Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

2. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar darba ņēmējiem (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē) un personām, kuras tiek nodarbinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu (turpmāk - cietušais).

(MK 27.02.2007. noteikumu Nr.154 redakcijā)

3. Noteikumi neattiecas uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši:

3.1. ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciāla­jām dienesta pakāpēm;

3.2. ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militārpersonām.

(Grozīts ar MK 27.02.2007. noteikumiem Nr.154)

4. Tiek izmeklēti visi nelaimes gadījumi, ja:

4.1. nelaimes gadījums izraisījis cietušajam darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti;

4.2. cietušais pēc nelaimes gadījuma saskaņā ar medicīnisko atzinumu pārcelts citā darbā uz vienu darbdienu vai ilgāku laikposmu;

4.3. cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir vai, iespējams, ir inficēti, un pēc šīs saskares ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.

5. Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas uz visiem šo noteikumu 4.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar cietušo, tai skaitā:

5.1. pildot darba vai dienesta pienākumus, arī:

5.1.1. ražošanas vai mācību prakses laikā;

5.1.2. komandējuma laikā;

5.1.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba vai dienesta pienākumiem;

5.2. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā (piemēram, vilcienu, lidmašīnu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, autotransporta vadītāji, kravu pavadoņi, konduktori);

5.3. darba laikā, arī:

5.3.1. ja darbinieks prettiesiski nonāvēts (tīši vai aiz neuzmanības) vai viņam nodarīti miesas bojājumi, pildot darba vai dienesta pienākumus;

5.3.2. ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu saistīta strīda laikā;

5.3.3. izmantojot personisko transportlīdzekli, kuru ar darba devēja rakstisku rīkojumu izmanto darba vajadzībām vai darba devēja uzdevumā;

5.3.4. veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, arī ja nav bijis darba devēja rīkojuma;

5.4. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no darba;

5.5. uzņēmuma teritorijā vai citā darba vietā darba laikā un noteiktajos pārtraukumos (piemēram, tehnoloģiskajos pārtraukumos, pusdienas pārtraukumos), darba ņēmējam sakārtojot darba vietu, lietojot darba aprīkojumu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atrodoties sanitārajās un sadzīves telpās, kā arī ražošanas objektu vai iekārtu avārijas laikā un darba ņēmējam pārvietojoties uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām;

5.6. ja, darba ņēmējam pildot darba pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu profesionālu saslimšanu, darba vides riska faktoru iedarbība izraisījusi hronisko saslimšanu saasināšanos vai dabas katastrofa (piemēram, zemestrīce, nogruvums, plūdi, vētra), dzīvnieki un kukaiņi izraisījuši darba ņēmēja veselības traucējumus;

5.7. darba pienākumu veikšanas laikā, nonākot saskarē ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir vai, iespējams, ir inficēti, un pēc šīs saskares ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;

5.8. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā vai veicot darba vai dienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja;

5.9. ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka cietušais veicis darbu pie darba devēja.

6. Ārvalstī izsniegtos dokumentus, kas apliecina nelaimes gadījumu, pielīdzina šo noteikumu 26.punktā minētajam aktam par nelaimes gadījumu darbā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

6.1. dokumentos ietvertā informācija nepārprotami apliecina, ka cietušais, kuram tie izsniegti, ir cietis nelaimes gadījumā;

6.2. ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem ir pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā;

6.3. cietušais, kuram izsniegti dokumenti, apliecinot attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstumu, ir ievērojis starptautiskajos līgumos un citos normatīvajos aktos par dokumentu īstuma apliecināšanu noteikto kārtību.

7. Cietušais vai persona, kura pārstāv cietušā intereses, dokumentus, kas apliecina ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu, iesniedz Valsts darba inspekcijā (turpmāk - inspekcija). Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas nosūta to kopijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši cietušā deklarētajai dzīvesvietai.

8. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts darba devēja Latvijā nodarbināto personu, izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem.

9. Valsts darba inspekcija kontrolē, kā darba devējs veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

10. Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātais un nelaimes gadījuma liecinieki nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam.

11. Citi darba ņēmēji, kuri atbilstoši Darba aizsardzības likumam nav nodarbinātie, bet kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām (turpmāk - citi darba ņēmēji), par nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai.

12. Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību).

13. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darba procesu.

14. Ja nav iespējams notikuma vietu saglabāt neskartu, uzreiz pēc nelaimes gadījuma dokumentāli fiksē esošo situāciju nelaimes gadījuma vietā.

15. Divu darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs (šo noteikumu 5.9.apakšpunktā, 23. un 24.punktā minētajā gadījumā - inspekcija) no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 16.punktā minēto izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi.

16. Lai inspekcija varētu veikt nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši statistiskās uzskaites prasībām, ārstniecības iestāde triju dienu laikā pēc darba devēja vai inspekcijas pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir smagi vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 18.punktam), kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai).

17. Ārstniecības iestādes reizi mēnesī līdz katra mēneša desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par iepriekšējā mēnesī cietušajiem, kas vērsušies ārstniecības iestādē ar sūdzībām par veselības traucējumiem, kurus izraisījis nelaimes gadījums darbā, un norāda cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darba vietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi.

18. Smagi veselības traucējumi ir:

18.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):

18.1.1. bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;

18.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;

18.1.3. lielo asinsvadu - aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas - un attiecīgi vēnu bojājumi;

18.1.4. perifēro asinsvadu - galvas, vidukļa, ekstremitāšu - bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;

18.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;

18.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;

18.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;

18.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;

18.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10% ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20% ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;

18.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;

18.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (piemēram, smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija);

18.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;

18.2. garo cauruļkaulu - augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu - lūzums;

18.3. iegurņa kaulu lūzumi;

18.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;

18.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);

18.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);

18.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;

18.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;

18.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);

18.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);

18.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai tā funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);

18.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi (piemēram, mātes organisma individuālās īpatnības, endokrīnie, imunoloģiskie faktori, mātes lietotie medikamenti vai viņas hroniska slimība).

19. Nelaimes gadījumu izmeklē izmeklēšanas komisija (turpmāk - komisija), izņemot šo noteikumu 5.9.apakšpunktā, 23. un 24.punktā minētos gadījumus.

20. Komisiju ar rakstisku rīkojumu izveido darba devējs ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma.

21. Komisijas sastāvā ir:

21.1. darba devēja norīkota persona;

21.2. darba aizsardzības speciālists vai persona, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;

21.3. nodarbināto uzticības persona vai galvenā uzticības persona;

21.4. citi speciālisti, ja nepieciešams.

22. Ja nelaimes gadījums noticis ar šo noteikumu 5.8.apakšpunktā minēto nodarbināto, komisiju saskaņā ar šo noteikumu 19. un 20.punktu izveido nodarbinātā darba devējs, bet tās sastāvā papildus šo noteikumu 21.punktā minētajām personām iekļauj tā darba devēja pilnvarotu personu, pie kura cietušais pildījis darba vai dienesta pienākumus.

23. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš strādā pie darba devēja, kas nodarbina ne vairāk par pieciem nodarbinātajiem, nelaimes gadījumu izmeklē inspekcijas amatpersona kopīgi ar darba devēja pilnvarotu personu.

24. Ja nelaimes gadījums noticis ar citu darba ņēmēju, kā arī šo noteikumu 5.9.apakšpunktā minētajā gadījumā nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija.

25. Ja cietušais ir noslēdzis uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav skaidri zināms viņa juridiskais statuss, inspekcijas amatpersona pieprasa informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta. Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties sniedz ziņas par to, vai cietušais ir reģistrējies kā saimnieciskā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs.

26. Komisija pēc tās izveidošanas vai inspekcijas amatpersona pēc attiecīgā ziņojuma saņemšanas nekavējoties uzsāk un sešu darbdienu laikā pabeidz nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kā arī sastāda aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - akts) saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu vai atzinumu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - atzinums) saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

27. Ja inspekcijas amatpersona izmeklē nelaimes gadījumu ar citu darba ņēmēju, akta 5. un 6.punktā aizpilda tikai aili "cita persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālās apdrošināšanas jomā ir pakļauta apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām", bet akta 7. un 9.punktu vai atzinuma 3. un 4.punktu neaizpilda.

28. Aktā norāda traumēšanas faktorus saskaņā ar 6.pielikumu, nelaimes gadījuma cēloņus, kā arī pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

29. Atzinumu sastāda, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:

29.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darba procesā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;

29.2. nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertu atzinums;

29.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcijas;

29.4. nelaimes gadījums noticis, darba ņēmējam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumu, ja darba ņēmējs tiek saukts pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

29.5. nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja darba ņēmējs saskaņā ar darba vai dienesta pienākumiem glābis citu personu vai īpašumu un novērsis draudošās briesmas;

29.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu;

29.7. nav darba līguma ar darba devēju vai cita juridiska dokumenta, kas apliecina, ka cietušais ir nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un cietušais nav cits darba ņēmējs.

(Grozīts ar MK 27.02.2007. noteikumiem Nr.154)

30. Šo noteikumu 29.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja kriminālprocess izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, aktu sastāda 15 dienu laikā pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemšanas vai attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanās.

(Grozīts ar MK 27.02.2007. noteikumiem Nr.154)

31. Šo noteikumu 29.7.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir tiesas spriedums par to, ka nelaimes gadījumā cietušais ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, aktu sastāda 15 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

32. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots darbdienas laikā vai nelaimes gadījumā cietušajam darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, komisija vai inspekcijas amatpersona izmeklē nelaimes gadījumu un mēneša laikā pēc rakstiska iesnieguma vai citas rakstiskas informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu sastāda aktu vai atzinumu.

33. Aktu vai atzinumu sastāda četros eksemplāros. Pirmajam eksemplāram pievieno izmeklēšanas materiālus (rīkojumu par komisijas izveidošanu, medicīnisko atzinumu, nelaimes gadījumā cietušā, liecinieku un atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus, plānus, shēmas un dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījuma notikuma vietu, mašīnas, mehānismus, iekārtas, darba vides riska novērtējumu un preventīvo pasākumu plānu).

34. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki darba ņēmēji, aktu vai atzinumu, kā arī šo noteikumu 42.4.apakšpunktā minēto paziņojumu par nelaimes gadījumā darbā gūtajiem veselības traucējumiem sastāda par katru cietušo vai bojā gājušo.

35. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas un akta vai atzinuma sastādīšanas darba devējs attiecīgi aktu vai atzinumu nosūta inspekcijai nelaimes gadījuma reģistrēšanai.

36. Ja inspekcija pēc akta vai atzinuma saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, inspekcija ir tiesīga nereģistrēt nelaimes gadījumu, triju darbdienu laikā aktu vai atzinumu nosūtīt atpakaļ darba devējam un pieprasīt 10 darbdienu laikā atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.

37. Ja pēc atkārtotas izmeklēšanas inspekcija konstatē, ka nav novērstas nepilnības nelaimes gadījuma izmeklēšanā un dokumentu sagatavošanā, inspekcija ir tiesīga nelaimes gadījumu nereģistrēt un norīkot inspekcijas amatpersonu atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

38. Pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas pirmais akta vai atzinuma eksemplārs un izmeklēšanas materiāli glabājas pie darba devēja. Vienu akta vai atzinuma eksemplāru darba devējs vai inspekcijas amatpersona nekavējoties nosūta:

38.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

38.2. Valsts darba inspekcijai;

38.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši cietušā deklarētajai dzīvesvietai.

39. Ja cietušais vai persona, kura pārstāv viņa intereses, darba devējs vai cita juridiskā vai fiziskā persona, kuras tiesības vai pienākumus skar sastādītais akts vai atzinums, nepiekrīt komisijas vai inspekcijas amatpersonas sastādītā akta vai atzinuma saturam, tai ir tiesības mēneša laikā to apstrīdēt, vēršoties pie inspekcijas direktora. Inspekcijas direktors pieņem lēmumu par nepieciešamību atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu. Inspekcijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās.

40. Inspekcija pēc savas iniciatīvas vai tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus, anulēt darba devēja izveidotās komisijas sastādīto aktu un sastādīt aktu no jauna, par to paziņojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši cietušā deklarētajai dzīvesvietai.

41. Inspekcijas amatpersona vai komisija, izmeklējot nelaimes gadījumu, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no darba devēja nepieciešamos uzziņas materiālus, kā arī pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, lieciniekiem, nelaimes gadījumā cietušā un atbildīgajām amatpersonām.

42. Darba devējs:

42.1. informē nodarbināto vai personu, kura pārstāv viņa intereses, par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību normatīvajos aktos par sociālo apdrošināšanu noteiktajā kārtībā;

42.2. iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem atbildīgās amatpersonas, nodarbinātos un uzticības personas;

42.3. aktā vai atzinumā noteiktajā termiņā veic pasākumus, lai novērstu nelaimes gadījuma cēloņus;

42.4. 15 darbdienu laikā pēc nodarbinātā pārejošas darbnespējas beigām (darbnespējas lapas A noslēgšanas) nosūta inspekcijai paziņojumu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem un darba devēja zaudējumiem (7.pielikums). Paziņojumā norāda, vai darbnespēja ir beigusies vai turpinās. Ja darbnespēja turpinās, tad 15 darbdienu laikā pēc pārejošas darbnespējas lapas B noslēgšanas darba devējs inspekcijai paziņo kavēto dienu skaitu.

43. Aktu vai atzinumu un izmeklēšanas materiālus darba devējs uzglabā 45gadus un nodod arhīvā likumā noteiktajā kārtībā.

44. Pēc Veselības norēķinu centra pieprasījuma inspekcija elektroniski nosūta Veselības norēķinu centram aktu vai atzinumu.

(MK 03.11.2009. noteikumu Nr.1277 redakcijā)

45. Nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu (turpmāk - speciālā izmeklēšana) veic, ja nelaimes gadījumā:

45.1. konstatēta viena vai vairāku cietušo nāve;

45.2. cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi.

46. Par šo noteikumu 45.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem (arī ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā) darba devējs nekavējoties paziņo inspekcijai un tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums. Paziņojumā norāda darba devēju (nosaukumu), nelaimes gadījuma datumu, laiku un vietu, nelaimes gadījumā cietušo skaitu, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, dzīvesvietu, profesiju, kā arī sniedz ziņas par izpildāmo darbu un nelaimes gadījuma apstākļiem.

47. Speciālo izmeklēšanu veic inspekcijas amatpersona. Tā pieaicina darba devēja norīkoto personu, nodarbināto uzticības personu, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgus speciālistus.

48. Ja nelaimes gadījums ir izraisījis divu vai vairāku cietušo nāvi, speciālo izmeklēšanu veic inspekcijas izveidota speciālās izmeklēšanas komisija.

49. Inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija 15 darbdienu laikā veic nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu un sagatavo attiecīgus dokumentus. Izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams paredzētajā laikā saņemt nepieciešamos dokumentus (piemēram, sarežģīta un ilgstoša ekspertīze, aizkavējas izziņu saņemšana, veselības stāvokļa vai prombūtnes dēļ nevar saņemt paskaidrojumus no cietušā, lieciniekiem vai amatpersonām), speciālās izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar inspekcijas direktora rīkojumu.

50. Ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, speciālās izmeklēšanas laiku skaita no cietušā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta speciālā izmeklēšana.

51. Veicot speciālo izmeklēšanu, inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

51.1. pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, lieciniekiem, nelaimes gadījumā cietušā un atbildīgajām amatpersonām;

51.2. pieprasīt, lai darba devējs:

51.2.1. iesniedz speciālajai izmeklēšanai nepieciešamos materiālus un izziņas;

51.2.2. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, novērtēt drošības atbilstību, fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veic citas speciālajai izmeklēšanai nepieciešamās darbības;

51.2.3. ja nepieciešams, nodrošina speciālajā izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

51.2.4. (zaudējis spēku ar 01.01.2007.; skat. 62. punktu);

51.2.5. (zaudējis spēku ar 01.01.2007.; skat. 62. punktu);

51.3. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas;

51.4. izmeklējot ceļu satiksmes negadījumu, iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem Ceļu policijas pārvaldē. Ja Ceļu policijas pārziņā esošie dokumenti nav pieejami ilgāk par 15 darbdienām, inspekcijas amatpersonai vai speciālās izmeklēšanas komisijai, sastādot aktu vai atzinumu, ir tiesības nenorādīt ziņas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, iekļaujot atsauci, ka ziņas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pieejamas attiecīgajos Ceļu policijas sastādītajos dokumentos.

52. Pēc speciālās izmeklēšanas beigām inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu vai atzinumu piecos eksemplāros.

53. Ja kāda no pieaicinātajām personām nepiekrīt akta vai atzinuma saturam, tajā izdara attiecīgu atzīmi par šīs personas piedalīšanos izmeklēšanā ar norādi, ka minētā persona sastādītajam aktam vai atzinumam nepiekrīt, un pievieno attiecīgās personas parakstītu iesniegumu, kurā ir paskaidroti šādas nostājas iemesli.

54. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

54.1. akts vai atzinums;

54.2. nelaimes gadījuma notikuma vietas plāns, shēma, fotoattēli, videomateriāli un citi materiāli;

54.3. liecinieku un amatpersonu rakstiski paskaidrojumi;

54.4. rīkojumi, lēmumi, instrukcijas un citi dokumenti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

54.5. ziņas par cietušā instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā;

54.6. dokuments par objekta tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanu, darba vides riska novērtējums uzņēmumā un darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāns, darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiāli;

54.7. šo noteikumu 16.punktā minētā ārstniecības iestādes izziņa vai nāvi apliecinoša dokumenta kopija;

54.8. izziņa par cietušā veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma, ja tāda ir bijusi nepieciešama;

54.9. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājums, ja ir izdarīta pašnāvība;

54.10. speciālistu un ekspertu atzinumi;

54.11. izraksti no darba aizsardzību regulējošiem un citiem normatīvajiem aktiem darba tiesisko attiecību, produktu un pakalpojumu drošības jomā, no darba koplīguma un rīkojumiem (pavēlēm), kuros paredzēti pasākumi, kas garantē drošus darba apstākļus, un noteiktas par darba aizsardzību atbildīgās personas;

54.12. rīkojums par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

55. Inspekcijas amatpersona vai speciālās izmeklēšanas komisija triju darbdienu laikā pēc dokumentu sagatavošanas nosūta:

55.1. speciālās izmeklēšanas materiālu oriģinālus - darba devējam;

55.2. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma oriģinālu:

55.2.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai atbilstoši cietušā deklarētajai dzīvesvietai;

55.2.2. (svītrots ar MK 27.02.2007. noteikumiem Nr.154);

55.2.3. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

55.3. speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma oriģinālu un izmeklēšanas materiālu kopijas - inspekcijai;

55.4. speciālās izmeklēšanas materiālu apliecinātas kopijas un speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma oriģinālu tai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), kuras darbības zonā ir noticis nelaimes gadījums, ja speciālās izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(Grozīts ar MK 27.02.2007. noteikumiem Nr.154)

56. Pēc speciālās izmeklēšanas materiālu saņemšanas darba devējs veic šo noteikumu 42.punktā minētās darbības, kā arī rakstiski paziņo inspekcijai par veiktajiem pasākumiem nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

57. Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts vai atzinums, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).

58. Valsts darba inspekcija reģistrē un uzskaita visus valstī notikušos nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts vai atzinums.

59. Ārvalstīs notikušos nelaimes gadījumus inspekcija reģistrē pēc tam, kad cietušais vai persona, kura pārstāv viņa intereses, saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu iesniedz dokumentus (to kopijas), kas apliecina nelaimes gadījumu.

60. Šo noteikumu 3.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.decembri.

(Grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.816)

61. Līdz 2005.gada 30.novembrim attiecībā uz nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbiniekiem, papildus tiek piemērotas šādas prasības:

61.1. nelaimes gadījumu izmeklē ar iestādes priekšnieka rakstisku rīkojumu izveidota komisija ne mazāk kā triju amatpersonu sastāvā. Komisijas sastāvā iekļauj personāla nodaļas amatpersonu un citus speciālistus;

61.2. aktus vai atzinumus par nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbiniekiem, darba devējs nosūta reģistrēšanai Iekšlietu ministrijai. Šī informācija attiecīgi norādāma akta 22.punktā vai atzinuma 9.punktā. Ja Iekšlietu ministrija konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, tā ir tiesīga izveidot komisiju nelaimes gadījuma speciālai izmeklēšanai vai pieprasīt darba devējam 10 darbdienu laikā atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu;

61.3. pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas vienu akta vai atzinuma eksemplāru par nelaimes gadījumu, kas noticis ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbiniekiem, darba devējs vai inspekcijas amatpersona nekavējoties nosūta Iekšlietu ministrijai. Nelaimes gadījumus, kuros cietuši Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbinieki, uzskaita Iekšlietu ministrija;

61.4. cietušais Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbinieks vai persona, kura pārstāv viņa intereses, aktu vai atzinumu var apstrīdēt 10 darbdienu laikā, vēršoties pie iestādes priekšnieka. Iestādes priekšnieka lēmumu 30 darbdienu laikā var apstrīdēt, vēršoties Iekšlietu ministrijā. Šī informācija attiecīgi norādāma akta 23.punktā vai atzinuma 10.punktā;

61.5. par šo noteikumu 45.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem (arī ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā) darba devējs nekavējoties paziņo arī augstākam priekšniekam pakļautības kārtībā un diennakts laikā - Iekšlietu ministrijai;

61.6. nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu veic ar iekšlietu ministra rīkojumu izveidota speciālās izmeklēšanas komisija. Speciālās izmeklēšanas termiņu var pagarināt ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa īpaši pilnvarotas amatpersonas rīkojumu;

61.7. speciālās izmeklēšanas komisija triju darbdienu laikā pēc dokumentu sagatavošanas nosūta speciālās izmeklēšanas akta vai atzinuma oriģinālu un izmeklēšanas materiālu kopijas Iekšlietu ministrijai;

61.8. noteikumu ievērošanu attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbiniekiem uzrauga Iekšlietu ministrija.

(Grozīts ar MK 01.11.2005. noteikumiem Nr.816)

62. Šo noteikumu 51.2.4. un 51.2.5.apakšpunkts zaudē spēku ar 2007.gada 1.janvāri.