Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.03.2019. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Latvijas Nacionālās operas un baleta likums

(Likuma nosaukums 28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets" (turpmāk — Nacionālā opera) juridisko statusu, darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

2.pants. Nacionālās operas juridiskais statuss un darbības tiesiskais pamats

(1) Nacionālā opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras institūcija — kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētājs ir Kultūras ministrija tās ministra personā.

(2) Nacionālā opera darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, Kultūras institūciju likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Nacionālās operas statūtiem.

(3) Nacionālās operas statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara Ministru kabinets.

(4) Nacionālās operas pilns nosaukums ir "Latvijas Nacionālā opera un balets".

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas grozīta ar 31.01.2013. un 28.05.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

3.pants. Nacionālās operas darbības mērķis

Nacionālās operas darbības mērķis ir nacionālā kultūras mantojuma saglabāšana operas un baleta žanrā, latviešu nacionālās operas, baleta un mūzikas kultūras nostiprināšana un attīstīšana, aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

4.pants. Nacionālās operas funkcijas

Nacionālā opera veic šādu darbību kultūras un kultūrizglītības jomā:

1) iestudē operas un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

2) organizē operas un baleta izrādes un koncertus Latvijā un ārvalstīs;

3) veicina jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanrā un iestudē tos;

4) veicina jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi;

5) veido studijas, kā arī operas un baleta klases;

6) pārstāv Latviju dažādos starptautiskajos festivālos, konkursos un citos pasākumos, kā arī reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs un sekmē Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

7) veic kultūrizglītojošo darbu;

8) rosina sabiedrībā interesi par operu un baletu;

9) vāc, uzkrāj un vērtē kultūras informāciju un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai;

10) veic cita veida darbību, kas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto Nacionālās operas darbības mērķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

5.pants. Nacionālās operas dibināšana, reorganizācija un likvidācija

(1) Nacionālā opera dibināta 1919.gadā.

(2) Nacionālo operu var reorganizēt vai likvidēt, pamatojoties uz likumu.

6.pants. Nacionālās operas pārraudzība

(1) Lai nodrošinātu Nacionālās operas pārraudzību, kultūras ministrs:

1) apstiprina Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem;

2) apstiprina Nacionālās operas gadskārtējo darbības plānu;

3) novērtē Nacionālās operas gadskārtējā darbības plāna izpildi;

4) ieceļ amatā un atceļ no amata valdes locekļus;

5) ierosina veikt revīziju Nacionālajā operā;

6) (izslēgts ar 11.12.2008. likumu);

7) sagatavo pieprasījumu ikgadējo valsts budžeta dotācijas līdzekļu piešķiršanai nacionālā pasūtījuma īstenošanai.

(2) Veicot šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, kultūras ministram ir tiesības pieprasīt un saņemt no Nacionālās operas informāciju par tās darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2005., 11.12.2008. un 31.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

7.pants. Nacionālās operas valde

(1) Nacionālās operas valdes (turpmāk arī — valde) sastāvā ir trīs valdes locekļi. Valdes locekli atklāta konkursa rezultātā amatā uz pieciem gadiem ieceļ un no amata atbrīvo kultūras ministrs.

(2) Nacionālās operas valdes darbu vada valdes priekšsēdētājs, kuru no valdes locekļu vidus ieceļ kultūras ministrs. Šā likuma 7.1 panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētās funkcijas ir Nacionālās operas valdes priekšsēdētāja kompetencē.

(3) Uz Nacionālās operas valdes locekļa amatu Kultūras ministrija izsludina atklātu konkursu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informāciju par izsludināto konkursu ievieto Kultūras ministrijas mājaslapā internetā.

(4) Par Nacionālās operas valdes locekli var būt persona:

1) kura ieguvusi augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību);

2) kurai ir vismaz piecu gadu darba pieredze, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus Nacionālajā operā;

3) kura brīvi pārvalda valsts valodu un vismaz divas svešvalodas;

4) kurai ir zināšanas un izpratne par kultūras nozari, īpaši par mūzikas un skatuves mākslu;

41) kurai ir zināšanas un izpratne par valsts kapitālsabiedrības darbību un vadību;

5) kurai ir nevainojama reputācija.

(5) Izvēloties valdes locekļus, konkursa komisija vērtē arī konkursa dalībnieka izstrādātu Nacionālās operas turpmākās darbības attīstības piedāvājumu, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi. Piedāvājumu valdes locekļa kandidāts konkursa komisijai iesniedz vienlaikus ar citiem konkursa nolikumā paredzētajiem dokumentiem.

(6) Kultūras ministrija konkursu uz valdes locekļa amatu izsludina sešus mēnešus pirms amatā esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām.

(7) Nacionālās operas valdes locekli amatā var iecelt atkārtoti uz jaunu termiņu. Šādā gadījumā atklātu konkursu uz attiecīgā valdes locekļa amatu nerīko. Valdes loceklis, kurš pildījis valdes locekļa pienākumus divus pilnvaru termiņus pēc kārtas, ir tiesīgs pretendēt uz valdes locekļa amatu arī nākamajam pilnvaru termiņam, piedaloties atklātā konkursā uz valdes locekļa vietu.

(8) Ja valdes loceklis atstāj amatu vai tiek atcelts no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, kultūras ministrs konkursa kārtībā ieceļ jaunu valdes locekli uz valdes locekļa atlikušo pilnvaru laiku. Ja līdz valdes locekļa amata pilnvaru termiņa beigām ir atlikuši seši mēneši vai mazāk, kultūras ministrs var iecelt jaunu valdes locekli uz valdes locekļa atlikušo pilnvaru laiku. Šādā gadījumā atklātu konkursu uz attiecīgā valdes locekļa amatu nerīko.

(9) Darba līgumu ar Nacionālās operas valdes locekli slēdz kultūras ministrs uz valdes locekļa pilnvaru termiņu.

(31.01.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2019.)

7.1 pants. Nacionālās operas valdes kompetence

(1) Nacionālās operas valde veic tai noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi atbilstoši šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Nacionālās operas statūtiem.

(2) Nacionālās operas valde:

1) vada un organizē Nacionālās operas nepārtrauktu darbību, tai skaitā:

a) īsteno māksliniecisko un kultūrizglītojošo darbību, nodrošina līdzsvarotu operas un baleta žanra attīstību, kā arī plāno perspektīvo un sezonas repertuāru,

b) plāno finanšu un saimniecisko darbību atbilstoši Nacionālās operas budžetam,

c) organizē Nacionālās operas darbībai nepieciešamo tehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu, kā arī apsaimnieko tās īpašumā, valdījumā un lietošanā esošo mantu,

d) organizē Nacionālās operas administratīvo darbību, tai skaitā cilvēkresursu un dokumentu pārvaldīšanu, statistisko datu apkopošanu un analīzi;

2) nodrošina, lai Nacionālās operas finanšu līdzekļi, tai skaitā Nacionālajai operai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, tiktu izlietoti, bet Nacionālās operas manta izmantota likumīgi, ekonomiski un mērķtiecīgi;

3) izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem, gadskārtējā darbības plāna projektu un ikgadējā budžeta projektu;

4) nosaka Nacionālās operas struktūru, amatu sarakstu un darbinieku atalgojumu, ievērojot šā likuma 8.panta otrajā daļā noteikto;

5) pieņem darbā un atlaiž no darba Nacionālās operas darbiniekus;

6) nosaka Nacionālās operas darbinieku kompetenci un atbildību;

7) sniedz kultūras ministram informāciju par Nacionālās operas darbību un priekšlikumus Nacionālās operas darbības jautājumos;

8) veic citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktās funkcijas.

(31.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

7.2 pants. Nacionālās operas valdes pārstāvības tiesības un lēmumu pieņemšana

(1) Valdes priekšsēdētājam ir atsevišķās pārstāvības tiesības. Pārējiem valdes locekļiem ir kopīgas pārstāvības tiesības ar valdes priekšsēdētāju.

(2) Nacionālās operas valde patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros.

(3) Nacionālās operas valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi valdes locekļi, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs.

(4) Valdes lēmumus pieņem ar valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šā panta piektajā un sestajā daļā minētos gadījumus.

(5) Ja valdes sēdē piedalās divi valdes locekļi, lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši abi valdes locekļi.

(6) Šā likuma 7.1 panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajos jautājumos un jautājumos, kurus valde vienbalsīgi atzinusi par būtiskiem, Nacionālās operas valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši visi valdes locekļi.

(31.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

8.pants. Darba samaksa Nacionālajā operā

(1) Nacionālās operas valdes locekļu atalgojumu nosaka kultūras ministrs likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.

(2) Nacionālās operas darbinieku atalgojumu nosaka Nacionālās operas valde Nacionālās operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksai darba tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 31.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

9.pants. Nacionālās operas darbības plānošana

(1) Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem apstiprina kultūras ministrs.

(2) Nacionālās operas valde izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģijas projektu pieciem gadiem, paredzot noteiktā laika posmā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos resursus, un iesniedz projektu kultūras ministram.

(3) Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģija pieciem gadiem veido pamatu Nacionālās operas gadskārtējam darbības plānam. Gadskārtējā darbības plānā nosaka gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus un resursus. Nacionālās operas ikgadējais budžets tiek pieņemts, pamatojoties uz gadskārtējo darbības plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2005. un 31.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

10.pants. Nacionālās operas konsultatīvā padome

(Izslēgts ar 31.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

11.pants. Konsultatīvās padomes kompetence

(Izslēgts ar 31.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

12.pants. Nacionālās operas manta

(1) Nacionālās operas mantu veido:

1) Nacionālajai operai nodotā kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finanšu līdzekļi;

2) kustamā un nekustamā manta, tajā skaitā finanšu līdzekļi, ko dāvinājušas (ziedojušas) fiziskās un juridiskās personas, kā arī manta, ko Nacionālā opera iegādājusies par dāvinātajiem (ziedotajiem) un saviem līdzekļiem;

3) intelektuālais īpašums.

(2) Nacionālās operas manta izmantojama vienīgi tās darbības nodrošināšanai un šajā likumā noteiktā Nacionālās operas darbības mērķa īstenošanai.

(3) Par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem iegādātais nekustamais īpašums reģistrējams zemesgrāmatā uz valsts vārda Nacionālās operas personā.

(4) Par dāvinātāju (ziedotāju) vai saviem līdzekļiem iegūtais nekustamais īpašums, kā arī nekustamais īpašums, ko Nacionālajai operai dāvinājušas (ziedojušas) fiziskās un juridiskās personas, reģistrējams zemesgrāmatā uz Nacionālās operas vārda.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

13.pants. Nacionālās operas finanšu līdzekļi

Nacionālās operas finanšu līdzekļus veido:

1) valsts budžeta dotācija nacionālā pasūtījuma īstenošanai;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

4) pašvaldības budžeta dotācija;

5) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

13.1 pants. Nacionālais pasūtījums

(1) Nacionālais pasūtījums ir Nacionālās operas izrāžu, koncertu, citu uzvedumu, kultūrizglītības programmu un nozares atbalsta pasākumu Latvijā un ārvalstīs kopums, kas noteikts Kultūras ministrijas un Nacionālās operas noslēgtajā ikgadējā līgumā atbilstoši šā likuma noteikumiem un kam nepieciešamais finansiālais nodrošinājums paredzēts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz vienu saimniecisko gadu.

(2) Nacionālais pasūtījums tiek veidots atbilstoši šajā likumā noteiktajam Nacionālās operas darbības mērķim un funkcijām un:

1) nodrošina sabiedrības vajadzības pēc mākslinieciski augstvērtīga operas, baleta un mūzikas žanra kultūras produkta;

2) nodrošina jaunu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanrā;

3) nodrošina nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstīšanu operas, baleta un mūzikas kultūras jomā;

4) nodrošina pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamību un popularizēšanu Latvijā;

5) veicina Latvijas kultūras, operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu popularizēšanu ārvalstīs;

6) veicina sabiedrības kultūrizglītošanu operas, baleta un mūzikas kultūras jomā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

14.pants. Nacionālās operas tiesības

(Izslēgts ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

15.pants. Nacionālās operas konti

(1) Nacionālā opera valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontu Valsts kasē.

(2) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

16.pants. Nacionālās operas grāmatvedības uzskaite

(Izslēgts ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

17.pants. Nacionālās operas iekšējā kontrole

Iekšējo kontroli Nacionālajā operā veic, ievērojot Komerclikuma noteikumus un Nacionālās operas statūtus.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

18.pants. Nacionālās operas gada publiskais pārskats

Noslēdzot saimniecisko gadu, Nacionālā opera sagatavo un publicē gada publisko pārskatu un ziedotāju un ziedoto summu sarakstu, lai informētu sabiedrību par Nacionālās operas darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un ziedojumu izlietojumu.

Pārejas noteikumi

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

1. Līdz 2009.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kultūras iestādes “Latvijas Nacionālā opera” pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību “Latvijas Nacionālā opera”.

2. Pārveidojamās valsts kultūras iestādes “Latvijas Nacionālā opera” manta pāriet attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai “Latvijas Nacionālā opera”. Valsts kapitālsabiedrība ir pārveidojamās kultūras iestādes saistību, tiesību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

3. Rīkojumā par valsts kultūras iestādes pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību Ministru kabinets nosaka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera” pamatkapitāla lielumu un apstiprina tās mantas sastāvu, tajā skaitā tā nekustamā īpašuma sarakstu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

4. Ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera” reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā Nacionālās operas direktors apstiprina darbinieku amatu sarakstu.

5. Nacionālās operas konsultatīvā padome, kas izveidota ar Ministru kabineta 2003.gada 24.janvāra rīkojumu Nr.48 “Par Latvijas Nacionālās operas konsultatīvo padomi”, darbojas līdz tās pilnvaru termiņa beigām.

6. Šā likuma 7.panta trešās daļas noteikums par atklāta konkursa izsludināšanu uz direktora amatu nav piemērojams, pirmoreiz ieceļot amatā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera” direktoru. Darba tiesiskās attiecības, kas nodibinātas līdz 2009.gada 1.janvārim ar Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts kultūras iestādes “Latvijas Nacionālā opera” direktoru, turpināmas, izdarot noslēgtajā darba līgumā grozījumus atbilstoši šā likuma prasībām.

7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (atalgojumu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8. Ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.maijam Kultūras ministrija iesniedz komercreģistra iestādei Nacionālās operas statūtus, kas izstrādāti, ievērojot šā likuma grozījumus, kuri stājušies spēkā 2013.gada 1.martā, un kas apstiprināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(31.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

9. Kultūras ministrija izsludina atklātu konkursu uz Nacionālās operas valdes locekļu amatiem ne vēlāk kā 2013.gada 30.jūnijā.

(31.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

10. Kultūras ministrs ieceļ jaunu Nacionālās operas valdi triju valdes locekļu sastāvā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(31.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

11. Nacionālās operas valde, kas pilda savus pienākumus 2013.gada 1.martā, turpina tos pildīt, līdz tiek iecelta jauna valde triju valdes locekļu sastāvā. Pēc jaunas Nacionālās operas valdes iecelšanas iepriekšējā valde ir atbildīga par to, lai ar amata pienākumu izpildi saistītā manta, dokumenti un citas lietas tiktu nodotas jaunajai valdei saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktu.

(31.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2013.)

12. Līdz 2015.gada 31.augustam Nacionālās operas valde iesniedz komercreģistra iestādei Nacionālās operas statūtus, kas izstrādāti, ievērojot šā likuma grozījumus (stājušies spēkā 2015.gada 1.jūlijā), un apstiprināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2015.)

13. Nacionālās operas valdes locekļi, kas pilda savus pienākumus 2019. gada 1. martā, turpina tos pildīt līdz savu pilnvaru termiņa beigām.

(07.02.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2019.)

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 22.maijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
Rīgā 2002.gada 12.jūnijā
01.03.2019