Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 29.10.2005. - 07.12.2006. / Vēsturiskā
Ministru kabineta noteikumi Nr.416

Rīgā 1998.gada 20.oktobrī (prot. Nr.57 24.§)
Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības un vides un cilvēka aizsardzības prasības ekspluatācijas aizsargjoslās gar siltumtīkliem (turpmāk - aizsargjoslas), aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek noteiktas teritoriju plānojumos un ierīkotas dabā, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām.

2. Siltumtīkli šo noteikumu izpratnē ir ūdens, tvaika vai kondensāta cauruļvadi, to balstu konstrukcijas, kanāli, tuneļi, kameras, sūkņu stacijas un centrālie siltumpunkti siltumenerģijas pārvadei, sadalei un pievadei no siltumenerģijas avota uz patērētāju un ir Aizsargjoslu likuma 46.panta otrajā daļā minēto siltumenerģijas apgādes uzņēmumu sastāvdaļa.

II. Komunikāciju un objektu
ekspluatācijas un drošības prasības

3. Siltumenerģijas apgādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) siltumtīkliem par labu tiek nodibināts ceļa servitūts ar tiesību uz braucamo ceļu. Ceļa servitūtam jāatbilst Civillikuma 1156.-1161.panta noteikumiem.

4. Kanālos vai tuneļos izvietoto siltumtrašu remonta laikā to valdītājam ir tiesības novietot remontam nepieciešamos materiālus, mehānismus un ierīces pie remontējamiem objektiem piecus metrus platā joslā no kanāla vai tuneļa ārmalas. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas par to jābrīdina zemes īpašnieks, un pēc remonta jāatlīdzina viņam tiešie zaudējumi, ja tādi radušies.

5. Juridiskajām un fiziskajām personām, kuras veic darbus aizsargjoslās, tie iepriekš jāsaskaņo ar zemes īpašnieku vai lietotāju. Atļauju darbu veikšanai aizsargjoslās izsniedz, kā arī darbu izpildi kontrolē siltumtīklu valdītājs.

6. Juridiskajām un fiziskajām personām, kuras aizsargjoslā veic Aizsargjoslu likuma 46.panta pirmās daļas 6.punktā minētos darbus, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms darbu sākšanas jāsaskaņo darbu veikšanas nosacījumi ar siltumtīklu valdītāju un jāveic nepieciešamie pasākumi siltumtīklu saglabāšanai.

7. Plānotos siltumtīklu remonta un rekonstrukcijas darbus aizsargjoslās gar autoceļiem atļauts uzsākt tikai pēc to izpildes laika un noteikumu saskaņošanas ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi". Novēršot avārijas, siltumtīklu remontu atļauts veikt bez iepriekšējas saskaņošanas, taču pirms darbu uzsākšanas jāinformē valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi".

(MK 25.10.2005. noteikumu Nr.793 redakcijā)

8. Juridiskajām un fiziskajām personām ir jāpārtrauc zemes darbi un nekavējoties jāziņo siltumtīklu valdītājam un vietējai pašvaldībai, ja, veicot zemes darbus, konstatē darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā neuzrādītus siltumtīklus.

9. Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāpilda siltumtīklu valdītāja likumīgās prasības. Ja darbu veicējas - juridiskās vai fiziskās personas - pārkāpj šo noteikumu prasības, siltumtīklu valdītājam ir tiesības darbus apturēt.

10. Elektrificētā dzelzceļa un tramvaju ekspluatācijas organizācijām jāveic nepieciešamie pasākumi siltumtīklu aizsardzībai pret klaidstrāvām.

III. Vides un cilvēka aizsardzības prasības

11. Aizsargjoslā ir aizliegta jebkāda darbība, kas var traucēt siltumtīklu normālu darbu, tos bojāt vai izraisīt nelaimes gadījumus, kā arī aizliegts:

11.1. nepiederošām personām atrasties nožogotā siltumtīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt to durvis, nožogojumus un lūkas, kā arī darbināt ieslēgšanas un atslēgšanas ierīces un regulēšanas ierīces;

11.2. kāpt uz siltumtīklu konstrukcijām, piesliet pie tām, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus.

12. Zemūdens siltumtīklu pārejām jābūt saskaņotām ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmētām ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens siltumtīkli šķērso kuģojamās un koku pludināšanai izmantojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm, kuru novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto siltumtīklu valdītājs.

IV. Aizsargjoslu izveidošanas un iezīmēšanas kārtība

13. Aizsargjoslu izveidošana, konkrētu robežu noteikšana un aizsargjoslu iezīmēšana plānos tiek veikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.panta prasībām.

14. Aizsargjoslas robežu zemesgabalu plānos un detālplānojumos zemesgrāmatā reģistrētajiem zemes īpašumiem atzīmē neatkarīgi no tā, vai aizsargjoslas nosacītā robeža šķērso ēkas, būves u.tml. vai aizskar citu zemes īpašumu.

V. Aizsargjoslu uzturēšana
un to stāvokļa kontroles mehānisms

15. Aizsargjoslas uztur kārtībā siltumtīklu valdītājs.

16. Siltumtīklu valdītājs izcērt aizsargjoslā augošos kokus un krūmus, pirms tam saņemot ciršanas biļeti. Kokmateriāli pieder ciršanas biļetes saņēmējam.

17. Lai novērstu avāriju vai likvidētu tās sekas, siltumtīklu valdītājam ir tiesības pirms ciršanas biļetes vai apliecinājuma saņemšanas nocirst gar siltumtīkliem atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud siltumtīklu darbību, par to iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju. Šādos gadījumos siltumtīklu valdītājs ciršanas biļeti vai apliecinājumu saņem 10 dienu laikā pēc ciršanas.

18. Aizsargjoslu stāvokli savas kompetences ietvaros kontrolē siltumtīklu valdītājs un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

VI. Informācija par aprobežojumiem

19. Nosakot aprobežojumus jaunceļamu siltumtīklu aizsargjoslās un gadījumos, ja zemes īpašuma tiesības lauku apvidos ir nostiprinātas zemesgrāmatā, siltumenerģijas apgādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) slēdz zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku vai zemes lietotāju. Minēto līgumu (ja tas attiecas uz zemes īpašumu) zemesgrāmatā nostiprina par siltumenerģijas apgādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) līdzekļiem.

20. Uz valsts un pašvaldību zemes jaunceļamiem siltumtīkliem aprobežojumus nostiprina zemesgrāmatā pēc to ekspluatācijas uzsākšanas.

21. Siltumtīklu valdītājs par saviem līdzekļiem atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā.

22. Ja mainās siltumtīklu valdītājs vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

23. Ja mainās siltumtīklu novietojuma veids (kanālos, tuneļos, gaisā vai bezkanālu novietojums) īpašumā, pārskata tikai aprobežojumus un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina tādā pašā kārtībā, kā tiek nostiprināti aprobežojumi.

24. Ja noteiktie aprobežojumi īpašuma izmantošanu iepriekšējām vajadzībām padara neiespējamu, siltumenerģijas apgādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) trīs mēnešu laikā no aprobežojumu noteikšanas slēdz nekustamā īpašuma nomas līgumu ar zemes īpašuma īpašnieku. Nomas līgumu zemesgrāmatā nostiprina par siltumenerģijas apgādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) līdzekļiem.

VII. Kārtība, kādā aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā

25. Aizsargjoslas dabā ar īpašām informatīvām zīmēm apzīmētas netiek.

VIII. Noslēguma jautājums

26. Siltumtīklu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) līdz 1999.gada 30.aprīlim iesniedz attiecīgajām pagastu padomēm, pilsētu domēm un Valsts zemes dienesta nodaļām siltumtīklu izvietojuma tehnisko dokumentāciju.

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs