Darbības ar dokumentu

Šis likums nosaka Latvijas Republikas civilās aizsardzības sistēmas tiesiskos un organizatoriskos pamatus, galvenos uzdevumus un darbības principus.

1. pants. Civilā aizsardzība un tās uzdevumi

Latvijas Republikas civilā aizsardzība ir inženiertehnisku, ekonomisku, sociālu un glābšanas pasākumu valsts sistēma, kas radīta, lai pildītu Latvijas valsts pienākumu sargāt civilos iedzīvotājus, tautsaimniecību un apkārtējo vidi no iespējamo ārkārtējo situāciju potenciālajām briesmām un to izraisītajām sekām, sniegtu palīdzību cietušajiem, mazinātu zaudējumus un nodrošinātu maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējās situācijās, kā arī panāktu Latvijas valsts varas un pārvaldes institūciju, tautsaimniecības un iedzīvotāju gatavību darbam situācijās, ko izraisa:

1) dabas katastrofas (vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega un ledus sanesumi, liels karstums, sausums, ugunsgrēki u.c.);

2) tehnogēnas katastrofas, arī ar indīgu ķīmisku, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu noplūdi, elektromagnētisko un radioaktīvo izstarojumu (ražošanas avārijas, sprādzieni, ugunsgrēki rūpniecības, lauksaimniecības un militārajos objektos, naftas un gāzes maģistrālo vadu sistēmās; visu veidu transporta avārijas; ugunsgrēki un sprādzieni sadzīves sektorā; komunālo un enerģētikas tīklu avārijas; hidroelektrostaciju dambju bojājumi vai pārrāvumi; lidmašīnu, raķešu, kosmisko objektu nokrišana u.c.);

3) epidēmijas, epizootijas un epifitotijas, kā arī sevišķi bīstamu infekciju gadījumi;

4) sabiedriskas nekārtības, terorisms;

5) starptautiskās situācijas saasināšanās, kad nepieciešami savlaicīgi preventīvi pasākumi civilās aizsardzības ietvaros;

6) bruņoti konflikti.

Izņēmuma stāvokļa laikā civilās aizsardzības sistēma darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 2. decembra likumu «Par izņēmuma stāvokli» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 51/52).

2. pants. Civilās aizsardzības tiesiskais pamats

Civilās aizsardzības tiesiskais pamats ir šis likums, citi Latvijas Republikas likumi, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un tās prezidija lēmumi, Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumi, kā arī starptautiskie un starpvalstu līgumi, kas saistīti ar iedzīvotāju veselības un dzīvības aizsardzību, saimnieciskās darbības nekaitīgumu un drošības garantēšanu, apkārtējās vides aizsardzību un reglamentē avārijas un glābšanas dienestu, ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas dienestu un citu operatīvo dienestu un spēku, kā arī speciālo fondu izveidošanu, izmantošanu un darbību.

3. pants. Sistēmas galvenie uzdevumi

Sistēmas galvenie uzdevumi ir šādi:

1) prognozēt iespējamās ārkārtējās situācijas, plānot, organizēt un veikt pasākumus, lai mazinātu potenciālās briesmas un zaudējumus, sniegtu palīdzību un likvidētu ārkārtējo situāciju izraisītās sekas;

2) sagatavot iedzīvotājus, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadošos darbiniekus, valsts un nozaru dienestus un specializētās vienības darbam iespējamās ārkārtējās situācijās;

3) nodrošināt kontroles un novērošanas tīkla darbību, sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas un avārijas un glābšanas dienesta pastāvīgu gatavību un materiāltehnisko apgādi;

4) nodrošināt maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējās situācijās;

5) nodrošināt tautsaimniecības nozaru, resoru un dienestu saskaņotu darbību iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu un glābšanas pasākumu veikšanā, reģionālo un starptautisko nolīgumu izpildi;

6) pilnveidot iespējamo ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu un glābšanas pasākumu kompleksu.

4. pants. Sistēmas organizācijas principi

Sistēmā tiek iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma formas, kā arī visi darbspējīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Pārējie Latvijas Republikas iedzīvotāji var iekļauties sistēmā brīvprātīgi.

Sistēmas organizācijas pamatā ir teritoriālais princips, tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir rajoni un republikas pilsētas.

6. pants. Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra uz-devumi un pienākumi

Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra uzdevums ir izveidot Latvijas Republikas civilās aizsardzības sistēmu, plānot, organizēt, koordinēt un kontrolēt tās darbību. Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra pienākums ir:

1) izveidot sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmu, kontroles novērošanas tīklu, Civilās aizsardzības informācijas un skaitļošanas centru, republikas civilās aizsardzības mācību, zinātnisko un metodisko bāzi un nodrošināt tās darbību;

2) nodrošināt valsts civilās aizsardzības pārraudzības sistēmu;

3) organizēt un koordinēt sistēmas ātrās reaģēšanas spēku darbību;

4) organizēt sistēmas materiāltehnisko nodrošināšanu, izstrādāt priekšlikumus par valsts finansu fonda lielumu un tā veidošanas kārtību, izveidot tās neaizskaramo rezervju fondu un valsts finansu fondu;

5) izstrādāt Latvijas Republikas civilās aizsardzības pasākumu, avārijas un glābšanas darbu perspektīvās attīstības valsts plānus;

6) organizēt, lai tiktu izstrādātas un ieviestas Latvijas Republikas civilās aizsardzības inženiertehnisko pasākumu projektēšanas normas un uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju licencēšanas kārtība;

7) novērtēt pilsētu, rajonu, apdzīvoto vietu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju bīstamības pakāpi, sadalot riska grupās;

8) izstrādāt un sistematizēt pašvaldību un nozares pārvaldes institūciju uzdevumus civilajā aizsardzībā un koordinēt to darbību šajā jomā;

9) organizēt iedzīvotāju, vispārizglītojošo skolu un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņu un augstskolu studentu sagatavošanu rīcībai un uzvedībai iespējamās ārkārtējās situācijās, kā arī sistēmas vadītāju, speciālistu un sistēmas spēku sagatavošanu, īpašu uzmanību pievēršot mācībām un treniņiem pilsētās, rajonos, apdzīvotajās vietās, uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, iestādēs un organizācijās, kuras pieder pie paaugstināta riska grupas;

10) organizēt, lai tiktu izstrādātas un apstiprinātas mācību programmas civilās aizsardzības jautājumos, arī augstskolām;

11) organizēt ārkārtējo situāciju problēmu zinātnisko izpēti, zinātnes un tehnikas sasniegumu un starptautiskās pieredzes izmantošanu;

12) veidot sistēmas sadarbību ar Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām, brīvprātīgajām organizācijām, kā arī ar līdzīgām citu reģionu un valstu sistēmām;

13) izstrādāt sistēmas darbībai nepieciešamos normatīvos aktus, kontrolēt civilās aizsardzības likumdošanas aktu un citu normatīvo aktu noteikumu ievērošanu;

14) noteikt sistēmas pārvaldes institūciju un izpildinstitūciju štatu paraugstruktūru paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

7. pants. Civilās aizsardzības centra tiesības

Civilās aizsardzības centram ir tiesības:

1) dot norādījumus pašvaldībām un nozaru pārvaldes institūcijām civilās aizsardzības jautājumos un kontrolēt to izpildi;

2) iesaistīt pašvaldības un nozaru pārvaldes institūcijas, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un iedzīvotājus civilās aizsardzības uzdevumu risināšanā ārkārtējās situācijās (to tiešu draudu gadījumā), mācībās, treniņos un citos pasākumos;

3) saņemt no pašvaldībām un nozaru pārvaldes institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām sistēmas darbības nodrošināšanai un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4) ar valdības atļauju ārkārtējās situācijās izmantot sistēmas neaizskaramo rezervju fondu un valsts finansu fondu;

5) pārbaudīt sistēmas gatavību pašvaldībās un nozaru pārvaldes institūcijās, uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, iestādēs un organizācijās;

6) ierosināt apbalvot amatpersonas un iedzīvotājus par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi un darbību ārkārtējās situācijās.

8. pants. Sistēmas ātrās reaģēšanas spēki

Sistēmas ātrās reaģēšanas spēki ir Civilās aizsardzības centra struktūras, avārijas un glābšanas dienests, sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēma, kontroles un novērošanas tīkls, profesionālās un brīvprātīgās avārijas un glābšanas vienības, kā arī specializētās vienības (arī pastāvīgās gatavības specializētās vienības) un dienesti.

Avārijas un glābšanas dienesta pamatsastāvs ir ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policija, ātrā un neatliekamā medicīniskā palīdzība un pastāvīgās gatavības specializētās vienības.

Avārijas un glābšanas dienests var saņemt palīdzību no Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām un brīvprātīgajām organizācijām.

Personām, kurām saskaņā ar šo likumu civilās aizsardzības uzdevumu izpilde ietilpst dienesta pienākumos, ir tiesības uz bezmaksas ēdināšanu, ietērpu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas nepieciešami, lai pildītu pienākumus ārkārtējās situācijās (to tiešu draudu gadījumā), kā arī uz papildu sociālo nodrošinājumu Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Ātrās reaģēšanas spēkus darbā iesaista:

1) visā valsts teritorijā — Latvijas Republikas valdības vadītājs;

2) republikas pilsētu, rajonu teritorijā — attiecīgās pašvaldības vadītājs;

3) tautsaimniecības uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, iestādēs un organizācijās to vadītāji;

4) tautsaimniecības nozaru pārvaldes institūciju vadītāji konkrētā ārkārtējā situācijā var iesaistīt darbā rajonos un pilsētās sev pakļauto nozaru specializētos spēkus no ārkārtējās situācijas neskartajām (mazāk skartajām) administratīvajām teritorijām. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs avārijas un glābšanas darbos iesaista citu reģionu un valstu spēkus, starptautiskos glābšanas un palīdzības dienestus un vienības.

Ātrās reaģēšanas spēkus ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja piekrišanu var iesaistīt avārijas un glābšanas darbos ārpus valsts teritorijas.

9. pants. Tautsaimniecības nozaru pārvaldes institūciju uzdevumi, tiesības un pienākumi

Tautsaimniecības nozaru pārvaldes institūciju uzdevums ir izveidot civilās aizsardzības nozaru specializētos dienestus (vienības) un nodrošināt to gatavību.

Tautsaimniecības nozaru pārvaldes institūcijām ir tiesības saņemt no Civilās aizsardzības centra un citām pārvaldes institūcijām savu civilās aizsardzības uzdevumu izpildei un praktiskā darba veikšanai nepieciešamo informāciju, izveidot ārkārtējās situācijas daļu (nozares dienestu), šā darba veikšanai noteikt vadītāja vietnieka vai cita darbinieka štata vienību vai uzdot šā darba veikšanu ārštata darbiniekam, taču tas neatbrīvo nozares vadītāju no atbildības par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi.

Tautsaimniecības nozare var veidot ārkārtējās situācijas materiāltehnisko rezervju fondu.

Tautsaimniecības nozaru pārvaldes institūciju pienākums ir:

1) saskaņā ar saņemto uzdevumu budžeta iestādēs izstrādāt vai saimnieciskā aprēķina iestādēs koordinēt nozares specializēto dienestu civilās aizsardzības, avārijas un glābšanas darbu un perspektīvās attīstības plānus, civilās aizsardzības specializētos uzdevumus savas nozares uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām;

2) kontrolēt nozares specializēto dienestu (vienību) gatavību, sniegt praktisku palīdzību šo dienestu (vienību) apmācībā un apgādē ar speciālo inventāru un tehniku;

3) izstrādāt ar kapitālieguldījumiem un materiāltehniskajiem līdzekļiem saistīto valsts pasūtījumu plāna projektus un tos iesniegt noteiktā kārtībā, kontrolēt apstiprināto plānu izpildi;

4) sniegt citām pārvaldes institūcijām nepieciešamo informāciju to civilās aizsardzības uzdevumu izpildei;

5) piedalīties valsts civilās aizsardzības pārraudzības sistēmas nodrošināšanā.

10. pants. Pašvaldību institūciju uzdevumi un tiesības

Pašvaldību institūciju uzdevums ir nodrošināt sistēmas uzdevumu izpildi, šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumu ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Pašvaldību institūcijām ir tiesības:

1) saņemt uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju no Civilās aizsardzības centra un no visiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām;

2) izveidot civilās aizsardzības nodaļu vai uzdot civilās aizsardzības pasākumu veikšanu štata vai ārštata darbiniekiem, taču tas neatbrīvo pašvaldības vadītāju no atbildības par civilo aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

3) kontrolēt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi, civilās aizsardzības likumdošanas aktu un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

4) pieprasīt no Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centrs un saņemt maksimāli iespējamo palīdzību ārkārtējās situācijās (te tiešu draudu gadījumā) preventīvo pasākumu, glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu veikšanai, ja teritoriālie spēki un līdzekli nav pietiekami.

11. pants. Pašvaldību institūciju pienākumi

Pašvaldību institūciju pienākums ir:

1) izstrādāt un saskaņot ar Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centru civilās aizsardzības pasākumu, avārijas un glābšanas darbu perspektīvās attīstības teritoriālos plānus atbilstoši saņemtajam uzdevumam;

2) izstrādāt civilās aizsardzības uzdevumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm, organizācijām un saimniecībām un kontrolēt to izpildi;

3) sniegt sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamo informācija arī savlaicīgu operatīvo informāciju, Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centram, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī citām pašvaldību institūcijām, ja tas skar to intereses;

4) organizēt un veikt civilās aizsardzības preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

5) noteikt īpašu dzīves un saimnieciskas darbības režīmu attiecīgās administratīvās teritorijas robežās ārkārtējās situācijās (to tiešu draudu gadījumā) Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā;

6) nodrošināt un kontrolēt teritoriālo ātrās reaģēšanas spēku gatavību;

7) nodrošināt nepieciešamos darba un sadzīves apstākļus ārkārtējās situācijās (to tiešu draudu gadījumā) palīgā pieaicinātajiem tu administratīvo teritoriju, valsts un starptautisko ātrās reaģēšanas un glābšanas dienestu spēkiem;

8) nodot teritoriālos ātrās reaģēšanas spēkus Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra rīcībā pēc tā pieprasījuma;

9) sniegt maksimāli iespējamo visu veidu palīdzību ārkārtējās situācijās cietušajiem;

10) piedalīties civilas aizsardzības pārraudzības valsts sistēmas nodrošināšanā;

11) veidot centralizētus ārkārtējo situāciju neaizskaramo materiāltehnisko rezervju un ārpusbudžeta finansu fondus.

12. pants. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas vadītāja uzdevumi un tiesības

Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas, citā administratīvajā teritorijā esošās filiāles, pārstāvniecības un nodaļas (turpmāk — iestāde) vadītāja (darba devēja) uzdevums ir nodrošināt sistēmas uzdevumu izpildi, šā likuma un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu viņam pakļautajā iestādē neatkarīgi no tās piederības, resorpakļautības un īpašuma formas.

Iestādes vadītājam ir tiesības:

1) atkarībā no darba apjoma izveidot ārkārtējo situāciju daļu, noteikt vietnieka vai cita izpilddarbinieka štata vienību civilās aizsardzības jautājumos vai uzdot šā darba veikšanu ārštata darbiniekam, taču tas neatbrīvo iestādes vadītāju no atbildības par iestādes civilo aizsardzību;

2) pieprasīt no attiecīgās pašvaldības vadītāja un saņemt maksimāli iespējamo palīdzību ārkārtējās situācijās (to tiešu draudu gadījuma) preventīvo pasākumu un glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu veikšanai, ja iestādes spēki un līdzekļi ir nepietiekami;

3) saņemt uzdevumu izpildei nepieciešamos metodiskos materiālus un informāciju no pašvaldības un Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra.

13. pants. Iestādes vadītāja pienākumi

Iestādes vadītāja pienākums ir:

1) nodrošināt civilās aizsardzības likumdošanas aktu un citu normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi iestādē;

2) nodrošināt saņemto uzdevumu izpildi un saskaņā ar tiem strādāt iestādes civilās aizsardzības un avārijas un glābšanas darbu plānus;

3) sniegt noteiktā kārtībā sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī savlaicīgu operatīvo informāciju augstākām instancēm;

4) organizēt un veikt civilās aizsardzības preventīvos pasāku mūs, avārijas un glābšanas darbus un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumus iestādes teritorijā;

5) par ārkārtējo situāciju iestādē nekavējoties informēt tajā strādājošos, kā arī tieši apdraudētās apkārtējās teritorijas iedzīvotājus, vienlaikus sniedzot nepieciešamākos norādījumus, kā rīkoties un iz turēties;

6) izveidot iestādē nepieciešamās avārijas un glābšanas darbu, kā arī palīdzības vienības (grupas, nodaļas) no iestādes darbiniekiem vai, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, izveidot šādas vienības (grupas, nodaļas), pamatojoties uz līgumu ar brīvprātīgajām organizācijām vai citām iestādēm; nodrošināt šo vienību (grupu nodaļu) gatavību;

7) nodot iestādes avārijas un glābšanas darbu un palīdzības vienības (grupas, nodaļas) attiecīgās pašvaldības rīcībā pēc tās pieprasījuma;

8) nodrošināt iestādes saimnieciskās darbības maksimāli iespējamo stabilitāti ārkārtējās situācijās;

9) veidot iestādē ārkārtējo situāciju neaizskaramo materiāltehnisko rezervju fondu;

10) organizēt darbinieku apmācību civilās aizsardzības jautājumos, radīt darbinieku apmācībai, speciālistu un spēku sagatavošanai nepieciešamos ekonomiskos, sociālos un materiāltehniskos apstākļus;

11) nodrošināt ekonomiskos, sociālos un materiālos priekšnoteikumus, lai ieinteresētu darbiniekus sistēmas uzdevumu izpildē.

14. pants. Iedzīvotāju tiesības

Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir tiesības:

1) saņemt valsts aizsardzību pret iespējamo ārkārtējo situāciju potenciālajām briesmām un to izraisītajām sekām;

2) apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas civilās aizsardzības jautājumos;

3) izmantot kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus, materiāltehnisko nodrošinājumu un, ja nepieciešams, citu sistēmas īpašumu;

4) saņemt pagaidu dzīvojamo platību, pirmās nepieciešamības priekšmetus un pārtiku, materiālo un finansiālo palīdzību, ja ārkārtējā situācijā zaudēta dzīvesvieta un iztikas līdzekļi.

15. pants. Iedzīvotāju pienākumi

Latvijas Republikas iedzīvotāju pienākums ir:

1) pildīt šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, kā arī sistēmas ietvaros uzticētos pienākumus un uzdevumus;

2) apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas attiecība uz to, kā rīkoties un izturēties ārkārtējās situācijās, izmantot tās pašpalīdzībā un savstarpējā palīdzībā;

3) sniegt savlaicīgu informāciju pašvaldību institūcijām un Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra struktūrām par radušos ārkārtējo situāciju, kā arī par saimniecisko vai citu veidu darbību un apstākļiem, kas rada reālus ārkārtējās situācijas draudus.

16. pants. Materiāltehniskā apgāde

Sistēmas materiāltehniskā apgāde tiek veikta centralizēti kā valsts pasūtījums.

Ārkārtējās situācijās tiek izmantoti materiāltehniskie līdzekļi, pirmās nepieciešamības preces un pārtikas produkti no civilās aizsardzības neaizskaramo rezervju valsts, pašvaldību, tautsaimniecības nozaru un uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju fondiem.

Speciālās aparatūras, darbarīku, ierīču, preparātu, materiālu un līdzekļu izgatavošanai un iegādei tiek izmantotas tautsaimniecības iespējas, valsts pasūtījums un iepirkums no ārvalstīm.

17. pants. Sistēmas informatīvā un zinātniskā nodrošināšana

Sistēmas informatīvo nodrošināšanu veic:

1) Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra informācijas un skaitļošanas centrs;

2) līdzīgi centri rajonos un republikas pilsētās;

3) sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēma.

Sistēmas zinātnisko nodrošināšanu veic attiecīgās iestādes un laboratorijas kā valsts pasūtījumu.

18. pants. Sistēmas finansēšana

Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra un teritoriālo spēku, tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu, organizāciju, civilās aizsardzības dienestu un speciālistu, kā arī profesionālo spēku un pastāvīgas gatavības ātrās reaģēšanas spēku finansēšana (arī papildu finansēšana) un civilās aizsardzības Pasākumu finansēšana tiek veikta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju līdzekļiem, no ziedojumiem, kā arī no speciāli izveidojama civilās aizsardzības apdrošināšanas fonda.

Tiek noteikti šādi finansēšanas avoti:

1) Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centram un tā struktūrām, avārijas un glābšanas dienesta spēkiem — valsts budžets;

2) sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmai, kontroles un novērošanas tīklam atbilstoši pakļautībai — valsts budžets vai pašvaldību budžeti;

3) pašvaldību civilās aizsardzības nodaļām un teritoriālajiem spēkiem — pašvaldību budžeti;

4) uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju spēkiem — pašu budžets;

5) brīvprātīgajām vienībām — brīvprātīgo organizāciju un pašvaldību budžeti, ziedojumi u. tml.;

6) ārkārtējās situācijās avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu papildu finansēšanai — to tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju līdzekļi, kas vainīgas ārkārtējās situācijas izraisīšanā, kā arī civilās aizsardzības valsts, pašvaldības un tautsaimniecības nozaru finansu fonds, ziedojumi un civilās aizsardzības apdrošināšanas fonds.

19. pants. Sistēmas speciālistu un tās spēku sagatavošanas un iedzīvotāju apmācīšanas pamatprincipi

Sistēmas speciālistu un tās spēku sagatavošanas un iedzīvotāju apmācīšanas pamatprincipi paredz:

1) civilās aizsardzības un ekoloģijas speciālistu sagatavošanu veikt valsts augstskolās un Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra mācību bāzē;

2) augstskolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs obligātu civilās aizsardzības kursa apgūšanu atbilstoši attiecīgās tautsaimniecības nozares ražošanas īpatnībām;

3) valsts obligātā dienesta civilās aizsardzības vienībās sagatavot avārijas un glābšanas darbu un plaša profila tehniskos speciālistus;

4) plaši iesaistīt masu informācijas līdzekļus, kursus, mācību un konsultāciju punktus, vispārizglītojošajās skolas, vidējās speciālās un augstākās mācību iestādes iedzīvotāju apmācīšanai, kā rīkoties ārkārtējās situācijās, pašpalīdzības un savstarpējās palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās un nelaimes gadījumos; vispārizglītojošās skolās noteikt skolēnu obligāto apmācību šajos jautājumos;

5) veikt tautsaimniecības nozaru, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu, organizāciju, specializēto dienestu un vienību (grupu) sagatavošanu nozaru un uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju ietvaros, kā arī teritoriālās kompleksās mācībās un treniņos;

6) veikt valsts, pašvaldību un tautsaimniecības nozaru pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu, organizāciju specializēto vienību vadītāju apmācību Latvijas Republikas Civilās aizsardzības mācību bāzē.

Par sistēmas speciālistu un tās spēku sagatavošanas un iedzīvotāju apmācīšanas organizāciju un nodrošināšanu uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā, iestādē un organizācijā atbild darba devējs.

20. pants. Ārkārtējo situāciju raksturojums

Sistēmas ārkārtējo gatavību nosaka tajās administratīvajās teritorijās, uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, iestādēs un organizācijās, kur šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos ir notikušas vai vistuvākajā laikā ir iespējamas dabas, tehnogēnas vai sociālas katastrofas ar iedzīvotāju masveida upuriem (cietušajiem), zaudējumiem tautsaimniecībai, kaitējumu apkārtējai videi, saimnieciskās darbības piespiedu apstāšanos un kur nepieciešami avārijas un glābšanas darbi un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumi.

Atbilstoši ārkārtējās situācijas apjomam un ātrās reaģēšanas spēku iespējām izšķir:

1) republikas pilsētas, rajona mēroga ārkārtējās situācijas — ja ārkārtējās situācijas apjoms nepārsniedz šīs administratīvās teritorijas robežas un intereses un ātrās reaģēšanas spēku iespējas;

2) reģionāla mēroga ārkārtējās situācijas — ja ārkārtējās situācijas apjoms pārsniedz vienas republikas pilsētas, rajona administratīvās teritorijas robežas un intereses, bet valsts ātrās reaģēšanas spēku iespējas ir pietiekamas avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu īstenošanai;

3) valsts mēroga ārkārtējās situācijas — ja ārkārtējās situācijas apjoms pārsniedz valsts ātrās reaģēšanas spēku iespējas avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai.

21. pants. Sistēmas ārkārtējās gatavības izsludināšana

Sistēmas ārkārtējo gatavību izsludina uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu ārkārtējās situācijas tiešos draudus un veiktu avārijas un glābšanas darbus un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

Sistēmas ārkārtējo gatavību izsludina:

1) republikas pilsētas, rajona pašvaldības vadītājs — republikas pilsētas, rajona mērogā;

2) Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs reģiona un valsts mērogā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs izsludina par katastrofas zonu valsts teritoriju, kurā dzīves un saimnieciskās darbības atjaunošanai nepieciešami ilgtermiņa apjomīgi ārkārtējās situācijas seku likvidēšanas pasākumi. Pieņemtais lēmums triju dienu laikā jāapstiprina Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

22. pants. Īpašu režīmu noteikšana

Teritorijā, kur radusies ārkārtēja situācija, nosaka īpašus dzīves, saimnieciskās darbības, informēšanas un citu veidu darbības režīmus atbilstoši ārkārtējās situācijas veidam, raksturam, apjomam, teritorijas saimnieciskajām, sociālajām un citām īpatnībām, īpašie režīmi ir ārkārtējo situāciju preventīvo pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu sastāvdaļa.

Īpašos režīmus uz laiku, kas nepieciešams ārkārtējās situācijas normalizēšanai, nosaka:

1) Latvijas Republikas valdības vadītājs — reģionā vai valsts teritorijā;

2) republikas pilsētas, rajona pašvaldības vadītājs — republikas pilsētas, rajona teritorijā.

23. pants. Riska grupas objekti

Riska grupas objekti ir uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas (transports, ražotnes, iekārtas, ietaises utt.), kuru saimnieciskā darbība saistīta ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ar ugunsnedrošām, sprādzienbīstamam, indīgām ķīmiskām, bioloģiski aktīvām un radioaktīvām vielām (priekšmetiem, iekārtām) tādos daudzumos, kas ražošanas avāriju vai kādu ārēju faktoru iedarbes rezultātā var izraisīt republikas pilsētas, rajona, reģionāla vai valsts mēroga ārkārtējās situācijas.

Atbilstoši iespējamās ārkārtējās situācijas mērogam un bīstamības pakāpei riska grupas objektus iedala trijās paaugstinātas bīstamības grupās:

1) I — valsts nozīmes grupa;

2) II — reģionālas nozīmes grupa;

3) III — republikas pilsētas, rajona nozīmes grupa.

Objektu piederību pie riska grupas un to bīstamības pakāpi nosaka Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centrs.

Riska grupas objektiem jāizdara apdrošināšanas maksājumi civilās aizsardzības valsts apdrošināšanas fondā.

Apdrošināšanas maksājumu lielumu katru gadu nosaka Latvijas Republikas valdība atbilstoši paaugstinātās bīstamības grupai un pakāpei.

24. pants. Atbildības veidi

Personas, kuras pārkāpušas šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus civilās aizsardzības jomā, var saukt pie kriminālās, administratīvās vai disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

25. pants. Atbildība par kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot civilās aizsardzības noteikumus

Iedzīvotāju un amatpersonu saukšana pie kriminālās, administratīvās vai disciplinārās atbildības neatbrīvo viņus no pienākuma atlīdzināt nodarītos materiālos zaudējumus, kā arī izdevumus avārijas un glābšanas darbu un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu veikšanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. pants. Saimnieciskās darbības un citu veidu darbības ierobežošana un apturēšana

Saimniecisko darbību un citu veidu darbību, kuras rezultātā tiek pārkāpts šis likums un citi normatīvie akti un radusies ārkārtējā situācija vai tās tieši draudi, var ierobežot un apturēt Latvijas Republikas valdības vadītājs, viņa uzdevumā — Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra izpilddirektors vai citas pilnvarotas valsts institūcijas likumā noteiktajā kārtībā.

27. pants. Starptautiskās sadarbības tiesiskais pamats

Latvija Republikas starptautisko sadarbību civilās aizsardzības jautājumos realizē, pamatojoties uz vispāratzītiem starptautiskajiem civilās aizsardzības, cilvēktiesību aizsardzības, vides aizsardzības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanas principiem un ievērojot starptautiskos līgumus, konvencijas un citus normatīvos aktus.

28. pants. Starptautiskie un starpvalstu līgumi

Latvijas Republika piedalās ANO programmu un reģionālo konvenciju izpildē un ir pārstāvēta starptautiskajās organizācijās.

Latvijas Republika slēdz reģionālos, starpvalstu un starptautiskos līgumus jautājumos, kas saistīti ar ārkārtējo situāciju prognozēšanu un attiecīgu pasākumu plānošanu, preventīvo pasākumu un glābšanas darbu veikšanu, ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanu un civilās aizsardzības problēmām.

Šo līgumu izpildi koordinē Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centrs.