1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks nosaka dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam (turpmāk— dzīvokļa īpašnieks) maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.
2. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu katram dzīvokļa īpašniekam aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā esošajai kopīpašuma domājamai daļai saskaņā ar pārvaldnieka sastādīto izdevumu tāmi kalendāra gadam.
3. Ja dzīvokļa īpašnieks izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai un šāda darbība rada papildu slodzi dzīvojamās mājas dzīves vides kvalitātei un to apstiprina sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinums, dzīvokļa īpašniekam jāsedz papildu izdevumi, kas minētās darbības dēļ rodas dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.
4. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru. Maksas apmēru veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi un normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
I — maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu;
Iaps —dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi;
Iobl —normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi (piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis, zemes nomas maksa).
5. Maksā par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu papildus šo noteikumu 4.punktā minētajiem izdevumiem var iekļaut dzīvojamās mājas apdrošināšanas izdevumus (A) un pārvaldnieka peļņu (P).
Iaps = | 1 | x | Iu |
12 | Plm |
Iu = Is + Itu + Ipa , kur
Iaps — dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumi (lati mēnesī par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru);
Iu — dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi (lati gadā);
Is— dzīvojamās mājas un tai piegulošās teritorijas sanitārās kopšanas izdevumi, piemēram, samaksa par sētnieku un apkopēju darbu, deratizācijas, dezinfekcijas, transporta izmaksas (lati gadā);
Itu — dzīvojamās mājas tehniskās uzturēšanas un apkalpošanas izdevumi, piemēram, siltumtīkla un elektroapgādes sistēmas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas tehniskās apkopes izmaksas, papildu pasākumu izmaksas, lai dzīvojamās mājās, kurām ir vairāk par sešiem stāviem, nodrošinātu būvnormatīvos noteikto prasību izpildi, uzkrājumi dzīvojamās mājas remontam un avārijas situāciju novēršanai (lati gadā);
Ipa— dzīvojamās mājas pārvaldes izdevumi, piemēram, administratīvo ēku (telpu) uzturēšanas (remonts, maksājumi par pakalpojumiem) vai nomas izmaksas, kancelejas preču, pasta un bankas pakalpojumu izmaksas (lati gadā);
Plm — dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu kopējā platība (m2) — mājas inventarizācijas lietā atzīmētā dzīvojamās mājas kopējā platība, kas precizēta, ņemot vērā lodžiju platībai piemērojamo koeficientu 0,5, balkonu un segto terašu platībai — koeficientu 0,3.
7. Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņem dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona, dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums ir nodot jaunajam dzīvojamās mājas pārvaldniekam neizlietotos uzkrājumus dzīvojamās mājas remontam.