Darbības ar dokumentu

I. Risināmā jautājuma būtība

Kopš 2000.gada Ministru kabinetā ir vairākkārt izskatīts jautājums par vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā nodarbinātajiem. Ir pieņemti vairāki konceptuāli dokumenti un ar tiem saistīti normatīvie akti, tomēr veiktie pasākumi nav ļāvuši novērst būtiskākos trūkumus, kas raksturīgi līdzšinējai darba samaksas sistēmai valsts pārvaldes iestādēs:

• darba samaksa valsts pārvaldes iestādēs (speciālistu līmenī) šobrīd ir 30–40procentu līmenī no privātajā sektorā strādājošo atbilstošas kvalifikācijas speciālistu algām;

• pastāv disproporcija starp ministrijām un atsevišķām iestādēm;

• trūkst kritēriju sistemātiskai darba samaksas paaugstināšanai;

• augsta personāla mainība zemā darba samaksas līmeņa dēļ;

• darba samaksas sistēmas “necaurspīdīgums”, vadības līgumu sistēma, sadrumstalots normatīvais regulējums.

Iemesli, kāpēc nav izdevies ieviest vienotās darba samaksas sistēmas konceptuālos risinājumus:

• nepilnības amatu novērtēšanas metodikā;

• amatu kategoriju sistēma neatbilst reāli izpildāmā darba saturam;

• decentralizētas novērtēšanas kārtības dēļ iestādēs izveidojusies atšķirīga vērtēšanas sistēma;

• formālisms amatu novērtēšanā;

• amatu struktūra un novērtējums nav salīdzināms ar privāto sektoru;

• politiska atbalsta un finansējuma trūkums.

II. Problēmas risinājums

1. Darba samaksas sistēmas metodoloģiskā pamata sakārtošana

1.1. Novērtēt valsts sektora amatus, izmantojot starptautiski atzītu amatu novērtēšanas metodiku, kas tiek lietota arī privātajā sektorā, un apstiprināt valsts sektora amatu katalogu. Amatu katalogā iekļaujamās amatu saimes veidojamas atbilstoši veicamā darba saturam — amata pamatpienākumiem attiecīgajā darba jomā.

1.2.Pēc amatu kataloga apstiprināšanas veikt tiešās pārvaldes iestāžu amatu klasifikāciju atbilstoši amatu kataloga sai­mēm un līmeņiem. Lai īstenotu metodoloģiski vienotu pieeju amatu klasifikācijai, nodrošināt Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvju līdzdalību amatu klasifikācijas izstrādes procesā.

1.3.Atbilstoši kataloga amatu saimēm un līmeņiem noteikt algu grupas, apvienojot amatus ar līdzīgu relatīvo vērtību. Balstoties uz darba tirgus atalgojuma pētījumā iegūto informāciju, noteikt algu grupu intervālus un izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu.

2. Darba samaksas sistēmas attīstības plānošana

Izstrādāt darba samaksas plānu valsts sektorā nodarbinātajiem (pieciemgadiem), paredzot to īstenot trijos posmos:

1)darba samaksas izlīdzināšana, samazinot vidējās darba samaksas atšķirības un prioritāri nodrošinot lielāku papildu finansējumu tām iestādēm, kurās darba samaksa ir zemāka par vidējo darba samaksas līmeni;

2)pakāpenisks darba samaksas pieaugums piecu gadu laikā, lai sasniegtu 70–80 procentus no darba samaksas privātā sektora attiecīgajos amatos;

3)reformas trešais solis — darba samaksas sistēmas aktualizācija, sākot ar 2010.gadu.

3. Darba samaksas sistēmas optimizācija

Risinājuma varianti vadības līgumu sistēmas optimizācijai:

A variants

Vadības līgumus kā sistēmu saglabāt, precizējot to nosacījumus.

• Noteikt iestādes (ministrijas, padotības iestādes) atalgojuma fonda iedalījumu bāzes daļā un elastīgajā daļā (līguma daļā), proporcija — 70 : 30.

• Noteikt, ka vadības līguma apmērs var sasniegt 20–40 procentus no attiecīgās personas amatalgas.

• Noteikt, ka vadības līguma noslēgšanas mērķis ir samaksa par darba veikšanu paaugstinātas intensitātes apstākļos, saīsinātos termiņos vai atbilstoši noteiktiem uzdevumiem.

B variants

• Vadības līgumu sistēmu aizstāt ar individuāli noteiktu darba samaksu attiecīgās algu grupas ietvaros, individuālā vērtējuma kritērijos ietverot darba snieguma novērtējumu.

• Attiecīgo darbinieku novērtē saskaņā ar individuālā vērtējuma kritērijiem un pēc vērtēšanas rezultātiem aprēķina individuālā vērtējuma koeficientu. Izmantojot šo koeficientu, tiek noteikta individuālā atalgojuma mainīgā daļa.

• Vērtēšana pēc individuālajiem kritērijiem un mainīgās daļas pārska­tīšana notiek reizi gadā.

III. Koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un finansēšanas avoti

Koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešamā finansējuma aprēķināšana ir veicama pēc amatu klasifikācijas un algu grupu noteikšanas. Pēc pašreizējās darba samaksas sistēmas aptuvena novērtējuma koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešams:

1) reformas pirmajam solim — darba samaksas izlīdzināšanai — 2006.gadā papildus nepieciešami 12miljoni latu;

2) reformas otrajam solim — darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai:

• 2006.gadā papildus nepieciešami 5 miljoni latu;

• 2007.–2010.gadā papildus nepieciešami 15 miljoni latu (katru gadu).

Vienota darba samaksas sistēma ļauj darba samaksas pieaugumu plānot atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem, attiecīgi nosakot prioritārās amatu grupas vai iestāžu kategorijas, kurās pirmām kārtām ir veicama darba samaksas izlīdzināšana.

Lēmums par reformas īstenošanai papildus nepieciešamā finansējuma apjomu ir jāpieņem katru gadu, sagatavojot likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.