Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 29.10.2005. - 27.07.2007. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.258

Rīgā 2005.gada 12.aprīlī (prot. Nr.19 22.§)
Kārtība, kādā veicami atskaitījumi Privatizācijas aģentūrai par valsts īpašuma objektu privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, izveidojams un izlietojams rezerves fonds un veicami maksājumi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un valsts budžetā

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicami atskaitījumi valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk — aģentūra) par valsts īpašuma objektu (arī zemes) privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu, valsts īpašu­ma objektu (arī zemes) nomu, nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, kā arī kārtību, kādā izveido­jams un izlietojams aģentūras rezerves fonds un veicami maksājumi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un valsts budžetā.

2. Visi ieņēmumi no valsts īpašuma objektu (arī zemes) privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas, denacionalizācijas un valsts nekustamā īpašu­ma (arī zemes) pārdošanas, privatizējamo un privatizēto objektu nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas, kā arī ieņēmumi no aģentūras valdīju­mā esošo valsts īpašuma objektu (arī zemes) nomas un nomas ar izpirkumu ieskaitāmi aģentūras kontos.

3. Aģentūra tiek finansēta no līdzekļiem, kas gūti no valsts īpašuma objektu privatizācijas, denacionalizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas, valsts nekustamā īpašuma (arī zemes) pārdošanas, aģentūras valdījumā esošo valsts īpašuma objektu nomas un nomas ar izpirkumu, kā arī no citiem ieņēmu­miem. Aģentūras finansēšanai nepieciešamie līdzekļi (turpmāk— aģentūrai pare­dzētie atskaitījumi) tiek atskaitīti no aģentūras faktiskajiem naudas ieņēmumiem attiecīgajā mēnesī atbilstoši aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīviem (pielikums). Izdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteikto Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra pienākumu izpildi, finansē atbilstoši normatīvajiem aktiem par privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu. Ja aģentūrai uzdod veikt citas funkcijas, attiecīgajā tiesību aktā paredz attiecīgās funkcijas finansēšanas avotu un kārtību.

4. Atskaitījumi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā nosakāmi 10% apmērā no līdzekļu atlikuma, kas veidojas kā starpība starp naudas ieņēmumiem, kas gūti no attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo valsts īpašuma objektu privati­zācijas, un par šiem objektiem ieturētajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitī­jumiem. Atskaitījumi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā pārskaitāmi pašvaldībai, kuras teritorijā privatizācijas līguma noslēgšanas brīdī bija reģistrēts privatizējamais valsts īpašums vai statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība), kuras sastāvā bija privatizējamā valsts kapitāla daļa.

5. Atskaitījumus attiecīgajai pašvaldībai aģentūra pārskaita reizi mēnesī (līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam) pēc tam, kad izdarīti uz priva­tizējamo objektu attiecināmie aģentūrai paredzētie atskaitījumi. Ja pēc tam ir veikti jauni uz privatizējamo objektu attiecināmie aģentūrai paredzētie atskaitī­jumi (piemēram, par atkārtotu privatizāciju), aģentūra koriģē pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā pārskaitāmo summu, attiecīgi samazinot pašval­dībai pārskaitāmo summu par citu objektu privatizāciju. Ja par citu objektu privatizāciju pārskaitāmo summu nav iespējams samazināt, aģentūra pārmaksāto summu sedz no rezerves fonda.

6. Aģentūra rakstiski informē attiecīgo pašvaldību par pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā ieskaitītajiem līdzekļiem divu nedēļu laikā pēc pēdējā maksājuma pašvaldības īpašumu privatizācijas fondā par attiecīgo valsts īpašuma objektu.

7. Valsts īpašuma privatizācijas fondam aprēķināto summu nosaka, no kopējiem privatizācijas ieņēmumiem atņemot aģentūrai paredzētos atskaitī­jumus, atskaitījumus pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un citus Ministru kabineta noteiktos maksājumus.

8. Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" 5.pantā noteiktā rezerves fonda līdzekļus aģentūra izlieto valsts īpašuma privati­zācijas procesa un valsts kapitāla daļu atsavināšanas procesa organizatoriskajam nodrošinājumam:

8.1. pirkuma līgumu atcelšanas, pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesību īstenošanas izdevumu segšanai (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

8.2. Latvijas nacionālā arhīva fonda uzraudzības iestāžu izdevumu segšanai, kas saistīti ar arhīva dokumentu sakārtošanu valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodoti privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", un valsts uzņēmumiem (uzņēmēj­sabiedrībām), kas nodoti likvidācijai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

8.3. to aģentūras valdījumā pārņemto privatizējamo valsts īpašuma objektu apsardzes izdevumu segšanai (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram), kuru apsardzi nevar nodrošināt statūtsabiedrība (kapitālsabiedrība);

8.4. privatizējamo valsts īpašuma objektu apdrošināšanas izdevumu segšanai, ja tos nav iespējams segt no privatizācijas subjekta līdzekļiem (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

8.5. šo noteikumu 3.punktā noteiktajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitī­jumiem (par katru objektu tādā apmērā, kas nav nosedzams no attiecīgā objekta pārdošanas ieņēmumiem);

8.6. citos tiesību aktos vai administratīvajos aktos paredzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūrai doto uzdevumu veikšanu;

8.7. atskaitījumiem par akciju izsolēm publiskajā piedāvājumā par privati­zācijas sertifikātiem;

8.8. to tiesvedības izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūras funkciju veikšanu (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

8.9. aģentūras izdevumu segšanai, ja aģentūras izdevumu tāmē paredzēto līdzekļu apmērs ir tāds, ka tos nav iespējams segt no šo noteikumu 3.punktā noteiktajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem. Pēc valsts īpašuma objektu un nekustamā īpašuma (arī zemes) pārdošanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ aģentūras rezerves fondā;

8.10. aģentūras likvidācijas izdevumu segšanai (ja izdevumu apmērs ir tāds, ka tos nav iespējams segt no aģentūras līdzekļiem).

9. Aģentūrai paredzētos atskaitījumus par nodokļu maksājumu pamat­parāda kapitalizāciju veic, pamatojoties uz finanšu ministra lēmumu par nodokļu maksājumu pamatparāda dzēšanu.

10. Naudas ieņēmumus no nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizā­cijas, aģentūras valdījumā esošo valsts īpašuma objektu nomas un valsts kapitāla daļu atsavināšanas pēc aģentūrai paredzēto atskaitījumu veikšanas pārskaita valsts budžetā līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam. Ja aģentūra no Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ir saņēmusi uzde­vumu ieskaitīt tās norādītajā kontā līdzekļus, kas iegūti, atsavinot bezmantinieku kapitāla daļas, lai norēķinātos par mantojuma atstājēja parādiem, tad līdzekļus, kas iegūti, pārdodot valsts kapitāla daļas (arī pilnībā neapmaksātas un ieķīlātas valsts kapitāla daļas), pēc aģentūrai paredzēto atskaitījumu veikšanas ieskaita Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes norādītajā kontā.

11. Ja tiek kapitalizēts statūtsabiedrības (kapitālsabiedrības) nodokļu maksājumu pamatparāds, naudas līdzekļus attiecīgajā budžeta kontā ieskaita proporcionāli attiecīgā nodokļa maksājumu pamatparāda attiecībai pret statūt­sabiedrības (kapitālsabiedrības) pamatkapitālu.

12. Saistībā ar denacionalizācijas lietu vešanu un novērtēšanu aģentūrai paredzētos atskaitījumus par valsts īpašuma objekta denacionalizāciju veic, pamatojoties uz aģentūrai adresētu Ekonomikas ministrijas vēstuli par attiecīgās denacionalizācijas lietas uzsākšanu.

13. Privatizācijas procesā iegūtos naudas līdzekļus pēc šo noteikumu 18.punktā minēto maksājumu izdarīšanas un līdzekļu rezervēšanas aģentūrai pilnā apmērā ieskaita Valsts īpašuma privatizācijas fondā reizi mēnesī līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

14. Aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīvi nav attiecināmi uz līgumiem, kas noslēgti ar aģentūras apakšuzņēmējiem.

15. Aģentūrai paredzētos atskaitījumus par valsts īpašuma privatizāciju vai valsts kapitāla daļu atsavināšanu veic, pamatojoties uz likumu vai Ministru kabineta rīkojumu par attiecīgā objekta privatizāciju vai atsavināšanu.

16. Ieņēmumus no valsts īpašuma objektu likvidācijas izlieto saskaņā ar Komerc­likumu, likumu "Par uzņēmējdarbību" un likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".

17. Ja attiecīgā valsts īpašuma objekta privatizēšanai, valsts kapitāla daļu atsavināšanai, novērtēšanai vai citu darbību veikšanai ir rīkots konkurss, aģentūrai paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

18. Privatizācijas procesā iegūtos naudas līdzekļus ieskaita valsts īpašuma privatizācijas fondā pēc tam, kad rezervēti līdzekļi un veikti maksājumi šādā kārtībā:

18.1. atskaitījumi privatizācijas izdevumu segšanai;

18.2. iemaksas pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos;

18.3. atskaitījumi aģentūras rezerves fondā;

18.4. Ministru kabineta noteiktie maksājumi.

19. Ja aģentūra nodod kādas funkcijas izpildi citai institūcijai, Ministru kabinets nosaka atskaitījuma normatīvus, kādus minētā institūcija ir tiesīga lietot pārņemto darbu finansējuma aprēķināšanai.

20. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kapitāla daļas (izņemot atlīdzību par valsts kapitāla daļu pārdošanu un atlīdzību, kas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pienākas valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam), ieskaita valsts budžetā šo noteikumu 10.punktā minētajā kārtībā.

21. Atlīdzības apmēru aģentūrai par bezmantinieka kapitāla daļu un citu valsts kapitāla daļu atsavināšanu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu. Atskaitījumus aģentūrai veic saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu.

21.1 Aģentūra ieskaita valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk — sabiedrība) kontos ieņēmumus par laikposmu no 2005.gada 22.aprīļa līdz 2005.gada 1.novembrim, kas gūti par to privatizējamo valsts zemesgabalu nomu, kuri atrodas aģentūras valdījumā, bet līdz 2005.gada 1.jūlijam nodoti sabiedrības pārvaldīšanā.

(MK 11.10.2005. noteikumu Nr. 768 redakcijā)

21. Sākot ar 2005.gada 1.novembri, ieņēmumus par to privatizējamo valsts zemesgabalu nomu, kuri atrodas aģentūras valdījumā, bet līdz 2005.gada 1.jūlijam nodoti sabiedrības pārvaldīšanā, aģentūra ieskaita sabiedrības kontos pēc tam, kad tā ir ieturējusi nomas maksas daļu saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 9.punktā noteikto atskaitījuma normatīvu par valsts zemes nomas līguma kontroli. Ieskaitījumi sabiedrības kontos veicami katru mēnesi līdz divdesmitajam datumam. Maksājumi tiek veikti līdz minēto zemesgabalu privatizācijas līguma noslēgšanai vai privatizācijas izbeigšanai.

(MK 11.10.2005. noteikumu Nr. 768 redakcijā)

21. Šie noteikumi nav piemērojami sabiedrības kontos ieskaitīto līdzekļu izlietojumam.

(MK 11.10.2005. noteikumu Nr. 768 redakcijā)

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Minis­tru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumus Nr.318 "Kārtība, kādā veicami atskaitījumi Privatizācijas aģentūrai par valsts īpašuma objektu privatizāciju, izveidojams un izlietojams tās rezerves fonds un veicami maksājumi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un valsts budžetā" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 317./318.nr.; 2000, 131./132.nr.; 2002, 110.nr.; 2003, 168.nr.; 2004, 36.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
Pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr.258
Privatizācijas aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīvi

1. Privatizācijas, likvidācijas, denacionalizācijas un kapitāla daļu atsavi­nāšanas lietas vešana un juridiskie pakalpojumi; objekta privatizācijas projekta, konkursa noteikumu, līguma un citu ar tiem saistīto dokumentu nosacījumu izpildes nodrošināšana, pamatojoties uz objekta lietas nodošanas un pieņem­šanas aktu (lati par objektu, ņemot vērā darbinieku skaitu):

1.1. mazāk par 100 darbiniekiem — 3040;

1.2. no 100 līdz 499 darbiniekiem — 7760;

1.3. no 500 līdz 999 darbiniekiem — 15056;

1.4. 1000 darbinieku un vairāk — 25248.

Piezīme. Ja pārdod privatizētu uzņēmumu valsts kapitāla daļas vai ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā ir mazāka par 25 procentiem, minētos normatīvus reizina ar koeficientu 0,75.

2. Privatizējamo vai atsavināmo objektu (izņemot nekustamos īpašumus un zemi) novērtēšanas finansēšanas normatīvs:

2.1. pēc īpašuma fiziskās substances metodes (procenti no valsts uzņē­muma vai kapitālsabiedrības pamatlīdzekļu atlikuma bilances vērtības) — 1,3;

2.2. pēc citām vērtēšanas metodēm (lati par objektu):

2.2.1. līdz 999 darbiniekiem — 1008;

2.2.2. 1000 darbinieku un vairāk — 2520.

3. Nekustamā īpašuma (arī zemes) pārdošana (procenti no realizācijas cenas, bet ne mazāk kā 1000 latu) — 7.

4. Privatizācijas un atsavināšanas līguma kontrole, sākot no līguma parakstīšanas dienas, līdz privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos vai līgumā noteiktā apgrūtinājumu izpildes termiņa beigām, bet ne mazāk par trim gadiem no objekta nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienas līdz kārtējā ceturkšņa beigām plus viens mēnesis, kā arī valsts īpašuma objekta privatizā­cijas projekta, konkursa noteikumu, līguma un citu ar to saistīto dokumentu nosacījumu un nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā radušos kapitāla daļu pārdošanas līguma izpildes kontrole (lati par līgumu mēnesī) — 76.

5. Privatizējamā vai likvidējamā objekta, tā saistību un mantas pārdošanas izsoles organizēšana, valsts kapitāla daļas atsavināšanas izsoles organizēšana (procenti no pārdošanas cenas) — 5.

Piezīme. Ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā ir mazāka par 25 procentiem, minēto normatīvu par atsavināšanas izsoles organizēšanu reizina ar koeficientu 0,75. Ja tiek koriģēta izsolē nosolītā pārdošanas cena, attiecīgi koriģē arī pēc atskaitījumu normatīviem aprēķināto summu.

6. Nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācija (procenti no dzēšamās nodokļu pamatparāda un pamatparāda palielinājuma summas) — 5.

Piezīme. Ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā pēc parāda kapitalizācijas ir mazāka par 25 procentiem, minēto normatīvu reizina ar koeficientu 0,75.

7. Izdevumi, kas saistīti ar zemesgabala īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemes­grāmatā, — to faktiskajā apjomā.

8. Atlīdzība valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam— saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību atbilstoši kapitāl­sabiedrības lielumu raksturojošajiem kritērijiem.

9. Aģentūras valdījumā esošo valsts īpašuma objektu nomas līgumu kontrole (procentos no nomas maksas, bet ne vairāk kā 76 lati par līgumu mēnesī) — 50.

Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
29.10.2005