Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 09.10.2010. - 29.12.2011. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.159

Rīgā 2005.gada 1.martā (prot. Nr.11 14.§)
Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma 8.panta piekto daļu,
15.pantu, 21.panta pirmo daļu, 22.panta trešo daļu,
25.panta otro daļu, 26.panta sesto daļu, 28.panta pirmo daļu,
32.panta divpadsmito daļu, 34.panta devīto daļu,
44.panta septīto un astoto daļu
(MK 28.04.2008. noteikumu Nr.314 redakcijā)
1.Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Valsts policija fiziskajām personām izsniedz atļaujas B, C vai D kategorijas pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai, atļaujas tādu B kategorijas īsstobra šaujamieroču nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9mm, juridiskajām personām — B, C un D kategorijas šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas, apsardzes uzņēmumiem, kuri saņēmuši otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), — B un C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību šaujamieročus) iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas, kā arī minēto atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus;

1.2. kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, realizē, glabā, pārvadā, pārsūta vai nēsā šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) pašaizsardzības, medību, sporta vajadzī­bām, darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī iegādājas un glabā ieročus kolekcijām;

1.3. šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termi­ņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī kritērijus termiņa noteikšanai, uz kādu pagarināms atļaujas derīguma termiņš vai anulējama atļauja;

1.4. (svītrots ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314);

1.5. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz atļaujas šaujamieroču, to munī­cijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču ievešanai Latvijas Republikā, izve­šanai no Latvijas Republikas un tranzītam caur Latvijas Republiku, un minēto atļauju paraugus;

1.6. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ārvalstu pilsoņiem atļaujas B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, ievešanai Latvijas Republikā un izman­tošanai medībās, treniņšaušanā vai sacensībās ar šaušanu saistītā sporta veidā (turpmāk — sporta sacensības), izvešanai no Latvijas Republikas un tranzītam caur Latvijas Republiku, kā arī minēto atļauju paraugus;

1.7. kārtību, kādā Valsts policija izdara atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, un minētās apliecības paraugu;

1.8. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz fiziskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļauju, un minētās atļaujas paraugu;

1.9. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz juridiskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļauju, un minētās atļaujas paraugu;

1.10. ieroču vai munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus un atļaujas saņemšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību;

1.11. apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās kārtību;

1.12. kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību, tā nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu, maksas apmēru par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un iegūto līdzekļu izlietojumu.

2. Kārtība, kādā fiziskās personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā un pārsūta šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un munīciju
2.1. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās

2. Pirms šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča (izņemot medību ieroci) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas fiziskā persona kārto kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (turpmāk — kvalifikācijas pārbaudījums). Kvalifikācijas pārbaudījumu pieņem Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisija (turpmāk — eksaminācijas komisija).

3. Lai nokārtotu kvalifikācijas pārbaudījumu, nepieciešams apgūt ieroču apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteikto šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas aprites kārtību, zināt Krimināllikumā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto atbildību par šīs kārtības pārkāpšanu, zināt noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un apstākļus, kas izslēdz kriminālatbildību un administratīvo atbildību, apgūt šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzbūvi, to darbības principus, prasmi rīkoties ar ieroci, to pielādējot, sagatavojot šaušanai, izlādējot, izjaucot un saliekot, kā arī drošības noteikumus darbībās ar ieroci.

4. No kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanas atbrīvojami valsts iestāžu darbinieki, kuriem saskaņā ar iestādes darbību reglamentējošiem likumiem piešķirtas tiesības iegādāties, glabāt un izmantot dienesta ieročus, ja šie darbinieki saņēmuši atļaujas dienesta šaujamieroča izmantošanai (B kategorijas pusautomātiskā īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča iegādei, kuru paredzēts izmantot dienesta (darba) pienākumu pildīšanai).

5. Pirms kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanas fiziskā persona uzrāda eksaminācijas komisijai personu apliecinošu dokumentu un čeku, kas apliecina samaksu par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu.

6. Fiziskajai personai, kas nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu, eksaminācijas komisija izsniedz apliecību par kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanu (turpmāk — eksāmena apliecība), un fiziskā persona parakstās par tās saņemšanu.

7. Fiziskā persona, kas nav nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu, to var kārtot vēlreiz pēc samaksas par kvalifikācijas pārbaudījuma atkārtotu kārtošanu.

8. Maksu par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu iekasē Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.

(MK 31.03.2009. noteikumu Nr.276 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.944, kas piemērojami ar 01.10.2010.)

9. (Svītrots ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.276.)

10. Pirms medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas fiziskā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem mednieka apliecību.

11. Fiziskā persona, kas vēlas saņemt B, C vai D kategorijas pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju vai pašaizsardzības B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās un nēsāšanas atļauju vai saņemt šādu ieroci mantojumā vai dāvinājumā, iesniedz iesniegumu Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai (reģistrētajai) dzīvesvietai vai Valsts policijā (turpmāk — Valsts policijas iestāde).

(Grozīts ar MK 31.03.2009. noteikumiem Nr.276)

12. Šo noteikumu 11.punktā minētajā iesniegumā norāda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes iemeslus un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, kurā fiziskā persona vēlas glabāt ieroci. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (atkarībā no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča lietojuma veida):

12.1. ārvalstnieka pases kopiju, bezvalstnieka vai bēgļa uzturēšanās Latvijas Republikā atļaujas kopiju (Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks, bezvalstnieks vai bēglis);

12.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

12.3. eksāmena apliecību (B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra pašaizsardzības šaujamieroča, B, C vai Dkategorijas sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā sporta ieroča iegādei), izņemot šo noteikumu 4.punktā minētās personas;

12.4. mednieka apliecības kopiju (B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra un B vai C kategorijas garstobra–vītņstobra medību šaujamieroča iegādei medībām);

12.5. sporta organizācijas izziņu, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu (B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra sporta šaujamieroča iegādei);

12.6. Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētas attiecīgā sporta veida federācijas (turpmāk — sporta federācija) izziņu, kas apliecina, ka fiziskajai personai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs sporta veidā, kas saistīts ar šaušanu, un vismaz otrā sporta klase šaušanā (B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieroča iegādei);

12.7. atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinumus. Ja atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli šai personai izsniegusi šo noteikumu 16.punktā minētā ārstu komisija, psihiatra un narkologa atzinumi nav jāiesniedz;

12.8. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumenta kopiju, vai izglītības iestādes diploma un sekmju izraksta kopiju, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē;

12.9. mantojuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju (ieroča saņemšanai mantojumā);

12.10. Valsts meža dienesta izziņu par to, ka persona mednieku eksaminācijas komisijā ir nokārtojusi praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra–vītņstobra medību šaujamieroci (B vai C kategorijas garstobra–vītņstobra medību šaujamieroča iegādei medībām), izņemot personas, kurām šo noteikumu 11.punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā ir šāds šaujamierocis vai tas ir bijis reģistrēts pēdējo piecu gadu laikā.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

13. Valsts policijas iestāde var pieprasīt arī citus dokumentus, kas pamatotu fiziskās personas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās iemeslus un apliecinātu, ka fiziskā persona var nodrošināt drošu ieroču un munīcijas glabāšanu un nēsāšanu, vai kas nepieciešami objektīvai fiziskās personas pārbaudei, lai konstatētu, ka uz viņu neattiecas Ieroču aprites likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

14. Fiziskā persona, kas paredzējusi glabāt sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci sporta organizācijas ieroču glabātavā, papildus šo noteikumu 12.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz sporta organizācijas rakstisku piekrišanu ieroča un munīcijas glabāšanai sporta organizācijas ieroču glabātavā.

15. Dokumentus iesniedz valsts valodā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

16. Atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, norādot medicīnisko pretindikāciju esamību saskaņā ar Ieroču aprites likuma 20.panta 5.punktā noteiktajiem ierobežojumiem fiziskām personām, pēc fiziskās personas izvēles sniedz ģimenes ārsts, pie kura fiziskā persona ir reģistrēta un atrodas viņas veselības aprūpē vismaz sešus mēnešus (turpmāk — ārsts), vai īpaša ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs. Ārsts vai ārstu komisija atbilstoši kompetencei izvērtē medicīnisko pretindikāciju esamību un, ja nepieciešams, nosūta fizisko personu uz papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu ārstu atzinumus. Ārsts vai ārstu komisija atzinumā par fiziskās personas veselības stāvokli norāda kārtējās veselības pārbaudes termiņu un atzinumu izsniedz fiziskajai personai.

17. Psihiatrs un narkologs atbilstoši kompetencei izvērtē fiziskās personas veselības stāvokli un izsniedz šo noteikumu 12.7.apakšpunktā minētos atzinumus. Atzinumos norāda kārtējo veselības pārbaužu termiņus.

18. Fiziskā persona un Valsts policijas iestāde šo noteikumu 16. un 17.punktā minēto atzinumu ir tiesīga apstrīdēt Medicīniskās aprūpes un darb­spējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā. Minētās inspekcijas atzinumu var pārsūdzēt tiesā. Ja ir pamatotas aizdomas, ka fiziskajai personai ir medicīniskas pretindikācijas, ārstniecības iestāde veic veselības pirmstermiņa pārbaudi.

19. Ja veselības pārbaudē konstatē medicīniskas pretindikācijas, atkārtotu atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli sniedz tas pats ārsts vai tā pati ārstu komisija, kuri konstatēja šīs pretindikācijas, izņemot gadījumu, ja fiziskā persona ir pārreģistrējusies pie cita ģimenes ārsta vai attiecīgā ārstu komisija likvidēta. Ārstniecības iestāde, kurā ārstu komisija ir likvidēta, nekavējoties, taču ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par likvidāciju paziņo Valsts policijas iestādei. Ja ārsts vai ārstu komisija fiziskajai personai konstatē medicīniskas pretindikācijas, ārsts vai ārstu komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc atzinuma sniegšanas par to informē Valsts policijas iestādi.

20. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda šo noteikumu 11.punktā minētajā iesniegumā norādītos šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes iemeslus, ieroča glabāšanas apstākļus iesniegumā norādītajās adresēs, fiziskās personas atbilstību Ieroču aprites likumā noteiktajām prasībām un izskata iesniegumam pievienotos dokumentus.

21. Ja Valsts policijas iestādei pārbaudes veikšanai nepieciešams pieprasīt informāciju no ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām par Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku, bezvalstnieku vai bēgli un šīs ziņas nav saņemtas šo noteikumu 20.punktā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde atliek lēmuma pieņemšanu līdz pieprasītās informācijas saņemšanai. Ja Valsts policijas iestāde šo informāciju nesaņem triju mēnešu laikā, atļauju neizsniedz un par to rakstiski paziņo fiziskajai personai, nosūtot iesniegumam pievienotos dokumentus un norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams vispārējā kārtībā.

22. Pēc iesnieguma izskatīšanas Valsts policijas iestāde pieņem lēmumu:

22.1. izsniegt B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra medību šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.2. izsniegt B vai C kategorijas garstobra–vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.3. izsniegt lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.4. izsniegt B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.5. izsniegt pašaizsardzības C vai D kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.6. izsniegt pašaizsardzības B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.7. atteikt izsniegt attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju;

22.8. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām papildu informācijas saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.

23. Nosakot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas un ieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

23.1. atzinumā par fiziskās personas veselības stāvokli, kā arī psihiatra un narkologa atzinumos norādītos kārtējo veselības pārbaužu termiņus. Ja minētajos atzinumos norādīti atšķirīgi kārtējo veselības pārbaužu termiņi, Valsts policijas iestāde ņem vērā īsāko termiņu;

23.2. fiziskās personas izdarītos likumpārkāpumus, kā arī Valsts policijas rīcībā esošās ziņas par fizisko personu vai personām, kuras dzīvo iesniegumā norādītajā adresē;

23.3. fiziskās personas iesniegumā norādīto ieroča glabāšanas un nēsāšanas termiņu.

24. Konstatējot Ieroču aprites likumā noteiktos ierobežojumus, Valsts policijas iestāde neizsniedz ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

25. Valsts policijas iestāde var atļaut šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanu gan fiziskās personas deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā, gan fiziskajai personai piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietā, gan sporta organizācijas ieroču glabātavā.

26. Par atteikumu izsniegt atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei Valsts policijas iestāde sniedz fiziskajai personai atbildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

27. Ja pieņemts lēmums par šo noteikumu 22.punktā minētās attiecīgās atļaujas izsniegšanu, Valsts policijas iestāde par to informē fizisko personu un izsniedz tai noteikta parauga ieroča iegādāšanās atļauju (1.pielikums).

28. Ieroča iegādāšanās atļaujā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, iegādei atļautā ieroča kategoriju un veidu, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonu (amatu, vārda iniciāli un uzvārdu), kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar Valsts policijas iestādes vai Valsts policijas atļauju sistēmas dienesta zīmogu (turpmāk — zīmogs).

29. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

30. Fiziskajai personai vienā reizē izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju tikai viena šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei, izņemot gadījumus, ja ieroči iegādājami ārvalstī, pārreģistrējami, saņemami mantojumā vai dāvinājumā.

31. Lai iegādātos nākamo tāda paša lietojuma veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ieroča īpašnieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts. Lai iegādātos cita lietojuma veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, fiziskā persona iesniedz arī šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus, kas nepieciešami attiecīgi pašaizsardzības, sporta vai medību ieroča iegādei.

32. Lai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci iegādātos ārvalsts ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona Valsts policijā saņem ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļauju vai ieroča pārvadāšanas atļauju, ja ieroci paredzēts iegādāties Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

33. Lai saņemtu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļauju vai attiecīgi ieroča pārvadāšanas atļauju, fiziskā persona iesniedz Valsts policijā iesniegumu, pievienojot tam personu apliecinoša dokumenta kopiju un ieroča iegādāšanās atļaujas kopiju. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

34. Saņemot šo noteikumu 32.punktā minēto atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

35. Ja fiziskā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju un tā netiek saņemta triju mēnešu laikā pēc lēmuma par tās izsniegšanu pieņemšanas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un šo noteikumu 12.punktā minētos iesniegumam pievienotos dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

36. Fiziskā persona, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai kura nav to iegādājusies noteiktajā atļaujas derīguma termiņa laikā, triju darbdienu laikā pēc ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa beigām nodod ieroča iegādāšanās atļauju (arī atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā vai ieroča pārvadāšanas atļauju) Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju. Valsts policijas iestāde šo noteikumu 12.punktā minētos iesniegumam pievienotos dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

37. Par ieroča iegādāšanās atļaujas un atļaujas ieroča ievešanai Latvijas Republikā, un ieroča pārvadāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu fiziskā persona nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju. Valsts policijas iestāde jaunu ieroča iegādāšanās atļauju izsniedz trīs mēnešus pēc paziņojuma par atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu saņemšanas dienas.

38. Iegādājoties šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un attiecīgā ieroča munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Valsts policijas iestādes izsniegto ieroča iegādāšanās atļauju.

39. Par ieroča saņemšanu fiziskā persona parakstās ieroču tirdzniecības uzņēmuma šaujamieroču uzskaites žurnālā, bet par šaujamieroča munīcijas saņemšanu — munīcijas uzskaites žurnālā.

40. Fiziskā persona, kas vēlas pārreģistrēt citas personas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci savā īpašumā vai saņemt to mantojumā vai dāvinājumā, vēršas ar ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts attiecīgais šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis.

41. Valsts policijas iestādē šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārreģistrē, izdarot attiecīgus ierakstus par personu un ieroci iegādāšanās un realizācijas atļaujās. Ieroci pārreģistrē to personu klātbūtnē, kas ieroci iegādājas un to realizē.

2.2. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču reģistrācija un glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniegšana fiziskajām personām

42. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pēc tā iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā fiziskā persona Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā reģistrē Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

43. Reģistrējot ieroci, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iegādāto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī iesniedz ieroča iegādāšanās atļaujas otro daļu (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, — arī Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas pārvaldes (turpmāk — Kriminālistikas pārvalde) izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci).

44. Valsts policijas iestāde salīdzina šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru un ieroča izgatavošanas gadu ar ieroča iegādāšanās atļaujas otrajā daļā norādītajiem datiem (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, — arī ar Kriminālistikas pārvaldes izziņā par kontrolšāvienu izdarīšanu norādītajiem datiem).

45. Ja šo noteikumu 44.punktā minētie dati par šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci nesakrīt, Valsts policijas iestāde ieroci izņem līdz apstākļu noskaidrošanai. Ja ierocis iegādāts likumīgi, to reģistrē pēc konstatētās kļūdas novēršanas.

46. Valsts policijas iestādē reģistrē vai pārreģistrē tikai tādus šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, uz kuriem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, un tikai tādus vītņstobra šaujamieročus, ar kuriem Kriminālistikas pārvaldē kontrolšāvieni izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

47. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav tehniskā kārtībā, fiziskā persona ar Valsts policijas iestādes atļauju to var nodot atpakaļ ieroču tirdzniecības uzņēmumā, kas to realizējis, vai nodot ieroču remonta uzņēmumā un reģistrēt pēc ieroča remonta pabeigšanas.

48. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, uz kuriem attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, Valsts policijas iestāde izņem un nodod Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošai izpētei vai, ja Kriminālistikas pārvaldes ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, to iznīcina.

49. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča reģistrācijas vai pārreģistrācijas Valsts policijas iestāde ievada ziņas par šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un tā īpašnieku Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ieroču reģistrā.

50. Reģistrējot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, Valsts policijas iestāde saskaņā ar šo noteikumu 22.punktā minēto attiecīgo lēmumu vai atbilstoši apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidam izsniedz fiziskajai personai šādas noteikta parauga atļaujas:

50.1. B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra vai B vai C kategorijas garstobra–vītņstobra medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);

50.2. B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);

50.3. C vai D kategorijas garstobra–gludstobra pašaizsardzības šaujam­ieroča vai B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);

50.4. B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča nēsāšanas atļauju (3.pielikums);

50.5. apbalvojuma B, C vai D kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (4.pielikums);

50.6. apbalvojuma B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča nēsāšanas atļauju (5.pielikums).

51. Ieroča glabāšanas atļaujā un ieroča nēsāšanas atļaujā norāda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, atļauto ieroča glabāšanas adresi, ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), kalibru, sēriju, numuru, lietojuma tiesību veidu, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonu (amatu, vārda iniciāli un uzvārdu), kas izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

52. Valsts policijas iestāde ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju (izņe­mot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju) neizsniedz, ja fiziskā persona, kura iegādāto ieroci nodevusi reģistrācijai Valsts policijas iestādei, neierodas Valsts policijas iestādē saņemt atļauju un šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci 60 dienu laikā pēc tā reģistrācijas. Valsts policijas iestāde iesniegumam pievienotos dokumentus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē, un šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai. Ieroču tirdzniecības uzņēmums no ieroča realizācijas iegūtos līdzekļus izmaksā attiecīgajai fiziskajai personai.

53. Saņemot ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas) izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

54. Valsts policijas iestāde saskaņā ar medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka iesniegumu var atļaut attiecīgo ieroci izmantot medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā arī citai iesniegumā norādītajai fiziskajai personai, kura saņēmusi atbilstošas kategorijas un lietojuma veida ieroča iegādāšanās vai glabāšanas atļauju. Valsts policijas iestāde iesniegumā norādītajai fiziskai personai izsniedz ieroča glabāšanas atļauju, kurā papildus šo noteikumu 51.punktā minētajai informācijai norāda arī fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī ieroča īpašnieka ieroča glabāšanas atļaujā norādīto ieroča glabāšanas adresi. Atļaujas derīguma termiņu nosaka ne lielāku par ieroča īpašnieka attiecīgā ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu.

55. Ja fiziskā persona maina dzīvesvietu, kurā atļauta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšana, viņa triju darbdienu laikā par to ziņo Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīta jaunās dzīvesvietas adrese. Valsts policijas iestāde jaunajā dzīvesvietā pārbauda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas prasību nodrošinājumu, pārreģistrē ieroci un noformē jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

56. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajos dokumentos norādītā informācija ir mainījusies, beidzies dokumenta derīguma termiņš vai dokuments atzīts par nederīgu, fiziskā persona par to 10 darbdienu laikā informē Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts, iesniedzot attiecīgu dokumentu vai dokumenta kopiju.

57. Par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu fiziskā persona nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju, un nodod tai šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci līdz jaunas atļaujas saņemšanai.

58. Lai saņemtu jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts ierocis, iesniedz iesniegumu un fotogrāfiju (3 x 4 cm).Valsts policijas iestāde jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, kā arī fiziskās personas nodoto ieroci un munīciju izsniedz 10 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Saņemot jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas) izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

59. Lai veiktu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča remontu tā izgatavotāja rūpnīcā ārvalstī vai nodotu ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam ieroča remontam vai tā maiņai, ieroča īpašnieks Valsts policijas iestādē saņem ieroča realizēšanas atļauju un nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam. Ieroču tirdzniecības uzņēmums ieroci nogādā tā ražotājam remontam vai maiņai.

60. Valsts policijas iestāde neizsniedz fiziskajām personām atļaujas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču sastāvdaļu (izņemot šo noteikumu 63.punktā minētās) un tiem paredzēto atsevišķo palīgierīču iegādei, glabāšanai, nēsāšanai un realizācijai.

61. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks, kas vēlas nomainīt viņa īpašumā reģistrētā šaujamieroča stobru, patrontelpu, rāmi (mehānismu kārbu), aizslēgu (aizslēga mehānismu), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča stobru vai citu sastāvdaļu, kura saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām konvencijām ir marķējama (turpmāk — marķējamā sastāvdaļa), nodod ieroci remontam Latvijas Republikā licencētam ieroču remonta uzņēmumam.

62. Fiziskā persona šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča remontam iegādājas tikai tādas ieroču nemarķējamās sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, kuras paredzētas viņas īpašumā reģistrētajiem šaujamieročiem vai lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un kuru aprite normatīvajos aktos nav aizliegta.

63. Fiziskā persona, kuras īpašumā reģistrēts šaujamierocis, kam konstruktīvi paredzēti maināmie stobri, jauna stobra iegādei saņem ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts ierocis.Fiziskā persona šaujamieroča maināmo stobru, kā arī ieliekamo stobru gludstobra šaujamierocim vai stobra (patrontelpas) ieliktni šaujamierocim iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta, izmanto medībās un realizē šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, kas attiecināma uz šaujamieroci. Reģistrējot iegādāto šaujamieroča maināmo stobru vai stobra (patrontelpas) ieliktni, Valsts policijas iestāde ieraksta stobra numuru ieroča glabāšanas atļaujā.

2.3. Gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās

64. Gāzes pistoli (revolveri) pašaizsardzībai drīkst iegādāties fiziskā persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

65. Iegādājoties gāzes pistoli (revolveri), fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

2.4. Šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) patronu iegādāšanās

66. Fiziskā persona, kurai izsniegta šaujamieroča iegādāšanās atļauja, atbilstoši iegādātajam šaujamierocim var iegādāties tā munīciju Latvijas Republikas vai ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumos.

67. Lai iegādātos šaujamieroča munīciju ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona Valsts policijā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

68. Fiziskā persona, kurai izsniegta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, var iegādāties tikai savā īpašumā reģistrētajam šaujamierocim vai lielas enerģijas pneimatiskajam ierocim paredzētu rūpnieciski ražotu marķētu munīciju vai sporta un medību ieroču munīciju, kas komplektēta no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām.

69. Iegādājoties munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.Saņemot šaujamieroča munīciju, fiziskā persona parakstās par tās saņemšanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma munīcijas uzskaites žurnālā.

70. Fiziskā persona, iegādājoties pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča munīciju no citas fiziskās personas, pieprasa tai uzrādīt munīcijai atbilstošu šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un uzrāda savu šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju. Ja fiziskā persona, kas iegādājas vai realizē munīciju, neuzrāda atbilstošu šaujamieroča atļauju, otra persona par to ziņo Valsts policijas iestādei.

71. Fiziskā persona ir tiesīga vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronu.

72. Atļauts iegādāties vai glabāt neierobežotu sporta un medību šaujamieroču patronu skaitu.

73. Iegādāto munīciju fiziskā persona pārved uz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādīto šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vietu vai sporta sacensību, mācību šaušanas, treniņšaušanas vai medību vietu, kur to paredzēts atbilstoši izmantot.

74. Persona gāzes pistoles (revolvera) munīciju var iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumā, kā arī no fiziskas vai juridiskas personas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

75. Persona, kurai ir pašaizsardzības gāzes pistole (revolveris), var iegādāties tikai šai pistolei (revolverim) paredzētu munīciju, kas pildīta ar normatīvajos aktos par ieroču apriti pašaizsardzībai atļautās gāzes mikrodaļiņām. Munīciju, kas satur citas vielas, skrotis vai priekšmetus, iegādāties un izmantot gāzes pistolē (revolverī) nav atļauts.

2.5. Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes pistoļu (revolveru) un munīcijas glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana un nēsāšana

76. Fiziskā persona šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī munīciju glabā tikai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādītajā ieroča glabāšanas vietā.

77. Glabāšanas atļauja netiek izsniegta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai viesnīcās, moteļos, kopmītnēs un citās vietās, kurās nevar nodrošināt drošu šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanu.

78. Medību un sporta šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu (patronu padošanas mehānismā (aptverē vai cilindrā) un patrontelpā munīcija nav ielādēta). Pašaizsardzības šaujamieroci var glabāt vai nu kā medību un sporta ieroci, vai ar pielādētu patronu padošanas mehānismu (aptveri vai cilindru), kas nav pievienots ierocim (patrontelpā munīcija nav ielādēta).

79. Šaujamieroci, tā munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

80. Seifa vai metāla skapja (metāla kastes) sienu biezums nav mazāks par 2,5 mm, un tas aizslēdzams ar drošu slēdzeni, kuras atslēga ir pieejama tikai šaujam­ieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam. Medību un sporta vītņstobra šaujamieroča munīcijas glabāšanai seifā vai metāla skapī (metāla kastē) ir atsevišķs slēdzams nodalījums.Īsstobra ieroča seifu vai metāla skapi (metāla kasti) ierīko tā, lai nepiederoša persona to nevarētu viegli un neuzkrītoši paņemt.

81. Gāzes pistoli (revolveri) un tā munīciju glabā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, lai nepieļautu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepilngadīgas personas rokās.

82. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks dodas ilgstošā prombūtnē, viņš ar Valsts policijas iestādes atļauju var šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju nodot glabāšanai citai fiziskai personai, kurai ir atbilstošas kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja. Valsts policijas iestāde fiziskajai personai, kas pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, izsniedz attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju ar ierakstu “Bez izmantošanas tiesībām”.

83. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 82.punktā noteiktajā kārtībā pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ir atbildīga par tā glabāšanu. Fiziskajai personai nav atļauts izmantot glabāšanai pieņemto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

84. Valsts policija var atļaut vairākām personām kopējā deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā glabāt šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vienā seifā vai metāla skapī (kastē), ja tām ir vienādu kategoriju šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas.

85. Fiziskā persona, kurai šo noteikumu 54.punktā minētajā gadījumā izsniegta citas fiziskās personas īpašumā esošā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauja, attiecīgo ieroci un munīciju var izmantot medībās, treniņšaušanā vai sporta sacensībās tikai ar ieroča īpašnieka piekrišanu. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas fiziskā persona nodod ieroci un neizmantoto munīciju tā īpašniekam. Ieroci un munīciju glabā tikai ieroča īpašnieka glabāšanas atļaujā norādītajā ieroča glabāšanas vietā. Ieroča īpašnieks nodrošina, lai persona, kurai izsniegta atļauja šo ieroču izmantošanai, nepiekļūst tiem bez viņa piekrišanas.

86. Fiziskā persona, nododot un saņemot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju vai gāzes pistoli (revolveri) sporta organizācijas ieroču glabātavā vai juridiskās personas ieroču glabātavā, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, parakstās par ieroča, gāzes pistoles (revolvera) un munīcijas nodošanu un saņemšanu ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā.

87. Fiziskajai personai, kurai izsniegta ieroča glabāšanas atļauja, šaujamieroci pašaizsardzības nolūkā atļauts izņemt no ieroču glabātavas, pielādēt un nēsāt savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, ja konkrētajā situācijā var rasties pamats tā pielietošanai vai izmantošanai. Glabāšanai un nēsāšanai atļauto šaujamieroci atļauts sagatavot šaušanai — izslēgt drošinātāju (ja tāds ir) un ievadīt (ievietot) patronu patrontelpā (pistolei) vai uzvilkt gaili (revolverim), ja konkrētajā situācijā iestājas Ieroču aprites likumā noteiktie nosacījumi šaujamieroča pielietošanai vai izmantošanai.

88. Ja fiziskās personas glabāšanā esošo viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronu daudzums pārsniedz atļauto, Valsts policijas iestāde izņem pārsniegtā daudzuma patronas un tās iznīcina vai nodod turpmākai glabāšanai un izmantošanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

89. Fiziskā persona var pārvadāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai uz Valsts policijas iestādi, šautuvi (šaušanas stendu), sporta sacensību norises vietu vai medību vietu, ieroču tirdzniecības uzņēmumu (realizācijai), ieroču remontdarbnīcu, atļaujā norādīto dzīvesvietu vai nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kurā atļauta ieroča glabāšana.

90. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu, izlādētā, izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus un glabāšanas apstākļus medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietā, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

91. Ja pārvietošanās līdzeklī šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju nav atļauts paturēt pie sevis, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks to pārsūta ar bagāžu, informējot par tā atrašanos bagāžā kompetentu tās komercsabiedrības darbinieku, kura pārsūta bagāžu.

92. Dodoties sporta federācijas komandas sastāvā uz sporta sacensībām vai treniņšaušanu ārvalstīs, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks var pārsūtīt šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ar trešās personas starpniecību, ja trešajai personai ir atbilstoša ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un Valsts policijas iestāde atļaujā ieroču izvešanai no Latvijas Republikas un ievešanai Latvijas Republikā ir norādījusi to kā atbildīgo personu par ieroču glabāšanu un pārvadāšanu.

93. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks pārsūta ieroci un munīciju tikai ar speciāli tam paredzētu kurjerpastu, saskaņojot to ar Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts, un motivējot pārsūtīšanas iemeslu.

94. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārsūta iesaiņotu, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārsūtīšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas (izņemot kompetentu darbinieku, kas ir atbildīgs par bagāžas pārsūtīšanu un glabāšanu) rokās.

95. Fiziskā persona šaujamieroci, gāzes pistoli (revolveri) un munīciju nēsā pie sevis speciālā kabatā (makstī), no kuras tas nevar izkrist, tā, lai tam nepievērstu citu personu uzmanību un tas nejauši nenonāktu nepiederošas personas rokās.

96. Nēsājot šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri), tas var būt pielādēts (aptverē (cilindrā) ir munīcija, aptvere (cilindrs) ievietota šaujamierocī vai gāzes pistolē (revolverī), patrontelpā nav munīcijas), nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts.

97. Fiziskā persona šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri) var nēsāt atklātā veidā, speciālā kabatā (makstī) (īsstobra šaujamieroci), ja viņa pilda dienesta (darba) pienākumus un ir formas tērpā, kas atšķiras no ikdienas apģērba.

98. Nēsājot B kategorijas pusautomātisko vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroci ar pielādētu aptveri (cilindru), kas ievietota šaujamierocī, vienlaikus atļauts nēsāt vienu katra šaujamieroča pielādētu rezerves aptveri (cilindru). Rezerves aptvere atrodas speciālā kabatā (makstī). Nēsājot Bkategorijas viena šāviena īsstobra šaujamieroci, tā patronas ir ievietotas speciālā patronu makā.

99. Šaujamieroci atļauts izvilkt no speciālās kabatas (maksts) tikai pašaizsardzības nolūkā, ja konkrētajā situācijā var rasties pamats tā pielietošanai vai izmantošanai. Šaujamieroci atļauts sagatavot šaušanai, ja konkrētajā situācijā iestājas Ieroču aprites likumā noteiktie šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumi.

100. Nēsājot šaujamieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgai ieroča nēsāšanas atļaujai.

101. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam, kuram ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, aizliegts bez Valsts policijas iestādes atļaujas dot ieroci citai fiziskajai personai, izņemot gadījumus, ja ieroci dod:

101.1. licencētā ieroču remonta vai ražošanas uzņēmumā ieroču meistaram — apskatei un remontam;

101.2. licencētā ieroču tirdzniecības uzņēmumā ieroču pārdevējam — apskatei;

101.3. fiziskai personai, kurai ir attiecīga ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, — apskatei vai treniņšaušanai šautuvē (šaušanas stendā);

101.4. sporta sacensībās, šautuvē (šaušanas stendā) sertificētam sacensību tiesnesim, trenerim vai instruktoram — apskatei vai izmēģinājuma treniņšaušanai;

101.5. šautuvē (šaušanas stendā) vai sporta sacensībās fiziskai personai, kas sasniegusi Ieroču aprites likumā noteikto treniņšaušanas minimālo vecumu,— treniņšaušanai vai izmantošanai sporta sacensībās;

101.6. sporta organizācijas atbildīgajai personai — nododot glabāšanai;

101.7. tādas juridiskās personas atbildīgajai personai, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, — glabāšanai uz laiku, kamēr fiziskā persona atrodas minētajās vietās;

101.8. Valsts policijas, pašvaldības policijas, valsts drošības iestāžu, prokuratūras, muitas, Valsts robežsardzes, valsts dabas resursu aizsardzības dienestu un Zemessardzes amatpersonām — ieroču aprites kontroles izpildei;

101.9. medību norises vietā citai fiziskai personai, kurai ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, – medību šaujamieroča lietošanai medībās, ja ieroča īpašnieks piedalās šajās medībās. Medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu, uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru;

101.10. lauksaimniecības dzīvnieka nogalināšanas vietā citai fiziskai personai, kurai ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, – medību šaujamieroča lietošanai lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, ja ieroča īpašnieks piedalās šajā procesā. Medību šaujamieroča nodošanas žurnālā norāda medību šaujamieroča nodošanas datumu, abu fizisko personu vārdu, uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru. Medību šaujamieroča nodošanas žurnālu iekārto un glabā lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks vai turētājs. Medību šaujamieroča nodošanas žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām, un to glabā piecus gadus.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

102. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks, šo noteikumu 101.punktā minētajos gadījumos dodot ieroci citai fiziskajai personai, ievēro drošības prasības, lai nenotiktu neparedzēts šāviens un netiktu nodarīts kaitējums sev, citām personām vai mantai.

103. Sporta sacensību, mācību šaušanas vai treniņšaušanas laikā un medībās fiziskā persona ieroci un munīciju nēsā un izmanto kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par sporta sacensību, mācību šaušanas un treniņšaušanas norises kārtību un ieroču izmantošanu medībās.

104. Treniņšaušanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona veic tikai šautuvē (šaušanas stendā), kurā ar pašvaldības licenci (atļauju) atļauta šādu darbību veikšana.

105. Fiziskā persona, kas vēlas nokļūt telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietā, kurā juridiskā persona ir noteikusi ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus, nodod ieroci, gāzes pistoli (revolveri) un munīciju glabāšanai ieroču glabātavā attiecīgās juridiskās personas vadītāja norīkotajai personai, kas atbildīga par ieroču glabāšanu.

106. Par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nodošanu un saņemšanu fiziskā persona parakstās ieroču un munīcijas pieņemšanas un izsniegšanas žurnālā. Nododot ieroci un munīciju atbildīgajai personai, fiziskā persona saņem noteikta parauga apliecību (6.pielikums).

107. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod glabāšanai atbildīgajai personai izlādētā veidā, patrona neatrodas patrontelpā, nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tāds ir) ir ieslēgts.

2.6. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana
2.6.1. Ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

108. Fiziskā persona, kas vēlas pagarināt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz iesniegumu un ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šo atļauju.

109. Ja nav konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde pagarina ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu uz trim mēnešiem, ierakstot atļaujā datumu, līdz kuram tā derīga.

110. Lai saņemtu ieroča iegādāšanās atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, fiziskā persona Valsts policijas iestādē uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas un parakstās par atļaujas saņemšanu.

111. Ja fiziskā persona nokavē šo noteikumu 108.punktā minēto termiņu, Valsts policijas iestāde pēc jauna šo noteikumu 11.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz jaunu ieroča iegādāšanās atļauju.

2.6.2. Ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

112. Lai pagarinātu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, fiziskā persona 30 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz motivētu iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

112.1. vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm);

112.2. atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinumus, ja līdz iepriekšējā atzinumā norādītajam nākamās veselības pārbaudes termiņam ir atlicis mazāk par gadu. Ja atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli šai personai izsniegusi šo noteikumu 16.punktā minētā ārstu komisija, psihiatra un narkologa atzinums nav jāiesniedz;

112.3. izziņu no sporta organizācijas, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu (sporta ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai);

112.4. Kriminālistikas pārvaldes izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo šaujamieroci, ja no iepriekšējās izziņas izsniegšanas dienas ir pagājuši pieci gadi (B, C kategorijas vītņstobra šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai).

113. Iesniedzot šo noteikumu 112.punktā minēto iesniegumu, fiziskā persona uzrāda:

113.1. personu apliecinošu dokumentu;

113.2. iesniegumam pievienoto dokumentu kopiju oriģinālus;

113.3. mednieka apliecību (medību ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai);

113.4. ieroci, kura glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņš ir jāpagarina. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kas pagarina tādas atļaujas derīguma termiņu, kura šo noteikumu 54.punktā noteiktajā kārtībā izsniegta citas fiziskās personas īpašumā reģistrētā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanai;

113.5. attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

114. Pagarinot ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šo noteikumu 23.punktā minētos kritērijus.

115. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda ieroča glabāšanas apstākļus iesniegumā norādītajās adresēs, fiziskās personas atbilstību Ieroču aprites likuma prasībām un izskata iesniegumam pievienotos dokumentus. Par pieņemto lēmumu informē fizisko personu šo noteikumu 21., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā.

116. Ja konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.

117. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 112.punktā minētajā termiņā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām neiesniedz iesniegumu par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, pirms atļaujas derīguma termiņa beigām nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts.

118. Lai saņemtu ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, fiziskā persona:

118.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

118.2. iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas;

118.3. nodod iepriekš izsniegto ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju;

118.4. parakstās par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas saņemšanu.

119. Ja ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja netiek saņemta mēneša laikā no dienas, kad Valsts policijas iestāde ieroča īpašniekam nosūtījusi paziņojumu par atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un šo noteikumu 112.punktā minētajam iesniegumam pievienoto dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums par ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

120. Fiziskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas šo noteikumu 119.punktā minētajā termiņā, nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, kā arī ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.

121. Ja fiziskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā nenodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestādei, Valsts policijas iestāde izņem attiecīgo ieroci, munīciju un atļauju un glabā šo noteikumu 391. un 392.punktā noteiktajā kārtībā.

122. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir tehniskā kārtībā, Valsts policijas iestāde fiziskai personai, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju šo noteikumu 119.punktā minētajā termiņā, vai kurai tā anulēta pirms termiņa, izsniedz ieroča realizēšanas atļauju vai nodoto (izņemto) ieroci un munīciju nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, vai ieroci pārreģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka norādītajai personai, ja tai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja.

123. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai atļauju anulē pirms termiņa, Valsts policijas iestāde atļauju anulē arī fiziskai personai, kurai šo noteikumu 54.punktā noteiktajā kārtībā atļauta attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošana medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā.

3. Kārtība, kādā juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, glabā, pārvadā, pārsūta un realizē šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un munīciju
3.1. Atļaujas izsniegšana juridiskajai personai B, C un D kategorijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas izsniegšana

124. Juridiskā persona, kura ir tiesīga iegādāties un glabāt B, C un D kategorijas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un izmantot to darba vai dienesta pienākumu pildīšanā, šaušanas mācību nodarbībās, ar šaušanu saistītos sporta veidos vai 2. un 3.kategorijas šautuvē (šaušanas stendā), iegādājas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai pēc tam, kad Valsts policijas iestāde izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

125. Lai saņemtu ieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs ierīko ieroču glabātavu, norīko darbinieku, kas ir atbildīgs par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu izmantošanai (turpmāk — atbildīgā persona), un iesniedz Valsts policijas iestādē iesniegumu par ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas saņemšanu.

126. Šo noteikumu 125.punktā minētajā iesniegumā norāda šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādes tiesisko pamatu, pamato ieroča iegādes iemeslu, plānoto ieroču daudzumu un veidu, kā arī norāda ieroča un munīcijas glabāšanas adresi un atbildīgo personu.

127. Juridiskā persona šo noteikumu 125.punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus dokumentus (atkarībā no šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas klasifikācijas atbilstoši to lietojumam):

127.1. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) juridiskās personas vadītāja amatā;

127.2. tā juridiskās personas lēmuma kopiju, ar kuru noteikta atbildīgā persona;

127.3. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju;

127.4. speciālās atļaujas (licences) kopiju (apsardzes uzņēmumi, kuriem Iekšlietu ministrija izsniegusi 2.kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai) vai attiecīgi uzņēmuma iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības kopiju;

127.5. pašvaldības licences (atļaujas) kopiju šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai (juridiskās personas, kurām Valsts policijas iestāde izsniegusi atļauju un attiecīgā pašvaldība izsniegusi licenci (atļauju) 2.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai);

127.6. valsts vai pašvaldības dibinātās izglītības iestādes mācību programmas kopiju (valsts vai pašvaldības dibinātās izglītības iestādes, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos vai militārajā apmācībā);

127.7. dokumentu, kurš apliecina juridiskās personas tiesības iegādāties, glabāt un izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus (citām juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu);

127.8. to telpu nomas līguma kopiju, kurās paredzēts glabāt šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, munīciju un veikt treniņšaušanu, vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina īpašuma tiesības uz minētajām telpām;

127.9. ieroču glabātavas vai šautuves (šaušanas stenda) izvietojuma plānu un veikto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;

127.10. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu par ieroču glabātavas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem, kas ir derīgs trīs mēnešus no tā izsniegšanas dienas;

127.11. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču glabātavas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, kā arī ar apsardzes uzņēmumu noslēgtā līguma kopiju par ieroču glabātavas apsardzi;

127.12. juridiskās personas darbinieku sarakstu, kuri dienesta (darba) pienākumu pildīšanā izmantos personīgos šaujamieročus;

127.13. juridiskās personas darbinieku sarakstu, kuri dienesta (darba) pienākumu pildīšanā izmantos juridiskās personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus (turpmāk — darbinieki);

127.14. šaušanas instruktora vai trenera personu apliecinoša dokumenta kopiju un šaušanas sporta speciālista sertifikāta kopiju (darbam ar šautuvju (šaušanas stendu) šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju).

128. Apsardzes uzņēmums un iekšējās drošības dienests papildus šo noteikumu 127.punktā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno:

128.1. lēmumu par bruņotas apsardzes dienesta izveidošanu;

128.2. juridiskās personas vadītāja apstiprinātu bruņotās apsardzes dienesta nolikumu, kurš saskaņots ar attiecīgās Valsts policijas iestādes priekšnieku un kurā noteikta bruņotās apsardzes komplektēšana, dienesta šaujamieroču un munīcijas uzskaites, glabāšanas, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtība;

128.3. apsardzes bruņoto posteņu izvietojuma plānu.

129. Lai atbildīgā persona saņemtu atļauju darbam ar juridiskās personas šaujamieročiem, munīciju un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un darbinieki saņemtu dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas, juridiskā persona iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kura juridiskajai personai izsniegusi ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju.

130. Ja atbildīgajai personai vai darbiniekam nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, juridiskā persona šo noteikumu 129.punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus atbildīgās personas un darbinieka dokumentus:

130.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

130.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

130.3. atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinumus. Ja atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli šai personai izsniegusi šo noteikumu 16.punktā minētā ārstu komisija, psihiatra un narkologa atzinums nav jāiesniedz;

130.4. apliecības par pirmās palīdzības kursu beigšanu kopiju;

130.5. eksāmena apliecību;

130.6. apsardzes sertifikāta kopiju (tikai apsardzes uzņēmumu un iekšējas drošības dienestu apsardzes darbiniekiem un atbildīgajām personām).

131. Pieņemot darbā šaušanas instruktoru, treneri, atbildīgo personu vai darbinieku, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē attiecīgi šo noteikumu 127.14.apakš­punktā un 130.punktā minētos dokumentus un šīm personām atļauj darbu ar šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju tikai pēc Valsts policijas iestādes atļaujas saņemšanas.

132. (Svītrots ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314.)

133. (Svītrots ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314.)

134. (Svītrots ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314.)

135. Šo noteikumu 127., 128. un 130.punktā minētos dokumentus iesniedz valsts valodā. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

136. Valsts policijas iestāde pārbauda telpu atbilstību ieroču glabātavai paredzētajām prasībām, kā arī mācību šaušanai, treniņšaušanai un sporta sacensībām, sastāda par to atzinumu un izskata iesniegumu 30 dienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, Valsts policijas iestāde pieprasa nepieciešamo papildu informāciju un atliek lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām, kamēr saņemta nepieciešamā informācija.

137. Valsts policijas priekšnieks un attiecīgi Valsts policijas iestāde, izskatot šo noteikumu 125. un 129.punktā minēto iesniegumu, pieņem lēmumu:

137.1. (svītrots ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314);

137.2. izsniegt juridiskajai personai B, C vai D kategorijas šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās atļauju un ieroču glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu (ņemot vērā juridiskās personas darbības veidu un ieroču un munīcijas klasifikāciju atbilstoši to lietojumam);

137.3. izsniegt apsardzes uzņēmumam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), B vai C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību un sporta šaujamieročus) iegādāšanās atļauju un ieroču glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

137.4. atteikt ieroču iegādāšanās atļaujas izsniegšanu;

137.5. izsniegt atbildīgajai personai atļauju darbam ar juridiskās personas šaujamieročiem un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju;

137.6. izsniegt darbiniekam noteikta parauga dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

137.7. atteikt dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai (darbiniekam);

137.8. atlikt lēmuma pieņemšanu līdz papildu informācijas saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

138. Nosakot ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

138.1. speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu;

138.2. ieroču glabātavas telpu nomas līguma termiņu;

138.3. ieroču glabātavas apsardzes līguma termiņu;

138.4. termiņu, līdz kuram izglītības iestādes mācību programmā paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos vai militārajā apmācībā;

138.5. juridiskās personas dalībnieku, komersanta dalībnieku un juridiskās personas vadītāju izdarītos likumpārkāpumus, Valsts policijas rīcībā esošās ziņas par juridiskās personas nelikumīgu darbību;

138.6. juridiskās personas iesniegumā norādīto glabāšanas termiņu;

138.7. šo noteikumu 130.3.apakšpunktā minētajos atzinumos norādītos kārtējo veselības pārbaužu termiņus.

139. Valsts policijas iestāde par pieņemto lēmumu rakstiski informē juridisko personu. Par atteikumu izsniegt atļauju ieroča iegādei vai par lēmuma pieņemšanas atlikšanu Valsts policijas iestāde sniedz rakstisku pamatotu atbildi.

140. Ieroču iegādāšanās atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju pēc noteiktās valsts nodevas samaksas pret parakstu izsniedz juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai.

141. Ieroča iegādāšanās atļaujā (7.pielikums) norāda juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru, adresi, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, ieroča kategoriju, veidu, daudzumu, atļaujas derīguma termiņu, izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

142. Dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujā (8.pielikums) norāda juridiskās personas nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, atļauto ieroča glabāšanas adresi, ieroča, kuru atļauts izmantot dienesta (darba) pienākumiem, kategoriju, veidu, marku un kalibru, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

143. Saņemot ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas un attiecīgi dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas izsniegšanu.

144. Ja juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un tā netiek saņemta triju mēnešu laikā pēc lēmuma par tās izsniegšanu pieņemšanas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un iesniegumam pievienoto dokumentu oriģinālus nosūta juridiskajai personai, norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

145. Lai iegādātos šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ārvalsts ieroču tirdzniecības uzņēmumā, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona šo noteikumu 33.un 34.punktā noteiktajā kārtībā Valsts policijā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

146. Juridiskā persona, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai kura nav tos iegādājusies noteiktajā atļaujas derīguma termiņā, triju darbdienu laikā pēc ieroču iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, kā arī ievešanas Latvijas Republikā atļaujas derīguma termiņa beigām nodod minētās atļaujas Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

3.2. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un reģistrēšana

147. Iegādājoties šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumā, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Valsts policijas iestādes izsniegto ieroča iegādāšanās atļauju.

148. Saņemot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona parakstās par tā saņemšanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma šaujamieroču uzskaites žurnālā, bet, saņemot šaujamieroča munīciju, — munīcijas uzskaites žurnālā.

149. Juridiskā persona 10 vai vairāk šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādes un pārvadāšanas laikā nodrošina ieroču bruņotu apsardzi.

150. Ja juridiskā persona vēlas pārreģistrēt citas personas ieroci savā īpašumā, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona vēršas ar ieroča iegādāšanas atļauju tajā Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts attiecīgais ierocis. Valsts policijas iestādē šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārreģistrāciju veic ieinteresēto personu klātbūtnē, izdarot attiecīgus ierakstus ieroča iegādāšanās un realizācijas atļaujās.

151. Pirms šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču reģistrācijas atbildīgā persona ieraksta iegādātos ieročus juridiskās personas ieroču uzskaites žurnālā. Šo ierakstu apstiprina juridiskās personas vadītājs un Valsts policijas iestāde, reģistrējot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus. Iegādāto šaujamieroča munīciju juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona ieraksta munīcijas uzskaites žurnālā.

152. Juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona iegādātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā pēc to iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā reģistrē šo noteikumu 43.punktā noteiktajā kārtībā Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

153. Valsts policijas iestāde reģistrē šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus šo noteikumu 44., 45., 46., 47., 48.un 49.punktā noteiktajā kārtībā.

154. Valsts policijas iestāde pēc šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču reģistrēšanas izsniedz juridiskajai personai noteikta parauga ieroča glabāšanas atļauju (9.pielikums).

155. Ieroča glabāšanas atļaujā norāda juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru, adresi, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), atļauto ieroča glabāšanas adresi, atļaujas derīguma termiņu, izsniegšanas datumu un numuru, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

156. Lai saņemtu ieroču glabāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgo atļauju izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

157. Ja juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt ieroču glabāšanas atļauju mēneša laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes un reģistrācijas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un iesniegumu ar pievienotajiem dokumentiem nosūta juridiskajai personai, norādot, ka iesniegums par ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijas iestāde nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumam. Ieroču tirdzniecības uzņēmums no ieroča realizācijas iegūtos līdzekļus izmaksā šai juridiskajai personai.

158. Juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča glabāšanas atļauju, nākamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei iesniedz motivētu iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēti tās šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

159. Juridiskā persona iegādājas tikai tādas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču atsevišķās palīgierīces, kuras paredzētas tās īpašumā reģistrētajiem šaujamieročiem un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un kuru aprite nav aizliegta normatīvajos aktos.

160. Juridiskā persona, kura vēlas nomainīt tās īpašumā reģistrētā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamo sastāvdaļu vai kurai minētā sastāvdaļa nepieciešama ieroča remontam, Valsts policijas iestādē saņem ieroča iegādāšanās atļauju.

161. Lai saņemtu ieroča iegādāšanās atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamo sastāvdaļu iegādei, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, iesniegumu, norādot tajā konstatēto šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča defektu vai citu ieroča marķējamo sastāvdaļu iegādes iemeslu.

162. Lai iegādātos šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamo sastāvdaļu ārvalstīs, juridiskā persona, kurai izsniegta ieroča iegādāšanās atļauja, Valsts policijā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

163. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamās sastāvdaļas iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona reģistrē to Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju, un pēc atļaujas saņemšanas nodod ieroci un tā marķējamo sastāvdaļu ieroču remonta uzņēmumam ieroča remontam vai sastāvdaļas maiņai.

3.3. Šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšana, izsniegšana un uzskaite

164. Juridiskā persona glabā ieroci un munīciju glabāšanas atļaujā norādītajā adresē speciāli iekārtotā ieroču glabātavā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

164.1. ieroču glabātava ir bez logiem un izolēta no citām palīgtelpām un dienesta telpām;

164.2. telpas ārsienas pēc izturības ir ekvivalentas 200 mm biezām dzelzsbetona sienām vai ķieģeļu ārsienām, kuru biezums ir ne mazāks par 510 mm, griesti pēc izturības ir ekvivalenti dzelzsbetona pārsegumiem, grīdas pēc izturības ir ekvivalentas betona grīdām, kuru biezums ir ne mazāks par 200 mm, iekšējās sienas, kas ieroču glabātavu atdala no pārējām telpām, pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu sienām, kuru biezums ir ne mazāks par 380 mm;

164.3. ja kāda no ieroču glabātavas celtniecības konstrukcijām (siena, griesti, grīda) neatbilst šo noteikumu 164.2.apakšpunktā minētajām prasībām, tā no telpas iekšpuses visā platībā nostiprināma ar metinātu tērauda režģi;

164.4. ieroču glabātava ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par 3 mm. Kopējais durvju biezums ir ne mazāks par 40 mm. Ārdurvīs ir iemontētas vismaz divas iekšējās slēdzenes (viena — ar zirnekļveida aizbīdņiem). Iekšdurvis gatavotas no tērauda režģiem. Iekšdurvis slēdzamas ar vienu iekšējo slēdzeni un nodrošinātas tā, lai tās varētu apzīmogot ar metāla spiedogu vai numurētu vienreizējās lietošanas drošības līmlenti;

164.5. iekšējo durvju un nekapitālo celtniecības konstrukciju nostipri­nāšanas režģi izgatavoti no tērauda stieņiem, kuru diametrs ir ne mazāks par 16 mm. Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kuru lielums nepārsniedz 150x150 mm. Režģu durvju rāmjus izgatavo no 45x45 mm leņķdzelzs, un to biezums nav mazāks par 5 mm. Durvju blokus un nekapitālo sienu papildu nostiprinājuma režģus iestiprina ar 12–16 mm diametra stieņu palīdzību, kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80–100 mm dziļumā. Pie tiem piemetina durvju bloku konstrukciju un režģus, katru — vismaz astoņās vietās;

164.6. ja ventilācijas lūkas diametrs ir lielāks par 100 mm un inženier­tehniskās spraugas ir lielākas par 200 mm, ierīko tērauda režģi ar kvadrātligzdu, kuras lielums nepārsniedz 100 x 100 mm.

165. Ieroču glabātavu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu, kura pieslēgta pie apsardzes centrālās novērošanas pults, izmantojot divus trauksmes signāla pārraides kanālus — radiokanālu un telefonkanālu. Ja tehniski nav iespējams nodrošināt divus trauksmes signāla pārraides kanālus, trauksmes signāldevēju no ieroču glabātavas signalizācijas kontroliekārtas savieno ar tuvāko apsardzes posteni vai pie ēkas fasādes piestiprina ar kontroliekārtu savienotu gaismas un skaņas indikācijas trauksmes signāldevēju aizsargātā metāla korpusā.

166. Veidojot ieroču glabātavas signalizācijas tehnisko sistēmu, izmanto ne mazāk kā divu tipu signāldevējus ar atšķirīgiem darbības principiem:

166.1. kontaktdevējus, kuri reaģē uz atvēršanu un ar kuriem aprīko durvis, šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču munīcijas seifus un skapjus;

166.2. vibrācijas devējus, kuri reaģē uz uzlaušanu un ar kuriem aprīko nekapitālās telpu konstrukcijas;

166.3. infrasarkanās gaismas un mikroviļņu devējus kustības kontrolei telpā.

167. Signalizācijas tehnisko sistēmu nodrošina ar elektriskās barošanas rezerves avotiem, izmantojot akumulatoru baterijas. Signalizācijas iekārtu elektriskajai barošanai izmanto avārijas vai dežūrapgaismojuma atsevišķās grupas. To pievadus ārpus ieroču glabātavas telpām līdz elektrosadales skapim aizsargā kabeļu aizsegi vai montētas metāla caurules.

168. Ieroču glabātavā redzamā vietā piestiprina sarakstu, kurā norādīts skapju, seifu un metāla kastu skaits un citas mantas, kas atrodas ieroču glabātavā.

169. Šaujamieroči, to munīcija, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un šaujamieroču marķējamās sastāvdaļas ieroču glabātavā tiek glabātas noslēgtos seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 2,5 mm. Skapju durvis nostiprināmas ar tērauda plāksni vai stūriem.

170. Katrā seifā, skapī un metāla kastē ir tajos esošo mantu saraksts.

171. Ieroču munīciju glabā metāla skapjos atsevišķi no ieročiem.

172. Ieroču glabātavā atrodas tikai ieroču glabāšanas atļaujā norādītie šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, to sastāvdaļas, šiem ieročiem paredzētā munīcija un atsevišķās palīgierīces, kā arī tādi ieroči un munīcija, kuru apritei nav nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja.

173. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu un ar izlādētu ieroča patronu tvertni.

174. Ieroču glabātavā atsevišķi no šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīcijas var glabāt arī vērtslietas, kā arī, ja saņemta attiecīgās Valsts policijas iestādes atļauja, priekšmetus, kas ir sprādziendroši vai ugunsdroši. Pēc Valsts policijas iestādes vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādījuma ieroču glabātavu atbrīvo no priekšmetiem, kurus tajā nav atļauts glabāt.

175. Ieroču glabātava pēc šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas izsniegšanas vai nolikšanas glabāšanai ir noslēgta, un juridiskās personas vadītāja un atbildīgās personas prombūtnē ir ieslēgta tās signalizācija. Ieroču glabātavas atslēgas glabājas pie juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas.

176. Ieiet ieroču glabātavā atļauts juridiskās personas vadītājam un atbildīgajai personai. Darbiniekiem, kuriem ir dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja, atļauts ieiet ieroču glabātavā tikai kopā ar juridiskās personas vadītāju vai atbildīgo personu. Valsts institūciju amatpersonām, kurām tiesības veikt ieroču aprites kontroli ir piešķirtas ar likumu, atļauts ieiet ieroču glabātavā atbilstoši dienesta kompetencei.

177. Juridiskā persona var mainīt ieroču glabātavu tikai tad, ja saņemta attiecīga Valsts policijas iestādes atļauja.

178. Juridiskā persona mēnesi pirms šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas adreses maiņas par to rakstiski ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi ieroču glabāšanas atļauju, un iesniedz Valsts policijas iestādē atbilstoši jaunajai ieroču glabāšanas adresei iesniegumu ieroču glabāšanas atļaujas saņemšanai. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 127.8., 127.9., 127.10. un 127.11.apakšpunktā minētos dokumentus.

179. Juridiskā persona triju darbdienu laikā iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēti tās šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, attiecīgi šo noteikumu 127.1., 127.2., 127.3. un 127.14.apakšpunktā minētos dokumentus, ja:

179.1. mainījies juridiskās personas vadītājs, dalībnieks, nosaukums, veids, reģistrācijas numurs vai adrese;

179.2. norīkota cita atbildīgā persona;

179.3. darbinieks beidz pildīt dienesta (darba) pienākumus ar šaujam­ieročiem vai tiek pieņemts darbā jauns treneris;

179.4. izveidotas filiāles un mainīta bruņotās apsardzes dienesta darba organizācija;

179.5. mainīts apsardzes bruņoto posteņu izvietojums.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

180. Juridiskā persona, informējot Valsts policijas iestādi par šo noteikumu 179.3.apakšpunktā minētajām izmaiņām, nodod tā darbinieka dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju, kurš beidzis pildīt dienesta (darba) pienākumus ar šaujamieročiem.

181. Valsts policijas iestāde pēc iesnieguma izskatīšanas un lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas izsniedz ieroču glabāšanas atļauju šo noteikumu 154., 155., 156. un 157.punktā noteiktajā kārtībā.

182. Juridiskajai personai ir ieroču uzskaites žurnāls un munīcijas uzskaites žurnāls (turpmāk — uzskaites žurnāls), kā arī ieroču un munīcijas izsniegšanas žurnāls (turpmāk — izsniegšanas žurnāls), kuru kopā ar ieroča glabāšanas atļauju glabā ieroču glabātavā.

183. Uzskaites žurnāls un izsniegšanas žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kurā reģistrēti šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

184. Uzskaites žurnālā norāda:

184.1. katra šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru un patronas lodes tipu;

184.2. ieroču marķējamās sastāvdaļas;

184.3. informāciju par ieroča un tā marķējamo sastāvdaļu nodošanu remontam;

184.4. informāciju par munīcijas izlietojumu.

185. Izsniegšanas žurnālā norāda:

185.1. izsniedzamā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu) un numuru, munīcijas veidu un daudzumu;

185.2. ieroča un munīcijas izsniegšanas datumu un laiku;

185.3. tā darbinieka vārdu, uzvārdu un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas numuru, kuram izsniedz šaujamieroci un munīciju darba vai dienesta pienākumu pildīšanai;

185.4. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi, kurai izsniedz šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju šautuvē (šaušanas stendā);

185.5. ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis un munīcija pieņemta no fiziskajām personām glabāšanai sporta organizācijā, — ieroča veidu, marku (sistēmu) un numuru, munīcijas veidu un daudzumu, ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru.

186. Persona, kurai izsniedz šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroča munīciju, parakstās izsniegšanas žurnālā par ieroča un munīcijas saņemšanu.

187. Šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izsniedz un pieņem glabāšanai atbildīgā persona.

188. Dienesta šaujamieroci izsniedz tikai darbiniekam, kuram izsniegta dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja. Darbiniekam dienesta šaujamieroci un munīciju izsniedz uz dienesta (darba) pienākumu pildīšanas laiku.

189. Šautuvē (šaušanas stendā) šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju personai izsniedz uz treniņšaušanas laiku.

190. Sporta organizācija un valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestāde šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izsniedz personai uz mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību laiku (izņemot fizisko personu, kura saņem savā īpašumā reģistrēto sporta ieroci, kas glabājas sporta organizācijā).

191. Persona šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju pārvadā tikai uz mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietu un no tās — uz ieroču glabātavu, kurā ierocis saņemts.

192. Dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietā persona pārvadā, pārnēsā un nēsā šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci Ieroču aprites likumā un šo noteikumu 96., 97., 98., 99.un 100.punktā noteiktajā kārtībā.

193. Atbildīgā persona pārbauda, kā persona, kurai izsniegts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, ievēro šajos noteikumos noteikto glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas un nēsāšanas kārtību. Ja atbildīgā persona konstatē pārkāpumu, tā izņem ieroci un munīciju, izdara par to attiecīgu ierakstu izsniegšanas žurnālā un informē juridiskās personas vadītāju, kā arī Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos ziņo Valsts policijas iestādei.

194. Persona, kurai izsniegts juridiskās personas šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, pēc mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas nodod ieroci un neizmantoto munīciju atbildīgajai personai un izsniegšanas žurnālā parakstās par tā nodošanu. Nododot dienesta šaujamieroci, darbinieks nodod arī dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju.

195. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod atbildīgajai personai izlādētā veidā, patrona neatrodas patrontelpā, nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts, patronu padošanas mehānisms (ja tas konstruktīvi paredzēts) ir atvienots no ieroča.

196. Pieņemot glabāšanai šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci no personas, kura to nodod, atbildīgā persona pārbauda tā tehnisko stāvokli un izsniegšanas žurnālā norāda attiecīgā ieroča nodošanas datumu, laiku un nodotās munīcijas daudzumu, kā arī konstatētos bojājumus. Ierakstu ar parakstu apliecina atbildīgā persona un persona, kas nodevusi ieroci.

197. Pieņemot glabāšanai sporta organizācijā fiziskās personas īpašumā reģistrētu sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, atbildīgā persona izsniedz ieroča īpašniekam noteikta parauga apliecību (6.pielikums).

198. Ja ieroču glabātavā nav juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas, tā ir aizslēgta, un ir ieslēgta apsardzes un ugunsdrošības signalizācija.

199. Par juridiskās personas ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbild juridiskās personas vadītājs un atbildīgā persona.

200. Par ieroču glabāšanas atļaujas vai dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu juridiskā persona triju darbdienu laikā ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju. Jaunu ieroču glabāšanas atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju nozaudētās atļaujas vietā Valsts policijas iestāde izsniedz pret parakstu juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai pēc noteiktās valsts nodevas samaksas.

201. Ja juridiskās personas darbība, kurā izmanto dienesta šaujamieročus, tiek izbeigta, tās vadītājs triju darbdienu laikā par to rakstiski informē Valsts policijas iestādi, kurā ieroči reģistrēti, un ar tās izsniegtu ieroču realizēšanas atļauju nodod ieročus un munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, vai Valsts policijas iestāde tos izņem un glabā šo noteikumu 391.un 392.punktā noteiktajā kārtībā. Juridiskā persona ieroču glabāšanas atļauju nodod Valsts policijas iestādei, kura to izsniegusi.

202. Ja konstatēts šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai munīcijas glabāšanas, izsniegšanas vai izmantošanas pārkāpums, Valsts policijas iestāde var noteikt termiņu līdz 30 dienām trūkumu novēršanai. Ja norādītie trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti, ieroču glabāšanas atļauju anulē, izņem ieročus un munīciju un pēc šo noteikumu 391.punktā minētā termiņa atkarībā no ieroča tehniskā stāvokļa tos iznīcina vai nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai.

203. Juridiskā persona, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, iekārto ieroču un munīcijas pieņemšanas un izsniegšanas žurnālu atbilstoši šo noteikumu 185.punktā minētajām prasībām, kā arī uz laiku pieņem glabāšanai un izsniedz ieročus un munīciju šo noteikumu 186., 187., 196. un 197.punktā noteiktajā kārtībā.

204. Šo noteikumu 203.punktā minētā juridiskā persona uz laiku glabāšanai pieņemtos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju glabā slēdzamā seifā vai metāla skapī, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.

3.4. Juridiskās personas šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas pārvadāšana un pārsūtīšana

205. Juridiskā persona B, C un D kategorijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un šaujamieroču munīciju var pārvadāt ārpus atļaujā norādītās ieroču glabātavas uz citu atļauto ieroču glabāšanas vietu Latvijas Republikas teritorijā, ja Valsts policijas iestāde ir izsniegusi ieroču pārvadāšanas atļauju.

206. Ieroču pārvadāšanas atļauja nepieciešama, ja pārvadājamo šaujam­ieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vai katram pārvedamajam šaujamierocim paredzēto patronu skaits ir lielāks par 500.

207. Lai saņemtu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanas atļauju, juridiskā persona iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči ir reģistrēti.

208. Šo noteikumu 207.punktā minētajā iesniegumā norāda šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču un šaujamieroču munīcijas pārvešanas iemeslu, pārvedamo ieroču daudzumu, kategoriju, veidu, kalibru, numuru un šaujamieroča munīcijas daudzumu, nosaukumu, marķējumu un patronas tipu, ieroču un munīcijas pārvešanas maršrutu, pārvešanas datumu un laiku, ieroču glabātavas adresi, uz kuru tos pārved, atbildīgo personu un plānoto ieroču apsardzes nodrošinājumu ieroču un munīcijas pārvešanas laikā.

209. Valsts policijas iestāde 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 207.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un izsniedz noteikta parauga ieroču pārvadāšanas atļauju (10.pielikums) vai atsaka izsniegt atļauju, ja nav pamatots šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvešanas iemesls, nav nodrošināta to apsardze vai glabāšana. Par pieņemto lēmumu Valsts policijas iestāde rakstiski informē juridisko personu.

210. Ieroču pārvadāšanas atļaujā norāda juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru, adresi, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, pārvedamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kategoriju un veidu, ieroču daudzumu, pārvešanas maršrutu un ieroču glabātavas adresi, uz kuru tos pārved, atļaujas derīguma termiņu, izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonas, kas izsniegusi atļauju, amatu, vārda iniciāli un uzvārdu. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

211. Ieroču pārvadāšanas atļauju Valsts policijas iestāde izsniedz juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai.

212. Lai saņemtu ieroču pārvadāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

213. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā iesaiņotus, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā, munīcija iesaiņota atsevišķi no ieroča, nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot ieroci un tā munīciju, līdzi ir ieroču pārvadāšanas atļauja.

214. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanas laikā juridiskā persona nodrošina bruņotu apsardzi, izmantojot savu darbinieku, kas saņēmis apsardzes sertifikātu, vai apsardzes uzņēmumu, kas saņēmis otrās kategorijas apsardzes darbības licenci.

215. Juridiskā persona pārsūta šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju šo noteikumu 91., 92., 93.un 94.punktā noteiktajā kārtībā.

3.5. Gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšana un izsniegšana dienesta vai darba pienākumu pildīšanai

216. Juridiskā persona gāzes pistoli (revolveri) dienesta (darba) vajadzībām iegādājas ieroču tirdzniecības uzņēmumā vai no fiziskās vai juridiskās personas, kurai gāzes pistole (revolveris) ir īpašumā.

217. Iegādājoties gāzes pistoli (revolveri), juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un juridiskās personas reģistrācijas apliecību.

218. Gāzes pistoli (revolveri) un patronas dienesta vai darba pienākumu pildīšanai izsniedz pret parakstu darbiniekam, kas sasniedzis 18 gadu vecumu.

219. Gāzes pistoli (revolveri) un munīciju glabā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.

3.6. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana juridiskajām personām
3.6.1. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

220. Juridiskā persona, kas vēlas pagarināt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu, iesniedz iesniegumu un ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šo atļauju.

221. Ja nav iestājušies Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu pagarina uz trim mēnešiem.

222. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona Valsts policijas iestādē uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas un parakstās par atļaujas saņemšanu.

3.6.2. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana juridiskajām personām

223. Lai pagarinātu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, juridiskā persona 30 dienas pirms ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz attiecīgu iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.

224. Šo noteikumu 223.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

224.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par telpu atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

224.2. citus šo noteikumu 127.punktā minētos dokumentus, ja tajos norādītā informācija ir mainījusies, beidzies dokumenta derīguma termiņš vai dokuments atzīts par nederīgu.

225. Iesniedzot iesniegumu, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda:

225.1. personu apliecinošu dokumentu;

225.2. ieroci, kura glabāšanas (nēsāšanas) atļaujas derīguma termiņš jāpagarina;

225.3. attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju.

226. Lai pagarinātu darbinieka dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti, iesniegumu, kuram pievieno:

226.1. darbinieka personu apliecinoša dokumenta kopiju;

226.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

226.3. atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli, psihiatra un narkologa atzinumus. Ja atzinumu par fiziskās personas veselības stāvokli šai personai izsniegusi šo noteikumu 16.punktā minētā ārstu komisija, psihiatra un narkologa atzinums nav jāiesniedz;

226.4. apsardzes sertifikāta kopiju (tikai apsardzes uzņēmumu un iekšējas drošības dienestu apsardzes darbiniekiem).

227. Valsts policijas iestāde pārbauda telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai paredzētajām prasībām, kā arī mācību šaušanai, treniņšaušanai un sporta sacensībām, sastāda par to atzinumu, pieprasa Kriminālistikas pārvaldei informāciju par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar vītņstobra šaujamieroci, ja tie izdarīti agrāk kā pirms pieciem gadiem, izskata šo noteikumu 223.un 226.pun­ktā minēto iesniegumu un par pieņemto lēmumu šo noteikumu 139.punktā noteiktajā kārtībā informē juridisko personu.

228. Juridiskā persona, kura neiesniedz iesniegumu par ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu 30 dienu laikā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, triju darbdienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nodod ieroci, munīciju un tā glabāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ieroči reģistrēti, glabāšanai šo noteikumu 391.un 392.punktā noteiktajā kārtībā.

229. Saņemot ieroču glabāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona Valsts policijas iestādē:

229.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

229.2. iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas;

229.3. nodod iepriekš izsniegto ieroča glabāšanas (nēsāšanas) atļauju;

229.4. parakstās par atļaujas saņemšanu.

230. Juridiskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, nodod ieroci, munīciju un attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju Valsts policijas iestādei.

231. Ja juridiskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, nenodod ieroci un tā munīciju Valsts policijas iestādei Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde ieroci, munīciju un atļauju izņem glabāšanai šo noteikumu 391.un 392.punktā noteiktajā kārtībā.

232. Ja ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņš netiek pagarināts, Valsts policijas iestāde:

232.1. izsniedz juridiskajai personai ieroču realizācijas atļauju vai izņem šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un atkarībā no to tehniskā stāvokļa nodod tos ieroču tirdzniecības uzņēmumam, kas atlīdzību par realizāciju izmaksā šai juridiskajai personai;

232.2. pamatojoties uz juridiskās personas iesniegumu, pārreģistrē šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus citai iesniegumā norādītajai personai.

233. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav tehniskā kārtībā, tam mainīta tehniskā klasifikācija, tas pārveidots šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, kā arī citos gadījumos, uz kuriem attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, Valsts policijas iestāde ieroča realizēšanas atļauju neizsniedz, izņem šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju un nodod Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošai izpētei vai, ja Kriminālistikas pārvaldes ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, to iznīcina.

4. Atļauju izsniegšana šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un to munīcijas ievešanai Latvijas Republikā un izvešanai no Latvijas Republikas
4.1. Atļauju izsniegšana Latvijas Republikā reģistrēta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un to munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību laiku un ievešanai Latvijas Republikā

234. Lai uz noteiktu termiņu izvestu (bez realizācijas tiesībām) no Latvijas Republikas tajā reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un to munīciju uz ārvalstīm, fiziskā vai juridiskā persona Valsts policijā saņem atļauju ieroča izvešanai no Latvijas Republikas un ievešanai Latvijas Republikā (turpmāk — ieroča izvešanas un ievešanas atļauja). Lai ceļotu Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ar B, C un D kategorijas medību un sporta šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un to munīciju fiziskā persona Valsts policijā saņem Eiropas šaujamieroču apliecību, bet juridiskā persona — atļauju ieroča pārvadāšanai (ievešanai) atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajam paraugam. Lai piedalītos treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, Eiropas šaujamieroču apliecību var saņemt arī pašaizsardzības šaujamieroča īpašnieks, ja attiecīgais šaujamierocis, kas reģistrēts pašaizsardzībai, ir klasificēts arī kā sporta šaujamierocis.

235. B, C vai D kategorijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un atļauju ieroča pārvadāšanai izsniedz tai fiziskajai personai, sporta federācijai, tās kolektīvajiem biedriem vai valsts institūcijai, bet Eiropas šaujamieroču apliecību — tai fiziskajai personai, kurai ierocis reģistrēts.

236. Lai saņemtu Eiropas šaujamieroču apliecību, fiziskā persona iesniedz Valsts policijā iesniegumu, fotogrāfiju (3 x 4 cm), uzrāda personu apliecinošu dokumentu, attiecīgo ieroci un tā glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

237. Lai saņemtu šo noteikumu 234.punktā minēto atļauju uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību laiku ārvalstīs, fiziskā vai juridiskā persona iesniedz Valsts policijā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

237.1. valsti, uz kuru paredzēts doties, un datumu, no kura līdz kuram paredzēts uzturēties ar ieročiem un munīciju ārvalstī;

237.2. pamatojumu izbraukšanai no Latvijas Republikas ar ieročiem un munīciju;

237.3. tā ieroča kategoriju, veidu, marku, kalibru un numuru, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku) un kalibru, kuru paredzēts izmantot medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā;

237.4. juridiskā persona papildus šo noteikumu 237.1., 237.2. un 237.3.apakšpunktā minētajām ziņām norāda:

237.4.1. tā darbinieka vai sporta federācijas biedra vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš piedalīsies sporta sacensībās vai treniņšaušanā ārvalstī (turpmāk — sportists);

237.4.2. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kas pilnvarota iesniegt dokumentus un saņemt ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un ir atbildīga par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārvadāšanu, glabāšanu un izsniegšanu izmantošanai ārvalstī (turpmāk — pilnvarotā persona).

238. Šo noteikumu 237.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

238.1. fiziskajai vai juridiskajai personai adresētu ārvalsts medību tiesību lietotāja (medību organizētāja) ielūgumu uz medībām (kopiju) vai ārvalsts izsniegtu mednieka apliecību, vai attiecīgi sporta organizācijas ielūgumu uz treniņšaušanu vai sporta sacensībām, kuru apstiprinājusi sporta federācija, vai atbilstošu ārvalsts valsts institūcijas ielūgumu;

238.2. ārvalsts kompetentas iestādes izsniegtas atļaujas kopiju ieroča un munīcijas ievešanai attiecīgajā ārvalstī (ja saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem atļauja nepieciešama un tā tiek izsniegta pirms ieroča izvešanas no Latvijas Republikas atļaujas izsniegšanas).

239. Fiziskā persona, kas ir ar šaušanas sportu saistītas sporta federācijas biedrs un pārstāv Latvijas Republiku attiecīgajā sporta veidā, ir tiesīga pilnvarot attiecīgo sporta federāciju saņemt sava ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un nodot uz laiku sporta federācijas atbildīgajai personai, kurai ir atbilstoša ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju glabāšanai un nogādāšanai uz sporta sacensību norises vai treniņšaušanas vietu ārvalstī, kā arī — pēc norādītā termiņa — uz Latvijas Republiku.

240. Šo noteikumu 239.punktā minētajā gadījumā fiziskā persona pilnvaro sporta federāciju saņemt sava ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju uz treniņšaušanas vai sporta sacensību laiku ārvalstīs, iesniedzot iesniegumu attiecīgajai sporta federācijai un par to rakstiski informējot Valsts policijas iestādi, kurā reģistrēts ierocis.

241. Valsts policija ir tiesīga pieprasīt arī citus dokumentus, ja tas nepieciešams, lai apstiprinātu likumīgo pamatu personas izbraukšanai no Latvijas Republikas ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju.

242. Iesniegumu par ieroča izvešanas un ievešanas atļaujas saņemšanu iesniedz valsts valodā. Ielūguma un citu dokumentu tulkojumu apstiprina notariāli vai attiecīgās valsts vēstniecībā Latvijā, ielūgumu uz treniņšaušanu vai sporta sacensībām — attiecīgajā sporta federācijā.

243. Iesniedzot šo noteikumu 238.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

244. Valsts policija 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 236. un 237.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata tos un pieņem lēmumu:

244.1. izsniegt Eiropas šaujamieroču apliecību (11.pielikums);

244.2. izsniegt uz noteiktu termiņu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju (12.pielikums) vai atļauju ieroča pārvadāšanai uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti;

244.3. atteikt Eiropas šaujamieroču apliecības, ieroča izvešanas un ievešanas atļaujas vai ieroča pārvadāšanas atļaujas izsniegšanu;

244.4. atlikt Eiropas šaujamieroču apliecības vai ieroča izvešanas un ievešanas atļaujas vai ieroča pārvadāšanas atļaujas izsniegšanu un lēmumu pieņemt pēc papildu dokumentu iesniegšanas un pārbaudes veikšanas.

245. Par pieņemto lēmumu Valsts policija informē fizisko vai juridisko personu, kas iesniegusi šo noteikumu 237.punktā minēto iesniegumu. Par atteikumu izsniegt atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas Republikas Valsts policija sniedz rakstisku motivētu atbildi.

246. Ja pieņemts personai pozitīvs lēmums, Valsts policija izsniedz ieroča izvešanas un ievešanas atļauju vai atļauju ieroča pārvadāšanai uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti uz ielūgumā norādīto termiņu. Ieroča izvešanas un ievešanas atļauju izsniedz ne agrāk kā 30 dienas pirms iesniegumā norādītā datuma, kad paredzēta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešana no Latvijas Republikas. Eiropas šaujamieroču apliecību izsniedz uz pieciem gadiem, bet, ja tajā ierakstīti tikai D kategorijas šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, — uz 10 gadiem, izdarot ierakstus pēc tajā ierakstīto ieroču glabāšanas atļauju derīguma termiņu pagarināšanas, atļauju anulēšanas vai mainoties citām ziņām par ceļošanu ar ieročiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

247. Ieroča izvešanas un ievešanas atļaujā un ieroča pārvadāšanas atļaujā norāda tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (juridiskai personai — nosaukumu), kurai izsniegta atļauja, izvešanai no Latvijas Republikas atļautā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

248. Lai saņemtu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju, attiecīgi fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča izvešanas un ievešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu. Lai saņemtu atļauju ieroča pārvadāšanai uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti, attiecīgi fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un parakstās par atļaujas saņemšanu. Lai saņemtu Eiropas šaujamieroču apliecību, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu un parakstās par tās saņemšanu. Lai pagarinātu Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņu, fiziskā persona iesniedz Valsts policijā iesniegumu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, attiecīgo ieroci un tā glabāšanas atļauju.

249. Neizmantoto ieroča izvešanas un ievešanas atļauju vai atļauju ieroča pārvadāšanai uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti fiziskā vai juridiskā persona nodod Valsts policijai triju darbdienu laikā pēc atļaujā norādītā termiņa beigām.

4.2. Atļaujas izsniegšana ārvalstī reģistrēta šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanai Latvijas Republikā un glabāšanai vai nēsāšanai

250. Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona, kas vēlas ievest glabāšanai vai nēsāšanai Latvijas Republikā ārvalstī reģistrētu medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja šāda veida ieroča un munīcijas aprite ir atļauta Latvijas Republikā, Valsts policijā saņem ieroča ievešanas un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

251. Lai saņemtu ieroča ievešanas atļauju, šo noteikumu 250.punktā minētā fiziskā persona iesniedz iesniegumu, pievienojot tam šādus dokumentus:

251.1. šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus;

251.2. ārvalsts izsniegtas atļaujas kopiju ieroča izvešanai no attiecīgās ārvalsts vai ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības Latvijas Republikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka minētā atļauja nav nepieciešama.

252. Eiropas Savienības pilsonis un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kas vēlas ievest Latvijas Republikā pastāvīgai glabāšanai vai nēsāšanai B, C vai D kategorijas šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja attiecīga veida ieroča un munīcijas aprite ir atļauta Latvijas Republikā, Valsts policijā:

252.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, norādot deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas adresi, kurā paredzēts glabāt ieroci;

252.2. iesniedz Eiropas šaujamieroču apliecību un ieroča reģistrācijas (deklarācijas) valsts izsniegtu atļauju pārvest ieroci uz citu dalībvalsti;

252.3. iesniedz (atkarībā no šaujamieroča klasifikācijas) Valsts meža dienesta izsniegtu mednieka apliecības kopiju vai sporta organizācijas izziņu, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu, vai pamatojumu pašaizsardzības šaujamieroča ievešanai, glabāšanai un nēsāšanai Latvijas Republikā;

252.4. uzrāda Latvijas Republikā ievesto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

252.5. iesniedz Kriminālistikas pārvaldes izziņu par izdarītajiem kontrol­šāvieniem ar Latvijas Republikā ievesto vītņstobra šaujamieroci.

253. Valsts policija izskata iesniegumu šo noteikumu 20., 21., 24. un 25.punktā noteiktajā kārtībā un šo noteikumu 250.punktā minētajai fiziskajai personai izsniedz ieroča ievešanas atļauju vai, ja ieroci un munīciju ieved no citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, — ieroča pārvadāšanas (ievešanas) atļauju.

254. Saņemot šo noteikumu 253.punktā minēto atļauju, fiziskā persona, kas vēlas ievest ieročus, vai persona, kas pilnvarota saņemt atļauju, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

255. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas ievešanas Latvijas Republikā šo noteikumu 250.punktā minētā fiziskā persona triju darbdienu laikā reģistrē ieroci Valsts policijā, nododot ieroča ievešanas atļauju un uzrādot:

255.1. personu apliecinošu dokumentu;

255.2.Latvijas Republikā ievesto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

255.3. ārvalstī izsniegtu atļauju ieroča izvešanai no attiecīgās ārvalsts vai Eiropas ieroču apliecību, ja tādu nepieciešams saņemt attiecīgajā ārvalstī;

255.4. Kriminālistikas pārvaldes izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci).

256. Valsts policijā salīdzina šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru un ieroča izgatavošanas gadu ar ārvalsts ieroča atļaujā norādītajiem datiem (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, — ar Kriminālistikas pārvaldes izziņā par kontrolšāvienu izdarīšanu norādītajiem datiem). Pēc ieroča reģistrācijas Valsts policijas iestāde šo noteikumu 250.punktā un 252.punktā minētajai fiziskajai personai izsniedz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

257. Ja ierocis nav rūpnieciski ražots, nav tehniskā kārtībā, nav klasificēts Latvijas Republikā kā medību, sporta vai pašaizsardzības ierocis un uz to attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, persona nav nodrošinājusi ieroča glabāšanas apstākļus deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā vai nekustamajā īpašumā vai uz personu attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde atsaka izsniegt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un izsniedz atļauju (izņemot šo noteikumu 252.punktā minētajai personai, kurai ir Eiropas šaujamieroču apliecība) šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas Republikas uz ārvalsti, kurā tas reģistrēts. Šādā gadījumā šo noteikumu 250.punktā un 252.punktā minētā persona šaujamieroci, tā munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci izved no Latvijas Republikas triju darbdienu laikā.

258. Saņemot ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, persona iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

5. Atļaujas izsniegšana ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, ārvalstu apsardzes un drošības dienestu personālam

259. Valsts policija izsniedz ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienestu darbiniekiem šādas atļaujas:

259.1. atļauju B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādei;

259.2. atļauju B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča un tā munīcijas ievešanai Latvijas Republikā uz noteiktu termiņu un izvešanai no Latvijas Republikas;

259.3. atļauju B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča nēsāšanai;

259.4. atļauju A kategorijas automātiskā šaujamieroča un tā munīcijas ievešanai Latvijas Republikā uz noteiktu termiņu un izvešanai no Latvijas Republikas.

260. Valsts policija pēc Ārlietu ministrijas Valsts protokola pieprasījuma un tam pievienotās attiecīgās ārvalsts diplomātiskās vai konsulārās, vai starptautiskās organizācijas pārstāvniecības notas kopijas saņemšanas izsniedz šo noteikumu 259.punktā minētās atļaujas uz pieprasījumā norādīto termiņu.

261. Ārlietu ministrija Valsts protokola pieprasījumu iesniedz Valsts policijā ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paredzētās šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas ievešanas Latvijas Republikā.

262. Šo noteikumu 259.punktā minētās atļaujas izsniedz Ārlietu ministrijas noteiktajai amatpersonai.

6. Atļaujas izsniegšana Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts un citas ārvalsts pilsoņiem
6.1. Atļaujas izsniegšana šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei un izvešanai no Latvijas Republikas

263. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai citas ārvalsts pilsonis, kas Latvijas Republikā vēlas iegādāties B, C vai D kategorijas sporta un medību šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci vai šaujamieroču munīciju, iesniedz iesniegumu Valsts policijā un saņem ieroča iegādāšanās atļauju. Pēc ieroča iegādes citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis saņem atļauju ieroča pārvadāšanai (izvešanai) atbilstoši paraugam, kas paredzēts Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet citas ārvalsts pilsonis saņem atļauju ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas (turpmāk — ieroča izvešanas atļauja).

264. Šo noteikumu 263.punktā minētajā iesniegumā norāda datumu, kad paredzēts izbraukt no Latvijas Republikas, un Latvijas Republikas robež­šķērsošanas muitas punktu, kā arī iegādājamā šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu. Iesniegumam pievieno:

264.1. pases vai pasei pielīdzināta personu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu);

264.2. attiecīgās valsts kompetentās iestādes atļauju, kas dod tiesības iegādāties noteiktas kategorijas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un to munīciju Latvijas Republikā un ievest attiecīgajā valstī, vai apliecinājumu, ka attiecīgās ārvalsts atļauja lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei nav nepieciešama;

264.3. mantojuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu (ieroča saņemšanai mantojumā).

265. Iesniegumu par ieroča iegādāšanās atļaujas un ieroča izvešanas atļaujas saņemšanu iesniedz valsts valodā vai svešvalodā, ja tam pievienots Valsts valodas likumā noteiktajā kārtībā apstiprināts tulkojums valsts valodā.

266. Valsts policija triju darbdienu laikā izskata šo noteikumu 263.punktā minēto iesniegumu un pievienotos dokumentus un izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju vai atsaka izsniegt ieroča iegādāšanās atļauju, vai atliek lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu pārbaudes pabeigšanai.

267. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai citas ārvalsts pilsonis iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

268. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vai citas ārvalsts pilsonis šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju iegādājas, saņem mantojumā un dāvinājumā šo noteikumu 38., 39., 40.un 41.punktā noteiktajā kārtībā.

269. Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča vai šaujamieroča munīcijas iegādāšanās citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai citas ārvalsts pilsonis uzrāda iegādāto ieroci un šaujamieroča munīciju Valsts policijā, kā arī iesniedz ieroča iegādāšanās atļaujas otro daļu (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, — arī Kriminālistikas pārvaldes izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci). Citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis aizpilda paziņojumu par iegādāto ieroci.

270. Valsts policija šo noteikumu 44., 45., 46., 47., 48.un 49.punktā noteiktajā kārtībā reģistrē šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ieraksta ziņas par iegādāto ieroci un šaujamieroča munīciju attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtajā ieroča iegādāšanās atļaujā un izsniedz to citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim kopā ar atļauju ieroča pārvadāšanai (izvešanai), bet citas ārvalsts pilsonim — kopā ar ieroča izvešanas atļauju.

271. Ieroča izvešanas atļaujas saņemšanai ārvalsts pilsonis iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju. Saņemot ieroča izvešanas atļauju, ārvalsts pilsonis Valsts policijā parakstās par atļaujas saņemšanu.

272. Valsts policija par šaujamieroča iegādi informē attiecīgo ārvalsts iestādi, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādīto kompetento iestādi, nosūtot paziņojumu par iegādāto ieroci.

6.2. Eiropas šaujamieroču apliecībā norādīta ieroča un tā munīcijas ievešana Latvijas Republikā medībām, treniņšaušanai vai sporta sacensībām, izvešana no Latvijas Republikas un tranzīts caur Latvijas Republiku

273. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis pirms piedalīšanās medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās ar Eiropas šaujamieroču apliecībā norādītu ieroci un tam paredzētu munīciju, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc iebraukšanas Latvijas Republikā, saņem Valsts policijas atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā.

274. Lai saņemtu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis iesniedz Valsts policijā Eiropas šaujamieroču apliecību vai pilnvaro tam medību tiesību lietotāju, kas organizē medības, vai sporta federāciju (to kolektīvo biedru), kas ielūdz uz treniņšaušanu vai šaušanas sporta sacensībām.

275. Iesniedzot Eiropas šaujamieroču apliecību, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis iesniedz Valsts policijā iesniegumu, kurā norāda adresi, kurā viņš glabās ieročus un munīciju uzturēšanās laikā Latvijas Republikā, un uzrāda:

275.1. personu apliecinošu dokumentu;

275.2. Latvijas medību tiesību lietotāja (kas organizē medības) ielūgumu uz medībām vai attiecīgi sporta federācijas vai tās kolektīvā biedra ielūgumu uz treniņšaušanu vai šaušanas sporta sacensībām;

275.3. Valsts meža dienesta atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā;

275.4. savas valsts kompetentās iestādes izsniegtu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju, ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) uzturēšanās Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci paredzēta uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

276. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis uzturēšanās laikā Latvijas Republikā nevar nodrošināt ieroču un munīcijas glabāšanu atbilstoši šo noteikumu 78., 79. un 80.punktā noteiktajām prasībām deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietā un nevar nodot ieročus un munīciju glabāšanai tādas juridiskās personas ieroču glabātavā, kurai ir ieroču glabāšanas atļauja vai kura pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā, viņš pilnvaro personu, kurai ir attiecīga medību vai sporta ieroča glabāšanas atļauja, glabāt ieročus un munīciju viņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

277. Šo noteikumu 276.punktā minētajā gadījumā citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis iesniegumā norāda pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Pilnvarotā persona Valsts policijā iesniedz iesniegumu par citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pieņemšanu glabāšanā ieroča glabāšanas atļautajā norādītajā vietā.

278. Lai saņemtu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, medību tiesību lietotājs, kas organizē medības, Valsts policijā iesniedz:

278.1. medību tiesību lietotāja iesniegumu par medību norises vietu un laiku;

278.2. Valsts meža dienesta atļauju ārvalsts medniekam medīt Latvijas Republikā;

278.3. citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa Eiropas šaujamieroču apliecību;

278.4. attiecīgās valsts kompetentas iestādes izsniegtu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju, ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis paredzējis uzturēties Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

279. Lai saņemtu atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, sporta federācija (tās kolektīvais biedrs), kas ielūdz uz treniņšaušanu vai šaušanas sporta sacensībām, Valsts policijā iesniedz:

279.1. sporta federācijas vēstuli, kas apliecina treniņšaušanas vai sacensību norises laiku un vietu, kā arī ieroču un munīcijas glabāšanas vietu;

279.2. uz treniņšaušanu vai šaušanas sporta sacensībām ielūgtā citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa Eiropas šaujam­ieroču apliecību;

279.3. attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju, ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis paredzējis uzturēties Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

280. Šo noteikumu 276.punktā minētajā gadījumā Latvijas medību tiesību lietotājs, kas organizē medības citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, vai sporta federācija pilnvaro personu, kurai ir attiecīga medību vai sporta ieroča glabāšanas atļauja, glabāt šo pilsoņu ieročus un munīciju viņu uzturēšanās laikā Latvijas Republikā un iesniedz Valsts policijā pilnvarotās personas iesniegumu par citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pieņemšanu glabāšanā savā ieroča glabāšanas atļaujā norādītajā vietā.

281. Valsts policija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 275.punktā vai attiecīgi 278. vai 279. punktā minēto dokumentu saņemšanas izskata tos un:

281.1. izdara atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, ierakstot tās 5.sadaļā “Valsts, kurā ieved (ved tranzītā) ieroci, atļauja” pieprasītās ziņas;

281.2. noformē ieroča glabāšanas atļauju (bez fotogrāfijas), ja saskaņā ar pamatojumu (ielūgumu) citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa uzturēšanās Latvijas Republikā ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci paredzēta uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem;

281.3. šo noteikumu 276.punktā minētajā gadījumā noformē ieroča glabāšanas atļauju (bez fotogrāfijas) pilnvarotajai personai ar norādi “Bez izmantošanas tiesībām”;

281.4. atsaka izdarīt atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, ja:

281.4.1. nav pamatoti ieroču ievešanas iemesli;

281.4.2. nevar tikt nodrošināta ieroču un munīcijas glabāšanas kārtība;

281.4.3. konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi;

281.4.4. ievešanai Latvijas Republikā paredzēto ārvalstu pilsoņa šaujam­ieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10;

281.4.5. nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 275.punktu vai attiecīgi 278. vai 279.punktu;

281.5. atliek atzīmes izdarīšanu Eiropas šaujamieroču apliecībā uz laiku līdz 30 dienām līdz pārbaudes pabeigšanai.

282. Pēc šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis pārved tos uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietu vai uz savu dzīvesvietu, vai uz nekustamo īpašumu, kurā atļauta ieroču un munīcijas glabāšana, vai nodod glabāšanā pilnvarotajai personai uz noteikto uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā, vai nodod juridiskajai personai, kurai ir ieroču glabāšanas atļauja vai kura pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā.

283. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis glabā ieroci un munīciju Valsts policijas atļautajā ieroča un munīcijas glabāšanas vietā šo noteikumu 78., 79., 80., 82., 84. un 86.punktā noteiktajā kārtībā. Pilnvarotā persona glabā (bez izmantošanas tiesībām) ārvalsts pilsoņa ieročus un munīciju savā ieroča glabāšanas atļaujā norādītajā vietā šo noteikumu 55., 76., 77., 78., 79., 80., 83. un 84.punktā noteiktajā kārtībā. Pilnvarotajai personai nav atļauts izmantot minēto ieroci medībās vai treniņ­šaušanā.

284. Triju darbdienu laikā pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa izbraukšanas no Latvijas Republikas pilnvarotā persona, kurai izsniegta ārvalsts pilsoņa ieroča glabāšanas atļauja bez ieroča izmantošanas tiesībām, nodod šo atļauju Valsts policijā vai Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts pilnvarotās personas ierocis.

6.3. Atļaujas izsniegšana ārvalsts pilsonim šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanai Latvijas Republikā medībām, treniņšaušanai un sporta sacensībām un izvešanai no Latvijas Republikas

285. Ārvalsts pilsonis vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācija vai tās kolektīvie biedri, kas vēlas ievest Latvijas Republikā B, C vai D kategorijas medību vai sporta šaujamieroci un tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un piedalīties medībās, treniņšaušanā vai sporta sacensībās, saņem Valsts policijā atļauju ieroča un munīcijas ievešanai Latvijas Republikā un ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas.

286. Lai saņemtu šo noteikumu 285.punktā minēto ieroča ievešanas un izvešanas atļauju, iesniegumu Valsts policijā iesniedz:

286.1. ārvalsts pilsonis vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācija vai tās kolektīvie biedri;

286.2. Latvijas medību tiesību lietotājs, kas organizē medības ārvalsts pilsonim;

286.3. Latvijas Sporta federācija.

287. Ārvalsts pilsonis vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācija vai tās kolektīvie biedri, vai arī Latvijas medību tiesību lietotājs, kas organizē medības ārvalstu pilsonim, vai sporta federācija pilnvaro personu, kurai ir attiecīga medību vai sporta ieroča glabāšanas atļauja, glabāt ārvalsts pilsoņa ieročus un munīciju noteiktajā ārvalsts pilsoņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

288. Šo noteikumu 286.punktā minētajā iesniegumā norāda datumu, no kura līdz kuram ārvalsts pilsonim paredzēts ar ieročiem un munīciju uzturēties Latvijas Republikā, pamatojumu iebraukšanai Latvijas Republikā ar ieročiem un munīciju, tā ieroča veidu, marku, kalibru un numuru, kuru paredzēts izmantot medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sacensībās, munīcijas daudzumu, veidu un kalibru, ārvalsti, kurā reģistrēts ierocis, kā arī šo noteikumu 287.punktā minēto pilnvaroto personu, kura nodrošinās ieroča glabāšanu ārvalsts pilsoņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

289. Ja ieroču un tā munīcijas ievešana ir saistīta ar šaušanas sporta sacensībām vai treniņšaušanu, šo noteikumu 286.punktā minētajam iesniegu­mam pievieno:

289.1. ārvalsts pilsoņa pases vai pasei pielīdzināta personu apliecinoša dokumenta kopiju;

289.2. ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas kopiju, kas ārvalsts pilsonim dod tiesības izvest vēstulē norādīto sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju no attiecīgās ārvalsts uz Latvijas Republiku;

289.3. pilnvarotās personas personu apliecinoša dokumenta kopiju (izņemot šo noteikumu 291.punktā minēto gadījumu);

289.4. Latvijas Sporta federācijas ielūgumu;

289.5. Latvijas Sporta federācijas vēstuli par treniņšaušanas vai sporta sacensību rīkošanu.

290. Ja ieroču un tā munīcijas ievešana ir saistīta ar medībām, šo noteikumu 286.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

290.1. ārvalsts pilsoņa pases vai pasei pielīdzināta personu apliecinoša dokumenta kopiju;

290.2. ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas kopiju, kas ārvalsts pilsonim dod tiesības izvest vēstulē norādīto medību šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju no attiecīgās ārvalsts uz Latvijas Republiku, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz šādas atļaujas izsniegšanas nepieciešamību;

290.3. Valsts meža dienesta atļaujas kopiju ārvalsts medniekam medīt Latvijas Republikā;

290.4. pilnvarotās personas personu apliecinoša dokumenta kopiju (izņemot šo noteikumu 291.punktā minētos gadījumus);

290.5. Latvijas medību tiesību lietotāja ielūgumu;

290.6. (svītrots ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314).

(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr.314)

291. Par ieroča glabāšanu atbildīgā persona nav nepieciešama, ja:

291.1. ārvalsts pilsonim Latvijas Republikā ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums, kuru viņš apliecinājis ar īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un kurā saskaņā ar šo noteikumu 79.un 80.punktā minētajām prasībām ir ierīkota ieroču glabāšanas vieta, ko pārbaudījusi Valsts policijas iestāde pēc ārvalsts pilsoņa deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas;

291.2. ieročus un munīciju paredzēts nodot tādas juridiskās personas ieroču glabātavā, kurai ir ieroču glabāšanas atļauja vai kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā.

292. Šo noteikumu 286.punktā minēto iesniegumu ārvalsts pilsonis vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācija vai tās kolektīvie biedri, vai pilnvarotā persona iesniedz Valsts policijā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās ārvalsts pilsoņa iebraukšanas ar ieročiem un munīciju Latvijas Republikā uz medībām, treniņšaušanu vai sporta sacensībām.

293. Valsts policija 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 286.punktā minētā iesnieguma un pievienoto dokumentu saņemšanas izskata tos un:

293.1. izsniedz ārvalsts pilsonim vai pilnvarotajai personai B, C vai D kategorijas medību vai sporta šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas un izvešanas atļauju uz noteiktu termiņu;

293.2. izsniedz ārvalsts pilsonim vai pilnvarotajai personai B, C vai D kategorijas medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas atļauju uz noteiktu termiņu.

293.3. atsaka izsniegt atļauju vai atliek lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu dokumentu iesniegšanai vai pārbaudes pabeigšanai.

294. Valsts policija izsniedz ieroča ievešanas atļauju ne agrāk kā 30 dienas pirms attiecīgā medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā.

295. Lai saņemtu ieroča ievešanas atļauju, ārvalsts pilsonis vai pilnvarotā persona Valsts policijā iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas un izvešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

296. Valsts policija atsaka izsniegt ieroča ievešanas atļauju, ja:

296.1. konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi;

296.2. ievešanai Latvijas Republikā paredzēto ārvalsts pilsoņa šaujam­ieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10;

296.3. iesniegumam (vēstulei) nav pievienoti visi nepieciešamie doku­menti saskaņā ar šo noteikumu 289. vai 290.punktu.

297. Ieroča ievešanas atļauju izsniedz uz ielūgumā norādīto termiņu vai medību atļaujā norādīto termiņu, bet ne ilgāk par atļauto ārvalsts pilsoņa uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā. Pēc norādītā termiņa beigām ārvalsts pilsonis, kuram izsniegta ieroča izvešanas atļauja, izved šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci (arī munīciju, ja tā nav izmantota vai realizēta) no Latvijas Republikas.

298. Ja termiņš, kas norādīts ielūgumā vai medību atļaujā, tiek pagarināts, Valsts policija, ja nav iestājušies Ieroču aprites likumā minētie ierobežojumi, pagarina termiņu ieroča izvešanai no Latvijas Republikas (nepārsniedzot uzturēšanās Latvijas Republikā atļaujā norādīto termiņu) un ieraksta to ieroču ievešanas atļaujā.

299. Ja ārvalsts pilsonis pārkāpj ieroču aprites vai medību noteikumus, Valsts policija var anulēt ieroča ievešanas atļaujas derīguma termiņu un izsniegt ieroča izvešanas atļauju. Ārvalsts pilsonis viņa īpašumā esošo ieroci, kas reģistrēts ārvalstī, izved no Latvijas Republikas ieroča izvešanas atļaujā norādītajā termiņā.

300. Pēc šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā ārvalsts pilsonis pārved tos uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietu vai uz savu dzīvesvietu, vai uz nekustamo īpašumu, kurā atļauta ieroču un munīcijas glabāšana, vai nodod glabāšanā pilnvarotajai personai uz noteikto uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā, vai nodod juridiskajai personai, kurai ir ieroču glabāšanas atļauja vai kura pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā.

301. Ārvalsts pilsonis, kas ieved Latvijas Republikā B vai C kategorijas garstobra–vītņstobra medību, garstobra–vītņstobra vai īsstobra–vītņstobra sporta šaujamieroci uz laiku, kas pārsniedz 10 dienas, vai pilnvarotā persona triju darbdienu laikā pēc ieroča ievešanas Latvijas Republikā izdara kontrolšāvienus Kriminālistikas pārvaldē, iesniedz Valsts policijā izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas saņem ieroča izvešanas atļauju.

302. Ārvalsts pilsonis, kuram atļauja medīt Latvijas Republikā ir izsniegta (pagarināta) uz visu medību sezonu, triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā vai medību atļaujas derīguma termiņa pagarināšanas uz visu medību sezonu reģistrē ieročus Valsts policijā. Pirms vītņstobra šaujamieroča reģistrēšanas ārvalsts pilsonis izdara kontrolšāvienus Kriminālistikas pārvaldē.

303. Reģistrējot ieroci, ārvalsts pilsonis uzrāda:

303.1. personu apliecinošu ceļošanas dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz noteiktam termiņam;

303.2. ieroča ievešanas atļauju ar muitas atzīmi par ieroču un munīcijas ievešanu Latvijas Republikā;

303.3. atļauju ārvalsts medniekam medīt Latvijas Republikā;

303.4. ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju iesniegumā norādītā ieroča glabāšanai un izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts;

303.5. reģistrējamo šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

304. Valsts policija šo noteikumu 44., 45., 46., 47., 48. un 49.punktā noteiktajā kārtībā reģistrē ieroci, kura glabāšanas atļauja izsniegta uz medību sezonu.

305. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča reģistrē­šanas Valsts policija izsniedz ārvalsts pilsonim ieroča glabāšanas atļauju. Pilnvarotajai personai (izņemot šo noteikumu 291.punktā minēto gadījumu) Valsts policija izsniedz ārvalsts pilsoņa īpašumā reģistrētā ieroča glabāšanas atļauju ar norādi “Bez izmantošanas tiesībām”. Pilnvarotā persona minēto ieroci glabā atļaujā norādītajā vietā. Pilnvarotajai personai nav atļauts izmantot minēto ieroci medībās vai treniņšaušanā.

306. Ieroča glabāšanas atļauju ārvalsts pilsonim vai pilnvarotajai personai izsniedz uz tādu termiņu, uz kādu izsniegta atļauja ārvalsts medniekam medīt Latvijas Republikā, ja tas nav garāks par ārvalsts pilsoņa atļauto uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā.

307. Saņemot ieroča glabāšanas atļauju, ārvalsts pilsonis vai pilnvarotā persona nodod ieroča ievešanas atļauju, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

308. Ārvalsts pilsonis glabā ieroci un munīciju šo noteikumu 55., 76., 77., 78., 79., 80., 82., 84. un 86.punktā noteiktajā kārtībā. Pilnvarotā persona glabā (bez izmantošanas tiesībām) ārvalsts pilsoņa ieročus un munīciju savā attiecīgā medību ieroča glabāšanas atļaujā norādītajā vietā šo noteikumu 55., 76., 77., 78., 79., 80., 83.un 84.punktā noteiktajā kārtībā.

309. Lai izvestu šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci no Latvijas Republikas, ārvalsts pilsonis:

309.1. iesniedz iesniegumu Valsts policijā;

309.2. uzrāda šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

309.3. nodod ieroča glabāšanas atļauju;

309.4. saņemot ieroča izvešanas atļauju, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča izvešanas atļaujas izsniegšanu;

309.5. parakstās par ieroča izvešanas atļaujas saņemšanu.

310. Triju darbdienu laikā pēc ārvalsts pilsoņa izbraukšanas no Latvijas Republikas pilnvarotā persona, kurai izsniegta ārvalsts pilsoņa ieroča glabāšanas atļauja bez ieroča izmantošanas tiesībām, nodod šo atļauju Valsts policijai vai Valsts policijas iestādei, kurā reģistrēts pilnvarotās personas ierocis.

311. Ieroča ievešanas un izvešanas atļaujas, kuras ārvalsts pilsonis nav izmantojis, pilnvarotā persona nodod Valsts policijai triju darbdienu laikā pēc attiecīgajā atļaujā norādītā termiņa beigām.

6.4. Atļaujas izsniegšana šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas pārvešanai tranzītā caur Latvijas Republiku

312. Ārvalsts pilsonis vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācija, vai tās kolektīvais biedrs, kas paredzējis pārvest šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroču munīciju, šķērsojot Latvijas Republikas robežas, iesniedz iesniegumu Valsts policijā un saņem atļauju ieroča vai munīcijas tranzītam caur Latvijas Republiku (turpmāk — ieroča tranzīta atļauja) vai pilnvaro trešo personu saņemt šo atļauju.

313. Šo noteikumu 312.punktā minētajā iesniegumā norāda iemeslu Latvijas Republikas šķērsošanai ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, pārvešanas datumu, robežšķērsošanas muitas punktus, tranzītā pārvedamo ieroču skaitu, kategoriju, veidu, marku, kalibru un numuru, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru un patronas lodes tipu, kā arī valsti, kurā reģistrēts ierocis, un valsti, uz kuru to pārved.

314. Šo noteikumu 312.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

314.1. tās personas pases vai personu apliecinoša ceļošanas dokumenta kopiju, kura pārved tranzītā šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju;

314.2. ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļaujas kopiju iesniegumā norādītā ieroča glabāšanai un izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts;

314.3. juridiskās personas (kuras īpašumā reģistrēts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis) pilnvaras kopiju ārvalsts pilsonim izvest ieroci un munīciju no ārvalsts, kurā ierocis reģistrēts, un pārvest tranzītā caur Latvijas Republiku uz citu valsti;

314.4. līguma kopiju ar apsardzes uzņēmumu, kas saņēmis otrās katego­rijas apsardzes darbības licenci, par ieroču un munīcijas bruņotu apsardzi tranzīta laikā caur Latvijas Republiku (ja šaujamieroču un lielas enerģijas pnei­matisko ieroču kopējais skaits pārsniedz 10);

314.5. tāsārvalsts izsniegtas atļaujas kopiju ieroča ievešanai (tranzītam), uz kuru ieroci pārved vai caur kuru izved tranzītā.

315. Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kas paredzējis pārvest Eiropas šaujamieroču apliecībā norādītu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroču munīciju (šķērsojot Latvijas Republikas robežu), vai viņa pilnvarotā persona (Valsts policijā) uz iesnieguma pamata saņem atzīmi Eiropas šaujamieroču apliecībā, ja šāda ceļošana caur Latvijas Republiku ar ieroci un munīciju ir pamatota.

316. Valsts policija 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un izsniedz ārvalsts pilsonim vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācijai, vai tās kolektīvajam biedram, vai pilnvarotajai personai ieroča tranzīta atļauju (13.pielikums).

317. Lai saņemtu ieroča tranzīta atļauju, ārvalsts pilsonis vai viņa pilnvarotā persona uzrāda pasi vai personu apliecinošu ceļošanas dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča tranzīta atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

318. Ārvalsts pilsonis vai ar šaušanu saistīta sporta veidu federācija, vai tās kolektīvais biedrs šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju pārved tranzītā šo noteikumu 90.punktā noteiktajā kārtībā. Ja pārvedamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits pārsniedz 10, ārvalsts pilsonis tranzīta laikā nodrošina ieroču bruņotu apsardzi.

319. Ieroča tranzīta atļauju ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienesta darbiniekiem izsniedz Valsts policija pēc Ārlietu ministrijas Valsts protokola pieprasījuma un tam pievienotās attiecīgās ārvalsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības notas kopijas saņemšanas.

7. Šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes pistoles (revolvera) un munīcijas realizācija

320. Valsts policijas iestāde pēc fiziskās vai juridiskās personas iesnieguma izsniedz noteikta parauga ieroča realizēšanas atļauju fiziskajai personai (14.pielikums) un juridiskajai personai (15.pielikums).

321. Lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai pilnvarotā persona Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti:

321.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

321.2. uzrāda ieroci un munīciju, kuru vēlas realizēt;

321.3. nodod attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

322. Ieroča realizēšanas atļauju neizsniedz:

322.1. Latvijas Republikā apritei aizliegto ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas realizēšanai;

322.2. ārvalstī reģistrēta ieroča realizēšanai, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizēšanai attiecīgās valsts pilsonim, kuram ir atļauja ieroča realizēšanai;

322.3. Latvijas Republikā reģistrēta ieroča izvešanai no Latvijas Republikas realizēšanai ārvalstī, izņemot realizēšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

323. Ieroča realizēšanas atļaujā norāda ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru), realizējamā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Ieroča realizēšanas atļauju apzīmogo ar zīmogu.

324. Lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, fiziskā persona vai juridiskās personas vadītājs, vai pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

325. Persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, mēneša laikā pēc tās saņemšanas nodod realizējamo ieroci vai munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un ieroča realizēšanas atļauju, vai mēneša laikā to pārreģistrē Valsts policijas iestādē citai personai, kas saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

326. Nododot realizācijai šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam, fiziskā persona vai juridiskās personas vadītājs, vai pilnvarotā persona parakstās par tā nodošanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma ieroču vai munīcijas uzskaites žurnālā.

327. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča nodošanas ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, persona, kurai izsniegta realizēšanas atļauja, nodod atļaujas otro daļu Valsts policijas iestādei, kura atļauju izsniegusi.

328. Ja šaujamierocis, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai munīcija nav nodota realizēšanai vai pārreģistrēta citai personai mēneša laikā pēc atļaujas saņemšanas, persona nodod ieroča realizēšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kura to izsniegusi. Valsts policijas iestāde personai izsniedz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju (ja nav beidzies tās derīguma termiņš) vai jaunu ieroča realizēšanas atļauju (izņemot gadījumu, ja ieroča realizēšanas atļauja izsniegta sakarā ar ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa nepagarināšanu vai atļaujas anulēšanu).

329. Ieroča realizēšanas atļauju var izsniegt arī tikai šaujamieroča munīcijas realizācijai, attiecīgi norādot munīcijas daudzumu, nosaukumu, marķējumu, kalibru un patronas lodes tipu. Ja fiziskā vai juridiskā persona nevar nodot munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, tā nodod ieroča realizēšanas atļauju, kas tika izsniegta šaujamieroča munīcijas realizēšanai, un realizējamo munīciju Valsts policijas iestādei iznīcināšanai vai izmantošanai.

330. Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, vēlas realizēt vai dāvināt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci citai personai, kurai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja, Valsts policijas iestāde pārreģistrē ieroci šo noteikumu 40.un 41.punktā noteiktajā kārtībā.

331. Juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, ziņas par šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un šaujamieroča munīcijas realizāciju ieraksta ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā.

332. Fiziskā un juridiskā persona gāzes pistoli (revolveri) nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumam vai realizē personai, kura sasniegusi 18gadu vecumu.

8. Ieroču un munīcijas kolekcijas
8.1. Ieroču un munīcijas kolekciju veidi

333. Valsts policija izsniedz šādas ieroču un munīcijas kolekciju atļaujas:

333.1. ieroču un munīcijas kolekcijas atļauju — lietošanai derīgu B, C un D kategorijas šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to munīcijas kolekcijas veidošanai;

333.2. munīcijas paraugu kolekcijas atļauju — lietošanai derīgas B, C un D kategorijas ieročiem paredzētas munīcijas kolekcijas veidošanai.

334. Ieroču un munīcijas kolekcijas atļauju (turpmāk — kolekcijas atļauja) izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Kolekcijas atļauja dod tiesības glabāt B, C un D kategorijas šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus kolekcijas atļaujā norādītajā vietā, iegādāties to palīgierīces un munīciju, pārvadāt un eksponēt tos izstādēs, saņemt ieroča realizēšanas atļauju.

335. Bez kolekcijas atļaujas var veidot kolekciju no ieročiem, kuru iegādei nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, no ieroču kopijām, kā arī no ieročiem, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami.

8.2. Kolekcijas atļaujas saņemšana

336. Muzejs, valsts institūcija, Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kas vēlas saņemt atļauju ieroču un munīcijas kolekcijas veidošanai, ierīko ieroču un munīcijas kolekcijas telpu un iesniedz iesniegumu Valsts policijā.

337. Muzejs šo noteikumu 336.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

337.1. reģistrācijas apliecības kopiju;

337.2. līguma kopiju par ieroču un munīcijas kolekcijas telpas īri vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina īpašuma tiesības uz telpām;

337.3. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) muzeja vadītāja amatā.

338. Valsts institūcija un muzejs šo noteikumu 336.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

338.1. šādus valsts institūcijas vadītāja (izņemot valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties un savā darbībā izmantot šaujamieročus) un muzeja vadītāja dokumentus:

338.1.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

338.1.2. psihiatra un narkologa atzinumus;

338.2. tās ēkas izvietojuma plānu un darba laika grafiku, kurā ierīkota ieroču un munīcijas kolekcijas telpa, kā arī veikto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;

338.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču kolekcijas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

338.4. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, kā arī ar apsardzes uzņēmumu noslēgtā līguma kopiju par ieroču glabātavas apsardzi;

338.5. apsardzes līguma kopiju vai iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības kopiju (izņemot valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties un savā darbībā izmantot šaujamieročus, ja ieroču un munīcijas kolekcijas apsardzi nodrošina tās darbinieki);

338.6. tā lēmuma kopiju, kurš nosaka atbildīgo darbinieku par ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izstādīšanu apskatei (turpmāk — atbildīgais darbinieks);

338.7. to darbinieku sarakstu, kuri ir tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi;

338.8. ja atbildīgajam darbiniekam un darbiniekiem, kuri ir tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas vai atļaujas izmantot valsts institūcijas dienesta šaujamieroci, — šādus minētās personas dokumentus:

338.8.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

338.8.2. eksāmena apliecību;

338.8.3. psihiatra un narkologa atzinumus;

338.8.4. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu.

339. Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis šo noteikumu 336.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

339.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

339.2. ieroču glabātavas telpu īres (nomas) līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču glabātavas telpu īpašuma tiesības;

339.3. ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai eksāmena apliecību, psihiatra un narkologa atzinumus un apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumentu, vai izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi attiecīgu apmācības kursu šajā izglītības iestādē;

339.4. kolekcijas glabāšanas tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;

339.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču un munīcijas kolekcijas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

339.6. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, un apsardzes līguma kopiju.

340. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

341. Valsts policija pieprasa atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai Valsts policijas iestādei pēc ieroču un munīcijas kolekcijas telpu atrašanās vietas, mēneša laikā pēc šo noteikumu 336.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu:

341.1. izsniegt kolekcijas atļauju;

341.2. atteikt izsniegt kolekcijas atļauju;

341.3. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu informācijas saņemšanai vai pārbaudes pabeigšanai.

342. Par pieņemto lēmumu Valsts policija informē attiecīgi muzeju, valsts institūciju vai Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni, kas iesniedzis šo noteikumu 336.punktā minēto iesniegumu. Pieņemot personai pozitīvu lēmumu, Valsts policija izsniedz noteikta parauga kolekcijas atļauju (16.pielikums).

343. Kolekcijas atļaujā atkarībā no tās veida norāda muzeja nosaukumu un reģistrācijas numuru vai valsts institūcijas nosaukumu un adresi (fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu), atbildīgā darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un kolekcijai iegādāto B, C vai Dkategorijas šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju un numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), ieroču un munīcijas kolekcijas telpas un ieroču glabātavas adresi, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosau­kumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

344. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu aplie­cinošas kvīts kopiju par kolekcijas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

8.3. Kolekcijas ieroča un munīcijas iegāde un reģistrēšana

345. Lai kolekcijai iegādātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kuru iegādei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks saņem ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijā. Ieroča iegādāšanās atļauju neizsniedz Latvijas Republikā aizliegto ieroču un munīcijas iegādei un ievešanai Latvijas Republikā.

346. Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus iegādājas šo noteikumu 38., 39., 40. un 41.punktā noteiktajā kārtībā.

347. Triju darbdienu laikā pēc lietošanai derīga šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks reģistrē to Valsts policijā šo noteikumu 42. un 43.punktā noteiktajā kārtībā.

348. Reģistrējot iegādāto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un tā marķējamās sastāvdaļas, kolekcijas atļaujā ieraksta ziņas par šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

349. Ja Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, valsts institūcija vai muzejs šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci vēlas padarīt neatgriezeniski nederīgu lietošanai vai ja tas nav remontējams, ieroci vai munīciju iesniedz komersantam, kuram ir izsniegta Iekšlietu ministrijas speciālā atļauja (licence) veikt šaujamieroču remontu. Komersants ar iesniegto ieroci vai munīciju veic darbības saskaņā ar ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu 9.panta prasībām, lai ieroci vai munīciju padarītu neatgriezeniski nederīgu lietošanai.

350. Ieroci, kurš padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, vai ieroci, kuram nevar noteikt, vai tas izgatavots līdz 1870.gadam vai arī ir tā kopija, un vai no tā nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja, nogādā Kriminālistikas pārvaldē. Kriminālistikas pārvalde 15 darbdienu laikā izsniedz izziņu, kas apliecina, ka ierocis ir padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, vai apliecina minētos datus par ieroci.

351. Ja par neatgriezeniski nederīgu lietošanai ir padarīts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, kas reģistrēts Valsts policijas iestādē, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks Valsts policijā noņem to no uzskaites, uzrādot Kriminālistikas pārvaldes izziņu, kas apliecina, ka šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir padarīts neatgrieze­niski nederīgs lietošanai.

352. Kolekcijai iegādātos ieročus un munīciju Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks ieraksta kolekcijas ieroču un munī­cijas uzskaites žurnālā. Uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kura izsniegusi kolekcijas atļauju. Muzejs kolekcijai iegādātos ieročus un munīciju uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Nacionālā muzeju krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.

8.4. Kolekcijas ieroču un munīcijas glabāšana

353. Valsts institūcija, muzejs un fiziskā persona šaušanai derīgus šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izvieto apskatei kolekcijas atļaujā norādītajā adresē, speciāli iekārtotā kolekcijas telpā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, lai nepieļautu nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

354. Kolekcijas telpa atbilst šādiem nosacījumiem:

354.1. telpas ārsienas pēc izturības ir ekvivalentas 200 mm biezām dzelzsbetona sienām vai ķieģeļu ārsienām, kuru biezums nav mazāks par 510 mm, griesti pēc izturības ir ekvivalenti saliekamiem dzelzsbetona pārsegumiem, grīdas pēc izturības ir ekvivalentas betona grīdām, kuru biezums nav mazāks par 200 mm, iekšējās sienas, kas ieroču glabātavu atdala no pārējām telpām, pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu sienām, kuru biezums nav mazāks par 380 mm;

354.2. ja kāda no kolekcijas telpas celtniecības konstrukcijām neatbilst šo noteikumu 347.1.apakšpunktā minētajām prasībām, tā no telpas iekšpuses visā platībā nostiprināma ar metinātu tērauda režģi;

354.3. kolekcijas telpas ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par 2,5 mm. Kopējais durvju biezums nav mazāks par 40 mm. Ārdurvīs iemontētas vismaz divas iekšējās slēdzenes (viena — ar zirnekļveida aizbīdņiem). Ārdurvis nodrošinātas tā, lai tās varētu nozīmogot ar metāla spiedogu vai numurētu vienreizējās lietošanas drošības līmlenti;

354.4. ja kolekcijas telpā ir logi, tie ir restoti ar metāla režģi, kas izgatavots no tērauda stieņiem, kuru diametrs nav mazāks par 16 mm. Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kas nav lielākas par 150x150 mm. Režģu logu rāmjus izgatavo no 45x45 mm leņķdzelzs, un to biezums nav mazāks par 5 mm. Režģus iestiprina ar 12–16 mm diametra stieņu palīdzību, kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80–100 mm dziļumā. Pie tiem piemetina logu rāmjus un režģus.

355. Šaušanai derīgu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai kolekcijas telpā ierīko ieroču glabātavu atbilstoši šo noteikumu 164., 165.un 169.punktā minētajām prasībām.

356. Ieročus, kuru iegādei nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, ieroču kopijas, kā arī ieročus, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami, var glabāt kopā ar kolekcijas šaušanai derīgiem šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju. Muzejs nodrošina, lai ieroči, kuru iegādei nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, ieroču kopijas, kā arī ieroči, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami, tiktu glabāti kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par Nacionālo muzeju krājumu.

357. Ieroču un munīcijas kolekcijas telpu un ieroču glabātavu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu.

358. Šaušanai derīgus ieročus kolekcijas telpā un ieroču glabātavā glabā izlādētus, atsevišķi no šaušanai derīgas attiecīgā šaujamieroča munīcijas.

359. Kolekcijas telpā šaušanai derīgus B, C un D kategorijas ieročus saslēdz ar stendu (plauktu) vai novieto aiz slēdzama necaursitama stikla.

360. Ja kolekcijas telpā neatrodas fiziskā persona, kurai izsniegta kolekcijas atļauja, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks, kolekcijas telpa ir aizslēgta, un ir ieslēgta apsardzes un ugunsdrošības signalizācija.

361. Šaušanai derīgu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kura apritei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja, kā arī šāda šaujamieroča munīciju pirms kolekcijas telpas slēgšanas ievieto ieroču glabātavā.

362. Katra veida šaušanai derīgas B, C vai D kategorijas šaujamierocim paredzētas munīcijas paraugu skaits kolekcijā nepārsniedz 10 munīcijas vienības.

8.5. Šaušanai derīgu ieroču un munīcijas kolekcijas pārvadāšana un izstādīšana

363. Valsts institūcijas, muzeja, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa īpašumā reģistrētus šaušanai derīgus šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārved vai pārnes uz citu kolekcijas telpu, kura norādīta kolekcijas atļaujā, vai izstāda ārpus kolekcijas atļaujā norādītās glabāšanas vietas, ja Valsts policija ir izsniegusi ieroču pārvadāšanas atļauju.

364. Lai saņemtu ieroču pārvadāšanas atļauju, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti.

365. Šo noteikumu 364.punktā minētajā iesniegumā norāda ieroču un munīcijas pārvešanas iemeslu, pārvedamo ieroču un munīcijas pārvešanas maršrutu, pārvešanas datumu un laiku, ieroču glabātavas adresi, uz kuru tos pārved, atbildīgo darbinieku un plānoto ieroču apsardzes nodrošinājumu ieroču un munīcijas pārvešanas un izstādīšanas laikā.

366. Valsts policija ieroču pārvadāšanas atļauju izsniedz šo noteikumu 205., 206., 207., 208., 209., 210., 211.un 212.punktā noteiktajā kārtībā.

367. Izstādīšanas laikā un līdz kolekcijas novietošanai kolekcijas atļaujā norādītajā ieroču glabātavā tās turētājs nodrošina kolekcijas bruņotu apsardzi.

368. Ja kolekcijas izstādīšanas vieta neatbilst ugunsdrošības prasībām vai plānotie apsardzes pasākumi ir nepietiekami, Valsts policijas iestāde ieroču pārvadāšanas atļauju neizsniedz.

8.6. Kolekcijas atļaujas izsniegšana pašaizsardzības, sporta un medību ieroču īpašniekam

369. Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kura īpašumā reģistrēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, savā deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā ierīko ieroču un munīcijas glabāšanas telpu, kas ir izolēta no citām istabām un palīgtelpām un kuras sienas, logi un durvis atbilst šo noteikumu 164., 165.un 169.punktā minētajām prasībām.

370. Ieroču un munīcijas glabāšanas telpu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu, kura pieslēgta pie apsardzes centrālās novērošanas pults.

371. Šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāšanas telpā glabā seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 2,5 mm un kuri aizslēdzami vismaz ar divām atslēgām. Vītņstobra šaujam­ieroča munīcijas glabāšanai seifā vai metāla skapī (metāla kastē) ir atsevišķs slēdzams nodalījums.

372. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, šo noteikumu 369.punktā minētais Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis iesniedz iesniegumu Valsts policijā.

373. Šo noteikumu 372.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

373.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzi­numu par ieroču un munīcijas glabāšanas telpas atbilstību ugunsdrošības notei­kumiem;

373.2. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, un apsardzes līguma kopiju.

374. Valsts policija pieprasa Valsts policijas iestādei, kuras darbības teritorijā ierīkota ieroču un munīcijas glabāšanas telpa, atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai. Saņemot atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai, Valsts policija var izsniegt kolekcijas atļauju uz laiku, kas nav lielāks par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.

375. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par kolekcijas atļaujas izsniegšanu un parak­stās par atļaujas saņemšanu.

8.7. Kolekcijas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana un kolekcijas ieroču un munīcijas realizācija

376. Lai pagarinātu kolekcijas atļaujas derīguma termiņu, fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks iesniedz iesniegumu Valsts policijā.

377. Šo noteikumu 376.punktā minētajam iesniegumam pievieno attiecīgi šo noteikumu 337., 338.un 339.punktā minētos dokumentus.

378. Kolekcijas atļaujas derīguma termiņu pagarina vai atsaka pagarināt atļaujas derīguma termiņu šo noteikumu 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123.punktā (fiziskajai personai) un 223., 224., 225., 226., 227., 228., 229., 230., 231., 232.,233.punktā (valsts institūcijai un muzejam) noteiktajā kārtībā.

379. Kolekcijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizācijas atļauju izsniedz Valsts policija. Ieroča realizācijas atļauja nepieciešama lietošanai derīga B, C un D kategorijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizācijai.

380. Kolekcijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju realizē šo noteikumu 320., 321., 322., 323., 324., 325., 326., 327., 328., 329., 330., 331.punktā noteiktajā kārtībā. Muzejam, kuram kolekcijas atļauju derīguma termiņu nepagarina, kolekcijas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču krājumu atsavina kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par Nacionālo muzeju krājumu, un reģistrē citam muzejam, kas saņēmis kolekcijas atļauju.

9. Apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās

381. Tāda B, C vai D kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pnei­matiskā ieroča iegādi, ar kuru Valsts prezidents vai Ministru prezidents paredzē­jis apbalvot personu par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā, organizē Valsts prezidenta Kanceleja vai Valsts kanceleja ar Iekšlietu ministrijas starp­niecību.

382. Iekšlietu ministrija apbalvošanai paredzēto ieroci iegādājas pēc Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta ierosinājuma pēc tam, kad Valsts policija ir pārbaudījusi, vai persona, kuru paredzēts apbalvot, atbilst Ieroču aprites likuma 19.panta nosacījumiem. Apbalvošanai paredzēto ieroci Iekšlietu ministrija iegādājas ieroču tirdzniecības uzņēmumā vai ārvalstī par līdzekļiem, kurus piešķīrusi attiecīgi Valsts prezidenta Kanceleja vai Valsts kanceleja, un nodrošina iegādātā ieroča glabāšanu līdz apbalvošanai.

383. Aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs apbalvo ministrijas un tās padotībā esošās iestādes darbiniekus, Satversmes aizsardzības biroja direktors — biroja darbiniekus ar B, C vai D kategorijas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

384. Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Satversmes aizsardzības birojs apbalvošanai paredzēto ieroci iegādājas kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē ieroču iegādi attiecīgās ministrijas un iestādes vajadzībām.

10. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšana

385. Fiziskajai un juridiskajai personai šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai glabāšanas atļauju, personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai kolekcijas atļauju Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos var anulēt Valsts policijas iestāde, kura ir izsniegusi šo atļauju.

386. Lai konstatētu, ka fiziskā persona ir izdarījusi Ieroču aprites likuma 13.panta 2.punktā minēto pārkāpumu, Valsts policijas iestāde, ja nepieciešams, nogādā personu medicīniskās ekspertīzes veikšanai. Ja persona atsakās no medicīniskās ekspertīzes, Valsts policijas iestāde anulē ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju.

387. Ja ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulē uz noteiktu termiņu par izdarīto pārkāpumu saskaņā ar Ieroču aprites likuma 13.pantu un 14.panta pirmo daļu, Valsts policijas iestāde, nosakot termiņu, uz kādu anulējama atļauja, ņem vērā šādus kritērijus:

387.1. vai persona agrāk ir administratīvi sodīta par ieroču aprites noteikumu pārkāpumu, vai to izdarījusi pirmo reizi;

387.2. izdarītā pārkāpuma smagums un apstākļi, kādos tas izdarīts;

387.3. vai pārkāpums ir saistīts ar alkoholisko, narkotisko vai toksisko vielu lietošanu;

387.4. vai pārkāpums ir apdraudējis personas vai sabiedrības drošību, vai tas ir saistīts ar sabiedriskās kārtības traucējumu;

387.5. vai pārkāpums ir saistīts ar šaujamieroča pielietošanu vai izmantošanu.

388. Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas Valsts policijas iestāde par to informē personu, kurai anulēta atļauja, nosūtot vēstuli ar pamatojumu.

389. Nododot ieroci un munīciju, persona, kurai anulēta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, Valsts policijas iestādei nodod arī attiecīgo atļauju.

390. Ja persona, kurai anulēta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, nenodod ieroci un tā munīciju Valsts policijas iestādei Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde izņem ieroci, munīciju un atļauju.

391. Izņemto ieroci un munīciju, kā arī saskaņā ar lēmumu par ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu, atļaujas derīguma termiņa nepagarināšanu vai atļaujas anulēšanu nodoto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestāde glabā ne ilgāk par 60 dienām, izņemot gadījumu, ja:

391.1. lēmums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēts, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, vai pārsūdzēts tiesā un par to ir paziņots Valsts policijas iestādei, kuras lēmumu apstrīd vai pārsūdz;

391.2. tas ir lietiskais pierādījums, — līdz nolēmumam krimināllietā;

391.3. tā īpašnieks ir miris vai pasludināts par mirušu, — līdz mantinieku noskaidrošanai un attiecīga lēmuma pieņemšanai.

392. Pēc šo noteikumu 391.punktā minētā termiņa beigām šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestāde atsavina un atkarībā no ieroča tehniskā stāvokļa:

392.1. nodod ieročus un munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai;

392.2. pamatojoties uz ieroča īpašnieka iesniegumu, pārreģistrē ieroci citai iesniegumā norādītajai personai;

392.3. pēc ieroča īpašnieka iesnieguma nodod ieroci Kriminālistikas pārvaldei, kas par samaksu padara to neatgriezeniski nederīgu šaušanai un izsniedz atpakaļ personai;

392.4. nodod ieroci, kas nav tehniskā kārtībā, kam mainīta tehniskā klasifikācija vai kas pārveidots šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai (ja to ir apstiprinājusi Kriminālistikas pārvalde), un munīciju, kas nav marķēta vai rūpnieciski ražota, Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošai izpētei vai, ja Kriminālistikas pārvaldes ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, ieroci iznīcina un par to informē ieroča īpašnieku.

393. Atlīdzību par realizēto ieroci un munīciju bijušais ieroča un munīcijas īpašnieks saņem ieroču tirdzniecības uzņēmumā.

394. Ja realizācijai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, ieroču tirdzniecības uzņēmums to nodod Kriminālistikas pārvaldei iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošai izpētei vai, ja Kriminālistikas pārvaldes ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, to iznīcina.

395. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks apstrīd šo noteikumu 392.4.apakšpunktā minēto Kriminālistikas pārvaldes eksperta apstiprinājumu un iebilst pret ieroča vai šaujamieroča munīcijas iznīcināšanu, tad atzinumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča tehnisko stāvokli un lēmumu par tā iznīcināšanu, nodošanu Kriminālistikas pārvaldei (ieroču kolekcijai salīdzinošai izpētei) vai ieroču tirdzniecības uzņēmumam (realizācijai) pieņem komisija, kura veic ieroču un munīcijas klasificēšanu.

396. Valsts policija ieroci iznīcina mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ieroča vai munīcijas iznīcināšanu.

397. Persona, kurai Kriminālistikas pārvaldē ierocis padarīts neatgriezeniski nederīgs šaušanai, iesniedz attiecīgu izziņu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.

398. Valsts policijas iestāde Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos izņem šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju vai izņem ieroču marķējamās sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces un sastāda dokumentu par izņemšanu (trijos eksemplāros). Dokumenta:

398.1. pirmo eksemplāru nodod personai, kurai izņemts šaujamierocis, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai munīcija;

398.2. otro eksemplāru pievieno personas ieroča uzskaites lietai;

398.3. trešo eksemplāru pievieno izņemtajam ierocim vai munīcijai.

399. Dokumentā par ieroča vai munīcijas izņemšanu norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, izņemtā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu, īpašas pazīmes un ieroča tehnisko stāvokli, kā arī munīcijas kalibru, marķējumu un daudzumu.

400. Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Valsts policijas iestāde var šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izņemt uz laiku un glabāt to līdz personas saukšanai pie kriminālatbildības un lēmuma par atļaujas anulēšanu pieņemšanai vai līdz personu attaisnojoša nolēmuma pieņemšanai.

401. Izņemot ieroci un munīciju, Valsts policijas iestāde izņem arī attiecīgo ieroča atļauju un par to rakstiski paziņo tai policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts.

402. Izņemto, nodoto un atrasto šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un marķējamās ieroča sastāvdaļas Valsts policijas iestāde reģistrē tam paredzētā žurnālā.

403. Valsts policijas iestāde uz laiku izņem un glabā ieroci un munīciju, ja persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā vai ir pamatotas aizdomas, ka fiziskajai personai ir iestājušās medicīniskas pretindikācijas, kā arī citās situācijās, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi. Valsts policijas iestāde ieroci un munīciju glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, vai pēc ieroča īpašnieka iesnieguma šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ieroci pārreģistrē citai personai vai nodod realizācijai.

404. Ja persona par izdarīto administratīvo pārkāpumu netiek sodīta ar ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu, tā netiek saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai neanulē ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai tiek atcelts lēmums par attiecīgā administratīvā soda piemērošanu vai atļaujas anulēšanu, Valsts policijas iestāde izņemto ieroci (arī munīciju), ja tas nav realizēts, pārreģistrēts vai iznīcināts un ir tehniskā kārtībā, izsniedz ieroča īpašniekam pēc attiecīgas atļaujas noformēšanas.

405. Lai persona, kurai par izdarīto ieroču vai munīcijas aprites noteikumu pārkāpumu anulēta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja vai atteikts pagarināt atļaujas derīguma termiņu, pēc noteiktā termiņa, uz kādu anulēta atļauja vai atteikts pagarināt atļaujas derīguma termiņu, saņemtu jaunu ieroča iegādāša­nās un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, tā kārto attiecīgi šo noteikumu 2.punktā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu vai pārbaudījumu medību eksaminācijas komisijā.

406. Ja pārkāpti šie noteikumi, ieročus, kuri tiek glabāti, pārvadāti, nēsāti un realizēti bez attiecīgas atļaujas vai kuru aprite ir aizliegta, to sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, munīciju un speciālos līdzekļus kompetentas valsts institūcijas izņem administratīvo pārkāpumu procesu vai attiecīgi kriminālprocesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11. Noslēguma jautājumi

407. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 11.novembra noteikumus Nr.647 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi, kā arī apbalvošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 165.nr.).

408. Ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, kuras ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz norādītā derīguma termiņa beigām. Valsts policijas iestādes, pagarinot ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņu, nomaina ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas atbilstoši šo noteikumu 2.un 3.pielikumā noteiktajam paraugam.

409. Fiziskā persona, kura apbalvota ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, līdz 2005.gada 1.jūlijam Valsts policijā nomaina ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju atbilstoši šo noteikumu 4.un 5.pielikumā noteiktajam paraugam, iesniedzot iesniegumu, kurā norāda ieroča glabāšanas adresi, un fotogrāfiju 3x4 cm. Personas, kas nedienē (nestrādā) valsts un pašvaldības institūcijās, kurās darbiniekiem periodiski veic medicīniskās pārbaudes, vai kuri nav pašaizsardzības, medību vai sporta šaujamieroču īpašnieki, iesniedz arī šo noteikumu 12.7.apakšpunktā minētos dokumentus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 18.jūnija Direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
8.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
9.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
10.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
11.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159













Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
12.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
13.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
14.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
15.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
16.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.159
Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
09.10.2010