Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.94

Rīgā 2005.gada 10.martā (prot. Nr.149, 102.§)

Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām”
43.panta pirmās daļas 2.punktu un Latvijas Republikas
likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 17.panta trešo daļu

1. Lietotie termini un to skaidrojums

1.1. Aizsargājamie koki – dabas pieminekļi kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas sastāvdaļa, vietējo un svešzemju sugu dižkoki.

1.2. Aizsargājamā koka aizsardzības zona – aizsargājamais koks ar visām tā virszemes un pazemes daļām un teritorija 10 m rādiusā ap aizsargājamo koku.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Rīgas pilsētā aizsargājamos kokus iedala:

2.1.1. valsts nozīmes vietējo un svešzemju sugu dižkoki – aizsargājami koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.07.2003. noteikumos Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktajiem izmēriem;

2.1.2. vietējas nozīmes vietējo un svešzemju sugu dižkoki – aizsargājami koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla nav mazāks par šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktajiem izmēriem.

2.2. Šie saistošie noteikumi nosaka vietējas nozīmes vietējo un svešzemju sugu dižkoku (turpmāk tekstā – aizsargājamo koku) aizsardzības un uzturēšanas kārtību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu vērtīgu vietējo un svešzemju sugu liela izmēra koku saglabāšanu.

2.3. Rīgas pilsētas aizsargājamo koku izpēti, uzskaiti, aizsardzību, apsaimniekošanu un uzturēšanu pārrauga Rīgas domes Vides departaments.

2.4. Šie saistošie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

3. Aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi

3.1. Aizsargājamiem kokiem, kuru izmēri atbilst šo saistošo noteikumu pielikumā noteiktajiem izmēriem, aizsardzības zona noteikta 10 metru rādiusā, mērot no aizsargājamā koka stumbra.

3.2. Aizsargājamā koka aizsardzības zona tiek noteikta neatkarīgi no teritorijas atļautās izmantošanas Rīgas teritorijas plānojumā.

3.3. Aizsargājamā koka aizsardzības zonā aizliegts:

3.3.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kas var bojāt vai iznīcināt aizsargājamo koku, mazināt tā dabisko estētisko nozīmi, mainīt vides apstākļus – ūdens un barošanās režīmu, kā arī negatīvi ietekmēt augšanu un dabisko attīstību;

3.3.2. bez rakstiska saskaņojuma ar Rīgas domes Vides departamentu:

3.3.2.1. veikt komunikāciju ierīkošanu;

3.3.2.2. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi;

3.3.2.3. samazināt koka sakņu zonā brīvās augsnes daļu, noblietējot, asfaltējot vai noklājot ar ūdeni un gaisu necaurlaidīgu segumu;

3.3.3. iegūt derīgos izrakteņus;

3.3.4. apkraut kokus;

3.3.5. celt teltis un kurināt ugunskurus.

3.4. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un apdraud cilvēku veselību un dzīvību vai tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus, ja ir veikti visi iespējamie koka saglabāšanas pasākumi, un saņemta Rīgas domes Vides departamenta rakstiska atļauja.

4. Zemes īpašnieku un lietotāju pienākumi

Zemes īpašnieku un lietotāju pienākumi aizsargājamā koka aizsardzībai un apsaimniekošanai:

4.1. aizsargāt un nepasliktināt savā īpašumā vai lietojumā esošā aizsargājamā koka augšanas apstākļus;

4.2. saskaņot Rīgas domes Vides departamentā plānotos aizsargājamā koka aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus;

4.3. uzturēt kārtībā aizsargājamā koka aizsardzības zonu;

4.4. nodrošināt aizsargājamā koka aizsardzības zonas neaizskaramību, ja piegulošajā teritorijā plānoti būvdarbi;

4.5. informēt Rīgas domes Vides departamentu, ja vērojama aizsargājamā koka veselības stāvokļa pasliktināšanās, tas kļuvis bīstams un apdraud cilvēku veselību un dzīvību vai tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus, vai kādu apstākļu dēļ ir gājis bojā, kā arī par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem.

5. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

5.1. Par saistošo noteikumu pārkāpumiem fiziskās un juridiskās personas ir saucamas pie administratīvās atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

5.2. Fizisko un juridisko personu saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošanas darbi nav iespējami, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

5.3. Kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences ietvaros ir tiesīgas šādas amatpersonas:

5.3.1. policijas darbinieki saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par policiju”;

5.3.2. Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori;

5.3.3. Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu pārvaldes Apstādījumu inspekcijas inspektori.

Noslēguma jautājums

Noteikumi publicējami Latvijas Republikas likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs

Pielikums

Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki

Nr. p.k.	Suga	Apkārtmērs 1,3metru augstumā (metros)
1	2	3
I. Vietējās sugas
1.	Alksnis, melnais; melnalksnis (Alnus glutinosa)	2,5
2.	Apse (Populus tremula)	3,0
3.	Bērzs, āra (Betula pendula)	2,5
4.	Bērzs, purva (Betula pubescens)	2,5
5.	Egle (Picea abies)	2,5
6.	Goba, parastā (Ulmus glabra)	3,5
7.	Ieva, parastā (Padus avium)	1,5
8.	Kadiķis, Zviedrijas (Juniperus communis var. suecica)	0,5
9.	Kļava, parastā (Acer platanoides)	2,5
10.	Liepa, parastā (Tilia cordata)	3,5
11.	Osis, parastais (Fraxinus excelsior)	3,0
12.	Ozols, parastais (Quercus robur)	3,5
13.	Pīlādzis, parastais (Sorbus aucuparia)	1,5
14.	Priede, parastā (Pinus sylvestris)	2,5
15.	Pūpolvītols (Salix caprea)	1,6
16.	Skābardis, parastais (Carpinus betulus)	1,5
17.	Šķetra (Salix pentandra)	1,0
18.	Vīksna, parastā (Ulmus laevis)	3,0
II. Svešzemju sugas un dekoratīvās formas
19.	Apse, baltā (Populus alba )	5,0
20.	Apse, baltā ‘Nivea’ (Populus alba ‘Nivea’)	5,0
21.	Baltegle, balzama (Abies balsamea)	1,5
22.	Baltegle, Eiropas (Abies alba)	0,9
23.	Baltegle, garzvīņu (Abies x phanerolepis)	1,5
24.	Baltegle, Kaukāza (Abies nordmanniana)	0,9
25.	Baltegle, Piejūras (Abies holophylla)	0,5
26.	Baltegle, Sibīrijas (Abies sibirica)	1,0
27.	Bērzs, āra ‘Crispa’ (Betula pendula ‘Crispa’)	0,7
28.	Bērzs, āra ‘Youngii’ (Betula pendula ‘Youngii’)	0,7
29.	Bērzs, dzeltenais (Betula alleghaniensis)	1,0
30.	Bērzs, papīra (Betula papyrifera)	1,0
31.	Ciedrupriede, Eiropas (Pinus cembra)	1,4
32.	Ciedrupriede, Sibīrijas (Pinus sibirica)	1,4
33.	Dižskābardis, parastais (Fagus sylvatica)	1,8
34.	Dižskābardis, parastais ‘Purpurea Latifolia’ (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)	1,0
35.	Duglāzija, Menzīsa (Pseudotsuga menziesii)	1,4
36.	Dzeltenkoks, Amerikas (Cladrastris kentukea)	0,8
37.	Egle, asā (Picea pungens)	1,2
38.	Egle, Engelmaņa (Picea engelmannii)	1,0
39.	Egle, parastā ‘Virgata’; čūskegle (Picea abies ‘Virgata’)	0,7
40.	Egle, Serbijas (Picea omorika )	0,5
41.	Ginks, divdaivu (Ginkgo biloba)	0,5
42.	Goba, Britānijas (Ulmus glabra var. montana)	1,8
43.	Goba, parastā ‘Exoniensis’ (Ulmus glabra ‘Exoniensis’)	1,3
44.	Goba, parastā ‘Camperdown’ (Ulmus glabra ‘Camperdown’)	1,5
45.	Goba, stepes (Ulmus minor)	1,9
46.	Hemlokegle, Kanādas (Tsuga canadensis)	0,6
47.	Ieva, Māka (Padus maackii)	1,0
48.	Ieva, Virdžīnijas (Padus virginiana)	0,8
49.	Katalpa, olveida (Catalpa ovata)	0,5
50.	Katalpa, krāšņā (Catalpa speciosa )	0,5
51.	Katsura, Japānas (Cercidiphyllum japonicum)	0,5
52.	Kļava, kalnu (Acer pseudoplatanus)	1,6
53.	Kļava, lauka (Acer campestre)	0,7
54.	Kļava, parastā ‘Rubrum’ (Acer platanoides ‘Rubrum’)	1,2
55.	Kļava, parastā ‘Schwedleri’ (Acer platanoides ‘Schwedleri’)	2,0
56.	Kļava, sudraba; sudrabkļava (Acer saccharinum)	2,2
57.	Kļava, sudraba ‘Wierii’ (Acer saccharinum ‘Wierii’)	2,0
58.	Kļava, Tatārijas (Acer tataricum)	0,7
59.	Korķkoks, Amūras (Phellodendron amurense)	0,8
60.	Krustābele, Arnolda (Crataegus arnoldiana)	0,8
61.	Krustābele, asinssarkanā (Crataegus sanguinea )	0,6
62.	Krustābele, divirbuļu ‘Mutabilis’ (Crataegus laevigata ‘Mutabilis’)	0,6
63.	Krustābele, divirbuļu ‘Plena’ (Crataegus laevigata ‘Plena’)	0,6
64.	Krustābele, divirbuļu ‘Rosea’ (Crataegus laevigata ‘Rosea’)	0,6
65.	Krustābele, divirbuļu ‘Rubra Plena’(Crataegus laevigata ‘Rubra Plena’)	0,6
66.	Krustābele, melnzaļā (Crataegus chlorosarc )	0,6
67.	Krustābele, pamīkstā (Crataegus submollis)	0,6
68.	Krustābele, punktainā (Crataegus punctata)	0,6
69.	Lapegle, Eiropas (Larix decidua)	2,5
70.	Lapegle, Japānas (Larix x kaempferi)	1,0
71.	Lapegle, Krievijas (Larix ledebourii)	2,0
72.	Lapegle, Polijas (Larix x polonica)	1.3
73.	Lazda, kokveida (Corylus colurna)	0,5
74.	Liepa, Amerikas (Tilia americana)	0,5
75.	Liepa, Holandes (Tilia x europaea, sin. Tilia x vulgaris)	2,5
76.	Liepa, Krimas (Tilia x euchlora)	1,4
77.	Liepa, Moltkes (Tilia x moltkei)	0,5
78.	Liepa, platlapu (Tilia platyphyllos)	2,6
79.	Liepa, sudraba, sudrabliepa (Tilia tomentosa)	1,5
80.	Magnolija, gurķu (Magnolia acuminata)	0,5
81.	Magnolija, kobus (Magnolia kobus )	0,3
82.	Magnolija, Sulanža (Magnolia x soulangeana)	0,3
83.	Osis, parastais ‘Pendula’ (Fraxinus excelsior ‘Pendula’)	1,5
84.	Ozols, klinšu ‘Mespilifolia’ (Quercus petraea ‘Mespilifolia’)	1,0
85.	Ozols, parastais ‘Fastigiata’ (Quercus robur ‘Fastigiata’)	1,9
86.	Ozols, parastais ‘Tortuosa’ (Quercus robur ‘Tortuosa’)	0,5
87.	Ozols, sarkanais (Quercus rubra)	1,4
88.	Ozols, šarlaksarkanais (Quercus coccinea)	1,0
89.	Paciprese, zirņu; savara (Chamaecyparis pisifera)	0,5
90.	Papele, balzama, balzampapele (Populus balsamifera)	4,0
91.	Papele, Berlīnes (Populus x berolinensis ‘B tips’)	4,5
92.	Papele, Kanādas (Populus x canadensis)	5,0
93.	Papele, Kanādas ‘Aurea’ (Populus x canadensis ‘Aurea’)	3,0
94.	Papele, Ķīnas ‘Fastigiata’ (Populus x simonii ‘Fastigiata’)	1,0
95.	Papele, laurlapu (Populus laurifolia)	3,0
96.	Papele, melnā (Populus nigra)	5,0
97.	Papele, melnā ‘Italica’ (Populus nigra ‘Italica’)	2,7
98.	Papele, pelēcīgā (Populus x canescens)	5,0
99.	Papele, Petrovskas (Populus x petrowskyana)	4,0
100.	Pīlādzis, Tīringes ‘Fastigiata’ (Sorbus x thuringiaca ‘Fastigiata’)	0,5
101.	Pīlādzis, Zviedrijas (Sorbus intermedia)	1,0
102.	Priede, Benksa (Pinus banksiana)	0,5
103.	Priede, melnā (Pinus nigra)	1,4
104.	Pterokārija, ošlapu (Pterocarya fraxinifolia)	0,5
105.	Ragukoks, Kanādas (Gymnocladus dioicus)	1,0
106.	Riekstkoks, Katajas (Juglans cathayensis)	1,0
107.	Riekstkoks, īstais; valriekstkoks (Juglans regia)	0,8
108.	Riekstkoks, melnais (Juglans nigra)	1,0
109.	Riekstkoks, pelēkais (Juglans cinerea)	1,8
110.	Robīnija, baltā (Robinia pseudoacacia)	1,4
111.	Robīnija, greznā (Robinia luxurians)	1,0
112.	Robīnija, Hartviga (Robinia hartwigii)	0,8
113.	Segliņš, Eiropas (Euonymus europaeus)	0,5
114.	Tūja, rietumu (Thuja occidentalis)	1,0
115.	Veimutpriede (Pinus strobus)	1,2
116.	Vītols, baltais (Salix alba)	4,0
117.	Vītols, burvīgais (Salix x blanda)	1,3
118.	Vītols, nokarenais zeltzaru (Salix x sepulcralis)	2,0
119.	Vītols, sarkstošais (Salix x rubens)	3,0
120.	Vītols, trauslais ‘Bullata’ (Salix fragilis ‘Bullata’)	1,5
121.	Zeltlietus, Alpu (Laburnum alpinum)	0,5
122.	Zīdkoks, baltais (Morus alba)	0,3
123.	Zirgkastaņa, dzeltenā (Aesculus flava)	1,0
124.	Zirgkastaņa, hibrīdā (Aesculus x hybrida)	1,0
125.	Zirgkastaņa, kailā (Aesculus glabra)	1,0
126.	Zirgkastaņa, neievērotā (Aesculus x neglecta)	1,0
127.	Zirgkastaņa, parastā (Aesculus hippocastanum)	2,5
128.	Zirgkastaņa, sārtā (Aesculus x carnea)	0,5

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs