Darbības ar dokumentu
1. pants. Likuma uzdevumi
Likuma uzdevums ir:
1) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus;
2) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un pastāvēšanas nodrošinājumu;
3) noteikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību;
4) savienot valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.
2. pants. Likuma objekti
Likuma objekti ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk — aizsargājamās teritorijas).
Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā:
— aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);
— nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
— saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi.
(Ceturtā daļa izslēgta ar 30.10.1997. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
3. pants. Dabas rezervāti
(1) Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.
(2) Dabas rezervātos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un cita veida darbības. Dabas rezervātu teritorijā var būt zonas, kurās atļauta ierobežota saimnieciskā, rekreācijas, izglītojošā vai citāda darbība, kas neapdraud dabas etalonu saglabāšanos un nav pretrunā ar aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un rezervāta izveidošanas mērķi.
4. pants. Nacionālie parki
(1) Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
(2) Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.
(3) Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.
4.1 pants. Biosfēras rezervāti
Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.
(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
5. pants. Dabas parki
(1) Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
(2) Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
6. pants. Dabas pieminekļi
Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.
Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un akmeņu saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija 10 metru rādiusā ap tiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
7. pants. Dabas liegumi
Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
8. pants. Aizsargājamo ainavu apvidi
Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi un ainavu tās daudzveidībā, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu.
9. pants. Aizsargājamo teritoriju jaunu kategoriju noteikšana
(Izslēgts ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
10. pants. Aizsargājamo teritoriju ietilpināšana citu kategoriju aizsargājamā teritorijā
Aizsargājamā teritorijā, kurai ir dažādi mērķi un funkcijas, var ietilpināt citas kategorijas aizsargājamās teritorijas.
11. pants. Priekšlikumu iesniegšana un to izskatīšanas kārtība
Priekšlikumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu var izteikt fiziska vai juridiska persona rakstveidā, pievienojot pamatojumu un shēmu noteiktā mērogā.
Priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu iesniedz reģionālajai vides pārvaldei. Atbilde par priekšlikuma turpmāko izskatīšanu vai tā izskatīšanas izbeigšanu jāsniedz mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.
Galīgo atzinumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, pamatojoties uz ekspertu atzinumu, dod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Reģionālā vides pārvalde informē pašvaldības, zemes īpašniekus un lietotājus par saņemto priekšlikumu un galīgo atzinumu izveidot aizsargājamo teritoriju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
12. pants. Lēmuma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti
Lai dotu galīgo atzinumu un pieņemtu lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti:
1) zinātnisks pamatojums;
2) plāns ar piesaisti un robežām mērogā, kas noteikts zemes ierīcību regulējošajos normatīvajos aktos;
3) aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna pamatprincipi;
4) pašvaldības izziņa par fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošajām zemes platībām;
5) (izslēgts ar 30.10.1997. likumu).
Šo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nodrošina attiecīgā reģionālā vides pārvalde.
Ja nepieciešams, var pievienot citus dokumentus, ko pieprasa attiecīgā valsts institūcija, kura sagatavo vai pieņem lēmumu par aizsargājamās teritorijas izveidošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
13. pants. Izveidošanas kārtība
Dabas rezervātus, nacionālos parkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu.
Aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets.
Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības.
(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
14. pants. Aizsargājamo teritoriju iezīmēšana plānos un apzīmēšana dabā
Izveidoto aizsargājamo teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem.
Aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lieto speciālas informatīvas zīmes, kuru paraugus, lietošanas un izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
15. pants. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Katrai aizsargājamai teritorijai izstrādā aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai nodrošinātu šīs teritorijas aizsardzību un nepieļautu tās vērtības samazināšanos. Aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi nosaka nepieciešamo, pieļaujamo un aizliegto darbību šajās teritorijās.
Ir vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi un aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni.
16. pants. Vispārējie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Vispārējos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kuros reglamentēti tajās pieļaujamo un aizliegto darbību veidi, nosaka Ministru kabinets.
(30.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
17. pants. Individuālie aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Aizsargājamai teritorijai pēc atbildīgā ministra priekšlikuma var izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, pamatojoties uz vispārējiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnībām un izveidošanas mērķi.
Individuālos aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.
Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē attiecīgā pašvaldība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
18. pants. Aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāni
Aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plānu izstrādā noteiktam laika posmam atbilstoši par vides aizsardzību atbildīgā ministra (turpmāk — atbildīgais ministrs) ieteikumiem. Šis plāns nosaka administratīvos, dabas aizsardzības un citus nepieciešamos pasākumus, kā arī teritorijas iedalījumu zonās atbilstoši tajās veicamajiem aizsardzības un izmantošanas pasākumiem. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, nodrošinot teritorijas vērtības saglabāšanu un tās izveidošanas mērķu sasniegšanu.
Dabas aizsardzības plānu apstiprina atbildīgais ministrs.
Dabas aizsardzības plāns ir saistošs visu līmeņu teritorijas plānojumiem.
(30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
19. pants. Aizsargājamo teritoriju iedalījums zonās
Aizsargājamās teritorijas, kurām ir dažādi mērķi, var iedalīt funkcionālās zonās. Tām ir atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
20. pants. Aizsargājamo teritoriju apmeklēšanas regulēšana
Aizsargājamo teritoriju apmeklēšana atpūtas, tūrisma, ekoloģiskās izglītošanas un zinātniskās izpētes nolūkos notiek saskaņā ar aizsargājamo teritoriju vispārējiem un katras teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.
Aizsargājamās teritorijas apmeklēšanu kontrolē šīs teritorijas administrācija un attiecīgā reģionālā vides pārvalde.
Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju apmeklēšanu kontrolē attiecīgā pašvaldība.
(30.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
21. pants. Aizsargājamās teritorijas aizsardzības nodrošināšana, veicot plānošanu un projektēšanas darbus
Veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu, un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
22. pants. Informēšana par aizsargājamām teritorijām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un reģionālās vides pārvaldes, aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijas un pašvaldības nodrošina, lai informācija par aizsargājamās teritorijas robežām, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumi būtu pieejami.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un reģionālās vides pārvaldes ir tiesīgas noteikt ierobežojumus informācijai par atsevišķām aizsargājamām teritorijām. Jebkura veida informācijas izplatīšana par aizsargājamo teritoriju vai sugām un biotopiem tajā, ja tā var negatīvi ietekmēt šīs teritorijas, sugu vai biotopu turpmāko aizsardzību, ir jāsaskaņo ar šīs aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
23. pants. Aizsargājamo teritoriju simbolika
Aizsargājamo teritoriju simboliku izmanto atbildīgā ministra noteiktajā kārtībā.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
24. pants. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi
Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir:
1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;
2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
25. pants. Aizsargājamo teritoriju pārvalde
Zinātniskās, dabas aizsardzības un citādas darbības veikšanai aizsargājamās teritorijās, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var izveidot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju.
Lēmumu par aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas izveidošanu pieņem valsts institūcija, ar kuras lēmumu ir izveidota aizsargājamā teritorija.
To aizsargājamo teritoriju pārvaldi, kurām nav savas pārvaldes institūcijas, realizē pašvaldības.
Aizsargājamo teritoriju pārvaldi koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņošanai pēc atbildīgā ministra priekšlikuma var izveidot aizsargājamās teritorijas konsultatīvo padomi, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — atbildīgais ministrs.
Lai nodrošinātu ar dabas aizsardzību saistīto normatīvo aktu efektīvu izpildi, kā arī lai veicinātu vienotas dabas aizsardzības un dabas resursu izmantošanas politikas realizēšanu, Ministru kabinets izveido Dabas aizsardzības pārvaldi. Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumu apstiprina atbildīgais ministrs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
26. pants. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas organizēšana
Nepieciešamo saimniecisko pasākumu veikšanai aizsargājamās teritorijās likumā noteiktajā kārtībā var izveidot bezpeļņas organizācijas.
27. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kontrole
Aizsargājamo teritoriju valsts kontroli īsteno Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, aizsargājamo teritoriju administrācijas un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
28. pants. Finansēšanas avoti
Saeimas un Ministru kabineta apstiprināto aizsargājamo teritoriju izveidošanu, saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, uzturēšanu un pārvaldi finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem.
Aizsargājamo teritoriju pārvaldes institūcijām un pašvaldībām (ja nav speciālās pārvaldes institūcijas) ir tiesības izmantot ienākumus no bezpeļņas organizāciju saimnieciskās darbības un ziedojumus naudas līdzekļu vai mantas veidā, kā arī līdzekļus no naudas sodiem un videi nodarīto zaudējumu atlīdzības, kas iegūti par šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Šos līdzekļus var izmantot tikai aizsargājamās teritorijas saglabāšanai un uzturēšanai.
Aizsargājamo teritoriju izveidošanai, saglabāšanai un uzturēšanai var izveidot arī speciālus fondus.
Valsts meža dienesta amatpersonām, kuru uzraudzības teritorijā ietilpst aizsargājamās teritorijas, par papildu pienākumu veikšanu var noteikt piemaksas no aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijas algu fonda.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
29. pants. Atlīdzība sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās
Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citādu likumā noteikto atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana rada viņiem zaudējumus.
Gadījumos, kad pēc zemes īpašuma tiesību atjaunošanas zeme tiek iekļauta dabas rezervātos, dabas liegumos vai citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta vai dabas lieguma zonās, zemes īpašniekam, ja jaunie īpašuma tiesību aprobežojumi viņu neapmierina, ir tiesības attiecīgo zemi apmainīt pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldību zemi.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
30. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas un kompensēšanas kārtība
Šā likuma 29.pantā minēto zaudējumu apjoma noteikšanas un atlīdzināšanas, kā arī līdzvērtīgas zemes apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
31. pants. Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs
Aizsargājamo teritoriju valsts kadastrs ir datu krājums, kurā ir ziņas par visām aizsargājamām teritorijām Latvijā.
Aizsargājamo teritoriju valsts kadastra formu, kārtošanu un izmantošanu nosaka atbildīgais ministrs. Valsts kadastra kārtošanu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
32. pants. Zinātniskie pētījumi aizsargājamās teritorijās
Visi zinātniskie pētījumi, kurus paredzēts veikt aizsargājamās teritorijās, ir jāsaskaņo ar aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūciju un likumā noteiktajā kārtībā arī ar zemes īpašnieku vai lietotāju. Par zinātniskajiem pētījumiem jāinformē pašvaldība.
Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt aizsargājamās teritorijas stāvokli vai būt pretrunā ar tās aizsardzības mērķi.
(Trešā daļa izslēgta ar 28.02.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
32.1 pants. Aizsargājamo teritoriju monitorings
Latvijas Vides aģentūra organizē un koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
33. pants. Zemes īpašuma formas aizsargājamās teritorijās
Zeme aizsargājamās teritorijās var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumā.
Valstij piederošā un piekrītošā zeme dabas rezervātos, dabas liegumos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu un dabas liegumu zonās nav privatizējama vai atsavināma.
Šā panta otrajā daļā minētā zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
34. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās fizisko un juridisko personu īpašumā
Aizsargājamās teritorijās zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem var atjaunot un zemi fizisko un juridisko personu īpašumā var nodot tikai tad, ja šīs personas apņemas ievērot aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānu.
Šā panta pirmajā daļā minētās prasības norādāmas lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu.
Normatīvajos aktos noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi aizsargājamā teritorijā atzīmējami zemes gabala robežu plānos un ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, — reģionālās vides pārvaldes nostiprinājuma lūgumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās institūciju pienākums ir rakstveidā informēt zemes īpašnieku par viņa īpašuma tiesību aprobežojumiem, ja pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas viņa īpašumā esošā zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta un dabas lieguma zonā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
35. pants. Valsts pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās
Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi aizsargājamās teritorijās, izņemot zemi neitrālajās zonās.
Zemes īpašniekam ir pienākums informēt aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, — reģionālo vides pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā.
Aizsargājamās teritorijas administrācija vai, ja tādas nav, — reģionālā vides pārvalde izmanto valsts pirmpirkuma tiesības un pieņem lēmumu, par to rakstveidā informējot zemes īpašnieku mēneša laikā no zemes īpašnieka paziņojuma saņemšanas. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt uz laiku līdz diviem mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
36. pants. Zemes piespiedu atsavināšana aizsargājamās teritorijās
Aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas, kā arī dabas aizsardzības plāna neievērošanas gadījumā valstij ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piespiedu kārtā atsavināt zemi tās īpašniekam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
37. pants. Zemes lietošana aizsargājamās teritorijās
Zemi aizsargājamās teritorijās var nodot lietošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, noslēdzot līgumu par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna ievērošanu.
Līgumu slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Trešā daļa izslēgtas ar 28.02.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
38. pants. Aizsargājamo teritoriju zemes atrašanās pašvaldību īpašumā, lietošanā vai šo teritoriju piederība pie valsts rezerves zemes
(Izslēgts ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
ATBILDĪBA PAR AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS
AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU
39. pants. Atbildība par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu
Fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpušas aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumus, saucamas pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības, disciplinārās vai citas atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
Fizisko un juridisko personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
40. pants. Aizsargājamo teritoriju statusa likvidēšana
Aizsargājamās teritorijas statusu var likvidēt tikai tad, ja zudusi aizsargājamās teritorijas vērtība.
Atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību dod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikai pēc tam, kad saņemts ekspertu slēdziens.
Lēmumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanu, pamatojoties uz šo atzinumu, pieņem valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par attiecīgās aizsargājamās teritorijas izveidošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. un 28.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
41. pants. Starpvalstu līgumi un vienošanās par aizsargājamām teritorijām
Ja starpvalstu līgumā, kas ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā, noteiktas citādas prasības aizsargājamo teritoriju aizsardzībā nekā Latvijas Republikas likumos, spēkā ir starpvalstu līguma prasības, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka stingrākus aizsardzības noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 28.11.1997.)
42. pants. Aizsargājamās teritorijas Latvijas Republikā kā starptautiskā aizsargājamo dabas teritoriju tīkla sastāvdaļa
(1) Latvijas Republikas teritorijā izveidotās aizsargājamās teritorijas noteiktā kārtībā var iekļaut starptautiskas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstos.
(2) Aizsargājamo teritoriju sistēmas izveidē Latvijas Republikā tiek ievēroti starptautisko konvenciju un starptautisko dabas aizsardzības organizāciju ieteikumi.
43.pants. Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas
Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ir vienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls. Tas izveidots, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību vai, kur tas nepieciešams, atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās.
Ministru kabinets nosaka kritērijus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā (turpmāk — kritēriji). Atbildīgais ministrs apstiprina Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstu, kurā iekļautas visas kritērijiem atbilstošās aizsargājamās teritorijas. Latvijas Vides aģentūra sagatavo nepieciešamo informāciju sabiedrībai un Eiropas Komisijai par Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā priekšlikumus jaunu, kritērijiem atbilstošu aizsargājamo teritoriju izveidošanai, aizsargājamās teritorijas kategorijas maiņai vai robežu grozījumiem gadījumos, kad Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000) nav nodrošināts pietiekams aizsardzības režīms.
Jebkurai paredzētajai darbībai, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), veic ietekmes uz vidi novērtējumu, ņemot vērā teritorijas aizsardzības mērķus un izvērtējot arī paredzēto darbību kopīgo ietekmi. Paredzēto darbību atļauj veikt vienīgi tad, ja tā negatīvi neietekmē attiecīgās Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas un nav pretrunā ar tās izveidošanas mērķiem.
Ja paredzētā darbība negatīvi ietekmē attiecīgo Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), to atļauj veikt tikai tādos gadījumos, kad šī darbība ir vienīgais risinājums nozīmīgu sabiedrības sociālo vai ekonomisko interešu apmierināšanai, un tā ietver kompensējošu pasākumu nodrošināšanu Eiropas nozīmes dabas aizsargājamo teritoriju (Natura 2000) tīklam.
(28.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.04.2002.)
1. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kritērijus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanai Latvijā.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |