Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 683 "Kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.296

Rīgā 2005.gada 26.aprīlī (prot. Nr.23 33.§)
Kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ierobežo un apkaro augu karantīnas organisma — kartupeļu vēža — izplatību.

2. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests):

2.1. uzrauga un kontrolē kartupeļu vēža izplatību un nosaka kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumus (turpmāk — fitosanitārie pasākumi);

2.2. laboratoriski diagnosticē kartupeļu vēzi.

3. Personas nedrīkst uzglabāt vai pavairot kartupeļu vēža ierosinātāja (Synchytrium endobioticum) tīrkultūru, izņemot normatīvajos aktos par izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijai paredzēto kaitīgo organismu, augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu ievešanas un pārvietošanas kārtību noteiktos gadījumus.

II. Fitosanitāro pasākumu noteikšana

4. Kartupeļu lauks vai kartupeļu partija ir inficēta ar kartupeļu vēzi, ja tā simptomi konstatēti vismaz vienam augam vai bumbulim.

5. Ja konstatēts kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum), dienests pieņem lēmumu par šādu fitosanitāro pasākumu veikšanu:

5.1. nosaka par inficētu:

5.1.1. lauku, kurā auguši kartupeļi, un inficētā lauka robežas iezīmē plānā;

5.1.2. kartupeļu partiju, kurā konstatēts inficētais bumbulis;

5.2. nosaka buferzonu apkārt inficētajam laukam un iezīmē tā robežas plānā. Buferzonas lielumu nosaka, ņemot vērā augu karantīnas organisma bioloģiskās īpatnības, lai pasargātu apkārtējās teritorijas no inficēšanās iespējām;

5.3. uzdod inficētā lauka īpašniekam vai turētājam:

5.3.1. apstrādāt kartupeļu bumbuļus un lakstus, lai iznīcinātu kartupeļu vēža ierosinātāju;

5.3.2. dezinficēt lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu katru reizi pēc to izmantošanas inficētajā laukā;

5.4. aizliedz inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā 20 gadus audzēt vai uzglabāt:

5.4.1. kartupeļus un citus Solonaceae dzimtas augus;

5.4.2. pārstādīšanai paredzētos augus.

6. Buferzona ir teritorija, kurā augu karantīnas organisms nav sastopams vai tiek apkarots un kas ietver inficēto teritoriju vai piekļaujas tai vai no augu karantīnas organisma brīvajai teritorijai, vai ražošanas vietai, vai ražošanas vienībai, kurā nav sastopams augu karantīnas organisms un kurā tiek veikti pasākumi, lai novērstu konkrētā augu karantīnas organisma izplatību.

7. Buferzonā drīkst audzēt kartupeļu šķirnes, kuras saskaņā ar Latvijas augu šķirņu katalogu uzskatāmas par izturīgām pret kartupeļu vēža rasi, kas konstatēta inficētajā laukā.

8. Dienests:

8.1. lēmumā norāda fitosanitāro pasākumu izpildes termiņu;

8.2. veic noteikto fitosanitāro pasākumu izpildes uzraudzību un kontroli.

III. Fitosanitāro pasākumu atcelšana

9. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu atcelšanu, ja inficētajā laukā kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum) nav konstatēts.

10. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu daļēju atcelšanu, atļaujot inficētā lauka īpašniekam vai turētājam inficētajā laukā audzēt pret kartupeļu vēzi izturīgas kartupeļu šķirnes pārtikai, ja:

10.1. pagājuši vismaz 10 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;

10.2. inficētais lauks 10 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;

10.3. augsnes parauga bioloģiskās pārbaudes rezultāts ir negatīvs un tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti mazāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji.

11. Lai pārbaudītu augsnes atbilstību šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minētajām prasībām, dienests ņem augsnes paraugus (no katriem 0,33 ha inficētā lauka paņem vienu paraugu, kas sastāv no 60 noņēmumiem) un veic to laboratoriskās analīzes saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm.

12. Ja augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā vienā gramā augsnes konstatēti vairāk nekā pieci dzīvotspējīgi sporangiji vai, izmantojot bioloģisko metodi, iegūts pozitīvs rezultāts, dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu turpināšanu un veic lauka pārbaudi pēc diviem vai vairāk gadiem, ņemot vērā infekcijas pakāpi vai atrasto dzīvotspējīgo sporangiju skaitu.

13. Dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu atcelšanu, ja:

13.1. pagājuši vismaz 20 gadi pēc fitosanitāro pasākumu noteikšanas;

13.2. lauks 20 gadus ir kultivēts un tajā nav audzēti daudzgadīgie zālāji;

13.3. augsnes parauga tiešajā mikroskopēšanā augsnes paraugos nav konstatēti dzīvotspējīgi sporangiji un bioloģiskajās pārbaudēs kartupeļiem nav konstatētas slimības pazīmes. Ja tiešajā mikroskopēšanā tiek konstatēti dzīvotspējīgi sporangiji, bioloģiskās pārbaudes var neveikt.

14. Lai pārbaudītu augsnes atbilstību šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minētajām prasībām, dienests ņem augsnes paraugus (no katriem 0,33 ha ņem vienu paraugu, kas sastāv no 60 noņēmumiem) un veic to laboratoriskās analīzes saskaņā ar šo noteikumu pielikumā minētajām metodēm.

15. Ja kādā no laboratoriskajām analīzēm tiek atklāts kartupeļu vēža ierosinātājs (Synchytrium endobioticum), dienests pieņem lēmumu par noteikto fitosanitāro pasākumu turpināšanu un šo noteikumu 4.punktā minēto fitosanitāro pasākumu noteikšanu vēl uz trim gadiem.

16. Pēc fitosanitāro pasākumu atcelšanas dienests ražas novākšanas laikā pārbauda to šķirņu kartupeļu pirmo ražu, kuras ir ieņēmīgas pret kartupeļu vēzi. Persona, kas audzē pret kartupeļu vēzi ieņēmīgas kartupeļu šķirnes, 10 darbdienas pirms paredzētās ražas novākšanas informē par to dienestu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1969.gada 8.decembra Direktīvas 69/464/EEK par kartupeļa vēža kontroli.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
Pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.296
Augsnes paraugu testēšanas metodes kartupeļu vēža ierosinātāja
Synchytrium endobioticum noteikšanai

1. Tiešā mikroskopēšana:

1.1. izžāvētus (gaissausus) 100 g augsnes paraugus 24 stundas suspendē 900 ml tekoša ūdens. Visas augsnes daļas pilnīgi sajauc;

1.2. suspensiju izsijā caur elektromagnētisko sietu kratītāju ar 500, 250, 125, 71, 40 un 25 µm sietiem;

1.3. frakcijas no 40 līdz 25 µm sietiem noskalo uz filtrpapīra, izžāvē un pārvieto 50 ml centrifūgas mēģenēs;

1.4. katrā mēģenē ielej hloroformu (15 ml) vai koncentrētu CaCl2 šķīdumu, sajauc un mēģenes centrifugē ar ātrumu 800 g 15 minūtēs;

1.5. šķīdumu virs nogulsnēm filtrē caur filtrpapīru. Skalošanu ar hloroformu vai CaCl2 atkārto vēl divas reizes vai kamēr vairs neuzpeld daļiņas;

1.6. uz filtrpapīra savākto daudzumu atšķaida ar 1 ml laktoglicerola (vai vairāk, ja nepieciešams) un veic S. endobioticum snaudsporangiju apskati mikroskopā;

1.7. sporangijus saskaita un aprēķina to skaitu vienā gramā augsnes;

1.8. sporangiji, kas pildīti ar pelēcīgu granulāru masu vai viegli noapaļotu cito­plazmu (ja novērojama dīgšana), uzskatāmi par dzīvotspējīgiem, bet plazmolizētie vai ar neskaidru saturu uzskatāmi par nedzīviem. Daži dzīvotspējīgie sporangiji fluorescē zilā apgaismojumā.

2. Bioloģiskā pārbaude:

2.1. bioloģiskajai pārbaudei izmanto pret S. endobioticum rasēm ieņēmī­gas kartupeļu šķirnes. Tāpēc ir svarīgi zināt dabīgās inficēšanās rasi, lai varētu izvēlēties piemērotas šķirnes. Ja dabīgās inficēšanās rase nav zināma, bioloģisko pārbaudi veic visām rasēm;

2.2. bioloģiskā pārbaude sastāv no pārbaudes podos un Potoceka tūbiņu testa;

2.3. pārbaude podos:

2.3.1. augsnes paraugus ievieto podos (divi–pieci litri), un katrā podā iestāda ieņēmīgas šķirnes bumbuli;

2.3.2. jābūt vismaz 10 podiem uz vienu hektāru pārbaudāmās platības;

2.3.3. podus var novietot ārā (pavasarī) vai siltumnīcā (ziemā) ar papildu apgaismojumu (16 stundas dienā), uzturot piemērotu augsnes mitrumu;

2.3.4. apmēram pēc 100 dienām, kad izveidojušies jaunie bumbuļi, augus izņem no augsnes un pārbauda kartupeļu vēža simptomus;

2.4. Potoceka tūbiņu tests:

2.4.1. katra augsnes parauga testēšanai izmanto 30 ieņēmīgas šķirnes bumbuļus ar dīgt sākušām acīm;

2.4.2. augsnes paraugus ievieto koniskās plastmasas tūbās (garums — 8 cm, diametrs augšējā galā — 3–4 cm, apakšējā galā — 3,5–4,5 cm). Tūbas piestiprina testējamo bumbuļu virsotnei ar vienkāršiem klipšiem vai elastīgām saitēm;

2.4.3. dzinumiem ļauj augt cauri augsnei piecas līdz septiņas nedēļas, atbilstoši laistot;

2.4.4. visus dzinumus, kas izauguši cauri augsnei, nogriež, lai stimulētu jaunu dzinumu veidošanos;

2.4.5. augsni nokrata, un bumbuļus ar dzinumiem trīs līdz četras nedēļas tur slēgtās plastmasas kastēs;

2.4.6. bumbuļiem pārbauda kartupeļu vēža izaugumus;

2.5. visās bioloģiskajās pārbaudēs iekļauj arī negatīvās kontroles ar neinficētu augsni un pozitīvās kontroles ar inficētu augsni.

Zemkopības ministra vietā — finanšu ministrs O.Spurdziņš
30.04.2005