Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr.629

Rīgā 2005.gada 23.augustā (prot. Nr.47 26.§)
Par Līgumu par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

1. 1995.gada 1.novembra Līgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (turpmāk — līgums) ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts.

2. Saskaņā ar līguma V pantu Vides ministrija ir atbildīga par līguma īstenošanu un veic kontaktpunkta funkcijas.

3. Līgums stājas spēkā tā XIV pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
Pieņemts un apstiprināts ar
Ministru kabineta
2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.629
Līgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka Konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī Konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstošus pasākumus, lai izstrādātu Līgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu medības, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu medībām jābūt ilgtspējīgām, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši jutīgi, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas – Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanas apturēšanas dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja Līguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda Līguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, apmācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā Līguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1. Šā Līguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas – Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kas paredzēts Līguma 1. pielikumā, še turpmāk dēvēts par “Līguma areālu”.

2. Šajā Līgumā:

a) “Konvencija” ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b) “Konvencijas sekretariāts” ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c) “ūdensputni” ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Līguma areālam, un ir uzskaitītas šā Līguma 2. pielikumā;

d) “Līguma sekretariāts” ir saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e) “Puses” ir šā Līguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un

f) “klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nav pieskaitāmas.

Bez tam, mutatis mutandis, šajā Līgumā ir tāda pati nozīme terminiem, kas noteikti Konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktos.

3. Šis Līgums ir LĪGUMS Konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4. Šā Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo Līgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III PANTĀ noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā Līguma IV PANTĀ noteiktajā rīcības plānā.

2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīgs aizsardzības statuss.

2. Šim nolūkam Puses:

a) vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Līguma darbības zonā, kā noteikts Konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b) nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c) savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā Līguma IX PANTA a) un b) punktos uzskaitītajām institūcijām, kas saistītas ar dzīvotnes aizsardzību;

d) koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīklojums, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tiek atjaunotas visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā jo īpaši vietās, kurās mitrāji atrodas vairāku šā Līguma Pušu teritorijās;

e) pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

f) sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir jutīgākas, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstošas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

g) aizliedz apzinātu dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad dabai neraksturīgu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt vietējās sugas;

h) ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i) analizē apmācību vajadzības, inter alia, migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu apmācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstošu apmācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j) izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā Līguma mērķiem un noteikumiem;

k) veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem un

l) sadarbojas, lai viena otrai palīdzētu šā Līguma īstenošanā, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1. Rīcības plāns pievienots šā Līguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā Līguma III PANTĀ:

a) sugu aizsardzība;

b) dzīvotnes aizsardzība;

c) cilvēka darbību pārvaldība;

d) pētījumi un monitorings;

e) izglītība un informācija un

f) īstenošana.

2. Rīcības plāns jāpārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3. Visi rīcības plāna grozījumi jāapstiprina Pušu sanāksmei, ņemot vērā šā Līguma III PANTA noteikumus.

4. Pamatnostādnes par aizsardzību jāiesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri jāpār­skata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1. Katra Puse:

a) izraugās iestādi vai institūciju šā Līguma īstenošanai, kuras, inter alia, uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kuru izplatības areāls ir Puses valsts teritorijā;

b) izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm, un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi Līguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un

c) sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par Līguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visi ziņojumi jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un Līguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

2.

a) Visas Puses veic iemaksas Līguma budžetā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organi­zācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir izplatības areāla valsts, maksimāli tiek ierobežots līdz 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepār­sniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.

b) Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksmei jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar budžeta un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3. Pušu sanāksme finanšu kontrolei, pētījumiem, apmācībām un ar migrējošo ūdens­putnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistīto projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas veikt apmācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā Līguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1. Šā Līguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2. Apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laika pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes jārīko saistībā ar kārtējām Konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var piedalīties — Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, Līgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras, inter alia, saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras ir šā Līguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos izmanto savas tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā Līguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija neizmanto savas tiesības balsot, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis un, vice versa.

6. Ja šajā Līgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a) pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b) šā Līguma VIII PANTĀ noteikto sekretariāta funkciju veikšanai Konvencijas sekretariātā izveido Līguma sekretariātu;

c) izveido šā Līguma VII PANTĀ paredzēto tehnisko komiteju;

d) apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā Līguma V PANTA 1. punkta c) apakšpunktu, un

e) pieņem kritērijus ārkārtējas situā­cijas noteikšanai, kurās jāveic neatlie­kami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a) izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kam uz tiem var būt nevēlama ietekme;

b) pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā Līguma īstenošanā;

c) pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā Līguma finansēšanas kārtību;

d) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Līguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e) pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā Līguma Pusēm un Konvencijas dalībnieku konferencei, un

f) nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a) sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b) noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā Līguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā Līguma VII PANTA 4. punktā;

c) izskatīt un lemt par priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai izdarītu šā Līguma grozījumus;

d) veikt rīcības plāna grozījumus saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 3. punktu;

e) izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā Līguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, konvencijām un līgumiem, ar kuriem pārklājas darbības joma ģeogrāfiski vai taksonomiski, un

f) pieņemt lēmumus visos ar šā Līguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1. Tehniskajā komitejā ietilpst:

a) deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus Līguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b) viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC) un

c) pa vienam ekspertam no šādām nozarēm — lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūra, to pilnvaru termiņš un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūra jānosaka Pušu sanāksmei. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un neval­stiskām organizācijām.

2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes jāsasauc Līguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēdi starplaikos.

3. Tehniskā komiteja:

a) sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar Līguma sekretariāta starpniecību Līguma Pusēm;

b) sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, Līguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c) katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk par simt divdesmit dienām pirms Pušu sanāksmes sēdes un Līguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un

d) veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt Līguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad ieteikumi tiek pieņemti šādā sanāksmē, iesaistītās Puses informē viena otru un Līguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas, kas var būt vajadzīgas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Līguma sekretariāts

Līguma sekretariāta funkcijas ir:

a) organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b) izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c) sekmēt un koordinēt saskaņā ar Līgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstoši Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d) sadarboties ar tām Līguma areāla valstīm, kas nav pievienojušās Līgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e) vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē Līguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f) pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā Līguma mērķiem;

g) ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt V PANTA 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, šā Līguma un tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h) katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā Līguma īstenošanu;

i) administrēt Līguma budžetu un, ja tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j) informēt sabiedrību par Līgumu un tā mērķiem un

k) veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo Līgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošiem ūdensputniem un to dzīvotnēm

Līguma sekretariāts apspriežas:

a) regulāri ar Konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar institūcijām, kas veic sekretariāta funkcijas Līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar IV PANTA 3. un 4. punktu, konvencijām, kas attiecas uz migrējošiem ūdensputniem, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968.gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b) ar citu atbilstošu konvenciju un starptautisku Līgumu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un

c) ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un sabiedrības izpratnes veidošana.

X pants

Līguma grozījumi

1. Šajā Līgumā var izdarīt grozījumus Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2. Grozījumu priekšlikumus var ie­sniegt ikviena Puse.

3. Ierosināto grozījumu teksts un tā pa­matojums jāpaziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Līguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4. Līguma grozījumi, izņemot tā pielikuma grozījumus, jāpieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas Līguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6.punktu.

6. Šā panta 5. punktā paredzētā deviņdesmit dienu laika posmā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz pa­pildu pielikuma vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā Līguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem līgumiem, konvencijām un Līgumiem.

2. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, ir jāatrisina šo strīdīgo pušu sarunās.

2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šās tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo Līgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas Līguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a) parakstot to bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai

b) parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2. Šis Līgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3. Šim Līgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā Līguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstipri­nāšanas vai pievienošanās raksti jāiesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo Līgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas rakstus deponējušas saskaņā ar šā Līguma XIII PANTU.

2. Attiecībā uz areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo Līgumu:

a) parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b) ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai

c) tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas,

šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējušas savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu.

XV pants

Atrunas

Šā Līguma noteikumi nav attiecināmi uz vispārīgām atrunām. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas Līgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas, kas ir pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Visas Puses jebkurā laikā var Līgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1. Šā Līguma oriģināleksemplāri arābu, angļu, franču un krievu valodās, kuru visas redakcijas ir vienlīdz autentiskas, deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs. Pēc Līguma publicēšanas depozitārs šo redakciju apstiprinātus norakstus nosūta visām XIII PANTA 1. punktā minētajām valstīm, reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām un Līguma sekretariātam.

2. Tiklīdz Līgums stājas spēkā, tā apstiprinātu norakstu depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam, reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3. Depozitārs informē visas Līgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un Līguma sekretariātu par:

a) katru parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c) šā Līguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumi;

d) atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e) atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un

f) visiem paziņojumiem par šā Līguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas Līgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un Līguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Līgumu.

1995. gada 1.novembrī

Hāgā

1. pielikums

Līguma darbības zonas definīcija

Līguma darbības zonas robežas ir šādas — no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75 oZ; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60 oZ, 60 oR; no turienes dien•vidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50 oZ, 30 oR; no turienes pa 30 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10 oZ; no turienes dienvidaustrumos no ekvatora 20 oR; no dienvidu virzienā pa 20 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40 oD; no turienes austrumu virzienā pa 40 oD platuma līniju līdz 60 oA; no turie•nes ziemeļu virzienā pa 60 oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35 oZ; no turienes austrumu – ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49 oZ, 87 o27’A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130 oA; no turienes ziemeļu virzienā pa 130oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Līguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

1.a pielikums

Līguma darbības zonas karte

PUTNUKARTE.JPG (173543 bytes)

2. pielikums
Ūdensputnu sugas, uz kurām attiecas līgums1

PINGVĪNU DZIMTA

 

Spheniscus demersus

Kapzemes pingvīns

  

GĀRGAĻU DZIMTA

 

Gavia stellata

Brūnkakla gārgale

Gavia arctica

Melnkakla gārgale

Gavia immer

Melngalvas gārgale

Gavia adamsii

Dzeltenknābja gārgale

  

DŪKURU DZIMTA

 

Tachybaptus ruficollis

Mazais dūkuris

Podiceps cristatus

Cekuldūkuris

Podiceps grisegena

Pelēkvaigu dūkuris

Podiceps auritus

Ragainais dūkuris

Podiceps nigricollis

Melnkakla dūkuris

  

PELIKĀNU DZIMTA

 

Pelecanus onocrotalus

Sārtais pelikāns

Pelecanus rufescens

Āfrikas pelikāns

Pelecanus crispus

Cirtainais pelikāns

  

SULLU DZIMTA

 

Sula (Morus) capensis

Kapzemes sulla

  

JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA

 

Phalacrocorax coronatus

Vainaga jūras krauklis

Phalacrocorax pygmaeus

Mazais jūras krauklis, pundurūdenis

Phalacrocorax neglectus

Piekrastes jūras krauklis

Phalacrocorax carbo

Jūras krauklis

Phalacrocorax nigrogularis

Sokotras jūras krauklis

Phalacrocorax capensis

Kapzemes jūras krauklis

  

GĀRŅU DZIMTA

 

Egretta ardesiaca

Melnais gārnis

Egretta vinaceigula

Rudrīkles gārnis

Egretta garzetta

Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis

Egretta gularis

Rifu gārnis

Egretta dimorpha

Maskarenu gārnis

Ardea cinerea

Zivju gārnis, dzēse

Ardea melanocephala

Melnkakla gārnis

Ardea purpurea

Rudais gārnis

Casmerodius albus

(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis

Mesophoyx intermedia

Vidējais gārnis

Bubulcus ibis

Lopu gārnis

Ardeola ralloides

Dzeltenais gārnis

Ardeola idae

Zilknābja gārnis

Ardeola rufiventris

Tumšais gārnis

Nycticorax nycticorax

Nakts gārnis

Ixobrychus minutus

Mazais dumpis

Ixobrychus sturmii

Pundurdumpis

Botaurus stellaris

Lielais dumpis

  

STĀRĶU DZIMTA

 

Mycteria ibis

Āmrijstārķis

Anastomus lamelligerus

Āfrikas spraugknābis

Ciconia nigra

Melnais stārķis

Ciconia abdimii

Lietus stārķis

Ciconia episcopus

Bīskapstārķis

Ciconia ciconia

Baltais stārķis

Leptioptilos crumeniferus

Marabū

  

TUPEĻKNĀBJU DZIMTA

 

Balaeniceps rex

Tupeļknābis

  

IBISU DZIMTA

 

Plegadis falcinellus

Brūnais ibiss

Geronticus eremita

Klinšu ibiss

Threskiornis aethiopicus

Svētais ibiss

Platalea leucorodia

Karošknābis

Platalea alba

Āfrikas karošknābis

  

FLAMINGO DZIMTA

 

Phoenicopterus ruber

Sārtais flamingo

Phoenicopterus minor

Mazais flamingo

  

PĪĻU DZIMTA

 

Dendrocygna bicolor

Rūsganā svilpējzoss

Dendrocygna viduata

Baltvaigu svilpējzoss

Thalassornis leuconotus

Dūkurpīle

Oxyura leucocephala

Baltgalvas zilknābis

Oxyura maccoa

Āfrikas zilknābis

Cygnus olor

Paugurknābja gulbis

Cygnus cygnus

Ziemeļu gulbis

Cygnus columbianus

Mazais gulbis

Anser brachyrhynchus

Īsknābja zoss

Anser fabalis

Sējas zoss

Anser albifrons

Baltpieres zoss

Anser erythropus

Mazā zoss

Anser anser

Meža zoss

Branta leucopsis

Baltvaigu zoss

Branta bernicla

Melngalvas zoss

Branta ruficollis

Sarkankakla zoss

Alopochen aegyptiacus

Ēģiptes zoss, Nīlas zoss

Tadorna ferruginea

Rudā dižpīle

Tadorna cana

Kapzemes dižpīle

Tadorna tadorna

Sāmsalas dižpīle

Plectropterus gambensis

Piešspārnu zoss

Sarkidiornis melanotos

Paugurknābja pīle

Nettapus auritus

Āfrikas pundurzoss

Anas penelope

Baltvēderis, svūkšķis

Anas strepera

Pelēkā pīle

Anas crecca

Krīklis, kriķis

Anas capensis

Kapzemes krīklis

Anas platyrhynchos

Meža pīle, mercene

Anas undulata

Dzeltenknābja pīle

Anas acuta

Garkaklis

Anas erythrorhyncha

Sarkanknābja pīle

Anas hottentota

Hotentotu krīklis

Anas querquedula

Prīkšķe

Anas clypeata

Platknābis

Marmaronetta angustirostris

Marmorpīle

Netta rufina

Lielgalvis

Netta erythrophthalma

Dienvidu lielgalvis

Aythya ferina

Brūnkaklis

Aythya nyroca

Baltacis

Aythya fuligula

Cekulpīle

Aythya marila

Ķerra

Somateria mollissima

Lielā pūkpīle

Somateria spectabilis

Krāšņā pūkpīle

Polysticta stelleri

Stellera pūkpīle

Clangula hyemalis

Kākaulis, kaupa

Melanitta nigra

Melnā pīle

Melanitta fusca

Tumšā pīle, jūras teteris

Bucephala clangula

Gaigala

Mergellus albellus

Mazā gaura

Mergus serrator

Garknābja gaura

Mergus merganser

Lielā gaura

  

DZĒRVJU DZIMTA

 

Balearica pavonina

Tumšā vainagdzērve

Balearica regulorum

Pelēkā vainagdzērve

Grus leucogeranus

Baltā dzērve

Grus virgo

Mazā dzērve

Grus paradisea

Paradīzes dzērve

Grus carunculatus

Sekstainā dzērve

Grus grus

Dzērve

  

DUMBRCĀĻU DZIMTA

 

Sarothrura elegans

Punktainā cekulaste

Sarothrura boehmi

Bēma cekulaste

Sarothrura ayresi

Baltspārnu cekulaste

Rallus aquaticus

Dumbrcālis

Rallus caerulescens

Āfrikas dumbrcālis

Crecopsis egregia

Āfrikas grieze

Crex crex

Grieze

Amaurornis flavirostris

Melnais ormanītis

Porzana parva

Mazais ormanītis

Porzana pusilla

Ceru ormanītis

Porzana porzana

Ormanītis

Aenigmatolimnas marginalis

Svītrainais ormanītis

Porphyrio alleni

Mazā sultānvistiņa

Gallinula chloropus

Ūdensvistiņa

Gallinula angulata

Mazā ūdensvistiņa

Fulica cristata

Paugurknābja laucis

Fulica atra

Laucis, pops

  

KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA

 

Dromas ardeola

Krabju tārtiņš

  

JŪRAS ŽAGATU DZIMTA

 

Haematopus ostralegus

Jūras žagata

Haematopus moquini

Kapzemes jūras žagata

  

ĪLENKNĀBJU DZIMTA

 

Himantopus himantopus

Garstilbis

Recurvirostra avosetta

Avozeta, īlenknābis

  

LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)

 

Burhinus senegalensis

Senegālas lielacis

  

BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)

 

Pluvianus aegyptius

Krokodilputns

Glareola pratincola

Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš

Glareola nordmanni

Melnspārnu bezdelīgtārtiņš

Glareola ocularis

Madagaskaras bezdelīgtārtiņš

Gareola nuchalis

Tumšais bezdelīgtārtiņš

Glareola cinerea

Pelēkais bezdelīgtārtiņš

  

TĀRTIŅU DZIMTA

 

Pluvialis apricaria

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis fulva

Tundras tārtiņš

Pluvialis squatarola

Jūras ķīvīte

Charadrius hiaticula

Smilšu tārtiņš

Charadrius dubius

Upes tārtiņš

Charadrius pecuarius

Ganību tārtiņš

Charadrius tricollaris

Trejkrāsu tārtiņš

Charadrius forbesi

Tumšais tārtiņš

Charadrius pallidus

Palsais tārtiņš

Charadrius alexandrinus

Jūras tārtiņš

Charadrius marginatus

Baltpieres tārtiņš

Charadrius mongolus

Kalnu tārtiņš

Charadrius leschenaultii

Tuksneša tārtiņš

Charadrius asiaticus

Kaspijas tārtiņš

Eudromias morinellus

Morinella tārtiņš

Vanellus vanellus

Ķīvīte

Vanellus spinosus

Baltvaigu ķīvīte

Vanellus albiceps

Baltgalvas ķīvīte

Vanellus senegallus

Āfrikas lēverķīvīte

Vanellus lugubris

Savannas ķīvīte

Vanellus melanopterus

Melnspārnu ķīvīte

Vanellus coronatus

Vainagķīvīte

Vanellus superciliosus

Brūnkrūšu ķīvīte

Vanellus gregarius

Stepes ķīvīte

Vanellus leucurus

Baltastes ķīvīte

  

SLOKU DZIMTA

 

Scolopax rusticola

Sloka

Gallinago stenura

Adatastes mērkaziņa

Gallinago media

Ķikuts

Gallinago gallinago

Mērkaziņa

Lymnocryptes minimus

Vistilbe

Limosa limosa

Melnā puskuitala

Limosa lapponica

Sarkanā puskuitala

Numenius phaeopus

Lietuvainis

Numenius tenuirostris

Tievknābja kuitala

Numenius arquata

Kuitala

Tringa erythropus

Tumšā tilbīte

Tringa totanus

Pļavu tilbīte

Tringa stagnatilis

Dīķu tilbīte

Tringa nebularia

Lielā tilbīte

Tringa ochropus

Meža tilbīte

Tringa glareola

Purva tilbīte

Tringa cinerea

Pelēkā tilbīte, terekija

Tringa hypoleucos

Upes tilbīte

Arenaria interpres

Akmeņtārtiņš

Calidris tenuirostris

Garknābja šņibītis

Calidris canutus

Lielais šņibītis

Calidris alba

Gaišais šņibītis

Calidris minuta

Trulītis

Calidris temminckii

Teminka jeb pelēkais šņibītis

Calidris maritima

Jūras šņibītis

Calidris alpina

Parastais šņibītis

Calidris ferruginea

Līkšņibītis

Limicola falcinellus

Dūņšņibītis

Philomachus pugnax

Gugatnis

Phalaropus lobatus

Šaurknābja pūslītis

Phalaropus fulicaria

Platknābja pūslītis

  

KAIJU DZIMTA

 

Larus leucopthalmus

Baltacu kaija

Larus hemprichii

Tumšā kaija

Larus canus

Kajaks

Larus audouinii

Oduāna kaija

Larus marinus

Melnspārnu kaija

Larus dominicanus

Aļģu kaija

Larus hyperboreus

Lielā polārkaija

Larus glaucoides

Mazā polārkaija

Larus argentatus

Sudrabkaija

Larus heuglini

Tundras kaija

Larus armenicus

Armēnijas kaija

Larus cachinnans

Kaspijas kaija

Larus fuscus

Reņģu kaija

Larus ichthyaetus

Zivju kaija

Larus cirrocephalus

Pelēkgalvas kaija

Larus hartlaubii

Kapzemes kaija

Larus ridibundus

Lielais ķīris

Larus genei

Tievknābja kaija

Larus melanocephalus

Melngalvas kaija

Larus minutus

Mazais ķīris

Xema sabini

Šķeltastes kaija

Sterna nilotica

Kāpu zīriņš

Sterna caspia

Lielais zīriņš

Sterna maxima

Karaliskais zīriņš

Sterna bengalensis

Mazais cekulzīriņš

Sterna bergii

Lielais cekulzīriņš

Sterna sandvicensis

Cekulzīriņš

Sterna dougallii

Sārtais zīriņš

Sterna vittata

Antarktikas zīriņš

Sterna hirundo

Upes zīriņš

Sterna paradisaea

Jūras zīriņš

Sterna albifrons

Mazais zīriņš

Sterna saundersi

Arābijas zīriņš

Sterna balaenarum

Melnknābja zīriņš

Sterna repressa

Sarkanās jūras zīriņš

Chlidonias hybridus

Baltvaigu zīriņš

Chlidonias leucopterus

Baltspārnu zīriņš

Chlidonias niger

Melnais zīriņš

  

SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA

 

Rynchops flavirostris

Āfrikas smēlējzīriņš

1 Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.–27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

3. pielikums
Rīcības plāns2

1. Piemērošanas joma

1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā “1. tabula”) uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma sastāvdaļa. Visas norādes uz šo pielikumu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2. Sugu aizsardzība

2.1. Juridiskie pasākumi

2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā Līguma III PANTA 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a) savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu medības un to olu vākšanu;

b) aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai un

c) aizliedz šo populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma veidā populācijām, kas A ailē pieskaitītas tikai 2. un 3. kategorijai un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla sen iedibināta prakse. Šāda ilgtspējīga izmantošana jāveic atbilstoša starptautiska līmeņa sugu rīcības plāna īpašu noteikumu satvarā.

2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu medības un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir šīs populācijas uzturēt vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju medības vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3.punktu paredz:

a) aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b) izmantošanas veidu reglamen­tējumu;

c) izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un

d) aizliegumu par šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma šādiem nolūkiem:

a) lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zvejniecībai;

b) gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c) pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d) noteiktu sugu putnu neliela skaita ķeršanai un turēšanai vai citai saprātīgai izmantošanai nepieciešamu stingri kontrolējamu nosacījumu un ierobežota apjoma nodrošināšanai, un

e) konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzībās veicināšanai.

Šādi izņēmumi jānosaka precīzi saturā, tiem jābūt teritoriāli un laikā ierobežotiem, un tie nedrīkst kaitēt 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē Līguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabu­las A ailē uzskaitītas pie 1. kategorijas kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabu­las A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Līguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3. Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā Līguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4. Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tām jācenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāni ir sastāvdaļa atsevišķu valstu un attiecīgos gadījumos starptautiskiem rīcības plāniem par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, un tam jābūt plaši pieejamam. Puses iepriekš informē Līguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5. Introdukcija

2.5.1. Puse, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp medības, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3. Dzīvotnes aizsardzība

3.1. Dzīvotnes reģistri

3.1.1. Puses, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2. Teritoriju aizsardzība

3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepiecie­šamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstošus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

a) visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kas attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kam jāatbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un

b) sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3. Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4. Cilvēka darbības pārvaldība

4.1. Medības

4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2. Pusēm pastāvīgi jāinformē Līguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz Līguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas iz­skaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasā­kumus saindētas ēsmas izmantošanas sama­zināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgu medību daudzuma samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2. Ekotūrisms

4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem attīstīt saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms atsevišķos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus Līguma sekretariātam.

4.3. Cilvēka cita veida darbības

4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem jo īpaši par kultūraugu sējumu bojājumiem, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo Līguma sekretariātam.

4.3.3. Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi jo īpaši uz kultūraugu sējumiem, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas, izmantojot citur pasaulē iegūto pieredzi.

4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus — jo īpaši kultūraugu sējumos. Līguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Puses cenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos, inter alia, var būt traucējumu-neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5. Pētniecība un monitorings

5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultāti jāpublicē vai jānosūta atbilstošām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6. Izglītība un informācija

6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstošas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar Līguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpaša vērība jāveltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u.c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības izpratnes palielināšanas kampaņas.

7. Īstenošana

7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, Līguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē pamatnostādņu par aizsardzību izstrādāšanu saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 4. punktu. Līguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstoši citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, inter alia, attiecas uz:

a) rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b) ārkārtas pasākumiem;

c) vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotnes pārvaldības metodēm;

d) medību praksi;

e) tirdzniecību ar ūdensputniem;

f) tūrismu;

g) kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu un

h) ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4. Līguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vai­rākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a) ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b) apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c) katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d) katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā Līguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e) izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f) reintrodukcijas projektus un

g) introducēto dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu un to hibrīdu statusu.

7.5. Līguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3.un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7. Līguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus pa­pildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

2 Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.–27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

1. tabula

Migrējošo ūdensputnu populāciju statuss

PASKAIDROJUMI PAR KLASIFIKĀCIJU

Rīcības plāna īstenošana tiek pamatota ar paskaidrojumiem 1. tabulā:

A aile

1. kategorija

a

Konvencijas I pielikumā iekļautās sugas;

 

b

sugas, kas 2000. gada BirdLife International Pasaules apdraudēto putnu sarakstā uzskaitītas kā apdraudētas sugas, vai

 

c

populācijas, kurās ir ne vairāk par apmēram 10000 īpatņu.

2. kategorija

Populācijas, kurās ir apmēram 10000 līdz 25000 īpatņu.

3. kategorija

Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un tās uzskatāmas par apdraudētām šādu iemeslu dēļ:

 

a

kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

 

b

atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

 

c

ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai

 

d

vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. šā pielikuma 2.1.1. punktā

 

B aile

1. kategorija

Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili.

2. kategorija

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ:

 

a

kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

 

b

atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

 

c

ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai

 

d

vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

 

C aile

1. kategorija

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili.

 

1. tabulas pārskatīšana

Šī tabula:

 

a

Tehniskajai komitejai regulāri jāpārskata saskaņā ar šā Līguma VII PANTA 3. punkta b) apakšpunktu un,

b

ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksmei jāgroza pēc vajadzības saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 9. punkta d) apakšpunktu.

IZPLATĪBAS APRAKSTOS LIETOTO ĢEOGRĀFISKO TERMINU DEFINĪCIJAS

Ziemeļāfrika

Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka, Tunisija.

Rietumāfrika

Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo.

Austrumāfrika

Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānija.

Ziemeļaustrumāfrika

Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna.

Dienvidāfrika

Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve.

Centrālāfrika

Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santome un Prinsipi.

Subsahāras Āfrika

visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras.

Tropiskā Āfrika

Sub-Sāharas Āfrika izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu.

Rietumpalearktika

kā definēts Eiropas, Vidējie Austrumu un Ziemeļamerikas putnu rokasgrāmatā (Cramp & Simmons 1977).

Ziemeļrietumeiropa

Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļ­īrijas Apvienotā Karaliste.

Rietumeiropa

Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju.

Ziemeļaustrumeiropa

Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem.

Austrumeiropa

Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina.

Centrāleiropa

Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu jūras līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice.

Ziemeļatlantija

Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Austrumatlantija

Eiropas un Ziemeļāfrikas Atlantijas piekraste no Norvēģijas līdz Marokai.

Rietumsibīrija

Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un dienvidos līdz Kazahstānas robežai.

Centrālsibīrija

Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimira pussalas austrumiem un dienvidos līdz Altaja kalniem.

Rietumvidusjūra

Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija.

Austrumvidusjūra

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībija, Slovēnija, Sīrija, Maķedonija, Turcija, Dienvidslāvija.

Melnā jūra

Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina.

Kaspija

Azerbaidžāna Irāna, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

Dienvidrietumāzija

Bahreina, Irāna, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Libāna, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrija, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.

Rietumāzija

Krievijas Federācijas rietumu daļa uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstis.

Centrālāzija

Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

Dienvidāzija

Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvija Nepāla, Pakistāna, Šrilanka.

PASKAIDROJUMI PAR SAĪSINĀJUMIEM UN SIMBOLIEM

bre:

ligzdošana

win:

ziemošana

N:

ziemeļi

E:

austrumi

S:

dienvidi

W:

rietumi

NE:

ziemeļaustrumi

NW:

ziemeļrietumi

SE:

dienvidaustrumi

SW:

ziemeļrietumi

() Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss ir aprēķināts.

* Ar simbolu apzīmētajās populācijās kā izņēmums var tikt turpināties medības. Medības šajās populācijās ir sen praktizēta uz ilgstspējīgas izmantošanas principiem balstīta tradīcija. (skatīt 3.pielikuma 2.1.1. punktu)

PIEZĪMES

1. 1. tabulas izstrādāšanā izmantotie populāciju dati iesējami atbilst īpatņu skaitam Līguma darbības zonā ligzdojošajās populācijās. Statuss ir novērtēts izmantojot labākos pieejamos publicētos populāciju novērtējumus.

2. Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos noteikti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek noteikti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar Līgumu un rīcības plānu.

3. Īsajos populācija identifikācijas aprakstos ir izmantoti izdevumā Waterbirds Population Estimates lietotie apraksti

4. Šķērssvītra (/) lietota lai atdalītu vairošanās teritorijas no ziemošanas teritorijām.

5. Ja 1. tabulā sugas populācija iekļauta vairākās kategorijās, rīcības plāna prasības attiecināmas uz stingrāko kategoriju.

 A

B

C
    

SPHENISCIDAE

   

Spheniscus demersus

   

Dienvidāfrika

1b

2a 2c

 
    

GAVIIDAE

   

Gavia stellata

   

Ziemeļrietumeiropa (win)

 

2c

 

Kaspijas, Melnā jūra un Vidusjūra (win)

 

(1)

 

Gavia arctica arctica

   

Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija

 

2c

 

Gavia arctica suschkini

   

Centrālsibīrija/ Kaspija

  

(1)

Gavia immer

   

Eiropa (win)

1c

  

Gavia adamsii

   

Ziemeļeiropa (win)

1c

  
    

PODICIPEDIDAE

   

Tachybaptus ruficollis ruficollis

   

Eiropa un Ziemeļrietumāfrika

  

1

Podiceps cristatus cristatus

   

Ziemeļrietumeiropa un Rietumeiropa

  

1

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

  

1

Kaspija un Dienvidrietumāzija (win)

2

  

Podiceps grisegena grisegena

   

Ziemeļrietumeiropa (win)

 

1

 

Melnā jūra un Vidusjūra

 

(1)

 

Kaspija (win)

2

  

Podiceps cristatus infuscatus

   

Austrumāfrika (no Etiopijas līdz N Zambijai)

1c

  

Dienvidāfrika

1c

  

Podiceps auritus auritus

   

Ziemeļrietumeiropa (lielknābja)

1c

  

Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja)

 

1

 

Kaspija un Dienvidāzija (win)

2

  

Podiceps nigricollis nigricollis

   

Eiropa/ Dienvideiropa, Rietumeiropa un Ziemeļāfrika

  

1

Rietumāzija/Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

 

1

 

Podiceps nigricollis gurneyi

   

Dienvidāfrika

2

  
    

PELECANIDAE

   

Pelecanus onocrotalus

   

Dienvidāfrika

2

  

Rietumāfrika

 

1

 

Austrumāfrika

  

1

Eiropa un Rietumāzija (bre)

1a 3c

  

Pelecanus rufescens

   

Tropiskā Āfrika un SW Arābija

 

1

 

Pelecanus crispus

   

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1a 1c

  

Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win)

1a 2

  
    

SULIDAE

   

Sula (Morus) capensis

   

Dienvidāfrika

1b

2a 2c

 
    

PHALACROCORACIDAE

   

Phalacrocorax coronatus

   

Piekrastes Dienvidrietumāfrika

1c

  

Phalacrocorax pygmeus

   

Melnā jūra un Vidusjūra

 

1

 

Dienvidrietumāzija

 

1

 

Phalacrocorax neglectus

   

Piekrastes Dienvidrietumāfrika

1b 1c

  

Phalacrocorax carbo carbo

   

Ziemeļrietumāfrika

  

1

Phalacrocorax carbo sinensis

   

Ziemeļeiropa un Centrāleiropa

  

1

Melnā jūra un Vidusjūra

  

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija

  

(1)

Phalacrocorax carbo lucidus

   

Piekrastes Rietumāfrika

 

1

 

Centrālāfrika un Austrumāfrika

  

1

Piekrastes Dienvidāfrika

2

  

Phalacrocorax nigrogularis

   

Līcis un Arābijas jūra

1b

2a 2c

 

Phalacrocorax capensis

   

Piekrastes Dienvidāfrika

 

2a 2c

 
    

ARDEIDAE

   

Egretta ardesiaca

   

Subsahāras Āfrika

3c

  

Egretta vinaceigula

   

Dienvidcentrālāfrika

1b 1c

  

Egretta garzetta garzetta

   

Subsahāras Āfrika

  

(1)

Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/ W un C Āfrika

  

1

Rietumāzija /SW Āzija, NE Āfrika un Rietumāfrika

 

(1)

 

Egretta gularis gularis

   

Rietumāfrika

 

(1)

 

Egretta gularis schistacea

   

Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra

 

(1)

 

Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2

  

Egretta dimorpha

   

Piekrastes Austrumāfrika

2

  

Ardea cinerea cinerea

   

Subsahāras Āfrika

  

1

Eiropa un Ziemeļāfrika (bre)

  

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija (bre)

  

(1)

Ardea melanocephala

   

Subsahāras Āfrika

  

(1)

Ardea purpurea purpurea

   

Tropiskā Āfrika

 

1

 

Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/ Rietumāfrika

2

  

Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika

 

(2c)

 

Casmerodius albus albus

   

W, C & SE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

2

  

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija

 

(1)

 

Casmerodius albus melanorhynchos

   

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

  

(1)

Mesophoyx intermedia brachyrhyncha

   

Subsahāras Āfrika

 

1

 

Bubulcus ibis ibis

   

Dienvidāfrika

  

1

Tropiskā Āfrika

  

1

Dienvidrietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika

  

1

Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija

2

  

Ardeola ralloides ralloides

   

Vidusjūra, Melnā jūra un N Āfrika/ Subsahāras Āfrika

3c

  

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ardeola ralloides paludivaga

   

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

  

(1)

Ardeola idae

   

Madagaskara un Aldabra/ Centrālāfrika un Austrumāfrika

1b 1c

  

Ardeola rufiventris

   

Tropiskā Austrumāfrika un Dienvidāfrika

 

(1)

 

Nycticorax nycticorax nycticorax

   

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

 

(1)

 

Eiropa un NW Āfrika/ Vidusjūra un Āfrika

 

2c

 

Rietumāzija /SW Āzija un NE Āfrika

 

(1)

 

Ixobrychus minutus minutus

   

Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika

 

2c

 

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ixobrychus minutus payesii

   

Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ixobrychus sturmii

   

Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Botaurus stellaris stellaris

   

Eiropa (bre)

3c

  

Dienvidrietumāzija (win)

2

  

Botaurus stellaris capensis

   

Dienvidāfrika

1c

  
    

CICONIIDAE

   

Mycteria ibis

   

Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru)

 

1

 

Anastomus lamelligerus lamelligerus

   

Subsahāras Āfrika

  

1

Ciconia nigra

   

Dienvidāfrika

1c

  

Dienvidrietumeiropa/ Rietumāfrika

1c

  

Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Subsahāras Āfrika

2

  

Ciconia abdimii

   

Subsahāras Āfrika un SW Arābija

 

(2c)

 

Ciconia episcopus microscelis

   

Subsahāras Āfrika

 

(1)

 

Ciconia ciconia ciconia

   

Dienvidāfrika

1c

  

Ibērija un Ziemeļrietumāfrika / Subsahāras Āfrika

3b

  

Centrāleiropa un Austrumeiropa/Subsahāras

  

1

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija

2

  

Leptoptilos crumeniferus

   

Subsahāras Āfrika

  

1

    

BALAENICIPITIDAE

   

Balaeniceps rex

   

Centrālā Tropiskā Āfrika

1c

  
    

THRESKIORNITHIDAE

   

Plegadis falcinellus falcinellus

   

Subsahāras Āfrika (bre)

  

1

Melnā jūra un Vidusjūra/ Rietumāfrika

3c

  

Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

 

(1)

 

Geronticus eremita

   

Maroka

1a 1b 1c

  

Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

  

Threskiornis aethiopicus aethiopicus

   

Subsahāras Āfrika

  

1

Irāka un Irāna

1c

  

Platalea leucorodia leucorodia

   

Rietumeiropa/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika

1c

  

Centrālā un SE Eiropa/ Vidusjūra un Tropiskā Āfrika

2

  

Platalea leucorodia archeri

   

Sarkanā jūra un Somālija

1c

  

Platalea leucorodia balsaci

   

Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija)

1c

  

Platalea leucorodia major

   

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2

  

Platalea alba

   

Subsahāras Āfrika

2*

  
    

PHOENICOPTERIDAE

   

Phoenicopterus ruber roseus

   

Rietumāfrika

3a

  

Austrumāfrika

3a

  

Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

3a

  

Rietumvidusjūra

 

2a

 

Austrumvidusjūra, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

 

2a

 

Phoenicopterus minor

   

Rietumāfrika

2

  

Austrumāfrika

 

2a 2c

 

Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

3a

  
    

ANATIDAE

   

Dendrocygna bicolor

   

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

  

(1)

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

  

(1)

Dendrocygna viduata

   

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

  

1

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

  

1

Thalassornis leuconotus leuconotus

   

Rietumāfrika

1c

  

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

2*

  

Oxyura leucocephala

   

Rietumvidusjūra (Spānija un Maroka)

1a 1b 1c

  

Alžīrija un Tunisija

1a 1b 1c

  

Austrumvidusjūra , Turcija un Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

  

Oxyura maccoa

   

Austrumāfrika

1c

  

Dienvidāfrika

1c

  

Cygnus olor

   

Eiropas kontinenta ziemeļrietumi un Centrāleiropa

  

1

Melnā jūra

 

1

 

Rietumāzija un Centrālāzija / Kaspija

 

2a 2d

 

Cygnus cygnus

   

Islande/Apvienotā Karaliste un Īrija

2

  

Eiropas kontinenta ziemeļrietumi

 

1

 

N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Vidusjūra

2

  

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ Kaspija

2

  

Cygnus columbianus bewickii

   

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa

3c

  

Ziemeļsibīrija/ Kaspija

1c

  

Anser brachyrhynchus

   

Austrumgrenlande un Islande/Apvienotā Karaliste

 

2a

 

Svalbāra/ Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

Anser fabalis fabalis

   

Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

Anser fabalis rossicus

   

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ NE un SW Eiropa

  

(1)

Anser fabalis johanseni

   

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ noTurkmenistānas līdz W Ķīnai

  

(1)

Anser albifrons albifrons

   

NW Sibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa

  

1

Rietumsibīrija/ Centrāleiropa

3c*

  

Rietumsibīrija/ Melnā jūra un Turcija

  

1

Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Irāka

2

  

Anser albifrons flavirostris

   

Grenlande/ Īrija un Apvienotā Karaliste

3a*

  

Anser erythropus

   

N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Kaspija

1a 1b 2

  

Anser anser anser

   

Islande/ Apvienotā Karaliste un Īrija

 

1

 

NW Eiropa/ Dienvidrietumeiropa

  

1

Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika

 

1

 

Anser anser rubrirostris

   

Melnā jūra un Turcija

 

1

 

Rietumsibīrija/ Kaspija un Irāka

  

1

Branta leucopsis

   

Austrumgrenlande/ Skotija un Īrija

 

1

 

Svalbarda/ Dienvidrietumskotija

2

  

Krievija/ Vācija un Nīderlande

  

1

Branta bernicla bernicla

   

Rietumsibīrija/ Rietumeiropa

 

2b 2c

 

Branta bernicla hrota

   

Svalbāra/ Dānija un Apvienotā Karaliste

1c

  

Kanāda un Grenlande/ Īrija

2

  

Branta ruficollis

   

Ziemeļsibīrija/ Melnā jūra un Kaspija

1a 1b 3a

  

Alopochen aegyptiacus

   

Rietumāfrika

2

  

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

  

1

Tadorna ferruginea

   

Ziemeļrietumāfrika

1c

  

Rietumvidusjūra un Melnā jūra / Ziemeļaustrumāfrika

2

  

Rietumāzija un Kaspija/ Irāna un Irāka

 

1

 

Tadorna cana

   

Dienvidāfrika

 

1

 

Tadorna tadorna

   

Ziemeļrietumeiropa

 

2a

 

Melnā jūra un Vidusjūra

3c

  

Rietumāzija/ Kaspija un Vidējie Austrumi

 

1

 

Plectropterus gambensis gambensis

   

Rietumāfrika

  

1

Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai)

  

1

Plectropterus gambensis niger

   

Dienvidāfrika

 

1

 

Sarkidiornis melanotos melanotos

   

Rietumāfrika

 

1

 

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

1

Nettapus auritus

   

Rietumāfrika

1c

  

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

(1)

Anas capensis

   

Austrumāfrika (Rift Valley)

1c

  

Čadas ezera baseins2

1c

  

Dienvidāfrika (N līdz Angolai un Zambijai)

  

1

Anas strepera strepera

   

Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

 

2c

 

Ritumsibīrija/SW Āzija un NE Āfrika

  

(1)

Anas penelope

   

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ NW Eiropa

  

1

W Sibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

 

2c

 

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

 

2c

 

Anas platyrhynchos platyrhynchos

   

Ziemeļrietumeiropa

  

1

Ziemeļeiropa/ Rietumvidusjūra

  

1

Austrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra

 

2c

 

Rietumsibīrija / Dienvidrietumāzija

  

(1)

Anas undulata undulata

   

Dienvidāfrika

  

1

Anas clypeata

   

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

 

1

 

W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika

 

2c

 

W Sibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

 

2c

 

Anas erythrorhyncha

   

Dienvidāfrika

  

1

Austrumāfrika

  

1

Madagaskara

2

  

Anas acuta

   

Ziemeļrietumeiropa

 

1

 

W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika

 

2c

 

Rietumsibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika

  

(1)

Anas querquedula

   

Rietumsibīrija un Eiropa/ Rietumāfrika

 

2c

 

Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

  

(1)

Anas crecca crecca

   

Ziemeļrietumeiropa

  

1

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

  

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

 

2c

 

Anas hottentota

   

Čadas ezera baseins

1c

  

Austrumāfrika (dienvidos līdz N Zambijai)

 

1

 

Dienvidāfrika (ziemeļos līdz S Zambijai)

 

1

 

Marmaronetta angustirostris

   

Rietumvidusjūra/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika

1a 1b 1c

  

Austrumvidusjūra

1a 1b 1c

  

Dienvidrietumāzija

1a 1b 2

  

Netta rufina

   

Dienvidrietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumvidusjūra

 

1

 

Melnā jūra un Austrumvidusjūra

3c

  

Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija

  

1

Netta erythrophthalma brunnea

   

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

1

Aythya ferina

   

Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa

  

1

Centrāleiropa un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

  

1

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

 

2c

 

Aythya nyroca

   

Rietumvidusjūra/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

1a 1c

  

Austrumeiropa/ E Vidusjūra un Sahāras Āfrika

1a 3c

  

Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika

1a 3c

  

Aythya fuligula

   

Ziemeļrietumeiropa (win)

  

1

Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win)

  

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

  

(1)

Aythya marila marila

   

Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa

  

1

Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspija

  

1

Somateria mollissima mollissima

   

Baltija, Dānija un Nīderlande

  

1

Norvēģija un Krievija

  

1

Somateria mollissima borealis

   

Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre)

 

1

 

Somateria spectabilis

   

Austrumgrenlande, NE Eiropa un Rietumsibīrija

  

1

Polysticta stelleri

   

Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumeiropa

1a

1

 

Clangula hyemalis

   

Islande un Grenlande

  

1

Rietumsibīrija/ Ziemeļeiropa

  

1

Melanitta nigra nigra

   

W Sibīrija un N Eiropa/ W Eiropa un NW Āfrika

 

2a

 

Melanitta fusca fusca

   

Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ NW

 

2a

 

Melnā jūra un Kaspija

1c

  

Bucephala clangula clangula

   

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

  

1

Ziemeļaustrumeiropa/Adrija

 

1

 

Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra

2

  

Rietumsibīrija/ Kaspija

2

  

Mergellus albellus

   

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

3a

  

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra

 

1

 

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

3c

  

Mergus serrator serrator

   

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

  

1

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

 

1

 

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Centrālāzija

1c

  

Mergus merganser merganser

   

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

  

1

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra

1c

  

Rietumsibīrija/ Kaspija

2

  
    

GRUIDAE

   

Balearica pavonina pavonina

   

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

2

  

Balearica pavonina ceciliae

   

Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai)

3c

  

Balearica regulorum regulorum

   

Dienvidāfrika (N līdz Angolai un S Zimbabvei)

1c

  

Balearica regulorum gibbericeps

   

Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai)

3c

  

Grus leucogeranus

   

Irāna (win)

1a 1b 1c

  

Grus virgo

   

Melnā jūra (Ukraina))/Ziemeļaustrumāfrika

1c

  

Turcija (bre)

1c

  

Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika

 

1

 

Grus paradisea

   

Dienvidāfrikas galējais punkts

1b 2

  

Grus carunculatus

   

Centrālāfrika un Dienvidāfrika

1b 1c

  

Grus grus

   

Ziemeļrietumeiropa/ Ibērija un Maroka

 

1

 

Ziemeļaustrumeiropa un Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika

 

1

 

Austrumeiropa/ Turcija, Vidējie Austrumi un NE Āfrika

3c

  

Turcija un Gruzija (bre)

1c

  

Rietumsibīrija / Dienvidāzija

 

(1)

 
    

RALLIDAE

   

Sarothrura elegans elegans

   

NE, Austrumāfrika un Dienvidāfrika

  

(1)

Sarothrura elegans reichenovi

   

S Rietumāfrika un Dienvidāfrika

  

(1)

Sarothrura boehmi

   

Centrālāfrika

1c

  

Sarothrura ayresi

   

Etiopija un Dienvidāfrika

1a 1b 1c

  

Rallus aquaticus aquaticus

   

Eiropa un Ziemeļāfrika

  

1

Rallus aquaticus korejewi

   

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

  

(1)

Rallus caerulescens

   

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

(1)

Crecopsis egregia

   

Subsahāras Āfrika

  

(1)

Crex crex

   

Eiropa un Rietumāzija/ Subsahāras Āfrika

1b

2c

 

Amaurornis flavirostris

   

Subsahāras Āfrika

  

1

Porzana parva parva

   

Rietumeirāzija/Āfrika

 

2c

 

Porzana pusilla intermedia

   

Eiropa (bre)

2

  

Porzana porzana

   

Eiropa/Āfrika

 

2c

 

Aenigmatolimnas marginalis

   

Subsahāras Āfrika

(2)

  

Porphyrio alleni

   

Subsahāras Āfrika

  

(1)

Gallinula chloropus chloropus

   

Eiropa un Ziemeļāfrika

  

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija

  

(1)

Gallinula angulata

   

Subsahāras Āfrika

  

(1)

Fulica cristata

   

Subsahāras Āfrika

  

1

Spānija un Maroka

1c

  

Fulica atra atra

   

Ziemeļrietumeiropa (win)

  

1

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

  

1

Dienvidrietumāzija (win)

  

(1)

    

DROMADIDAE

   

Dromas ardeola

   

Indijas okeāna ziemeļrietumi, Sarkanā jūra un Līcis

3a

  

HAEMATOPODIDAE

   

Haematopus ostralegus ostralegus

   

Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika

  

1

Haematopus ostralegus longipes

   

SE Eiropa un W Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika

  

(1)

Haematopus moquini

   

Piekrastes Dienvidāfrika

1c

  
    

RECURVIROSTRIDAE

   

Himantopus himantopus himantopus

   

Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus)

  

(1)

Dienvidāfrika (‘meridionalis’)

2

  

SW Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika

 

1

 

Centrāleiropa un E Vidusjūra/ N Centrālāfrika

 

1

 

W, C un SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika

 

(1)

 

Recurvirostra avosetta

   

Dienvidāfrika

2

  

Austrumāfrika

 

(1)

 

Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

 

1

 

Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre)

(3c)

  

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

2

  
    

BURHINIDAE

   

Burhinus senegalensis senegalensis

   

Rietumāfrika

(2)

  

Burhinus senegalensis inornatus

   

Ziemeļaustrumāfrika un Austrumāfrika

(2)

  
    

GLAREOLIDAE

   

Pluvianus aegyptius aegyptius

   

Rietumāfrika

 

(1)

 

Austrumāfrika

(2)

  

Glareola pratincola pratincola

   

Rietumeiropa un NW Āfrika/ Rietumāfrika

2

  

Melnā jūra un E Vidusjūra/ Sahelas austrumu zona

2

  

SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika

 

(1)

 

Glareola nordmanni

   

SE Eiropa un Rietumāzija/ Dienvidāfrika

3b 3c

  

Glareola ocularis

   

Madagaskara/ Austrumāfrika

(2)

  

Glareola nuchalis nuchalis

   

Austrumāfrika un Centrālāfrika

 

(1)

 

Glareola nuchalis liberiae

   

Rietumāfrika

(2)

  

Glareola cinerea cinerea

   

SE Rietumāfrika un Centrālāfrika

(2)

  
    

CHARADRIIDAE

   

Pluvialis apricaria apricaria

   

Britānija, Īrija, Dānija Vācija un Baltija (bre)

3c*

  

Pluvialis apricaria altifrons

   

Islande un Farēras/ Austrumatlantijas krasts

  

1

Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa un NW Āfrika

  

1

Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Mazāzija

 

(1)

 

Pluvialis fulva

   

Centrālsibīrijas ziemeļi/ Dienvidāzija un SW Āzija, NE Āfrika

 

(1)

 

Pluvialis squatarola

   

W Sibīrija un Kanāda/ W Eiropa un W Āfrika

  

1

C un E Sibīrija/ SW Āzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika

 

1

 

Charadrius hiaticula hiaticula

   

Ziemeļeiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika

 

1

 

Charadrius hiaticula psammodroma

   

Kanāda, Grenlande un Islande/ W un S Āfrika

 

(2c)

 

Charadrius hiaticula tundrae

   

NE Eiropa un Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

  

(1)

Charadrius dubius curonicus

   

Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika

  

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

  

(1)

Charadrius pecuarius pecuarius

   

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

(1)

Rietumāfrika

 

(1)

 

Charadrius tricollaris tricollaris

   

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

1

Charadrius forbesi

   

Rietumāfrika un Centrālāfrika

 

(1)

 

Charadrius pallidus pallidus

   

Dienvidāfrika

2

  

Charadrius pallidus venustus

   

Austrumāfrika

1c

  

Charadrius alexandrinus alexandrinus

   

Rietumeiropa un Rietumvidusjūra / Rietumāfrika

3c

  

Melnā jūra Austrumvidusjūra/ Austrumsahela

3c

  

SW un Centrālāzija/ SW Āzija un NE Āfrika

 

(1)

 

Charadrius marginatus mechowi

   

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

2

  

Rietumāfrika līdz Rietumcentrālāfrikai

2

  

Charadrius mongolus pamirensis

   

Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika

 

(1)

 

Charadrius leschenaultii columbinus

   

Turcija un SW Āzija/E Vidusjūra un Sarkanā jūra

1c

  

Charadrius leschenaultii crassirostris

   

Kaspija un SW Āzija/ Arābija un NE Āfrika

 

(1)

 

Charadrius leschenaultii leschenaultii

   

Centrālāzija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika

 

(1)

 

Charadrius asiaticus

   

SE Eiropa un Rietumāzija/ E un Dienvidcentrālāfrika

3c

  

Eudromias morinellus

   

Eiropa/ Ziemeļrietumāfrika

(3c)

  

Āzija/ Vidējie Austrumi

 

(1)

 

Vanellus vanellus

   

Eiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika

 

2c

 

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija

  

(1)

Vanellus spinosus

   

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

 

1

 

Vanellus albiceps

   

Rietumāfrika un Centrālāfrika

 

(1)

 

Vanellus senegallus senegallus

   

Rietumāfrika

 

(1)

 

Vanellus senegallus solitaneus

   

Dienvidrietumāfrika

 

(1)

 

Vanellus senegallus lateralis

   

Austrumāfrika un Dienvidaustrumāfrika

 

1

 

Vanellus lugubris

   

Dienvidrietumāfrika

2

  

Centrālāfrika un Austrumāfrika

3c

  

Vanellus melanopterus minor

   

Dienvidāfrika

1c

  

Vanellus coronatus coronatus

   

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

  

1

Centrālāfrika

(2)

  

Vanellus coronatus xerophilus

   

Dienvidrietumāfrika

 

(1)

 

Vanellus superciliosus

   

Rietumāfrika un Centrālāfrika

(2)

  

Vanellus gregarius

   

SE Eiropa un Rietumāzija/ Ziemeļaustrumāfrika

1a 1b 1c

  

Vidusāzijas republikas/NW Indija

1a 1b 1c

  

Vanellus leucurus

   

SW Āzija/ SW Āzija un Ziemeļaustrumāfrika

2

  

Vidusāzijas republikas/ Dienvidāzija

 

(1)

 
    

SCOLOPACIDAE

   

Scolopax rusticola

   

Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa, Ziemeļāfrika

  

1

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija (Kaspija)

  

(1)

Gallinago stenura

   

Ziemeļsibīrija/ Dienvidāzija un Austrumāfrika

  

(1)

Gallinago media

   

Skandināvija/ iespējams Rietumāfrika

 

1

 

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Dienvidaustrumāfrika

 

2c

 

Gallinago gallinago gallinago

   

Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika

 

2c

 

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Āfrika

  

1

Gallinago gallinago faeroeensis

   

Islande, Farēras un Ziemeļskotija/ Īrija

  

1

Lymnocryptes minimus

   

Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa un Rietumāfrika

 

2b

 

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

 

(1)

 

Limosa limosa limosa

   

Rietumeiropa/ NW un Rietumāfrika

 

2c

 

Austrumeiropa/ Centrāleiropa un Austrumeiropa

 

2c

 

Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika

 

(1)

 

Limosa limosa islandica

   

Islande/ Rietumeiropa

3a*

  

Limosa lapponica lapponica

   

Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa

 

2a

 

Limosa lapponica taymyrensis

   

Rietumsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidrietumeiropa

 

2a 2c

 

Limosa lapponica menzbieri

   

Centrālsibīrija/ Dienvidāzija un SW Āzija un Austrumāfrika

  

(1)

Numenius phaeopus phaeopus

   

Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika

  

(1)

Rietumsibīrija/ Dienvidāfrika un Austrumāfrika

  

(1)

Numenius phaeopus islandicus

   

Islande, Farēras un Skotija/ Rietumāfrika

  

1

Numenius phaeopus alboaxillaris

   

Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

1c

  

Numenius tenuirostris

   

Centrālsibīrija/ Vidusjūra un SW Āzija

1a 1b 1c

  

Numenius arquata arquata

   

Eiropa/ Eiropa Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

  

1

Numenius arquata orientalis

   

Rietumsibīrija/ SW Āzija E un S Āfrika

3c

  

Numenius arquata suschkini

   

Dienvidaustrumeiropa un Dienvidrietumāzija (bre)

2

  

Tringa erythropus

   

NEiropa/ Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

  

(1)

Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

 

(1)

 

Tringa totanus totanus

   

NW Eiropa/ W Eiropa, NW un Rietumāfrika

 

2c

 

Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Rietumvidusjūra un Āfrika

 

2c

 

Tringa totanus britannica

   

Britānija un Īrija/ Britānija, Īrija, Francija

 

2c

 

Tringa totanus ussuriensis

   

Rietumāzija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

  

(1)

Tringa totanus robusta

   

Islande un Farēras/ Rietumeiropa

  

1

Tringa stagnatilis

   

Austrumeiropa/ Rietumāfrika un Centrālāfrika

 

(1)

 

Rietumāzija/ SW Āzija , Austrumāfrika un Dienvidāfrika

 

(1)

 

Tringa nebularia

   

Ziemeļeiropa/ SW Eiropa, NW un Rietumāfrika

  

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

  

(1)

Tringa ochropus

   

Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa, Rietumāfrika

  

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

  

(1)

Tringa glareola

   

Ziemeļrietumeiropa/ Rietumāfrika

 

2c

 

NE Eiropa un W Sibīrija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika

  

(1)

Tringa cinerea

   

NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

  

1

Tringa hypoleucos

   

Rietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumāfrika

  

1

E Eiropa un W Sibīrija/Centrālāfrika, E un S Āfrika

  

(1)

Arenaria interpres interpres

   

NE Kanāda un Grenlande/W Eiropa un NW Āfrika

 

1

 

Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika

 

1

 

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

  

(1)

Calidris tenuirostris

   

Austrumsibīrija/ SW Āzija un W Dienvidāzija

1c

  

Calidris canutus canutus

   

Ziemeļsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidāfrika

 

2a 2c

 

Calidris canutus islandica

   

NE Kanāda un Grenlande/ Rietumeiropa

 

2a 2c

 

Calidris alba

   

Austrumatlantijas Eiropa, Rietumāfrika un Dienvidāfrika (win)

  

1

Dienvidrietumāzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika (win)

  

1

Calidris minuta

   

N Eiropa/ S Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

 

(2c)

 

Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

  

(1)

Calidris temminckii

   

Fenoskandija/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

 

(1)

 

NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika

  

(1)

Calidris maritima maritima

   

Ziemeļeiropa un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win)

 

1

 

Calidris alpina alpina

   

NE Eiropa un NW Sibīrija/ W Eiropa un NW Āfrika

  

1

Calidris alpina centralis

   

Centrālsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

  

(1)

Calidris alpina schinzii

   

Islande un Grenlande/ NW un Rietumāfrika

  

1

Britānija un Īrija/ SW Eiropa un NW Āfrika

2

  

Baltija/ SW Eiropa un NW Āfrika

1c

  

Calidris alpina arctica

   

NE Grenlande/ Rietumāfrika

3a

  

Calidris ferruginea

   

Rietumsibīrija/ Rietumāfrika

  

1

Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

  

1

Limicola falcinellus falcinellus

   

Ziemeļeiropa/ SW Āzija un Āfrika

3c

  

Philomachus pugnax

   

Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/ Rietumāfrika

 

2c

 

Ziemeļsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

 

(2c)

 

Phalaropus lobatus

   

Rietumeirāzija/Arābijas jūra

  

1

Phalaropus fulicaria

   

Kanāda un Grenlande/ Āfrikas Atlantijas krasts

  

(1)

    

LARIDAE

   

Larus leucophthalmus

   

Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes

1a 2

  

Larus hemprichii

   

Sarkanā jūra, Līcis, Arābija un Austrumāfrika

 

2a

 

Larus canus canus

   

NW un Centrāleiropa/Atlantijas krasts un Vidusjūra

 

2c

 

Larus canus heinei

   

NE Eiropa un Rietumsibīrija / Melnā jūra un Kaspija

 

(1)

 

Larus audouinii

   

Vidusjūra / Āfrikas N un W krasti

1a 3a

  

Larus marinus

   

Ziemeļeiropa un Rietumeiropa

  

1

Larus dominicanus vetula

   

Piekrastes Dienvidāfrika

 

1

 

Larus hyperboreus hyperboreus

   

Svalbāra un N Krievija (bre)

  

(1)

Larus hyperboreus leuceretes

   

Kanāda, Grenlande un Islande (bre)

  

(1)

Larus glaucoides glaucoides

   

Grenlande/ Islande un Ziemeļrietumeiropa

  

1

Larus argentatus argentatus

   

Ziemeļeiropa un Ziemeļrietumeiropa

  

1

Larus argentatus argenteus

   

Islande un Rietumeiropa

  

1

Larus heuglini

   

NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

  

(1)

Larus (heuglini) barabensis

   

Dienvidrietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

  

(1)

Larus armenicus

   

Armēnija, Austrumturcija un NW Irāna

3a

  

Larus cachinnans cachinnans

   

Melnā jūra un Rietumāzija / SW Āzija, NE Āfrika

  

1

Larus cachinnans michahellis

   

Vidusjūra, Ibērija un Maroka

  

1

Larus fuscus fuscus

   

NE Eiropa/ Melnā jūra, SW Āzija un Austrumāfrika

 

(2c)

 

Larus fuscus graellsii

   

Rietumeiropa/ Vidusjūra un Rietumāfrika

  

1

Larus ichthyaetus

   

Melnā jūra un Kaspija/ Dienvidrietumāzija

3a

  

Larus cirrocephalus poiocephalus

   

Rietumāfrika

 

(1)

 

Centrālāfrika un Austrumāfrika

  

(1)

Piekrastes Dienvidāfrika (izņemot Madagaskaru)

 

(1)

 

Larus hartlaubii

   

Piekrastes Dienvidrietumāfrika

 

1

 

Larus ridibundus

   

W Eiropa/ W Eiropa, W Vidusjūra, Rietumāfrika

  

1

Austrumeiropa/ Melnā jūra un E Vidusjūra

  

1

Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika

  

(1)

Larus genei

   

Rietumāfrika (bre)

2

  

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

 

2a

 

Rietumāzija, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (bre)

 

2a

 

Larus melanocephalus

   

W Eiropa, Vidusjūra un NW Āfrika

 

2a

 

Larus minutus

   

Centrāleiropa un E Eiropa/ SW Eiropa un W Vidusjūra

 

1

 

W Āzija/ E Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspija

 

(1)

 

Xema sabini sabini

   

Kanāda un Grenlande/ SE Atlantija

  

(1)

Sterna nilotica nilotica

   

Rietumeiropa/ Rietumāfrika

2

  

Melnā jūra un E Vidusjūra/ Austrumāfrika

3c

  

Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija

2

  

Sterna caspia caspia

   

Dienvidāfrika (bre)

1c

  

Rietumāfrika (bre)

 

1

 

Eiropa (bre)

1c

  

Kaspija (bre)

2

  

Sterna maxima albidorsalis

   

Rietumāfrika (bre)

 

2a

 

Sterna bengalensis bengalensis

   

Līcis/ Dienvidāzija

 

2a

 

Sterna bengalensis par

   

Sarkanā jūra/ Austrumāfrika

3a

  

Sterna bengalensis emigrata

   

S Vidusjūra/ NW un Rietumāfrikas piekrastes

1c

  

Sterna bergii bergii

   

Dienvidāfrika (Angola – Mozambika)

2

  

Sterna bergii enigma

   

Madagaskara un Mozambika/ Dienvidāfrika

1c

  

Sterna bergii thalassina

   

Austrumāfrika un Seišelas

1c

  

Sterna bergii velox

   

Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika

3a

  

Sterna sandvicensis sandvicensis

   

Rietumeiropa/ Rietumāfrika

 

2a

 

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

3a 3c

  

Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

 

2a

 

Sterna dougallii dougallii

   

Dienvidāfrika

1c

  

Austrumāfrika

3a

  

Eiropa (bre)

1c

  

Sterna dougallii arideensis

   

Madagaskara, Seišelas un Maskarēnu salas

2

  

Sterna dougallii bangsi

   

Arābijas jūras ziemeļi (Omāna)

1c

  

Sterna vittata vittata

   

Prinča Edvarda, Mariona, Krozē un Kergelēna salas/ Dienvidāfrika

1c

  

Sterna vittata tristanensis

   

Tristiana de Kunjas un Gougta salas/ Dienvidāfrika

1c

  

Sterna hirundo hirundo

   

Dienvideiropa un Rietumeiropa (bre)

  

1

Ziemeļeiropa un Austrumeiropa (bre)

  

1

Rietumāzija (bre)

  

(1)

Sterna paradisaea

   

Rietumeirāzija (bre)

  

1

Sterna albifrons albifrons

   

Austrumatlantija (bre)

3b

  

Melnā jūra un E Vidusjūra (bre)

3c

  

Kaspija (bre)

2

  

Sterna albifrons guineae

   

Rietumāfrika (bre)

1c

  

Sterna saundersi

   

W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika

 

(1)

 

Sterna balaenarum

   

Namībija un Dienvidāfrika/ Atlantijas Ganas krasts

2

  

Sterna repressa

   

W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika

 

2c

 

Chlidonias hybridus hybridus

   

Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

3c

  

Melnā jūra un E Vidusjūra (bre)

  

(1)

Kaspija (bre)

 

(1)

 

Chlidonias hybridus sclateri

   

Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija)

1c

  

Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai)

(2)

  

Chlidonias leucopterus

   

Austrumeiropa un Rietumāzija/ Āfrika

  

(1)

Chlidonias niger niger

   

Eiropa un Rietumāzija/ Atlantijas Āfrikas krasts

 

2c

 
    

RYNCHOPIDAE

   

Rynchops flavirostris

   

Piekrastes Rietumāfrika un Centrālāfrika

2

  

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

2

  
AGREEMENT ON THE CONSERVATION OF AFRICAN‑EURASIAN MIGRATORY WATERBIRDS

THE CONTRACTING PARTIES,

RECALLING that the Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals, 1979, encourages international cooperative action to conserve migratory species;

RECALLING further that the first meeting of the Conference of the Parties to the Convention, held in Bonn in October 1985, instructed the Secretariat of the Convention to take appropriate measures to develop an Agreement on Western Palearctic Anatidae;

CONSIDERING that migratory waterbirds constitute an important part of the global biological diversity which, in keeping with the spirit of the Convention on Biological Diversity, 1992, and Agenda 21 should be conserved for the benefit of present and future generations;

AWARE of the economic, social, cultural and recreational benefits accruing from the taking of certain species of migratory waterbirds and of the environmental, ecological, genetic, scientific, aesthetic, recreational, cultural, educational, social and economic values of waterbirds in general;

CONVINCED that any taking of migratory waterbirds must be conducted on a sustainable basis, taking into account the conservation status of the species concerned over their entire range as well as their biological characteristics;

CONSCIOUS that migratory waterbirds are particularly vulnerable because they migrate over long distances and are dependent on networks of wetlands that are

decreasing in extent and becoming degraded through non‑sustainable human activities, as is expressed in the Convention on Wetlands of International Importance, especially as Waterfowl Habitat, 1971;

RECOGNIZING the need to take immediate action to stop the decline of migratory waterbird species and their habitats in the geographic area of the African‑Eurasian waterbird migration systems;

CONVINCED that the conclusion of a multilateral Agreement and its implementation through coordinated or concerted action will contribute significantly to the conservation of migratory waterbirds and their habitats in the most efficient manner, and will have ancillary benefits for many other species of animals and plants; and

ACKNOWLEDGING that effective implementation of such an Agreement will require assistance to be provided to some Range States for research, training and monitoring of migratory waterbird species and their habitats, for the management of those habitats as well as for the establishment or improvement of scientific and administrative institutions for the implementation of this Agreement,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

Article I

Scope, Definitions and Interpretation

1. The geographic scope of this Agreement is the area of the migration systems of African‑Eurasian waterbirds, as defined in Annex 1 to this Agreement, hereafter referred to as the “Agreement Area”.

2. For the purpose of this Agreement:

(a) “Convention” means the Convention on the Conservation of Migratory Species of Wild Animals, 1979;

(b) “Convention Secretariat” means the body established under Article IX of the Convention;

(c) “Waterbirds” means those species of birds that are ecologically dependent on wetlands for at least part of their annual cycle, have a range which lies entirely or partly within the Agreement Area and are listed in Annex 2 to this Agreement;

(d) “Agreement secretariat” means the body established under Article VI, paragraph 7, subparagraph (b), of this Agreement;

(e) “Parties” means, unless the context otherwise indicates, Parties to this Agreement; and

(f) “Parties present and voting” means the Parties present and casting an affirmative or negative vote; those abstaining from voting shall not be counted amongst the Parties present and voting.

In addition, the terms defined in Article I, subparagraphs 1(a) to (k), of the Convention shall have the same meaning, mutatis mutandis, in this Agreement.

3. This Agreement is an AGREEMENT within the meaning of Article IV, paragraph 3, of the Convention.

4. The annexes to this Agreement form an integral part thereof. Any reference to the Agreement includes a reference to its annexes.

Article II

Fundamental Principles

1. Parties shall take co-ordinated measures to maintain migratory waterbird species in a favourable conservation status or restore them to such a status. To this end, they shall apply within the limits of their national jurisdiction the measures prescribed in Article III, together with the specific actions determined in the Action Plan provided for Article IV, of this Agreement.

2. In implementing the measures prescribed in paragraph 1 above, Parties should take into account the precautionary principle.

Article III

General Conservation Measures

1. The Parties shall take measures to conserve migratory waterbirds, giving special attention to endangered species as well as to those with an unfavourable conservation status.

2. To this end, the Parties shall:

(a) accord the same strict protection for endangered migratory waterbird species in the Agreement Area as is provided for under Article III, paragraphs 4 and 5, of the Convention;

(b) ensure that any use of migratory waterbirds is based on an assessment of the best available knowledge of their ecology and is sustainable for the species as well as for the ecological systems that support them;

(c) identify sites and habitats for migratory waterbirds occurring within their territory and encourage the protection, management, rehabilitation and restoration of these sites, in liaison with those bodies listed in Article IX, paragraphs (a) and (b) of this Agreement, concerned with habitat conservation;

(d) coordinate their efforts to ensure that a network of suitable habitats is maintained or, where appropriate, re‑established throughout the entire range of each migratory waterbird species concerned, in particular where wetlands extend over the area of more than one Party to this Agreement;

(e) investigate problems that are posed or are likely to be posed by human activities and endeavour to implement remedial measures, including habitat rehabilitation and restoration, and compensatory measures for loss of habitat;

(f) cooperate in emergency situations requiring international concerted action and in identifying the species of migratory waterbirds which are the most vulnerable to these situations as well as cooperate in developing appropriate emergency procedures to provide increased protection to these species in such situations and in the preparation of guidelines to assist individual Parties in tackling these situations;

(g) prohibit the deliberate introduction of non‑native waterbird species into the environment and take all appropriate measures to prevent the unintentional release of such species if this introduction or release would prejudice the conservation status of wild flora and fauna; when non‑native waterbird species have already been introduced, the Parties shall take all appropriate measures to prevent these species from becoming a potential threat to indigenous species;

(h) initiate or support research into the biology and ecology of migratory waterbirds including the harmonization of research and monitoring methods and, where appropriate, the establishment of joint or cooperative research and monitoring programmes;

(i) analyze their training requirements for, inter alia, migratory waterbird surveys, monitoring, ringing and wetland management to identify priority topics and areas for training and cooperate in the development and provision of appropriate training programmes;

(j) develop and maintain programmes to raise awareness and understanding of migratory waterbird conservation issues in general and of the particular objectives and provisions of this Agreement;

(k) exchange information and results from research, monitoring, conservation and education programmes; and

(l) cooperate with a view to assisting each other to implement this Agreement, particularly in the areas of research and monitoring.

Article IV

Action Plan and Conservation Guidelines

1. An Action Plan is appended as Annex 3 to this Agreement. It specifies actions which the Parties shall undertake in relation to priority species and issues, under the following headings, consistent with the general conservation measures specified in Article III of this Agreement:

(a) species conservation;

(b) habitat conservation;

(c) management of human activities;

(d) research and monitoring;

(e) education and information; and

(f) implementation.

2. The Action Plan shall be reviewed at each ordinary session of the Meeting of the Parties, taking into account the Conservation Guidelines.

3. Any amendment to the Action Plan shall be adopted by the Meeting of the Parties, taking into consideration the provisions of Article III of this Agreement.

4. The Conservation Guidelines shall be submitted to the Meeting of the Parties for adoption at its first session, and shall be regularly reviewed.

Article V

Implementation and Financing

1. Each Party shall:

(a) designate the Authority or Authorities to implement this Agreement which shall, inter alia, monitor all activities that may have impact on the conservation status of those migratory waterbird species of which the Party is a Range State;

(b) designate a contact point for the other Parties, and communicate without delay its name and address to the Agreement secretariat to be circulated forthwith to the other Parties; and

(c) prepare for each ordinary session of the Meeting of the Parties, beginning with the second session, a report on its implementation of the Agreement with particular reference to the conservation measures it has undertaken. The format of such reports shall be determined by the first session of the Meeting of the Parties and reviewed as may be necessary at any subsequent session of the Meeting of the Parties. Each report shall be submitted to the Agreement secretariat not less than one hundred and twenty days before the ordinary session of the Meeting of the Parties for which it has been prepared, and copies shall be circulated forthwith to the other Parties by the Agreement secretariat.

2. (a) Each Party shall contribute to the budget of the Agreement in accordance with the United Nations scale of assessment. The contributions shall be restricted to a maximum of 25 per cent of the total budget for any Party that is a Range State. No regional economic integration organization shall be required to contribute more than 2.5 per cent of the administrative costs.

(b) Decisions relating to the budget and any changes to the scale of assessment that may be found necessary shall be adopted by the Meeting of the Parties by consensus.

3. The Meeting of the Parties may establish a conservation fund from voluntary contributions of Parties or from any other source for the purpose of financing monitoring, research, training and projects relating to the conservation, including protection and management, of migratory waterbirds.

4. Parties are encouraged to provide training and technical and financial support to other Parties on a multilateral or bilateral basis to assist them in implementing the provisions of this Agreement.

Article VI

Meeting of the Parties

1. The Meeting of the Parties shall be the decision-making body of this Agreement.

2. The Depositary shall, in consultation with the Convention Secretariat, convene a session of the Meeting of the Parties not later than one year after the date of the entry into force of this Agreement. Thereafter, the Agreement secretariat shall convene, in consultation with the Convention Secretariat, ordinary sessions of the Meeting of the Parties at intervals of not more than three years, unless the Meeting of the Parties decides otherwise. Where it is possible to do so, such sessions should be held in conjunction with the ordinary meetings of the Conference of the Parties to the Convention.

3. On the written request of at least one third of the Parties, the Agreement secretariat shall convene an extraordinary session of the Meeting of the Parties.

4. The United Nations, its Specialized Agencies, the International Atomic Energy Agency, any State not a Party to the Agreement, and the secretariats of international conventions concerned inter alia with the conservation, including protection and management, of migratory waterbirds may be represented by observers in sessions of the Meeting of the Parties. Any agency or body technically qualified in such conservation matters or in research on migratory waterbirds may also be represented at sessions of the Meeting of the Parties by observers, unless at least one third of the Parties present object.

5. Only Parties have the right to vote. Each Party shall have one vote, but regional economic integration organizations which are Parties to this Agreement shall, in matters within their competence, exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their Member States which are Parties to the Agreement. A regional economic integration organization shall not exercise its right to vote if its Member States exercise theirs, and vice versa.

6. Unless provided otherwise in this Agreement, decisions of the Meeting of the Parties shall be adopted by consensus or, if consensus cannot be achieved, by a two-thirds majority of the Parties present and voting.

7. At its first session, the Meeting of the Parties shall:

(a) adopt its rules of procedure by consensus;

(b) establish an Agreement secretariat within the Convention Secretariat to perform the secretariat functions listed in Article VIII of this Agreement;

(c) establish the Technical Committee provided for in Article VII of this Agreement;

(d) adopt a format for the reports to be prepared according to Article V, paragraph 1, subparagraph (c), of this Agreement; and;

(e) adopt criteria to define emergency situations which require urgent conservation measures, and determine the modalities for assigning responsibility for action to be taken.

8. At each of its ordinary sessions, the Meeting of the Parties shall:

(a) consider actual and potential changes in the conservation status of migratory waterbirds and the habitats important for their survival, as well as the factors which may affect them;

(b) review the progress made and any difficulty encountered in the implementation of this Agreement;

(c) adopt a budget and consider any matters relating to the financial arrangements for this Agreement;

(d) deal with any matter relating to the Agreement secretariat and the membership of the Technical Committee;

(e) adopt a report for communication to the Parties to this Agreement and to the Conference of the Parties of the Convention; and

(f) determine the time and venue of the next session.

9. At any of its sessions, the Meeting of the Parties may:

(a) make recommendations to the Parties as it deems necessary or appropriate;

(b) adopt specific actions to improve the effectiveness of this Agreement and, as the case may be, emergency measures as provided for in Article VII, paragraph 4, of this Agreement;

(c) consider and decide upon proposals to amend this Agreement;

(d) amend the Action Plan in accordance with Article IV, paragraph 3, of this Agreement;

(e) establish such subsidiary bodies as it deems necessary to assist in the implementation of this Agreement, in particular for coordination with bodies established under other international treaties, conventions and agreements with overlapping geographic and taxonomic coverage; and

(f) decide on any other matter relating to the implementation of this Agreement.

Article VII

Technical Committee

1. The Technical Committee shall comprise:

(a) nine experts representing different regions of the Agreement Area, in accordance with a balanced geographical distribution;

(b) one representative from the International Union for Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN), one from the International Waterfowl and Wetlands Research Bureau (IWRB) and one from the International Council for Game and Wildlife Conservation (CIC); and

(c) one expert from each of the following fields: rural economics, game management, and environmental law.

The procedure for the appointment of the experts, the term of their appointment and the procedure for designation of the Chairman of the Technical Committee shall be determined by the Meeting of the Parties. The Chairman may admit a maximum of four observers from specialized international inter-governmental and non‑governmental organizations.

2. Unless the Meeting of the Parties decides otherwise, meetings of the Technical Committee shall be convened by the Agreement secretariat in conjunction with each ordinary session of the Meeting of the Parties and at least once between ordinary sessions of the Meeting of the Parties.

3. The Technical Committee shall:

(a) provide scientific and technical advice and information to the Meeting of the Parties and, through the Agreement secretariat, to Parties;

(b) make recommendations to the Meeting of the Parties concerning the Action Plan, implementation of the Agreement and further research to be carried out;

(c) prepare for each ordinary session of the Meeting of the Parties a report on its activities, which shall be submitted to the Agreement secretariat not less than one hundred and twenty days before the session of the Meeting of the Parties, and copies shall be circulated forthwith by the Agreement secretariat to the Parties; and

(d) carry out any other tasks referred to it by the Meeting of the Parties.

4. Where in the opinion of the Technical Committee there has arisen an emergency which requires the adoption of immediate measures to avoid deterioration of the conservation status of one or more migratory waterbird species, the Technical Committee may request the Agreement secretariat to convene urgently a meeting of the Parties concerned. These Parties shall meet as soon as possible thereafter to establish rapidly a mechanism to give protection to the species identified as being subject to particularly adverse threat. Where a recommendation has been adopted at such a meeting, the Parties concerned shall inform each other and the Agreement secretariat of measures they have taken to implement it, or of the reasons why the recommendation could not be implemented.

5. The Technical Committee may establish such working groups as may be necessary to deal with specific tasks.

Article VIII

Agreement Secretariat

The functions of the Agreement secretariat shall be:

(a) to arrange and service the sessions of the Meeting of the Parties as well as the meetings of the Technical Committee;

(b) to execute the decisions addressed to it by the Meeting of the Parties;

(c) to promote and coordinate activities under the Agreement, including the Action Plan, in accordance with decisions of the Meeting of the Parties;

(d) to liaise with non‑Party Range States and to facilitate coordination between the Parties and with international and national organizations, the activities of which are directly or indirectly relevant to the conservation, including protection and management, of migratory waterbirds;

(e) to gather and evaluate information which will further the objectives and implementation of the Agreement and to arrange for appropriate dissemination of such information;

(f) to invite the attention of the Meeting of the Parties to matters pertaining to the objectives of this Agreement;

(g) to circulate copies of the reports of the Authorities referred to in Article V, paragraph 1, subparagraph (a), of this Agreement and of the Technical Committee, along with copies of the reports it must provide pursuant to paragraph (h) of this Article, to each Party not less than sixty days before the commencement of each ordinary session of the Meeting of the Parties;

(h) to prepare, on an annual basis and for each ordinary session of the Meeting of the Parties, reports on the work of the secretariat and on the implementation of the Agreement;

(i) to administer the budget for the Agreement and, if established, its conservation fund;

(j) to provide information for the general public concerning the Agreement and its objectives; and

(k) to perform such other functions as may be entrusted to it under the Agreement or by the Meeting of the Parties.

Article IX

Relations with International Bodies dealing with Migratory Waterbirds

and their Habitats

The Agreement secretariat shall consult:

(a) on a regular basis, the Convention Secretariat and, where appropriate, the bodies responsible for the secretariat functions under Agreements concluded pursuant to Article IV, paragraphs 3 and 4, of the Convention which are relevant to migratory waterbirds, the Convention on Wetlands of International Importance, especially as Waterfowl Habitat, 1971, the Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora, 1973, the African Convention on the Conservation of Nature and Natural Resources, 1968, the Convention on the Conservation of European Wildlife and Natural Habitats, 1979, and the Convention on Biological Diversity, 1992, with a view to the Meeting of the Parties cooperating with the Parties to these conventions on all matters of common interest and, in particular, in the development and implementation of the Action Plan;

(b) the secretariats of other pertinent conventions and international instruments in respect of matters of common interest; and

(c) other organizations competent in the field of conservation, including protection and management, of migratory waterbirds and their habitats, as well as in the fields of research, education and awareness raising.

Article X

Amendment of the Agreement

1. This Agreement may be amended at any ordinary or extraordinary session of the Meeting of the Parties.

2. Proposals for amendment may be made by any Party.

3. The text of any proposed amendment and the reasons for it shall be communicated to the Agreement secretariat not less than one hundred and fifty days before the opening of the session. The Agreement secretariat shall transmit copies forthwith to the Parties. Any comments on the text by the Parties shall be communicated to the Agreement secretariat not less than sixty days before the opening of the session. The Secretariat shall, as soon as possible after the last day for submission of comments, communicate to the Parties all comments submitted by that day.

4. An amendment to the Agreement other than an amendment to its annexes shall be adopted by a two-thirds majority of the Parties present and voting and shall enter into force for those Parties which have accepted it on the thirtieth day after the date on which two thirds of the Parties to the Agreement at the date of the adoption of the amendment have deposited their instruments of acceptance of the amendment with the Depositary. For each Party which deposits an instrument of acceptance after the date on which two thirds of the Parties have deposited their instruments of acceptance, the amendment shall enter into force on the thirtieth day after the date on which it deposits its instrument of acceptance.

5. Any additional annexes and any amendment to an annex shall be adopted by a two‑thirds majority of the Parties present and voting and shall enter into force for all Parties on the ninetieth day after the date of its adoption by the Meeting of the Parties, except for Parties which have entered a reservation in accordance with paragraph 6 of this Article.

6. During the period of ninety days provided for in paragraph 5 of this Article, any Party may by written notification to the Depositary enter a reservation with respect to an additional annex or an amendment to an annex. Such reservation may be withdrawn at any time by written

notification to the Depositary, and thereupon the additional annex or the amendment shall enter into force for that Party on the thirtieth day after the date of withdrawal of the reservation.

Article XI

Effect of this Agreement on International Conventions and Legislation

1. The provisions of this Agreement do not affect the rights and obligations of any Party deriving from existing international treaties, conventions or agreements.

2. The provisions of this Agreement shall in no way affect the right of any Party to maintain or adopt stricter measures for the conservation of migratory waterbirds and their habitats.

Article XII

Settlement of Disputes

1. Any dispute which may arise between two or more Parties with respect to the interpretation or application of the provisions of this Agreement shall be subject to negotiation between the Parties involved in the dispute.

2. If the dispute cannot be resolved in accordance with paragraph 1 of this Article, the Parties may, by mutual consent, submit the dispute to arbitration, in particular that of the Permanent Court of Arbitration at The Hague, and the Parties submitting the dispute shall be bound by the arbitral decision.

Article XIII

Signature, Ratification, Acceptance, Approval, Accession

1. This Agreement shall be open for signature by any Range State, whether or not areas under its jurisdiction lie within the Agreement Area, or regional economic integration organization, at least one member of which is a Range State, either by:

(a) signature without reservation in respect of ratification, acceptance or approval; or

(b) signature with reservation in respect of ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

2. This Agreement shall remain open for signature at The Hague until the date of its entry into force.

3. This Agreement shall be open for accession by any Range State or regional economic integration organization mentioned in paragraph 1 above on and after the date of entry into force of the Agreement.

4. Instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Depositary.

Article XIV

Entry into Force

1. This Agreement shall enter into force on the first day of the third month after at least fourteen Range States or regional economic integration organizations, comprising at least seven from Africa and seven from Eurasia, have signed without reservation in respect of ratification, acceptance or approval, or have deposited their instruments of ratification, acceptance or approval in accordance with Article XIII of this Agreement.

2. For any Range State or regional economic integration organization which has:

(a) signed without reservation in respect of ratification, acceptance, or approval;

(b) ratified, accepted, or approved; or

(c) acceded to

this Agreement after the date on which the number of Range States and regional economic integration organizations necessary to enable entry into force have signed it without reservation or have ratified, accepted or approved it, this Agreement shall enter into force on the first day of the third month following the signature without reservation, or deposit, by that State or organization, of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

Article XV

Reservations

The provisions of this Agreement shall not be subject to general reservations. However, a specific reservation may be entered by any State or regional economic integration organization on signature without reservation in respect of ratification, acceptance or approval or, as the case may be, on depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession in respect of any species covered by the Agreement or any specific provision of the Action Plan. Such a reservation may be withdrawn at any time by the State or regional economic integration organisation which had entered it, by notification

in writing to the Depositary; such a State or organization shall not be bound by the provisions which are the object of the reservation until thirty days after the date on which the reservation has been withdrawn.

Article XVI

Denunciation

Any Party may denounce this Agreement by written notification to the Depositary at any time. The denunciation shall take effect twelve months after the date on which the Depositary has received the notification.

Article XVII

Depositary

1. The original of this Agreement, in the Arabic, English, French and Russian languages, each version being equally authentic, shall be deposited with the Government of the Kingdom of the Netherlands which shall be the Depositary. The Depositary shall transmit certified copies of these versions to all States and regional economic integration organizations referred to in Article XIII, paragraph 1, of this Agreement, and to the Agreement secretariat after it has been established.

2. As soon as this Agreement enters into force, a certified copy thereof shall be transmitted by the Depositary to the Secretariat of the United Nations for registration and publication in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations.

3. The Depositary shall inform all States and regional economic integration organizations that have signed or acceded to the Agreement, and the Agreement secretariat, of:

(a) any signature;

(b) any deposit of instruments of ratification, acceptance, approval or accession;

(c) the date of entry into force of this Agreement and of any additional annex as well as of any amendment to the Agreement or to its annexes;

(d) any reservation with respect to an additional annex or to an amendment to an annex;

(e) any notification of withdrawal of a reservation; and

(f) any notification of denunciation of the Agreement.

The Depositary shall transmit to all States and regional economic integration organizations that have signed or acceded to this Agreement, and to the Agreement secretariat, the text of any reservation, of any additional annex and of any amendment to the Agreement or to its annexes.

In witness whereof the undersigned, being duly authorized to that effect, have signed this Agreement.

1 November 1999

Hague

Annex 1
Definition of the Agreement Area

The boundary of the Agreement area is defined as follows: from the North Pole south along the 130°W line of longitude to 75°N; thence east and southeast through Viscount Melville Sound, Prince Regent Inlet, the Gulf of Boothia, Foxe Basin, Foxe Channel and Hudson Strait to a point in the northwest Atlantic at 60°N, 60°W; thence southeast through the northwest Atlantic to a point at 50°N, 30°W; thence south along the 30°W line of longitude to 10°N; thence southeast to the Equator at 20°W; thence south along the 20°W line of longitude to 40°S; thence east along the 40°S line of latitude to 60°E; thence north along the 60°E line of longitude to 35°N; thence east-northeast on a great circle to a point in the western Altai at 49°N, 87°27’E; thence northeast on a great circle to the coast of the Arctic Ocean at 130°E; thence north along the 130°E line of longitude to the North Pole. The outline of the Agreement Area is illustrated on the following map.

Annex 1 a

Map of the Agreement Area

PUTNUKARTE.JPG (173543 bytes)

Annex 2
Waterbird species to which the Agreement applies1

SPHENISCIDAE

 

Spheniscus demersus

African Penguin

  

GAVIIDAE

 

Gavia stellata

Red‑throated Diver

Gavia arctica

Black-throated Diver

Gavia immer

Great Northern Diver

Gavia adamsii

White‑billed Diver

  

PODICIPEDIDAE

 

Tachybaptus ruficollis

Little Grebe

Podiceps cristatus

Great Crested Grebe

Podiceps grisegena

Red‑necked Grebe

Podiceps auritus

Slavonian Grebe

Podiceps nigricollis

Black-necked Grebe

  

PELECANIDAE

 

Pelecanus onocrotalus

Great White Pelican

Pelecanus rufescens

Pink-backed Pelican

Pelecanus crispus

Dalmatian Pelican

  

SULIDAE

 

Sula (Morus) capensis

Cape Gannet

  

PHALACROCORACIDAE

 

Phalacrocorax coronatus

Crowned Cormorant

Phalacrocorax pygmeus

Pygmy Cormorant

Phalacrocorax neglectus

Bank Cormorant

Phalacrocorax carbo

Great Cormorant

Phalacrocorax nigrogularis

Socotra Cormorant

Phalacrocorax capensis

Cape Cormorant

  

ARDEIDAE

 

Egretta ardesiaca

Black Heron

Egretta vinaceigula

Slaty Egret

Egretta garzetta

Little Egret

Egretta gularis

Western Reef Egret

Egretta dimorpha

Mascarene Reef Egret

Ardea cinerea

Grey Heron

Ardea melanocephala

Black-headed Heron

Ardea purpurea

Purple Heron

Casmerodius albus

Great Egret

Mesophoyx intermedia

Intermediate Egret

Bubulcus ibis

Cattle Egret

Ardeola ralloides

Squacco Heron

Ardeola idae

Madagascar Pond‑Heron

Ardeola rufiventris

Rufous‑bellied Heron

Nycticorax nycticorax

Black-crowned Night-Heron

Ixobrychus minutus

Little Bittern

Ixobrychus sturmii

Dwarf Bittern

Botaurus stellaris

Great Bittern

  

CICONIIDAE

 

Mycteria ibis

Yellow‑billed Stork

Anastomus lamelligerus

African Openbill

Ciconia nigra

Black Stork

Ciconia abdimii

Abdim’s Stork

Ciconia episcopus

Woolly‑necked Stork

Ciconia ciconia

White Stork

Leptoptilos crumeniferus

Marabou Stork

  

BALAENICIPITIDAE

 

Balaeniceps rex

Shoebill

  

THRESKIORNITHIDAE

 

Plegadis falcinellus

Glossy Ibis

Geronticus eremita

Waldrapp

Threskiornis aethiopicus

Sacred Ibis

Platalea leucorodia

Eurasian Spoonbill

Platalea alba

African Spoonbill

  

PHOENICOPTERIDAE

 

Phoenicopterus ruber

Greater Flamingo

Phoenicopterus minor

Lesser Flamingo

  

ANATIDAE

 

Dendrocygna bicolor

Fulvous Whistling‑Duck

Dendrocygna viduata

White‑faced Whistling‑Duck

Thalassornis leuconotus

White‑backed Duck

Oxyura leucocephala

White‑headed Duck

Oxyura maccoa

Maccoa Duck

Cygnus olor

Mute Swan

Cygnus cygnus

Whooper Swan

Cygnus columbianus

Bewick’s Swan

Anser brachyrhynchus

Pink‑footed Goose

Anser fabalis

Bean Goose

Anser albifrons

Greater White‑fronted Goose

Anser erythropus

Lesser White‑fronted Goose

Anser anser

Greylag Goose

Branta leucopsis

Barnacle Goose

Branta bernicla

Brent Goose

Branta ruficollis

Red‑breasted Goose

Alopochen aegyptiacus

Egyptian Goose

Tadorna ferruginea

Ruddy Shelduck

Tadorna cana

South African Shelduck

Tadorna tadorna

Common Shelduck

Plectropterus gambensis

Spur‑winged Goose

Sarkidiornis melanotos

Comb Duck

Nettapus auritus

African Pygmy‑goose

Anas penelope

Eurasian Wigeon

Anas strepera

Gadwall

Anas crecca

Common Teal

Anas capensis

Cape Teal

Anas platyrhynchos

Mallard

Anas undulata

Yellow‑billed Duck

Anas acuta

Northern Pintail

Anas erythrorhyncha

Red‑billed Duck

Anas hottentota

Hottentot Teal

Anas querquedula

Garganey

Anas clypeata

Northern Shoveler

Marmaronetta angustirostris

Marbled Teal

Netta rufina

Red‑crested Pochard

Netta erythrophthalma

Southern Pochard

Aythya ferina

Common Pochard

Aythya nyroca

Ferruginous Pochard

Aythya fuligula

Tufted Duck

Aythya marila

Greater Scaup

Somateria mollissima

King Eider

Polysticta stelleri

Steller’s Eider

Clangula hyemalis

Long‑tailed Duck

Melanitta nigra

Common Scoter

Melanitta fusca

Velvet Scoter

Bucephala clangula

Common Goldeneye

Mergellus albellus

Smew

Mergus serrator

Red‑breasted Merganser

Mergus merganser

Goosander

  

GRUIDAE

 

Balearica pavonina

Black Crowned Crane

Balearica regulorum

Grey Crowned Crane

Grus leucogeranus

Siberian Crane

Grus virgo

Demoiselle Crane

Grus paradisea

Blue Crane

Grus carunculatus

Wattled Crane

Grus grus

Common Crane

  

RALLIDAE

 

Sarothrura elegans

Buff-spotted Flufftail

Sarothrura boehmi

Streaky‑breasted Flufftail

Sarothrura ayresi

White-winged Flufftail

Rallus aquaticus

Water Rail

Rallus caerulescens

African Rail

Crecopsis egregia

African Crake

Crex crex

Corncrake

Amaurornis flavirostris

Black Crake

Porzana parva

Little Crake

Porzana pusilla

Baillon’s Crake

Porzana porzana

Spotted Crake

Aenigmatolimnas marginalis

Striped Crake

Porphyrio alleni

Allen’s Gallinule

Gallinula chloropus

Common Moorhen

Gallinula angulata

Lesser Moorhen

Fulica cristata

Red-knobbed Coot

Fulica atra

Common Coot

  

DROMADIDAE

 

Dromas ardeola

Crab Plover

  

HAEMATOPODIDAE

 

Haematopus ostralegus

Eurasian Oystercatcher

Haematopus moquini

African Black Oystercatcher

  

RECURVIROSTRIDAE

 

Himantopus himantopus

Black‑winged Stilt

Recurvirostra avosetta

Pied Avocet

  

BURHINIDAE

 

Burhinus senegalensis

Senegal Thick-knee

  

GLAREOLIDAE

 

Pluvianus aegyptius

Egyptian Plover

Glareola pratincola

Collared Pratincole

Glareola nordmanni

Black‑winged Pratincole

Glareola ocularis

Madagascar Pratincole

Glareola nuchalis

Rock Pratincole

Glareola cinerea

Grey Pratincole

  

CHARADRIIDAE

 

Pluvialis apricaria

Eurasian Golden Plover

Pluvialis fulva

Pacific Golden Plover

Pluvialis squatarola

Grey Plover

Charadrius hiaticula

Common Ringed Plover

Charadrius dubius

Little Ringed Plover

Charadrius pecuarius

Kittlitz’s Plover

Charadrius tricollaris

Three‑banded Plover

Charadrius forbesi

Forbes’s Plover

Charadrius pallidus

Chestnut‑banded Plover

Charadrius alexandrinus

Kentish Plover

Charadrius marginatus

White‑fronted Plover

Charadrius mongolus

Mongolian Plover

Charadrius leschenaultii

Greater Sandplover

Charadrius asiaticus

Caspian Plover

Eudromias morinellus

Eurasian Dotterel

Vanellus vanellus

Northern Lapwing

Vanellus spinosus

Spur‑winged Plover

Vanellus albiceps

White‑headed Lapwing

Vanellus senegallus

Wattled Lapwing

Vanellus lugubris

Senegal Lapwing

Vanellus melanopterus

Black‑winged Lapwing

Vanellus coronatus

Crowned Lapwing

Vanellus superciliosus

Brown‑chested Lapwing

Vanellus gregarius

Sociable Plover

Vanellus leucurus

White‑tailed Plover

  

SCOLOPACIDAE

 

Scolopax rusticola

Eurasian Woodcock

Gallinago stenura

Pintail Snipe

Gallinago media

Great Snipe

Gallinago gallinago

Common Snipe

Lymnocryptes minimus

Jack Snipe

Limosa limosa

Black‑tailed Godwit

Limosa lapponica

Bar‑tailed Godwit

Numenius phaeopus

Whimbrel

Numenius tenuirostris

Slender‑billed Curlew

Numenius arquata

Eurasian Curlew

Tringa erythropus

Spotted Redshank

Tringa totanus

Common Redshank

Tringa stagnatilis

Marsh Sandpiper

Tringa nebularia

Common Greenshank

Tringa ochropus

Green Sandpiper

Tringa glareola

Wood Sandpiper

Tringa cinerea

Terek Sandpiper

Tringa hypoleucos

Common Sandpiper

Arenaria interpres

Ruddy Turnstone

Calidris tenuirostris

Great Knot

Calidris canutus

Red Knot

Calidris alba

Sanderling

Calidris minuta

Little Stint

Calidris temminckii

Temminck’s Stint

Calidris maritima

Purple Sandpiper

Calidris alpina

Dunlin

Calidris ferruginea

Curlew Sandpiper

Limicola falcinellus

Broad‑billed Sandpiper

Philomachus pugnax

Ruff

Phalaropus lobatus

Red‑necked Phalarope

Phalaropus fulicaria

Grey Phalarope

  

LARIDAE

 

Larus leucophthalmus

White-eyed Gull

Larus hemprichii

Sooty Gull

Larus canus

Common Gull

Larus audouinii

Audouin’s Gull

Larus marinus

Great Black-backed Gull

Larus dominicanus

Kelp Gull

Larus hyperboreus

Glaucous Gull

Larus glaucoides

Iceland Gull

Larus argentatus

Herring Gull

Larus heuglini

Heuglin’s Gull

Larus armenicus

Armenian Gull

Larus cachinnans

Yellow-legged Gull

Larus fuscus

Lesser Black-backed Gull

Larus ichthyaetus

Great Black‑headed Gull

Larus cirrocephalus

Grey-headed Gull

Larus hartlaubii

Hartlaub’s Gull

Larus ridibundus

Common Black-headed Gull

Larus genei

Slender‑billed Gull

Larus melanocephalus

Mediterranean Gull

Larus minutus

Little Gull

Xema sabini

Sabine’s Gull

Sterna nilotica

Gull‑billed Tern

Sterna caspia

Caspian Tern

Sterna maxima

Royal Tern

Sterna bengalensis

Lesser Crested Tern

Sterna bergii

Great Crested Tern

Sterna sandvicensis

Sandwich Tern

Sterna dougallii

Roseate Tern

Sterna vittata

Antarctic Tern

Sterna hirundo

Common Tern

Sterna paradisaea

Arctic Tern

Sterna albifrons

Little Tern

Sterna saundersi

Saunders’s Tern

Sterna balaenarum

Damara Tern

Sterna repressa

White‑cheeked Tern

Chlidonias hybridus

Whiskered Tern

Chlidonias leucopterus

White‑winged Tern

Chlidonias niger

Black Tern

  

RYNCHOPIDAE

 

Rynchops flavirostris

African Skimmer

1 As adopted at the Second session of the Meeting of the Parties, which took place from 25-27 September 2002, Bonn, Germany.

Annex 3
Action plan 2

1. Field of Application

1.1 The Action Plan is applicable to the populations of migratory waterbirds listed in Table 1 to this Annex (hereafter referred to as “Table 1”).

1.2 Table 1 forms an integral part of this Annex. Any reference to this Action Plan includes a reference to Table1.

2. Species Conservation

2.1 Legal measures

2.1.1 Parties with populations listed in column A of Table 1 shall provide protection to those populations listed in accordance with Article III, paragraph 2(a), of this Agreement. Such Parties shall in particular and subject to paragraph 2.1.3 below:

(a) prohibit the taking of birds and eggs of those populations occurring in their territory;

(b) prohibit deliberate disturbance in so far as such disturbance would be significant for the conservation of the population concerned; and

(c) prohibit the possession or utilization of, and trade in, birds or eggs of those populations which have been taken in contravention of the prohibitions laid down pursuant to subparagraph (a) above, as well as the possession or utilization of, and trade in, any readily recognizable parts or derivatives of such birds and their eggs.

By way of exception for those populations listed in Categories 2 and 3 in Column A only and which are marked by an asterisk, hunting may continue on a sustainable use basis where hunting of such populations is a long-established cultural practice. This sustainable use shall be conducted within the framework of special provisions of a species action plan at the appropriate international level.

2.1.2 Parties with populations listed in Table 1 shall regulate the taking of birds and eggs of all populations listed in column B of Table 1. The object of such legal measures shall be to maintain or contribute to the restoration of those populations to a favourable conservation status and to ensure, on the basis of the best available knowledge of population dynamics, that any taking or other use is sustainable. Such legal measures, subject to paragraph 2.1.3 below, shall in particular:

(a) prohibit the taking of birds belonging to the populations concerned during their various stages of reproduction and rearing and during their return to their breeding grounds if the taking has an unfavourable impact on the conservation status of the population concerned;

(b) regulate the modes of taking;

(c) establish limits on taking, where appropriate, and provide adequate controls to ensure that these limits are observed; and

(d) prohibit the possession or utilization of, and trade in, birds and eggs of the populations which have been taken in contravention of any prohibition laid down pursuant to the provisions of this paragraph, as well as the possession or utilization of, and trade in, any parts of such birds and their eggs.

2.1.3 Parties may grant exemptions to the prohibitions laid down in paragraphs 2.1.1 and 2.1.2, irrespective of the provisions of Article III, paragraph 5, of the Convention, where there is no other satisfactory solution, for the following purposes:

(a) to prevent serious damage to crops, water and fisheries;

(b) in the interests of air safety or other overriding public interests;

(c) for the purpose of research and education, of re-establishment and for the breeding necessary for these purposes;

(d) to permit under strictly supervised conditions, on a selective basis and to a limited extent, the taking and keeping or other judicious use of certain birds in small numbers; and

(e) for the purpose of enhancing the propagation or survival of the populations concerned.

Such exemptions shall be precise as to content and limited in space and time and shall not operate to the detriment of the populations listed in Table 1. Parties shall as soon as possible inform the Agreement secretariat of any exemptions granted pursuant to this provision.

2.2 Single Species Action Plans

2.2.1 Parties shall cooperate with a view to developing and implementing international single species action plans for populations listed in Category 1 of Column A of Table 1 as a priority and for those populations listed with an asterisk in Column A of Table 1. The Agreement secretariat shall coordinate the development, harmonization and implementation of such plans.

2.2.2 Parties shall prepare and implement national single species action plans for the populations listed in Column A of Table 1 with a view to improving their overall conservation status. This action plan shall include special provisions for those populations marked with an asterisk. When appropriate, the problem of accidental killing of birds by hunters as a result of incorrect identification of the species should be considered.

2.3 Emergency Measures

Parties shall, in close cooperation with each other whenever possible and relevant, develop and implement emergency measures for populations listed in Table 1, when exceptionally unfavourable or endangering conditions occur anywhere in the Agreement Area.

2.4 Re-establishments

Parties shall exercise the greatest care when re-establishing populations listed in Table 1 into parts of their traditional range where they no longer exist. They shall endeavour to develop and follow a detailed re-establishment plan based on appropriate scientific studies. Re-establishment plans should constitute an integral part of national and, where appropriate, international single species action plans. A re-establishment plan should include assessment of the impact on the environment and shall be made widely available. Parties shall inform the Agreement secretariat, in advance, of all re-establishment programme for populations listed in Table 1.

2.5 Introductions

2.5.1 Parties shall, if they consider it necessary, prohibit the introduction of non-native species of animals and plants which may be detrimental to the populations listed in Table 1.

2.5.2 Parties shall, if they consider it necessary, require the taking of appropriate precautions to avoid the accidental escape of captive birds belonging to non-native species.

2.5.3 Parties shall take measures to the extent feasible and appropriate, including taking, to ensure that when non-native species or hybrids thereof have already been introduced into their territory, those species or their hybrids do not pose a potential hazard to the populations listed in Table 1.

3. Habitat Conservation

3.1 Habitat Inventories

3.1.1 Parties, in liaison where appropriate with competent international organizations, shall undertake and publish national inventories of the habitats within their territory which are important to the populations listed in Table1.

3.1.2 Parties shall endeavour, as a matter of priority, to identify all sites of international or national importance for populations listed in Table1.

3.2 Conservation of Areas

3.2.1 Parties shall endeavour to continue establishing protected areas to conserve habitats important for the populations listed in Table 1, and to develop and implement management plans for these areas.

3.2.2 Parties shall endeavour to give special protection to those wetlands which meet internationally accepted criteria of international importance.

3.2.3 Parties shall endeavour to make wise and sustainable use of all of the wetlands in their territory. In particular they shall endeavour to avoid degradation and loss of habitats that support populations listed in Table 1 through the introduction of appropriate regulations or standards and control measures. In particular, they shall endeavour to:

(a) ensure, where practicable, that adequate statutory controls are in place, relating to the use of agricultural chemicals, pest control procedures and the disposal of waste water, which are in accordance with international norms, for the purpose of minimizing their adverse impacts on the populations listed in Table 1; and

(b) prepare and distribute information materials, in the appropriate languages, describing such regulations, standards and control measures in force and their benefits to people and wildlife.

3.2.4 Parties shall endeavour to develop strategies, according to an ecosystem approach, for the conservation of the habitats of all populations listed in Table 1, including the habitats of those populations that are dispersed.

3.3 Rehabilitation and Restoration

Parties shall endeavour to rehabilitate or restore, where feasible and appropriate, areas which were previously important for the populations listed in Table 1.

4. Management of Human Activities

4.1 Hunting

4.1.1 Parties shall cooperate to ensure that their hunting legislation implements the principle of sustainable use as envisaged in this Action Plan, taking into account the full geographical range of the waterbird populations concerned and their life history characteristics.

2.2.2 The Agreement secretariat shall be kept informed by the Parties of their legislation relating to the hunting of populations listed in Table 1.

4.1.3 Parties shall cooperate with a view to developing a reliable and harmonized system for the collection of harvest data in order to assess the annual harvest of populations listed in Table 1. They shall provide the Agreement secretariat with estimates of the total annual take for each population, when available.

4.1.4 Parties shall endeavour to phase out the use of lead shot for hunting in wetlands by the year 2000.

4.1.5 Parties shall develop and implement measures to reduce, and as far as possible eliminate, the use of poisoned baits.

4.1.6 Parties shall develop and implement measures to reduce, and as far as possible eliminate, illegal taking.

4.1.7 Where appropriate, Parties shall encourage hunters, at local, national and international levels, to form clubs or organizations to coordinate their activities and to help ensure sustainability.

4.1.8 Parties shall, where appropriate, promote the requirement of a proficiency test for hunters, including among other things, bird identification.

4.2 Eco-tourism

4.2.1 Parties shall encourage, where appropriate but not in the case of core zones of protected areas, the elaboration of cooperative programmes between all concerned to develop sensitive and appropriate eco-tourism at wetlands holding concentrations of populations listed in Table 1.

4.2.2 Parties, in cooperation with competent international organisations, shall endeavour to evaluate the costs, benefits and other consequences that can result from eco-tourism at selected wetlands with concentrations of populations listed in Table 1. They shall communicate the results of any such evaluations to the Agreement secretariat.

4.3 Other Human Activities

4.3.1 Parties shall assess the impact of proposed projects which are likely to lead to conflicts between populations listed in Table 1 that are in the areas referred to in paragraph 3.2 and human interests, and shall make the results of the assessment publicly available.

4.3.2 Parties shall endeavour to gather information on the damage, in particular to crops and to fisheries, caused by populations listed in Table 1, and report the results to the Agreement secretariat.

3.3.3 Parties shall cooperate with a view to identifying appropriate techniques to minimize damage, or to mitigate the effects of damage, in particular to crops and to fisheries, caused by populations listed in Table 1, drawing on the experience gained elsewhere in the world.

4.3.4 Parties shall cooperate with a view to developing single species action plans for populations which cause significant damage, in particular to crops and to fisheries. The Agreement secretariat shall coordinate the development and harmonization of such plans.

4.3.5 Parties shall, as far as possible, promote high environmental standards in the planning and construction of structures to minimize their impact on populations listed in Table 1. They should consider steps to minimize the impact of structures already in existence where it becomes evident that they constitute a negative impact for the populations concerned.

4.3.6 In cases where human disturbance threatens the conservation status of waterbird populations listed in Table1, Parties should endeavour to take measures to limit the level of threat. Special attention should be given to problem of human disturbance at breeding colonies of colonially-nesting waterbirds, especially when they are situated in the areas which are popular for outdoor recreation. Appropriate measures might include, inter alia, the establishment of disturbance-free zones in protected areas where public access is not permitted.

5. Research and Monitoring

5.1 Parties shall endeavour to carry out survey work in poorly known areas, which may hold important concentrations of the populations listed in Table 1. The results of such surveys shall be disseminated widely.

5.2 Parties shall endeavour to monitor the populations listed in Table 1. The results of such monitoring shall be published or sent to appropriate international organizations, to enable reviews of population status and trends.

5.3 Parties shall cooperate to improve the measurement of bird population trends as a criterion for describing the status of such populations.

5.4 Parties shall cooperate with a view to determining the migration routes of all populations listed in Table 1, using available knowledge of breeding and non-breeding season distributions and census results, and by participating in coordinated ringing programmes.

5.5 Parties shall endeavour to initiate and support joint research projects into the ecology and population dynamics of populations listed in Table 1 and their habitats, in order to determine their specific requirements as well as the techniques which are the most appropriate for their conservation and management.

5.6 Parties shall endeavour to undertake studies on the effects of wetland loss and degradation and disturbance on the carrying capacity of wetlands used by the populations listed in Table 1 and on the migration patterns of such populations.

5.7 Parties shall endeavour to undertake studies on the impact of hunting and trade on the populations listed in Table 1 and on the importance of these forms of utilization to the local and national economy.

5.8 Parties shall endeavour to cooperate with relevant international organisations and to support research and monitoring projects.

6. Education and Information

6.1 Parties shall, where necessary, arrange for training programmes to ensure that personnel responsible for the implementation of this Action Plan have an adequate knowledge to implement it effectively.

6.2 Parties shall cooperate with each other and the Agreement secretariat with a view to developing training programmes and exchanging resource materials.

6.3 Parties shall endeavour to develop programmes, information materials and mechanisms to improve the level of awareness of the general public with regard to the objectives, provisions and contents of this Action Plan. In this regard, particular attention shall be given to those people living in and around important wetlands, to users of these wetlands (hunters, fishermen, tourists, etc.) and to local authorities and other decision makers.

6.4 Parties shall endeavour to undertake specific public awareness campaigns for the conservation of the populations listed in Table 1.

7. Implementation

7.1 When implementing this Action Plan, Parties shall, when appropriate, give priority to those populations listed in Column A of Table 1.

7.2 Where, in the case of populations listed in Table 1, more than one population of the same species occurs on the territory of a Party, that Party shall apply conservation measures appropriate to the population or populations that have the poorest conservation status.

7.3 The Agreement secretariat, in coordination with the Technical Committee and with the assistance of experts from Range States, shall coordinate the development of conservation guidelines in accordance with Article IV, paragraph 4, of this Agreement to assist the Parties in the implementation of this Action Plan. The Agreement secretariat shall ensure, where possible, coherence with guidelines approved under other international instruments. These conservation guidelines shall aim at introducing the principle of sustainable use. They shall cover, inter alia:

(a) single species action plans;

(b) emergency measures;

(c) preparation of site inventories and habitat management methods;

(d) hunting practices;

(e) trade in waterbirds;

(f) tourism;

(g) reducing crop damage; and

(h) a waterbird monitoring protocol.

7.4 The Agreement secretariat, in coordination with the Technical Committee and the Parties, shall prepare a series of international reviews necessary for the implementation of this Action Plan, including:

(a) reports on the status and trends of populations;

(b) gaps in information from surveys;

(c) the networks of sites used by each population, including reviews of the protection status of each site as well as of the management measures taken in each case;

(d) pertinent hunting and trade legislation in each country relating to the species listed in Annex 2 to this Agreement;

(e) the stage of preparation and implementation of single species action plans;

(f) re-establishment projects; and

(g) the status of introduced non-native waterbird species and hybrids thereof.

7.5 The Agreement secretariat shall endeavour to ensure that the reviews mentioned in paragraph 7.4 are updated at intervals of not more than three years.

7.6 The Technical Committee shall assess the guidelines and reviews prepared under paragraphs 7.3 and 7.4, and shall formulate draft recommendations and resolutions relating to their development, content and implementation for consideration at sessions of the Meeting of the Parties.

7.7 The Agreement secretariat shall regularly undertake a review of potential mechanisms for providing additional resources (funds and technical assistance) for the implementation of this Action Plan, and shall make a report to each ordinary session of the Meeting of the Parties.

2 As adopted at the Second session of the Meeting of the Parties, which took place from 25-27 September 2002, Bonn, Germany.

Table 1

STATUS OF THE POPULATIONS OF MIGRATORY WATERBIRDS3

KEY TO CLASSIFICATION

The following key to Table 1 is a basis for implementation of the Action Plan:

Column A

 

Category 1:

(a) Species which are included in Appendix I to the Convention on the Conservation of Migratory species of Wild Animals;

 

(b) Species which are listed as threatened in Threatened Birds of the World (BirdLife International 2000); or

 

(c) Populations, which number less than around 10,000 individuals.

Category 2:

Populations numbering between around 10,000 and around 25,000 individuals.

Category 3:

Populations numbering between around 25,000 and around 100,000 individuals and considered to be at risk as a result of:

 

(a) Concentration onto a small number of sites at any stage of their annual cycle;

 

(b) Dependence on a habitat type, which is under severe threat;

 

(c) Showing significant long-term decline; or

 

(d) Showing extreme fluctuations in population size or trend.

For species listed in categories 2 and 3 above, see paragraph 2.1.1 of the Action Plan contained in Annex 3 to the Agreement.

  

Column B

 

Category 1:

Populations numbering between around 25,000 and around 100,000 individuals and which do not fulfil the conditions in respect of column A, as described above.

Category 2:

Populations numbering more than around 100,000 individuals and considered to be in need of special attention as a result of:

 

(a) Concentration onto a small number of sites at any stage of their annual cycle;

 

(b) Dependence on a habitat type, which is under severe threat;

 

(c) Showing significant long-term decline; or

 

(d) Showing extreme fluctuations in population size or trend.

  

Column C

 

Category 1:

Populations numbering more than around 100,000 individuals which could significantly benefit from international cooperation and which do not fulfil the conditions in respect of either column A or column B, above.

3 As adopted at the Second session of the Meeting of the Parties, which took place from 25-27 September 2002, Bonn, Germany.

REVIEW OF TABLE 1

The Table shall be:

(a) Reviewed regularly by the Technical Committee in accordance with article VII, paragraph 3(b), of the Agreement; and

(b) Amended as necessary by the Meeting of the Parties, in accordance with article VI, paragraph 9(d) of the Agreement, in light of the conclusions of such reviews.

DEFINITION OF GEOGRAPHICAL TERMS USED IN RANGE DESCRIPTIONS

North Africa

Algeria, Egypt, the Libyan Arab Jamahiriya, Morocco, Tunisia.

West Africa

Benin, Burkina Faso, Cameroon, Chad, Côte d’Ivoire, the Gambia, Ghana, Guinea, Guinea-Bissau, Liberia, Mali, Mauritania, Niger, Nigeria, Senegal, Sierra Leone, Togo.

Eastern Africa

Burundi, Djibouti, Eritrea, Ethiopia, Kenya, Rwanda, Somalia, Sudan, Uganda, the United Republic of Tanzania.

North-east Africa

Djibouti, Egypt, Eritrea, Ethiopia, Somalia, Sudan.

Southern Africa

Angola, Botswana, Lesotho, Malawi, Mozambique, Namibia, South Africa, Swaziland, Zambia, Zimbabwe.

Central Africa

Cameroon, Central African Republic, Congo, Democratic Republic of the Congo, Equatorial Guinea, Gabon, Sao Tome and Principe.

Sub-Saharan Africa

All African states south of the Sahara.

Tropical Africa

Sub-Saharan Africa excluding Lesotho, Namibia, South Africa and Swaziland.

Western Palearctic

As defined in Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa (Cramp & Simmons 1977).

North-west Europe

Belgium, Denmark, Finland, France, Germany, Iceland, Ireland, Luxembourg, the Netherlands, Norway, Sweden, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland.

Western Europe

North-west Europe with Portugal and Spain.

North-east Europe

The northern part of the Russian Federation west of the Urals.

Eastern Europe

Belarus, the Russian Federation west of the Urals, Ukraine.

Central Europe

Austria, the Czech Republic, Estonia, Germany, Hungary, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Poland, the Russian Federation around the Gulf of Finland and Kaliningrad, Slovakia, Switzerland.

North Atlantic

Faroes, Greenland, Iceland, Ireland, Norway, the north-west coast of the Russian Federation, Svalbard, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland.

East Atlantic

Atlantic seaboard of Europe and North Africa from northern Nor­way to Morocco.

Western Siberia

The Russian Federation east of the Urals to the Yenisey River and south to the Kazakhstan border.

Central Siberia

The Russian Federation from the Yenisey River to the eastern boundary of the Taimyr Peninsula and south to the Altai Mountains.

West Mediterranean

Algeria, France, Italy, Malta, Monaco, Morocco, Portugal, San Marino, Spain, Tunisia.

East Mediterranean

Albania, Bosnia and Herzegovina, Croatia, Cyprus, Egypt, Greece, Israel, Lebanon, the Libyan Arab Jamahiriya, Slovenia, the Syrian Arab Republic, The Former Yugoslav Republic of Macedonia, Turkey, Yugoslavia.

Black Sea

Armenia, Bulgaria, Georgia, Republic of Moldova, Romania, the Russian Federation, Turkey, Ukraine.

Caspian

Azerbaijan, Iran (Islamic Republic of), Kazakhstan, the Russian Federation, Turkmenistan, Uzbekistan.

South-west Asia

Bahrain, Iran (Islamic Republic of), Iraq, Israel, Jordan, Kazakhstan, Kuwait, Lebanon, Oman, Qatar, Saudi Arabia, the Syrian Arab Republic, eastern Turkey, Turkmenistan, the United Arab Emirates, Uzbekistan, Yemen.

Western Asia

Western parts of the Russian Federation east of the Urals and the Caspian countries.

Central Asia

Afghanistan, Kazakhstan, Kyrgyzstan, Tajikistan, Turkmenistan, Uzbekistan.

Southern Asia

Bangladesh, Bhutan, India, Maldives, Nepal, Pakistan, Sri Lanka.

KEY TO ABBREVIATIONS AND SYMBOLS

bre:

breeding

win:

wintering

N:

Northern

E:

Eastern

S:

Southern

W:

Western

NE:

North-eastern

NW:

North-western

SE:

South-eastern

SW:

South-western

() Population status unknown. Conservation status estimated.

* By way of exception for those populations marked by an asterisk, hunting may continue on a sustainable use basis where hunting of such populations is a long-established cultural practice (see paragraph 2.1.1 of Annex 3 to the Agreement).

NOTES

1. The population data used to compile Table 1 as far as possible correspond to the number of individuals in the potential breeding stock in the Agreement area. The status is based on the best available published population estimates.

2. Suffixes (bre) or (win) in population listings are solely aids to population identification. They do not indicate seasonal restrictions to actions in respect of these populations under the Agreement and Action Plan.

3. The brief descriptions used to identify the populations are based on the descriptions used in the third edition of Waterbird Population Estimates.

4. Slash signs (/) are used to separate breeding areas from wintering areas.

5. Where a species’ population is listed in Table 1 with multiple categorisation, the obligations of the Action Plan relate to the strictest category listed.

30.09.2005