Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.11.2002. - 31.12.2002. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums".
Ministru kabineta noteikumi Nr.49

Rīgā 2000.gada 8.februārī (prot. Nr.7, 20.§)
Kultūras ministrijas nolikums
I. Kultūras ministrijas uzdevumi un funkcijas valsts pārvaldes jomā

1. Kultūras ministrijas (turpmāk — ministrija) galvenie uzdevumi ir izstrādāt, īstenot un koordinēt vienotu valsts iekšējo un ārējo politiku un stratēģiju kultūras, kultūrizglītības un arhīvu jomā, nodrošināt Latvijas kultūras procesa nepārtrauktību un kultūridentitātes saglabāšanu.

(Grozīts ar MK 19.12.2000. noteikumiem Nr. 455)

2. Ministrija veic šādas funkcijas:

2.1. izstrādā likumu un citu normatīvo aktu projektus, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības normām, kā arī ar Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem;

2.2. veic ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārraudzību;

2.3. pārzina kultūras mantojuma, tautas mākslas, teātra, mūzikas, vizuālo mākslu, muzeju, bibliotēku, grāmatniecības, kino un arhīvu nozari, kā arī nodrošina to attīstību;

2.4. uzkrāj un analizē informāciju par ministrijas kompetencē esošajām nozarēm;

2.5. veicina kultūras mantojuma pieejamību, popularizāciju un tā iesaisti dažādās sabiedriskās dzīves norisēs;

2.6. pārzina un koordinē valsts kultūrpolitikas īstenošanu visā Latvijas teritorijā sadarbībā ar pašvaldībām, valsts iestādēm un citām institūcijām, kultūras interesentu grupām un atsevišķiem indivīdiem;

2.7. izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumus valsts budžeta līdzekļu un investīciju piešķiršanai;

2.8. nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu un tā kontroli;

2.9. veic grāmatvedības uzskaiti un sastāda pārskatus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2.10. sadarbojas ar sabiedrības informācijas līdzekļiem un regulāri informē sabiedrību par savu darbību;

2.11. sniedz metodisko palīdzību Latvijas kultūras institūcijām un kultūrizglītības iestādēm;

2.12. atbilstoši savai kompetencei kontrolē likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu;

2.13. veido valsts ārējo kultūrpolitiku — sagatavo un slēdz sadarbības līgumus ar citu valstu kultūras ministrijām, koordinē un vada minēto līgumu, kā arī atsevišķu valsts nozīmes kultūras apmaiņas projektu īstenošanu;

2.14. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(Grozīts ar MK 19.12.2000. noteikumiem Nr. 455)

3. Pildot minētos uzdevumus un funkcijas, ministrijai ir tiesības:

3.1. pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3.2. deleģēt ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajām institūcijām — publisko tiesību subjektiem — likumos noteikto valsts pārvaldes funkciju administrēšanu;

3.3. veidot konsultatīvās un ekspertu komisijas, padomes un darba grupas aktuālu kultūras jautājumu risināšanai;

3.4. piedalīties Saeimas, citu ministriju un valsts pārvaldes institūciju organizētajās darba grupās un komisijās, kas izstrādā likumprojektus un konceptuālus dokumentus, kuri saistīti ar Kultūras ministrijas kompetencē esošiem jautājumiem;

3.5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

II. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

4. Ministrijas darbu politiski vada kultūras ministrs (turpmāk — ministrs), kas ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību. Ministrs:

4.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās institūcijās;

4.2. nosaka ministrijas darbības stratēģiju un ir atbildīgs par ministrijas darbību kopumā;

4.3. ir atbildīgs par ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo institūciju darbību, kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo institūciju vadītājus un apstiprina institūciju nolikumus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

4.4. ir tiesīgs dot rīkojumus ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās institūcijas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam, kā arī — saskaņā ar likumiem — ministrijas pārraudzībā vai pārziņā esošo institūciju vadītājiem;

4.5. iesaka Ministru prezidentam ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, pieprasa parlamentārā sekretāra atkāpšanos no amata un nosaka viņa uzdevumus;

4.6. ieceļ amatā vai atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;

4.7. izveido ministrijas sabiedriskās konsultatīvās padomes, komisijas un darba grupas, kā arī apstiprina to nolikumus;

4.8. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Ministrijas parlamentārais sekretārs nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām, pārstāv kultūras ministra politisko viedokli un aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās, kā arī citās valsts institūcijās.

6. Valsts sekretārs:

6.1. organizē un vada ministrijas administratīvo darbu, nodrošinot tās funkciju izpildi, kā arī tās darba nepārtrauktību, ja mainās ministrijas politiskā vadība;

6.2. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju, kā arī dot rīkojumus ikvienam ministrijas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam;

6.3. nosaka ministrijas struktūru un apstiprina štatu sarakstu valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

6.4. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu", kā arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata;

6.5. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

7. Valsts sekretāram ir vietnieks. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci nosaka valsts sekretārs.

8. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Lēmumu par to izveidi, reorganizāciju un likvidāciju pieņem, kā arī nolikumus apstiprina valsts sekretārs.

9. Ministrijas ierēdņu (ierēdņu kandidātu) un darbinieku kompetence ir noteikta nolikumos, instrukcijās un amatu aprakstos.

III. Ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās institūcijas

10. Ministrijas pakļautībā ir:

10.1. Latvijas Nacionālā opera;

10.2. Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs;

10.3. Valsts Tautas mākslas centrs;

10.4. Valsts kultūrizglītības centrs.

(Grozīts ar MK 18.10.2000. noteikumiem Nr. 361)

11. Ministrijas pārraudzībā ir:

11.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;

11.2. Muzeju valsts pārvalde;

11.3. Bibliotēku pārvalde;

11.4. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.

(Grozīts ar MK 19.12.2000. noteikumiem Nr. 455)

12. Ministrijas pārziņā ir:

12.1. Latvijas Nacionālā bibliotēka;

12.2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka;

12.3. Latvijas Nacionālais teātris;

12.4. Latvijas Dailes teātris;

12.5. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Krievu drāmas teātris";

12.6. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris";

12.7. Valsts leļļu teātris;

12.8. Valmieras drāmas teātris;

12.9. Daugavpils teātris;

12.10. Latvijas vēstures muzejs;

12.11. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs;

12.12. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs;

12.13. Rīgas Kino muzejs;

12.14. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs;

12.15. Rundāles pils muzejs;

12.16. Turaidas muzejrezervāts;

12.17. (svītrots ar MK 19.12.2000. noteikumiem Nr. 455);

12.18. A.Upīša memoriālais mākslas muzejs;

12.19. O.Vācieša memoriālais muzejs;

12.20. Latvijas Mākslas akadēmija;

12.21. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

12.22. Latvijas Kultūras akadēmija;

12.23. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola;

12.24. Rīgas Doma kora skola;

12.25. Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola;

12.26. Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola;

12.27. Daugavpils Mūzikas vidusskola;

12.28. Jelgavas mūzikas vidusskola;

12.29. E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola;

12.30. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola;

12.31. Ventspils mūzikas vidusskola;

12.32. J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola;

12.33. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola;

12.34. Liepājas mākslas vidusskola;

12.35. Rēzeknes Mākslas vidusskola;

12.36. Rīgas horeogrāfijas vidusskola;

12.37. Latvijas Kultūras koledža;

12.38. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris";

12.39. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts akadēmiskais koris "Latvija"";

12.40. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Koncertdirekcija";

12.41. valsts bezpeļņas akciju sabiedrība "Kultūrkapitāla fonds";

12.42. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs";

12.43. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "NĪ";

12.44. valsts uzņēmums "Rīgas Cirks";

12.45. Valsts Mākslas muzejs;

12.46. Ārzemju mākslas muzejs;

12.47. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs;

12.48. Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi";

12.49. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KREMERATA Baltica".

(Grozīts ar MK 18.10.2000. noteikumiem Nr. 361; MK 19.12.2000. noteikumiem Nr. 455; MK 24.09.2002. noteikumiem Nr. 439)

IV. Noslēguma jautājumi

13. Atzīt par spēku zaudējušiem:

13.1. Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra lēmumu Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 144.nr.; 1996, 116., 199./200.nr.; 1998, 44./45.nr.);

13.2. Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumus Nr.244 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra lēmumā Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 116.nr.);

13.3. Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra noteikumus Nr.437 "Grozījums Ministru kabineta 6.decembra lēmumā Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 199./200.nr.);

13.4. Ministru kabineta 1998.gada 17.februāra noteikumus Nr.56 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra lēmumā Nr.147 "Par Kultūras ministrijas nolikumu"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 44./45.nr.).  

Ministru prezidents A.Šķēle

Kultūras ministre K.Pētersone
01.11.2002