika aprēķini katra mācību posma un mācību uzdevuma izpildei;

30.5. mācību vadības organizācija;

30.6. norādījumi par drošības pasākumiem un ierobežojumiem mācību norises laikā, lai novērstu iespējamo kaitējumu apkārtējai videi un zaudējumus iedzīvotājiem un juridiskajām personām.

31. Norādījumos par sabiedrības informēšanu nosaka:

31.1. sabiedrības informēšanas kārtību par plānotajām mācībām un drošības pasākumiem mācību rajonā un sniedzamās informācijas apjomu;

31.2. sabiedrības informēšanas kārtību par mācību norisi.

32. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un koordinētu mobilizācijas mācību vai pārbaužu sagatavošanu un norisi un izstrādātu atbilstošus mācību vai pārbaudes dokumentus, mācību vai pārbaudes vadītājs organizē šādas plānošanas sanāksmes:

32.1. pirmo plānošanas sanāksmi, kurā nosaka mācību vai pārbaudes mērķus, uzdevumus un dod norādījumus mācību vai pārbaudes programmas izstrādei;

32.2. otro plānošanas sanāksmi, kurā saskaņo mācību sagatavošanai un norisei veicamos pasākumus un dod uzdevumus mācību sagatavošanas un norises plāna izstrādei;

32.3. trešo plānošanas sanāksmi, kurā sadarbībā ar mācību vadības grupas locekļiem un pieaicinātajiem mācību dalībniekiem veic galīgo mācību vai pārbaudes sagatavošanas un norises pasākumu saskaņošanu.

33. Mobilizācijas mācībās iesaistītie rezerves karavīri un rezervisti, kā arī mobilizējamos civilās aizsardzības formējumos iesaistītais personāls par mobilizācijas mācībām tiek informēts ne vēlāk kā 30dienas pirms mobilizācijas mācību sākuma, izsniedzot pavēsti par piedalīšanos mobilizācijas mācībās.

34. Pavēstes par mobilizācijas mācībām mobilizācijas mācībās iesaistī­tajiem rezerves karavīriem un rezervistiem, kā arī mobilizējamos civilās aizsardzības formējumos iesaistītajam personālam izsniedz iestāde, kas organizē mobilizācijas mācības.

35. Pēc pavēstes saņemšanas rezerves karavīriem un rezervistiem, kā arī mobilizējamos civilās aizsardzības formējumos iesaistītajam personālam ir pienākums:

35.1. 24stundu laikā brīdināt darba devēju par savu dalību mobilizācijas mācībās;

35.2. ierasties pavēstē norādītajā vietā un laikā.

36. Darba devējam, pie kura strādā darbinieks, kas saņēmis pavēsti par dalību mobilizācijas mācībās, ir šādi pienākumi:

36.1. ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbinieka saņemtajā pavēstē norādītā ierašanās laika mācību vietā atbrīvot viņu no darba pienākumu pildīšanas uz mācību laiku, saglabājot tam darba vietu;

36.2. samaksāt darbiniekam vai viņa pilnvarotai personai par nostrādāto darba laiku līdz darbinieka atbrīvošanai no darba pienākumu pildīšanas uz mācību laiku;

36.3. pirms mācību uzsākšanas izsniegt darbiniekam izziņu par darba līgumā noteikto darba algas apmēru, ja darbiniekam noteikta laika alga, vai izziņu par vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem mēnešiem, ja darbiniekam noteikta akorda alga.

37. Mācību rezultātus noformē pārskata veidā. Pārskatā sniedz rezultātu novērtējumu un ieteikumus mobilizācijas gatavības pilnveidošanai. Mācību vadītājs 20darbdienu laikā pēc mācību noslēguma pārskatu iesniedz:

37.1. Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā un attiecīgajās ministrijās, kuru padotībā esošo iestāžu formējumi piedalījās kopējās Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas mācībās;

37.2. Aizsardzības ministrijā — par Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas mācībām;

37.3. Ekonomikas ministrijā — par mobilizācijas mācībām, kurās tika iesaistīti tautsaimniecības objekti vai pārbaudīta to gatavība izmantošanai valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar mobilizācijas plāniem;

37.4. Iekšlietu ministrijā, citās ministrijās un institūcijās, kā arī pašval­dībās, kuru padotībā esošo iestāžu mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi piedalījās mobilizācijas mācībās;

37.5. Veselības ministrijā — par mobilizācijas katastrofu medicīnas mācībām.

38. Triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 37.punktā minētā pārskata saņemšanas mācībās iesaistītā institūcija precizē mobilizācijas plānus vai to sadaļas, kurās mācību laikā atklāti trūkumi, un informē par to institūciju, kas organizēja mācības.

39. Mobilizācijas mācības, mobilizācijas gatavības pārbaudes un tajās iesaistīto personālu finansē no tās iestādes budžetā attiecīgajiem mērķiem piešķirtajiem līdzekļiem, kura prognozējusi tās kompetencē esošās nozares apdraudējumu un plānojusi apdraudējuma novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu, iesaistot mobilizācijas resursus.

40. Mobilizācijas mācībām vai mobilizācijas gatavības pārbaudēm nepieciešamos budžeta līdzekļus aprēķina, ņemot vērā plānotos izdevumus:

40.1. par materiāltehnisko līdzekļu (piemēram, transportlīdzekļu, tehnikas, materiālu, aprīkojuma, ekipējuma) izmantošanu;

40.2. par energoresursu (piemēram, degvielas, elektroenerģijas, apkures) izlietošanu;

40.3. par elektronisko sakaru tīkla izmantošanu;

40.4. šo noteikumu 41.punktā minētajās mobilizācijas mācībās iesaistītā personāla izmaksas;

40.5. par nekustamā īpašuma (piemēram, būves, zemes īpašuma) izman­tošanu;

40.6. par citiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedriskā ēdināšana, apmācības administrēšana un veikšana, plānu, projektu un mācību scenāriju izstrāde).

41. Mobilizācijas mācībās vai mobilizācijas gatavības pārbaudē iesaistī­tajam personālam izmaksā kompensāciju:

41.1. par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar nokļūšanu līdz mācību vai pārbaudes vietai un atpakaļ līdz deklarētajai dzīvesvietai, pēc braucienu apstiprinošu dokumentu iesniegšanas, ja izmantots sabiedriskais transports (izņemot taksometru);

41.2. par mācībās vai pārbaudē faktiski pavadītajām dienām, papildus piešķirot dienu pirms mācību vai pārbaudes sākuma un dienu pēc mācību vai pārbaudes noslēguma. Kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā pirms mācībām vai pārbaudes darbiniekam darba līgumā noteikto darba algas apmēru, ja darbiniekam noteikta laika alga, vai vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem mēnešiem, ja darbiniekam noteikta akorda alga.

(Grozīts ar MK 08.05.2012. noteikumiem Nr.330)

III. Mobilizācijas mācību un gatavības pārbaužu rezultātu izvērtēšanas kritēriji

42. Mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritēriji (12.pielikums) tiek noteikti Nacionālo bruņoto spēku vienībām un mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem. Vērtējums var būt labs, apmierinošs vai neapmierinošs.

43. Mobilizācijas mācībās izvērtē:

43.1. mobilizācijas plānos paredzēto uzdevumu izpildi;

43.2. mobilizācijas norises vadību.

44. Mobilizācijas gatavības izvērtēšanas kritēriji (12.pielikums) tiek noteikti Nacionālo bruņoto spēku vienībām, mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem un ministriju kompetencē esošo nozaru prognozējamo apdraudēju­mu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānos iekļautajām juridiskajām personām. To mobilizācijas gatavība tiek vērtēta šādi:

44.1. gatavi pildīt mobilizācijas plānos noteiktos uzdevumus vai mobilizācijas pieprasījumus;

44.2. daļēji gatavi pildīt mobilizācijas plānos noteiktos uzdevumus vai mobilizācijas pieprasījumus;

44.3. nav gatavi pildīt mobilizācijas plānos noteiktos uzdevumus vai mobilizācijas pieprasījumus.

45. Nacionālo bruņoto spēku vienību mobilizācijas gatavības pārbaudē novērtē:

45.1. vienības mobilizācijas plāna izstrādes kvalitāti;

45.2. vienības nokomplektējumu ar profesionāli sagatavotiem rezerves karavīriem un rezervistiem līdz vienības štatu sarakstā noteiktajam skaitliskajam sastāvam;

45.3. vienības nokomplektējumu ar bruņojumu, kaujas un speciālo tehniku, autotransportu un tā tehnisko gatavību atbilstoši vienības štatu nodrošinājuma tabulām un nodrošinājuma normām;

45.4. vienībā izveidoto materiāltehnisko līdzekļu rezervju veidu un daudzuma atbilstību štatu nodrošinājuma tabulām un nodrošinājuma normām;

45.5. materiāltehnisko līdzekļu mobilizācijas pieprasījumu izpildes reālo nodrošinājumu.

46. Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas gatavības pārbaudē novērtē:

46.1. formējuma mobilizācijas plāna izstrādes kvalitāti;

46.2. formējuma nokomplektējumu ar mobilizējamo personālsastāvu un tā profesionālo atbilstību formējuma darbības profilam un štatu sarakstam;

46.3. formējuma nokomplektējumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem atbilstoši mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu materiāltehniskā nodrošinājuma normām.

47. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānā, civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu mobilizācijas plānos un ministriju kompetencē esošo nozaru prognozējamo apdraudējumu novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidācijas plānos iekļauto juridisko personu mobilizācijas gatavības pārbaudē novērtē:

47.1. vai juridiskās personas darbības profils vai tā iespējamā pārprofi­lēšana nodrošina mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildi;

47.2. nodrošinājumu ar tehnisko un tehnoloģisko dokumentāciju (ja tāda nepieciešama) mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildei;

47.3. veidojamo mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu (ja tādi tiek veidoti) nodrošinājumu ar valsts materiālajām rezervēm;

47.4. vai ir plānoto izdevumu un zaudējumu aprēķini.

IV. Mobilizācijas mācībās un mobilizācijas gatavības pārbaudēs iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas

48. Mobilizācijas mācībās un mobilizācijas gatavības pārbaudēs valstī vienlaikus var iesaistīt līdz 10% mobilizācijai plānoto tautsaimniecības resursu, Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru, rezervistu, kā arī līdz 30% mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu personālsastāva un tam atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu.

49. Mobilizācijas mācībās un mobilizācijas gatavības pārbaudēs no mobilizācijas un valsts materiālajām rezervēm izlietotos materiāltehniskos resursus atjauno 12mēnešu laikā pēc mobilizācijas mācībām vai mobilizācijas gatavības pārbaudēm, izmantojot šiem nolūkiem budžetā paredzētos finanšu līdzekļus.

50. No mobilizācijas un valsts materiālajām rezervēm izlietotos materiāl­tehniskos resursus atjauno tā institūcija, kuras valdījumā bija izlietotie materiāltehniskie resursi.

51. Visu veidu mobilizācijas mācībās un gatavības pārbaudēs netiek izmantotas atliktās piegādes.

V. Mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām personām un iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu segšanas kārtība un apmērs

52. Mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, juridiskajām personām un iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus atlīdzina faktiskā zaudējuma apjomā.

53. Zaudējumus aprēķina par:

53.1. pakalpojumiem, kuri sniegti atbilstoši mobilizācijas pieprasījumam;

53.2. izlietotajiem, bojātajiem vai iznīcinātajiem materiālajiem resursiem, kas tika nodrošināti saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumu;

53.3. mobilizācijas gatavības pārbaudēs vai mobilizācijas mācībās izmantotā īpašuma bojāšanu vai iznīcināšanu;

53.4. mobilizācijas pieprasījuma izpildē iesaistītās personas veselībai nodarīto kaitējumu;

53.5. mobilizācijas gatavības pārbaudēs vai mobilizācijas mācībās trešās personas mantai nodarītajiem bojājumiem vai tās iznīcināšanu, kā arī trešās personas veselībai nodarīto kaitējumu.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 521 redakcijā)

54. Lai saņemtu zaudējumu atlīdzību, fiziskā vai juridiskā persona mēneša laikā pēc mobilizācijas gatavības pārbaudes vai mobilizācijas mācībām, kuru dēļ tai nodarīts zaudējums, iesniedz iestādē, kas organizējusi mobilizācijas gatavības pārbaudi vai mobilizācijas mācības, rakstisku pieprasījumu par šo noteikumu 53.1., 53.2., 53.3. un 53.4. apakšpunktā minēto zaudējumu atlīdzību (13. pielikums) vai rakstisku pieprasījumu par šo noteikumu 53.5. apakšpunktā minēto zaudējumu atlīdzību (13.¹ pielikums). Atbilstoši nodarīto zaudējumu raksturam pieprasījumam pievieno dokumentus, kas apliecina personas sniegtos pakalpojumus vai personas īpašuma vai materiālo resursu iesaistīšanu mobilizācijas gatavības pārbaudēs vai mobilizācijas mācībās. Pieprasījumam pievieno dokumentus, kas apliecina personas īpašumam vai materiālajiem resursiem nodarītos zaudējumus vai personas veselībai nodarīto kaitējumu un tā apmēru, vai sniegto pakalpojumu izmaksas.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 521 redakcijā)

55. Iestāde, kas organizēja mobilizācijas gatavības pārbaudi vai mobilizācijas mācības, vai tās izveidota komisija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izvērtē pieprasījuma pamatotību un pareizību, pārbauda zaudējumu apmēru un to rašanās iemeslus, kā arī citus būtiskus apstākļus, pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu un par to paziņo iesniedzējam.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 521 redakcijā)

56. Ja nepieciešams, iestāde, kas organizēja mobilizācijas gatavības pārbaudi vai mobilizācijas mācības, vai tās izveidota komisija pieprasījuma izvērtēšanas procesā var pieaicināt speciālistus un ekspertus.

(MK 18.08.2020. noteikumu Nr. 521 redakcijā)

57. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 521)

58. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 521)

59. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 521)

60. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 521)

61. (Svītrots ar MK 18.08.2020. noteikumiem Nr. 521)

62. Zaudējumu atlīdzība izmaksājama no valsts vai pašvaldību institūcijas budžeta finanšu līdzekļiem, kas paredzēti mobilizācijas mācībām vai mobilizācijas gatavības pārbaudēm.

Ministru prezidenta vietā — tieslietu ministre S.Āboltiņa

Aizsardzības ministrs E.Repše