1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) brīvprātīgais probācijas darbinieks — persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;
2) izlīgums ar starpnieka palīdzību — pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;
3) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
4) probācija — kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
5) probācijas klients — nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; ar piespiedu darbu notiesāta persona; persona, kurai piemērots sabiedriskais darbs; persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts piespiedu darbs; persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir piekritusi iesaistīties izlīgumā; ar probācijas uzraudzību notiesātā persona vai persona, kurai ar prokurora priekšrakstu par sodu noteikts papildsods — probācijas uzraudzība;
6) probācijas programma — pasākumu kopums, kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā;
7) sociālās uzvedības korekcija — pasākumu kopums, kuru mērķis ir panākt probācijas klienta tiesisku uzvedību;
8) starpnieks — persona, kas ir īpaši apmācīta vadīt izlīgumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 16.06.2009. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
2.pants. Likuma darbības joma
Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta struktūru, kompetenci un funkcijas, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus.
3.pants. Probācijas principi
Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:
1) sadarbības princips — probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus probācijas īstenošanā;
2) optimizācijas princips — probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;
3) sociālās integrācijas princips — veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina šā klienta integrāciju sabiedrībā.
4.pants. Valsts probācijas dienests
(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda — piespiedu darbs — un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.
(2) (Izslēgta ar 28.10.2010. likumu)
(3) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
5.pants. Valsts probācijas dienesta personāls
Valsts probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts kanceleju nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2008.)
6.pants. Valsts probācijas dienesta funkcijas
Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:
1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;
2) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;
3) organizēt kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;
4) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi;
5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
6) organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā;
7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;
8) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);
9) nodrošināt papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi.
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
7.pants. Probācijas klienta pienākumi
Probācijas klientam ir šādi pienākumi:
1) pildīt prokurora lēmumā un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus;
2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;
3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;
4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;
5) piedalīties probācijas programmās atbilstoši Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādījumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 28.10.2010. un 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
8.pants. Probācijas klienta tiesības
Probācijas klientam ir tiesības:
1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto un Valsts probācijas dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtību;
2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;
3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;
4) izmantot Valsts probācijas dienesta piedāvātos sociālās uzvedības korekcijas pakalpojumus;
5) piedalīties probācijas programmās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
(Nodaļa 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
9.pants. Probācijas programmu licencēšana
(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.
(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) Licencēšanas komisijas lēmuma par licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
10.pants. Probācijas programmu īstenošana
(1) Valsts probācijas dienests nodrošina probācijas programmu īstenošanu atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam.
(2) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm īsteno probācijas programmas notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
11.pants. Personu uzraudzība
(1) Valsts probācijas dienests uzrauga:
1) nosacīti notiesātās personas;
2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;
3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
4) personas, kurām piemērots papildsods — probācijas uzraudzība.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga šā panta pirmajā daļā minētās personas.
(3) Valsts probācijas dienests nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto personu uzraudzību atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
11.1 pants. Papildsoda — probācijas uzraudzība — izpilde
(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
12.pants. Kriminālsoda — piespiedu darbs — izpilde
Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
13.pants. Izlīgums ar starpnieka palīdzību
(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību.
(2) Lai nodrošinātu izlīgumu ar starpnieka palīdzību, Valsts probācijas dienests:
1) veic starpnieku apmācību;
2) informē procesa virzītāju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem;
3) īsteno izlīgumu;
4) paziņo procesa virzītājam par izlīguma rezultātiem;
5) sniedz sabiedrībai informāciju par iespējām īstenot izlīgumu un tā mērķiem.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību.
14.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana
(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
15.pants. Izvērtēšanas ziņojums
(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par apsūdzēto kriminālprocesā.
(2) Valsts probācijas dienests pēc brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto, kurš iesniedzis iesniegumu ar lūgumu par viņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.
(3) Izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir:
1) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klientam nosakāmo sodu, kā arī par iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;
11) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klienta nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;
12) raksturot apstākļu, kādos probācijas klients plāno dzīvot pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas, piemērotību elektroniskās uzraudzības noteikšanai, ja izvērtēšanas ziņojums sastādāms par notiesāto, kas lūdzis viņu atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu;
2) sniegt informāciju par aizskarto cietušā tiesību vai likumisko interešu atjaunošanu vai tās iespēju.
(4) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. Pantā noteiktais attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemērojams no 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 12.punktu)
16.pants. Valsts probācijas dienesta datubāze
(1) Valsts probācijas dienests apkopo informāciju par probācijas klientiem.
(2) Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Ministru kabinets nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību.
17.pants. Sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm
(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
18.pants. Sadarbība ar institūcijām, sniedzot postpenitenciāro palīdzību nepilngadīgajām personām
(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
18.1 pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai
(1) Valsts probācijas dienests ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no probācijas klienta reģistrācijas dienas nosūta bāriņtiesai informāciju par probācijas klientu, kas atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā un ir notiesāts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais probācijas klients kriminālsodu izpildes likumā noteiktajā laikā neierodas reģistrēties Valsts probācijas dienestā, Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta informāciju bāriņtiesai atbilstoši probācijas klienta pēdējai deklarētajai dzīvesvietai.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto uzraudzības ilgumu, prokurora vai Valsts probācijas dienesta uzliktos pienākumus, kā arī deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.
(4) Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par probācijas klientu, kas atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā, ja šā klienta uzraudzības gaitā iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību un probācijas klients dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, plānoto uzraudzības ilgumu, prokurora vai Valsts probācijas dienesta uzliktos pienākumus, informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu, un deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.
(6) Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas probācijas klients un iespējami apdraudētais bērns.
(7) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.
(15.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
18.2 pants. Darbības rezultātu izpēte un publiskošana
(1) Valsts probācijas dienests ne retāk kā reizi trijos gados veic savas darbības rezultatīvo rādītāju metodoloģisku izpēti, analizējot bijušo un esošo probācijas klientu recidīva rādītājus.
(2) Pētnieciskās darbības rezultātus Valsts probācijas dienests publicē savā mājaslapā internetā mēneša laikā pēc pētījuma pabeigšanas.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
(Nodaļas nosaukums 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
19.pants. Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju izveidošana
(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.
(2) Kārtību, kādā sasauc konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus, nosaka Ministru kabinets.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
20.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvs
Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:
1) Augstākās tiesas pārstāvis;
2) Ģenerālprokuratūras pārstāvis;
3) Tieslietu ministrijas pārstāvis;
4) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;
5) Valsts probācijas dienesta pārvaldes pārstāvis;
6) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis;
7) Valsts policijas pārstāvis.
21.pants. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvs
Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā ir:
1) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras pārstāvis;
2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;
3) Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;
4) pašvaldības pārstāvis;
5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;
6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.
(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(Nodaļas nosaukums 28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
22.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības
(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.
(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:
1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;
2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām.
23.pants. Brīvprātīgais probācijas darbinieks
(1) Par brīvprātīgo probācijas darbinieku var būt persona, kura:
1) ir izteikusi vēlēšanos piedalīties šajā likumā noteikto Valsts probācijas dienesta uzdevumu pildīšanā un saņēmusi Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāja rakstveida atzinumu, ka spēj pildīt kādu no šiem uzdevumiem;
2) ir rīcībspējīga un sasniegusi 18 gadu vecumu;
3) prot valsts valodu.
(2) Brīvprātīgais probācijas darbinieks drīkst būt starpnieks izlīgumā, ja:
1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes izlīguma organizēšanā un vadīšanā;
2) viņš nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā.
(4) Valsts probācijas dienests ar brīvprātīgo probācijas darbinieku slēdz līdzdarbības līgumu.
(5) Brīvprātīgā probācijas darbinieka pienākums ir ievērot ētikas principus un neizpaust informāciju, ko viņš ieguvis, pildot līdzdarbības līgumā noteiktos uzdevumus.
(6) Brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
(7) Sertificēšanas komisijas pieņemtā lēmuma par jauna sertifikāta izsniegšanu vai brīvprātīgā probācijas darbinieka sertifikāta anulēšanu (ja attiecīgais probācijas darbinieks ir starpnieks izlīgumā) apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
24.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku apliecības
(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības.
(2) Brīvprātīgajiem probācijas darbiniekiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā probācijas darbinieka apliecību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības
(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:
1) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;
2) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā;
3) fotografēt probācijas klientu;
4) iegūt informāciju par probācijas klientu.
(11) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:
1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;
2) saņemt informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par probācijas klientam piemērotajiem drošības līdzekļiem un probācijas klienta meklēšanu;
3) apmeklēt ieslodzījuma vietas;
4) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, par kuru brīvības atņemšanas iestādes administrācija pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu;
5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;
6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēju vai izglītības iestādes pārstāvi;
7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;
8) pēc pieprasījuma saņemt pilnus tiesas nolēmumus par probācijas klientu neatkarīgi no tā, vai krimināllieta skatīta atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo, lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanai, izlīguma organizēšanai, tiesas vai prokurora uzlikto pienākumu izpildes kontrolei uzraudzības ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma risināšanai uzraudzības ietvaros;
10) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst.7.00 līdz 23.00.
(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, uzraugot šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktās personas, papildus šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajam ir šādas tiesības:
1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;
2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;
3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja atbilstoši kriminālsodu izpildi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem probācijas klientam noteikts pienākums — aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem;
5) noteikt vai pilnīgi vai daļēji atcelt nosacīti notiesātajiem un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, kā arī personām, kurām ir piemērots papildsods — probācijas uzraudzība —, kriminālsodu izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un kontrolēt to izpildi.
(21) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu personu elektronisko uzraudzību, papildus šā panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:
1) uzstādīt elektroniskās ierīces probācijas klienta dzīvesvietā;
2) piestiprināt vai noņemt probācijas klientam elektronisko ierīci;
3) pārbaudīt elektroniskās ierīces jebkurā diennakts laikā;
4) kontrolēt elektroniskās uzraudzības grafika izpildi;
5) apstrādāt elektronisko ierīču fiksēto informāciju par probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā;
6) izņemt elektroniskās ierīces no probācijas klienta dzīvesvietas.
(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta 1.1 daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.
(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus šā panta pirmajā un 1.1 daļā minētajām tiesībām ir arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētās tiesības. Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus ir šādas tiesības:
1) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošajām personām, lai noskaidrotu šo personu attieksmi pret elektroniskās uzraudzības noteikšanu un elektronisko ierīču uzstādīšanu;
2) saņemt probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošo personu atļauju elektronisko ierīču izvietošanai šajā dzīvesvietā probācijas klienta elektroniskās uzraudzības īstenošanai;
3) veikt probācijas klienta iespējamās dzīvesvietas atbilstības izvērtēšanu elektroniskās uzraudzības noteikšanai.
(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010., 21.07.2011. un 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. Pantā noteiktais attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemērojams no 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 12.punktu)
26.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku pienākumi
Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē ir šādi pienākumi:
1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;
2) nodrošināt par probācijas klientu saņemtās informācijas konfidencialitāti;
3) veikt probācijas klientu uzskaiti;
4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;
5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;
6) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
2. Valsts probācijas dienests uzrauga tās nosacīti notiesātās personas, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas, par kurām tiesas nolēmums vai prokurora lēmums stājies spēkā pēc 2005.gada 31.decembra.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
3. Šā likuma 6.panta 5.punktā noteikto funkciju Valsts probācijas dienests neīsteno no 2009.gada jūnija grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” spēkā stāšanās dienas līdz 2012.gada 31.decembrim.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
4. Valsts probācijas dienests to personu uzvedības kontroli, par kurām līdz 2009.gada jūnija grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” spēkā stāšanas dienai pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, turpina un pabeidz šajā lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
5. Valsts probācijas dienests līdz 2015.gada 31.decembrim neīsteno probācijas programmas notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot gadījumu, kad persona notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
6. Līgumi par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu, kurus Valsts probācijas dienests noslēdzis ar probācijas klientiem, izbeidzami līdz 2009.gada 1.augustam.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
7. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 28.februārim Valsts probācijas dienests šā likuma 15.pantā paredzēto izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz par personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi.
(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2012.)
8. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 15.panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
9. Grozījumi šā likuma 15.pantā un 17.panta trešajā daļā, kas paredz Valsts probācijas dienesta pienākumu sniegt izvērtēšanas ziņojumus, stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī.
(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)
10. Personām, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas līdz 2015.gada 31.janvārim, piemērojamas Valsts probācijas dienesta likuma normas, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
11. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.martam izdod šā likuma 11.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.804 "Nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtība";
2) Ministru kabineta 2012.gada 16.augusta noteikumi Nr.562 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests nodrošina papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi".
(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)
12. Šā likuma 15. un 25.pantā noteikto attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemēro no 2015.gada 1.jūlija.
(15.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)