Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas (turpmāk - sistēma) izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, sistēmas mērķi un uzdevumus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju pienākumus sistēmas darbības nodrošināšanā.

(Grozīts ar MK 03.10.2006. noteikumiem Nr.810)

2. Sistēmas mērķis ir civilās aizsardzības sistēmas un mobilizācijas sistēmas ietvaros brīdināt un informēt iedzīvotājus katastrofas vai tās draudu gadījumā, kā arī ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

3. Atbilstoši šo noteikumu 2.punktā noteiktajam mērķim:

3.1. civilās trauksmes uzdevums ir nodrošināt trauksmes sirēnu darbību iedzīvotāju brīdināšanai;

3.2. apziņošanas uzdevums ir:

3.2.1. izziņot katastrofu, izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju;

3.2.2. informēt iedzīvotājus par rīcību katastrofas, izsludinātas ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas gadījumā;

3.2.3. informēt citas valstis par apdraudējuma iespējamu pārrobežu iedarbību.

4. Sistēmā saskaņā ar shēmu (1.pielikums) ietilpst:

4.1. republikas pilsētās, rajonu centros un citās apdzīvotās vietās izvietotas trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no vadības pults saskaņā ar trauksmes sirēnu vadības shēmu (2.pielikums);

4.2. mobilais trauksmes sirēnu komandcentrs ar akustiskās sirēnas iekārtu;

4.3. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī komercsabiedrību fiksētās un mobilās sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtas;

4.4. valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi (televīzija un radio);

4.5. valsts un komercsabiedrību publiskie fiksētie un mobilie sakaru operatori.

(Grozīts ar MK 03.10.2006. noteikumiem Nr.810)

5. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komercsabiedrības sistēmā iesaista saskaņā ar attiecīgo iestāžu vai komercsabiedrību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta līgumiem vai starpresoru vienošanos, pamatojoties uz attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem.

(Grozīts ar MK 03.10.2006. noteikumiem Nr.810)

6. Trauksmes sirēnas uzstāda uz valsts un pašvaldību institūciju, komercsabiedrību un citu īpašnieku ēkām un būvēm. Valsts un pašvaldību institūcijas nodod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam to īpašumā vai valdījumā esošo objektu jumtu un telpu daļas bezatlīdzības lietošanā trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai.

(MK 03.10.2006. noteikumu Nr.810 redakcijā)

7. Rūpniecisko avāriju riska objekti un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti veido vietējās (objekta) sistēmas, lai apdraudējuma gadījumā brīdinātu objekta darbiniekus un iedzīvotājus, kuri atrodas apdraudējuma bīstamo faktoru iedarbības zonā, un informētu par veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 03.10.2006. noteikumiem Nr.810)

8. Valsts un pašvaldību institūcijām sistēmas darbības nodrošināšanā ir šādi pienākumi:

8.1. uzturēt to rīcībā esošos un sistēmā iesaistītos sakaru līdzekļus tehniskā kārtībā;

8.2. atbilstoši attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem un mobilizācijas plāniem izveidot un uzturēt pašvaldības teritorijā dzīvojošo mobilizējamo personu, valsts institūciju darbinieku un iedzīvotāju apziņošanas shēmas;

8.3. nodrošināt apziņošanas pasākumos iesaistīta personāla apmācību valsts institūciju organizētajos kursos;

8.4. apdraudējuma, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā apziņot šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minētās personas.

(Grozīts ar MK 03.10.2006. noteikumiem Nr.810)

9. Ja tiek iedarbināta sistēma, valsts un pašvaldību institūcijas darbojas atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem uzdevumiem.

(Grozīts ar MK 03.10.2006. noteikumiem Nr.810)

10. Informāciju par iespējamo apdraudējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem no juridiskām vai fiziskām personām, bet par izsludinātu ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli vai mobilizāciju - no attiecīgajām valsts institūcijām.

11. Rūpniecisko avāriju riska objekti un citi sprādzienbīstami, ugunsbīstami un īpaši svarīgi objekti apdraudējuma gadījumā iedarbina vietējās (objekta) sistēmas un par to nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

12. Lēmumu par sistēmas iedarbināšanu pieņem:

12.1. visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un rajonu teritorijā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai amatpersona, kas viņu aizvieto;

12.2. republikas pilsētas vai rajona teritorijā - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (komandieris) vai amatpersona, kas viņu aizvieto;

12.3. rūpniecisko avāriju riska objektos un citos sprādzienbīstamos, ugunsbīstamos un īpaši svarīgos objektos - objekta civilās aizsardzības plānā noteikta atbildīgā amatpersona.

13. Sistēmu iedarbina šādā kārtībā:

13.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

13.1.1. pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar līgumiem vai starpresoru vienošanos nosūta plašsaziņas līdzekļiem informāciju par apdraudējumu, izsludināto īpašo tiesisko režīmu vai mobilizāciju un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību;

13.1.2. attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un raida trīs minūtes ilgu skaņas signālu;

13.2. rūpniecisko avāriju riska objektu un citu sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu un īpaši svarīgu objektu atbildīgās personas par apdraudējumu informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un ieslēdz trauksmes sirēnas attiecīgā objekta teritorijā;

13.3. šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētie valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi pārraida ēterā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju;

13.4. dzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotāji ieslēdz radiouztvērējus un televizorus informācijas saņemšanai.

(MK 03.10.2006. noteikumu Nr.810 redakcijā)

14. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma šo noteikumu 4.5.apakšpunktā minētie sakaru operatori piešķir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pagaidu lietošanā papildu abonentlīnijas un numurus.

15. Sistēmas gatavību darbam kompetences ietvaros kontrolē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

16. Trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ieslēdzot trauksmes sirēnas uz sešām minūtēm) veic ne retāk kā divas reizes gadā (maijā un novembrī). Par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi (ar trauksmes sirēnu iedarbināšanu) iedzīvotājus informē plašsaziņas līdzekļos (laikraksti, televīzijas un radio raidījumi) trīs dienas pirms un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu ieslēgšanas, sniedzot informāciju par to, kā attiecīgajā situācijā jārīkojas iedzīvotājiem.

17. Sistēmas ietvaros trauksmes sirēnu un vadības pults, mobilā komandcentra, Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un citu valsts institūciju fiksēto un mobilo sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtu iegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu, kā arī sabiedrības informēšanu par sistēmu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

18. Līdzekļus, kas šo noteikumu 17.punktā minētajām valsts institūcijām nepieciešami fiksēto un mobilo sakaru, trauksmes un apziņošanas iekārtu iegādes, uzstādīšanas un uzturēšanas finansēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par sistēmu, pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu plāno un iekļauj ministrijas kopējā pieprasījumā, kas tiek sagatavots ikgadējā valsts budžeta projekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

19. Vietējo (objekta) sistēmu izveidošanu un uzturēšanu objekta īpašnieks finansē no saviem līdzekļiem.

20. Ja trauksmes sirēnas, kas uzstādītas uz valsts un pašvaldību institūciju īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām, pārvieto uz citam ēkām, izdevumus par demontāžas un montāžas darbu veikšanu sedz trauksmes sirēnas pārvietošanas ierosinātājs.

(MK 03.10.2006. noteikumu Nr.810 redakcijā)