Darbības ar dokumentu
Skatīt 2002. gada 6. jūnija likumu: Valsts pārvaldes iekārtas likums.
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Ministrija ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmē un likumā noteiktos uzdevumus.
2.pants. Latvijas Republikā darbojas šādas ministrijas:
1) Aizsardzības ministrija;
2) Ārlietu ministrija;
3) Ekonomikas ministrija;
4) Finansu ministrija;
5) Iekšlietu ministrija;
6) Izglītības un zinātnes ministrija;
7) Kultūras ministrija;
8) Labklājības ministrija;
9) Satiksmes ministrija;
10) Tieslietu ministrija;
11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
12) Zemkopības ministrija.
3.pants. Ministrija atbilstoši savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā. Ministrija ir juridiskā persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.
4.pants. Katra ministrija darbojas patstāvīgi likuma un Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.
5.pants. Ministru kabinets apstiprina katras ministrijas nolikumu, kurā ir norādīti:
1) ministrijas funkcijas valsts pārvaldes jomā un galvenie uzdevumi;
2) ministra (arī valsts ministra, ja tāds ir) kompetence;
3) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes;
4) ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un valsts iestādes;
5) ministrijas struktūra.
6.pants. Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kas Saeimas priekšā ir atbildīgs par ministrijas darbību. Ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.
7.pants. Valsts ministrs vada atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari. Valsts ministrs Saeimas priekšā ir politiski atbildīgs par attiecīgās nozares darbību. Atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām valsts ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.
8.pants. Ministrijas parlamentārais sekretārs var pārstāvēt ministra politisko viedokli un aizstāvēt ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.
9.pants. Ministrijas valsts sekretārs nodrošina racionālas struktūras izveidošanu attiecīgajā ministrijā un vada ministrijas administratīvo darbu. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāru ar savu rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.
10.pants. Ministrijas pamatstruktūrvienība ir departaments, kas ir sadalīts nodaļās. Ministrijā var būt arī patstāvīgas nodaļas, kuras ir pakļautas nevis kādam atsevišķam departamentam, bet gan tieši valsts sekretāram vai viņa vietniekam.
11.pants. Departamentu vada departamenta direktors, kas ir tieši pakļauts valsts sekretāram vai viņa vietniekam. Departamenta direktors var dot tiešu rīkojumu katram sava departamenta darbiniekam. Departamenta direktoram var būt vietnieki.
12.pants. Ministrijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pamatojoties uz likumu par valsts civildienestu un citiem likumiem, viņu uzdevumus un savstarpējās dienesta attiecības nosaka attiecīgie nolikumi, instrukcijas un konkrēto civildienesta darbinieku dienesta pienākumu apraksts.
13.pants. Visas valsts institūcijas un iestādes ārpus ministrijām, izņemot Saeimas Kanceleju un Valsts prezidenta Kanceleju, atrodas Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā, ja likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets šo pakļautību vai pārraudzību realizē ar attiecīgās ministrijas starpniecību.
14.pants. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) veic ministrijai uzticētās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.
15.pants. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes:
1) izveido un likvidē Ministru kabinets, kas nodod tās attiecīgās ministrijas pakļautībā. Ministru kabinets var apstiprināt šo iestāžu nolikumus vai nodot šīs tiesības attiecīgajai ministrijai;
2) vadītājs ir tieši pakļauts ministram (valsts ministram) vai ministra (valsts ministra) pilnvarotai ministrijas amatpersonai un viņu rīkojumiem;
3) ir juridiskās personas, un tām ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu.
16.pants. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) patstāvīgi veic ar likumu nodotās valsts funkcijas un atbild par to izpildi, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.
Valsts aģentūras patstāvīgi veic tām ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem nodotās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.
(13.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2001.)
17.pants. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes ir juridiskās personas. To pārraudzību, ja likumā nav noteikts citādi, veic ministrs (valsts ministrs), kurš:
1) sniedz ieteikumu Ministru kabinetam par:
a) pārraudzībā esošās iestādes vadītāja apstiprināšanu amatā. Ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikta cita kārtība, amatpersonu amatā ieceļ un no amata atbrīvo attiecīgais ministrs,
b) valsts bud žeta līdzekļu piešķiršanu attiecīgajai iestādei;
2) atceļ pārraudzībā esošās iestādes vadītāja rīkojumu vai aptur šīs iestādes darbību, ja rīkojums vai iestādes darbība ir prettiesiska.
(11.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.1998.)
18.pants. Lietvedības un konkrēto lietu aprites kārtību starp ministrijām vai to pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm nosaka Ministru kabineta izdota instrukcija.
19.pants. Šajā nodaļā minētais ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestāžu sadalījums tiek noteikts Ministru kabineta apstiprinātajos ministriju nolikumos.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumi nr.5 "Par ministriju iekārtu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 18.nr.; 1995, 15.nr.; 1996, 19.nr.).
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis
Rīgā 1997.gada 20.februārī
 |
 |
 |
 |