Apmaiņa — skolēnu, studentu, mācību spēku, zinātnes darbinieku, speciālistu divpusēja starpvalstu apmaiņa mācību vai zinātnisko pētījumu nolūkos.
Ārvalstnieks — persona ar citas valsts pilsonību, pavalstniecību.
Bezvalstnieks (apatrīds) — persona bez pilsonības, pavalstniecības.
Izbraukšanas rīkojums — saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora rīkojums ārvalstniekam vai bezvalstniekam atstāt Latvijas teritoriju.
Izsaukums — dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas atbildību par personu, kas uzaicināta no ārvalsts, garantē tās uzturēšanās finansēšanu un medicīnisko aprūpi. Ja izsaukums ir saistīts ar darbu, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru personai ir tiesības samaksu pieprasīt, ir ne pieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprinājums, ka izsauktajai personai atļauts strādāt Latvijā.
Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas — personas, kuras līdz 1992. gada 28. janvārim ir atvaļinātas no Krievijas Federācijas vai bijušās PSRS Bruņoto spēku kadru dienesta vai virsdienesta Latvijas Republikas teritorijā vai ieradušās Latvijas Republikas teritorijā viena gada laikā pēc atvaļināšanas no bijušās PSRS Bruņotajiem spēkiem.
Krievijas Federācijas atvaļināto militārpersonu ģimenes locekļi — Krievijas Federācijas vai bijušās PSRS Bruņoto spēku atvaļināto militārpersonu laulātie (neatkarīgi no laulības šķiršanas un vīnu ierašanās laika Latvijas Republikā), viņu nepilngadīgie bērni un apgādājamie, ja viņu ierašanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas vai bijušās PSRS Bruņoto spēku dislokāciju vai militārpersonas ieceļošanu Latvijas Republikā.
No Latvijas Republikas teritorijas bijušās PSRS Bruņotajos spēkos iesauktās personas — personas, kuras nosūtītas uz bijušās PSRS Bruņoto spēku kara skolām vai iesauktas kadru dienestā vai virsdienestā no Latvijas Republikas teritorijas, ja uz nosūtīšanas vai iesaukšanas brīdi šo personu pastāvīgā dzīvesvieta bija Latvijas Republika, izņemot gadījumus, kad to uzturēšanās Latvijas Republikā pirms iesaukšanas bija saistīta ar bijušas PSRS Bruņoto spēku dislokāciju Latvijas Republikā.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja — dokuments, kas dod tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā.
Personas, kas bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību — diplomāti, parlamentu deputāti, valdību pārstāvji, konsuli, starptautisko organizāciju amatpersonas, starptautisko diplomātisko konferenču dalībnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi, kuru īpašo statusu atzinusi Latvijas republikas valdība.
Reemigrants — persona, kas atgriežas valstī, no kuras tā emigrējusi.
Repatriants — persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī saskaņā ar likumu vai starpvalstu līgumu (nolīgumu).
Termiņuzturēšanās atļauja — dokuments, ko saņem ārvalstnieks vai bezvalstnieks, ja viņa uzturēšanās Latvijā ir laika ziņā ierobežota.
Tranzīts — personas pārvietošanās no citas valsts caur Latvijas teritoriju uz trešo valsti.
Vīza — atzīme pasē vai citā Latvijas Republikas atzītā ceļošanas dokumentā par atļauju ieceļot Latvijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.12.1994. noteikumiem Nr. 226, kas stājas spēkā 11.01.1995.)
1. pants. Šis likums nosaka ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību Latvijas Republikā.
2. pants. Šā likuma uzdevums ir saskaņā ar vispārpieņemtajām cilvēka tiesību normām regulēt iedzīvotāju skaitu un struktūru ietekmējošos procesus, veicinot Latvijas tautas sociālo un ekonomisko attīstību.
3. pants. Šā likuma noteikumi ir obligāti Latvijas Republikā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir saistības ar Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kā ari visiem Latvijā ieceļojušajiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, izņemot personas, kuras bauda speciālo starptautiski tiesisko aizsardzību un kurām šo statusu ir atzinusi Latvijas Republika.
4. pants. Latvijas Republika veicina, lai personas, kas saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, iekļautos sabiedrībā, apgūtu latviešu valodas, kultūras, vēstures un valsts uzbūves pamatus.
5. pants. Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departaments (turpmāk — Departaments) savas kompetences ietvaros kopā ar citām Latvijas Republikas valsts institūcijām regulē un kontrolē ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.
6. pants. Departaments sadarbībā ar robežapsardzības, muitas un iekšlietu dienestiem veic tranzīta uzskaiti un uzraudzību.
7. pants. Ārvalstnieki un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā var ieceļot, uzrādot jebkuru Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu ar derīgu ieceļošanas vīzu, kā arī uzturēšanās atļauju, ja uzturēšanās Latvijā ir ilgāka par trim mēnešiem.
8. pants. Ieceļošanas vīzas izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes ārvalstīs.
9. pants. Nepilngadīgas personas var ieceļot Latvijā kopā ar vecākiem, aizbildņiem, aizgādņiem vai citām personām, kuras par tām ir atbildīgas.
Nepilngadīgām personām ir atļauts ieceļot Latvijā patstāvīgi pie vecākiem, aizbildņiem vai aizgādņiem.
11. pants. Uzturēšanās atļauja jāsaņem ikvienam ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kas uzturas Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem.
12. pants. Ārvalstniekam un bezvalstniekam var izsniegt:
1) termiņuzturēšanās atļauju;
2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izdošanas kārtību nosaka īpašs nolikums.
13. pants. Uzturēšanās atļaujas izsniedz, anulē un atzīst par nederīgām Departaments. Ārvalstīs uzturēšanās atļaujas (sadarbībā ar Departamentu) izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes.
14. pants. Uzturēšanās atļauja jāreģistrē Departamenta nodaļā izraudzītajā dzīvesvietā Departamenta noteiktajā kārtībā, kuru apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
16. pants. 30 dienas pirms gada beigām Latvijas Republikas Ministru kabinets sniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pārskatu par izsniegto uzturēšanās atļauju un to anulēšanas gadījumu, ārvalstnieku vai bezvalstnieku izraidīšanas gadījumu skaitu pārskata periodā, kā ari par atsevišķiem Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumiem, ar kuriem, pamatojoties uz šā likuma 24. pantu, piešķirtas uzturēšanās atļaujas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
17. pants. Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt ārvalstnieks vai bezvalstnieks:
1) uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;
2) uz laiku, kāds noteikts darba līgumā vai paredzēts cita uzdevuma veikšanai, kā arī mācību vai zinātniskās sadarbības plānā;
3) uz laiku, kāds ir minēts šā likuma 25. un 26. pantā. Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauja izsniedzama ari ārvalstnieka vai bezvalstnieka ģimenes locekļiem.
18. pants. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ir tiesīgs lūgt pagarinājumu. Pamattermiņa un pagarinājumu kopējais laiks nedrīkst pārsniegt gadu.
18.1 pants. Krievijas Federācijas atvaļinātajām militārpersonām un viņu ģimenes locekļiem izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.
Termiņuzturēšanās atļaujas var pagarināt ik gadu, pamatojoties uz Krievijas Federācijas iesniegtajiem atvaļināto militārpersonu sarakstiem. Šīs nosacījums neattiecas uz Krievijas Federācijas atvaļinātajām militārpersonām, kuras dienestā bijušās PSRS Bruņotajos spēkos iesauktas no Latvijas Republikas teritorijas un pēc atvaļināšanas no dienesta līdz 1992. gada 1. jūlijam atgriezušās Latvijas Republikā, kā arī uz Šo personu ģimenes locekļiem.
(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)
18.2 pants. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību Šā likuma 18.1 pantā minētajām personām nosaka Ministru kabineta noteikumi.
(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)
19. pants. Personas, kurām termiņuzturēšanās atļauja izsniegta uz šā likuma 17. panta 2. punkta pamata un tās termiņš ir beidzies, ir tiesīgas lūgt jaunu termiņuzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā.
20. pants. Civiltiesiskā saistība, kas termiņa ziņā pārsniedz uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, pati par sevi nevar kļūt par uzturēšanās atļaujas pagarināšanas pamatu.
21. pants. Mācību iestāžu audzēkņiem, studentiem, klausītājiem, stažieriem, aspirantiem un zinātnes darbiniekiem termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz plānoto mācību vai zinātniskā darba laiku. Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams mācību iestādes vai zinātniskās iestādes izsaukums, kurā norādīts kursa ilgums, kā arī finansēšanas un medicīniskās aprūpes garantijas.
22. pants. Ja notiek personu apmaiņa, Latvijas Republikā esošajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāgarantē apmaiņas dalībnieka uzturēšanās finansēšana un viņa medicīniskā aprūpe.
23. pants. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt:
1) Latvijas Republikas pilsoņa laulātais, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, un viņa nepilngadīgie bērni saskaņā ar šā likuma 25. un 28. panta noteikumiem;
2) bārenis, kam nav tiesību uz Latvijas Republikas pilsonību un ko adoptējusi persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja;
3) pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka vai bezvalstnieka laulātais un viņa nepilngadīgie bērni, kā ari viņa apgādībā esošās personas saskaņā ar šā likuma 26. panta noteikumiem;
4) ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas Latvijas Republikas tautsaimniecībā ieguldījis kapitālu viena miljona vai vairāk ASV dolāru vērtībā;
5) (izslēgts ar MK 07.01.1994. noteikumiem Nr. 4).
(Grozīts ar MK 07.01.1994. noteikumiem Nr. 4, kas stājas spēkā 14.01.1994.)
24. pants. Atsevišķos šajā likumā neparedzētos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju var piešķirt ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
25. pants. Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, pēc laulības noslēgšanas ar Latvijas Republikas pilsoni uz pirmā iesnieguma pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu, uz otrā iesnieguma pamata, ja laulība nav šķirta, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem. Beidzoties šim termiņam, ja laulība nav šķirta, izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Ja piecu gadu laika laulību šķir un laulība nav bērnu vai tiesa atstāj bērnus pie tā no vecākiem, kas ir Latvijas Republikas pilsonis, — uzturēšanās atļauju anulē.
Ja piecu gadu laikā laulību šķir un tiesa bērnu — Latvijas Republikas pilsoni — atstāj pie tā no vecākiem, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šis ārvalstnieks vai bezvalstnieks var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, izņemot gadījumus, kas minēti 35. panta.
26. pants. Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas, pēc laulības noslēgšanas ar Latvijas Republikā dzīvojošu ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja, uz pirmā iesnieguma pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu, uz otrā iesnieguma pamata, ja laulība nav šķirta, — termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem. Beidzoties šim termiņam, ja laulība nav šķirta, izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja piecu gadu laikā laulību šķir, uzturēšanās atļauju anulē.
27. pants. Ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, laulātais var lūgt termiņuzturēšanās atļauju uz otra laulātā uzturēšanās termiņa laiku.
28. pants. Ja laulībā starp Latvijas Republikas pilsoni un ārvalstnieku vai bezvalstnieku laulātais — Latvijas Republikas pilsonis — nomirst un laulībā nav bērnu, termiņuzturēšanās atļauju ārvalstniekam vai bezvalstniekam nepagarina, izņemot gadījumu, kad pārdzīvojušais laulātais Latvijā manto nekustamo īpašumu likumā noteiktajā kārtībā.
Ja minētajā laulībā ir bērns, pārdzīvojušais laulātais — ārvalstnieks vai bezvalstnieks — ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
29. pants. Ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā un tur uzturēties ilgāk par trim mēnešiem, ir jāgriežas Departamentā vai Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās vai konsulārajās iestādēs ar iesniegumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.
Iesnieguma formu apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
30. pants. Lai saņemtu termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai jāiesniedz Departamentam Ministru kabineta noteiktie dokumenti.
(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 108 redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.1995. Sk. grozījumu 2. punktu)
31. pants. Personām, kuras ierodas darbā uz laiku līdz sešiem mēnešiem vai saskaņā ar darba līgumu, termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams Latvijas Republikas Labklājības ministrijas apstiprināts darba devēja izsaukums, kurā apliecināts, ka attiecīgajā specialitātē Latvija trūkst darbinieku.
33. pants. Departaments iesniegumus par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, izskata un dod atbildi, skaitot no visu Ministru kabineta noteikto nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas:
— termiņuzturēšanās atļaujai — viena mēneša laikā;
— (izslēgta ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 108).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.04.1995. noteikumiem Nr. 108, kas stājas spēkā 26.04.1995.)
34. pants. Uzturēšanās atļaujas atteikuma gadījumā ieinteresētā persona var griezties pie Departamenta direktora ar atkārtotu iesniegumu 10 dienu laikā, skaitot no atteikuma saņemšanas dienas. Atkārtotais iesniegums izskatāms mēneša laikā. Iekšlietu ministrs vai ministra pilnvarota amatpersona ar savu rīkojumu var atcelt Departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu, ja tam nav likumīga pamata.
Persona, kura likumīgi uzturas Latvijas Republikā, uzturēšanās atļaujas atteikumu var likumā paredzētajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.
Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri šādu iesniegumu iesniedz ārvalstīs, uzturēšanās atļaujas atteikums ir galīgs.
(MK 22.04.1995. noteikumu Nr. 108 redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.1995.)
35. pants. Uzturēšanās atļaujas neizsniedz, ja persona:
1) sirgst ar tādu veselības traucējumu vai slimību, kuras raksturs, smagums un iespējamais ilgums apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību vai prasa īpašu veselības aizsardzības iestāžu uzraudzību un kura minēta sarakstā, ko apstiprina Latvijas Republikas Labklājības ministrija;
2) nevar apgādāt sevi un personas, kuras ir tās apgādībā, izņemot gadījumus, kad apgādību uzņemas Latvijas Republikas pilsonis;
3) likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziegumā, kurš izdarīts Latvijas Republikā vai ārpus tās un par kuru saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas ir ilgāks par trijiem gadiem. Šo noteikumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziegumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;
4) pēdējā gada laikā saņēmusi atteikumu iebraukt Latvijā;
5) izraidīta no Latvijas pēdējo piecu gadu laikā;
6) uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;
7) ir ar nederīgiem personu apliecinošiem vai ieceļošanas dokumentiem vai arī ieceļošanas dokumentu tai nav;
8) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes izmantojošā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;
9) izdarījusi noziegumus pret cilvēci, starptautiskus vai kara noziegumus vai arī piedalījusies masu represijās, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
10) ir tādas personas aizbildnībā vai aizgādnībā, kurai atteikta ieceļošana;
11) ir nelikumīgi uzturējusies Latvijas Republikā vai palīdzējusi citam ārvalstniekam vai bezvalstniekam prettiesiski iekļūt Latvijas Republikas teritorijā.
36. pants. Uzturēšanās atļauju anulē, ja persona:
1) Departamentam sniegusi apzināti nepatiesas ziņas;
2) ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā;
3) kompetentām valsts iestādēm izraisa pamatotas aizdomas, ka viņa rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai;
4) ir bez legāla iztikas avota;
5) darbojas totalitārā, teroristiskā vai citā vardarbīgas metodes iz mantojoša organizācijā, kas neatzīst Latvijas Republikas valsts iekārtu, vai ir jebkādas slepenas pretvalstiskas vai noziedzīgas organizācijas biedre;
6) iestājusies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienesta, izņemot gadījumus, kad to paredz starpvalstu nolīgumi;
7) ir narkoloģisko iestāžu uzskaitē;
8) atkārtoti nav ievērojusi uzturēšanās atļaujas reģistrācijas noteikumus;
9) sastāvējusi fiktīvā laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni vai ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, nolūkā radīt pamatu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
10) pārtraukusi mācības vai studijas, kuru dēļ saņemta uzturēšanās atļauja;
11) pārtraukusi darba attiecības, uz kuru pamata saņemta termiņuzturēšanās atļauja;
12) šķir laulību šā likuma 25. vai 26. pantā minētajos gadījumos;
13) iekārtojusies darbā bez termiņuzturēšanās atļaujas, kas dod tiesības strādāt;
14) pārkāpj likumus.
Šī panta 2., 3., 4., 5. un 14. punktā minētajos gadījumos iesniegumu Departamentam par uzturēšanās atļaujas anulēšanu ir tiesīga iesniegt tikai valsts policijas amatpersona, kura ieņem valsts policijas pārvaldes priekšnieka amatu vai augstāku amatu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
37. pants. Uzturēšanās atļauja uzskatāma par nederīgu, ja persona:
1) bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā gadu vai piecu gadu laikā ar pārtraukumiem uzturējusies ārpus Latvijas vairāk nekā divarpus gadus, izņemot gadījumus, kad persona var pierādīt, ka tas noticis no tās neatkarīgu iemeslu dēļ;
2) repatriējusies.
38. pants. Departamenta direktors vai nodaļas vadītājs izdod izbraukšanas rīkojumu, pieprasot atstāt valsts teritoriju:
1) šī likuma 36. pantā minētajos gadījumos;
2) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas;
3) ja ārvalstnieks vai bezvalstnieks pārkāpis vīzu režīmu.
Departamenta nodaļas vadītājs var izdot izbraukšanas rīkojumu tikai tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pase nav pierakstīta vai nav bijusi pierakstīta Latvijā, vai tā nav izsniegta Latvijā.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.041994.)
39. pants. Ja izbraukšanas rīkojums ir izsniegts personai, kuras apgādībā ir citi ģimenes locekļi Latvijā, šiem ģimenes locekļiem jāizbrauc kopā ar šo personu. Izbraukšanas rīkojums neattiecas uz tiem ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi.
40. pants. Personām labprātīgi jāatstāj valsts teritorija septiņu dienu laikā no brīža, kad viņām paziņots izbraukšanas rīkojums. Departamenta direktoram ir tiesības pagarināt šo termiņu uz laiku līdz piecpadsmit dienām.
Departaments sadarbībā ar citām valsts un pašvaldības institūcijām kontrolē, vai persona, kura saņēmusi izbraukšanas rīkojumu, labprātīgi atstājusi valsti.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.041994.)
41. pants. Personai, kurai paziņots izbraukšanas rīkojums, ir tiesības septiņu dienu laikā pārsūdzēt to Departamenta direktoram, iesniedzot attiecīgos pierādījumus.
Departamenta direktora galīgo lēmumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas var pārsūdzēt tiesā pēc Departamenta atrašanās vietas.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.041994.)
42. pants. Izdevumi, kas saistīti ar personas izraidīšanu no valsts, jāsedz izraidāmajai personai vai tos piedzen no fiziskās vai juridiskās personas, kura viņu ielūgusi. Ja tas nav iespējams, izdevumi tiek segti no valsts budžeta.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.041994.)
43. pants. Transporta firmas, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu pa gaisa un jūras līnijām, sedz ārvalstnieku un bezvalstnieku izbraukšanas izdevumus, ja tās pieļāvušas, ka minētās personas ieceļo Latvijas Republikā ar nederīgiem, nepareizi noformētiem dokumentiem vai bez attiecīgajiem šā likuma 7. pantā minētajiem dokumentiem.
44. pants. Tiesībaizsardzības institūcijām un pašvaldībām triju dienu laikā jāiesniedz Departamentam to rīcībā esošā šā likuma 36. panta 1.—9. un 12. punktā minētā informācija. Par noziegumiem informē tiesībaizsardzības institūcijas.
45. pants. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm un organizācijām, ar kurām ārvalstnieki vai bezvalstnieki atrodas darba attiecībās vai kurās viņi mācās, triju dienu laikā jāinformē Departaments par šo attiecību izbeigšanos.
46. pants. Jebkura juridiskā vai fiziskā persona par šā likuma pārkāpumiem atbild Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
47. pants. Par izdarītajiem likuma pārkāpumiem ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem pēc soda izciešanas vai naudas soda samaksāšanas izdod izbraukšanas rīkojumu.
48. pants. Ja personu bez uzturēšanās atļaujas pieņem darbā, par kuru paredzēta samaksa vai par kuru tai ir tiesības samaksu pieprasīt, darba devēju sauc pie likumā paredzētās atbildības.
(Nodaļa MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
49. pants. Pieņemt lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu ir tiesības:
1) robežapsardzības spēku bataljona komandierim vai viņa vietniekam, ja persona nelikumīgi ieradusies valstī,
2) Departamenta direktoram vai nodaļas vadītājam, ja persona nav labprātīgi izpildījusi izbraukšanas rīkojumu.
Departamenta nodaļas vadītājs var pieņemt lēmumu tikai par to personu piespiedu izraidīšanu, kurām pase nav pierakstīta vai nav bijusi pierakstīta Latvijā, vai tā nav izsniegta Latvijā.
Šajā pantā noteiktajā kārtībā pieņemtais lēmums par piespiedu izraidīšanu nav pārsūdzams.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
50. pants. Personas piespiedu izraidīšanu no valsts savu funkciju ietvaros veic robežapsardzības spēki un valsts policija.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
51. pants. Robežapsardzības spēkiem ir tiesības aizturēt valsts robežas pārkāpējus uz laiku līdz trijām diennaktīm, bet, paziņojot prokuroram, — uz laiku līdz desmit diennaktīm.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
52. pants. Valsts policijai ir tiesības aizturēt personas, lai izpildītu lēmumu par piespiedu izraidīšanu.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
53. pants. Valsts policijai ir tiesības aizturēt personu pirms lēmuma pieņemšanas par viņas piespiedu izraidīšanu, ja:
1) persona valstī ieradusies nelikumīgi;
2) persona kompetentām iestādēm vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai apzināti sniegusi nepatiesas ziņas;
3) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona slēpsies, vai personai nav noteiktas uzturēšanās vietas valstī;
4) kompetentām valsts iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai valsts drošībai.
Šajos gadījumos valsts policijai ir tiesības aizturēt personu uz laiku līdz trijām diennaktīm, bet, paziņojot prokuroram, —uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Departamenta direktoram vai nodaļas vadītājam attiecībā uz aizturēto personu jāpieņem lēmums par viņas piespiedu izraidīšanu vai atbrīvošanu.
Pieņemto lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona var pārsūdzēt trīs dienu laikā šī likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
54. pants. Personas, attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, līdz izbraukšanas rīkojuma izpildei tiek turētas apsardzībā, paziņojot par to prokuroram.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
55. pants. Aizturētajām un apsardzībā turamajām personām no aizturēšanas brīža ir tiesības satikties vai sazināties ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
56. pants. Robežapsardzības spēkiem un valsts policijai ir tiesības veikt aizturēto personu identitātes fiksāciju un medicīnisko apsekošanu, kā arī pārmeklēt šīs personas un viņu personīgās mantas, sastādot par to protokolu.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
57. pants. Aizturētās personas valsts policijas iestādēs tiek turētas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, bet šķirti no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu izdarīšanu. Šo personu pārvadāšanai var izmantot transportu, ar kuru pārvadā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu izdarīšanu, bet šķirti no tām.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.041994.)
58. pants. Zemessardzei un municipālajai policijai ir tiesības aizturēt ārvalstniekus un bezvalstniekus, kuri uzturas valstī bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, un šīs personas trīs stundu laikā jānogādā Departamentā vai tā nodaļā, vai valsts policijas iestādē.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
59. pants. Iekšlietu ministram ir tiesības izdot instrukciju piespiedu izraidīšanas kārtības noteikšanai.
(MK 14.04.1994. noteikumu Nr. 79 redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
(Nodaļas numerācija grozīta ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
60. pants. Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starpvalstu līgumos attiecībā uz ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izraidīšanas kārtību ir paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, piemēro starpvalstu līguma (nolīguma) noteikumus.
(Panta numerācija grozīta ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
(Nodaļas numerācija grozīta ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
61. pants. Par to, ka tiek izskatīts iesniegums par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ņem valsts nodevu, kuras lielumu nosaka attiecīgs likums.
(Panta numerācija grozīta ar MK 14.04.1994. noteikumiem Nr. 79, kas stājas spēkā 20.04.1994.)
1. Militārpersonas, kuras atvaļinātas pēc 1991. gada 21. augusta: un nav iesauktas no Latvijas Republikas teritorijas, termiņuzturēšanās atļauju var saņemt tikai uz Latvijas Republikā atzītu ceļošanas dokumentu pamata.
(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)
2. Termiņuzturēšanās atļaujas tiek anulētas personām, kuras nav Krievijas Federācijas atvaļinātās militārpersonas vai viņu ģimenes locek|i un kuras pastāvīgi dzīvoja Krievijas Federācijas Bruņoto spēku bijušo dzīvok|u ekspluatācijas da|u dzīvojamās telpās, un zinas par tām saskaņā ar likumu «Par Iedzīvotāju reģistru» tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.
(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)
3. Likums ir piemērojams attiecībā uz tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri Latvijas Republikā ieceļojuši pēc 1992. gada 1. jūlija.
Likums attiecas arī uz tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kun pēc 1992. gada 1. jūlija uzturas Latvijas Republikā bez pastāvīgā pieraksta, kā arī uz šā likuma 18.1 pantā minētajām personām.
Ja ārvalstnieki un bezvalstnieki mēneša laikā nenokārto termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus, viņiem tiek izsniegts izbraukšanas rīkojums šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)
4. Tiem ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz Šī likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā, statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi.
(MK 27.12.1994. noteikumu Nr. 226 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1995.)