Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.06.2005. - 30.09.2006. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumus Nr. 802 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs".
Ministru kabineta noteikumi Nr.931

Rīgā 2004.gada 16.novembrī (prot. Nr.66 4.§)
Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstī
Izdoti saskaņā ar Robežsardzes likuma 28.1 panta ceturto daļu
un likuma “Par policiju8.1 panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī.

2. Nosūtītāja institūcija pabalstus pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē.

3. Šajos noteikumos noteiktās kompensācijas nosūtītāja institūcija pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensāciju apmēru.

4. Sakaru virsnieks var saņemt ceļa un pārcelšanās izdevumu samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus avansā, ja nosūtītājā institūcijā iesniegts avansa pieprasījums.

II. Algas pabalsts par dienestu ārvalstī

5. Algas pabalsta apmēru gadā sakaru virsniekam nosaka, reizinot 15200 latu ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.

(Grozīts ar MK 24.05.2005. noteikumiem Nr. 349)

6. Algas pabalstu sakaru virsnieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai veiktu dienesta pienākumus. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad sakaru virsniekam piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas.

7. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī, dalot gadā noteikto summu ar divpadsmit.

III. Pabalsti par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī

8. Pabalsta apmēru gadā par laulātā uzturēšanos ārvalstī nosaka, reizinot 5300 latu ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.

(Grozīts ar MK 24.05.2005. noteikumiem Nr. 349)

9. Pabalsta apmēru gadā par katra bērna uzturēšanos ārvalstī nosaka, reizinot 2400latu (par bērnu līdz 12gadu vecumam) vai 2700latu (par bērnu no 12gadu vecuma) ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.

(MK 24.05.2005. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

10. Pabalstus par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī sakaru virsnieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad laulātais un bērni ierodas viņa dienesta vietā.

11. Pabalstus par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī, gadā noteikto summu dalot ar divpadsmit.

12. Sakaru virsnieka ģimenes locekļi var uzturēties dienesta vietā pastāvīgi vai periodiski. Par pastāvīgu ģimenes locekļu uzturēšanos uzskata tad, ja viņu prombūtne ārpus dienesta vietas kalendāra gadā nepārsniedz 90 dienas, ieskaitot sakaru virsnieka atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja ir attaisnojoši iemesli (piemēram, slimība, ģimenes locekļa nāve, mācības akreditētās izglītības iestādēs), ar nosūtītājas institūcijas vadītāja rakstisku atļauju prombūtnes termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par 150 dienām.

13. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī sakaru virsniekam izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ja ir iegūta vidējā izglītība) vai ir ieguvis vidējo izglītību (ja 18 gadi ir sasniegti pirms dienas, kad iegūta vidējā izglītība), ja attiecīgā izglītības iestāde atrodas dienesta vietas valstī.

14. Ja ģimenes locekļi ārvalstī uzturas pastāvīgi, pabalstus par laulātā un bērnu uzturēšanos ārvalstī sakaru virsnieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu.

15. Ja laulātais dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, bet tikai periodiski, sakaru virsnieks nesaņem pabalstu par laulātā uzturēšanos.

16. Ja sakaru virsnieka bērns dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, sakaru virsnieks saņem pabalstu par bērna faktisko uzturēšanās laiku.

17. Ja abi laulātie ir sakaru virsnieki, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī neizmaksā, bet pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī izmaksā vienam no viņiem.

18. Sakaru virsniekam ir pienākums nekavējoties paziņot nosūtītājas institūcijas vadītājam par apstākļiem, kad zudis pamats izmaksāt pabalstu par laulātā vai bērnu uzturēšanos ārvalstī.

IV. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī

19. Sakaru virsniekam, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei.

20. Vienreizējais pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei ir 750 latu. Ja sakaru virsnieks uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar laulāto, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 20 %. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 10 %.

21. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:

21.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi sakaru virsnieka pastāvīgā dzīvesvieta;

21.2. sakaru virsnieku pārceļ dienestā uz ārvalsti uz laiku, kas ir mazāks par gadu.

22. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek sakaru virsnieka īpašumā.

23. Ja abi laulātie ir sakaru virsnieki un viņi dienesta pienākumus pilda vienā ārvalstī, pabalstu izmaksā vienam no sakaru virsniekiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktos nosacījumus.

24. Ja sakaru virsnieku pēc paša vēlēšanās vai konstatēto disciplināro pārkāpumu dēļ atsauc no dienesta ārvalstī, viņš atmaksā pabalstu šādā apmērā:

24.1. 100 % apmērā, ja no pārcelšanās dienas ir pagājis mazāk par gadu;

24.2. 40 % apmērā, ja no pārcelšanās dienas ir pagājis vairāk par gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

V. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

25. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 40 latu mēnesī. Pabalsts netiek izmaksāts par sakaru virsniekam piešķirto atvaļinājuma laiku.

(Grozīts ar MK 24.05.2005. noteikumiem Nr. 349)

26. Pabalstu neizmaksā sakaru virsniekam, kuru nodrošina ar dienesta transportlīdzekli. Ja dienesta transportlīdzekli uz laiku nav iespējams lietot, sakaru virsniekam pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai izmaksā proporcionāli kalendāra dienu skaitam mēnesī, kad dienesta transportlīdzeklis netika lietots.

VI. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija

27. Sakaru virsniekam tiek kompensēti dzīvokļa īres un komunālie izdevumi saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 2.punktu atbilstoši dienesta vietai. Ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensāciju, sakaru virsniekam sedz faktiskos izdevumus.

28. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summa vienam sakaru virsniekam noteikta divu cilvēku ģimenei. Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš sakaru virsnieka dienesta vietā uzturas pastāvīgi, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru palielina par 5 %.

29. Ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot triju mēnešu īres maksas apmēru.

30. Šajos noteikumos noteiktā dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija paredzēta mēbelētam dzīvoklim.

VII. Bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija

31. Bērnu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādes izdevumus saskaņā ar sakaru virsnieka rakstisku pamatojumu un dokumentiem, kas apliecina mācību izdevumus, kompensē šādā apmērā:

31.1. 90 % apmērā, ja bērns apmeklē attiecīgās dienesta vietas valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādi;

31.2. 60 % apmērā, ja bērns attiecīgās dienesta vietas valstī apmeklē privātu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādi, bet viņam ir iespēja mācīties valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētā izglītības iestādē;

31.3. 90 % apmērā, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un abi vecāki pilda dienesta pienākumus ārvalstī vai bērns atrodas dienesta vietas valstī tikai ar vienu no vecākiem.

32. Šo noteikumu 31.punktā minētās izglītības iestādes izvēli akceptē un lēmumu par izdevumu kompensāciju pieņem nosūtītājas institūcijas vadītājs, pamatojoties uz rakstisku pamatojumu un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

VIII. Ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija

33. Sakaru virsniekam kompensē šādus ceļa un pārcelšanās izdevumus:

33.1. sakaru virsnieka, kā arī viņa laulātā un bērnu (turpmāk — ģimenes locekļu) ceļa un pārcelšanās izdevumus, dodoties uz dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās;

33.2. sakaru virsnieka un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā ārvalstī;

33.3. sakaru virsnieka ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties uz sakaru virsnieka dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās, ja ģimenes locekļi sakaru virsnieka dienesta vietā neuzturas pastāvīgi.

34. Šo noteikumu 33.1., 33.2. un 33.3.apakšpunktā minētos ceļa izdevumus sakaru virsniekam kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida, nepārsniedzot lidojuma ekonomiskās klases biļetes cenas apmēru.

35. Šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētos pārcelšanās izdevumus sakaru virsniekam kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot viena 20 pēdu konteinera pārvadāšanas izdevumu apmēru.

36. Šo noteikumu 33.2. un 33.3.apakšpunktā minētos ceļa izdevumus sakaru virsniekam kompensē reizi gadā.

IX. Kompensācija par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem

37. Sakaru virsniekam kompensē izdevumus, kas saistīti ar sakaru virsnieka un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi) veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

38. Izdevumus, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, sakaru virsniekam kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot 1200 latu gadā par katru personu.

X. Noslēguma jautājums

39. Pabalstu un kompensāciju apmēru, kā arī dzīves dārdzības koeficientus Ministru kabinets ar 2005.gadu pārskata katru gadu līdz 31.decembrim.

Ministru prezidents I.Emsis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons
Pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 16.novembra noteikumiem Nr.931
Dzīves dārdzības koeficienti un dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs

(Pielikums MK 24.05.2005. noteikumu Nr. 349 redakcijā)

1. Dzīves dārdzības koeficients attiecīgajās valstīs ir šāds:

Nr.
p.k.

Valsts

Dzīves dārdzības koeficients

1.1.

Baltkrievija (Minska)

0,80

1.2.

Krievijas Federācija (Maskava)

1,00

1.3.

Nīderlande

1,05

1.4.

Polija

0,80

1.5.

Somija

1,15

2. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs gadā attiecīgajās valstīs ir šāds:

Nr.
p.k.

Valsts

Kompensācijas apmērs (latos)

 

2.1.

Baltkrievija (Minska)

7200

 

2.2.

Krievijas Federācija (Maskava)

14400

 

2.3.

Nīderlande

15800

 

2.4.

Polija

10100

 

2.5.

Somija

15800

 

01.06.2005
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.